Kopš gada sākuma spēkā stājies Mobilitātes pakotnes regulējums, kas izpelnījies īstu viedokļu vētru loģistikas nozarē. Mobilitātes pakotne ir tiesību aktu kopums, kura mērķis ir izveidot konsekventus un viegli izpildāmus standartus, ar kuriem atbalsta vadītāja drošību, godīgu konkurenci, ilgtspējīgu uzņēmējdarbības praksi un paredz citus uzlabojumus transporta nozarē visā Eiropas Savienībā. Kā Mobilitātes pakotne ietekmējusi vietējos uzņēmumus un kā tā izmainījusi loģistikas uzņēmumu spēles laukumu?
Jauni regulējumi kravas pārvadātāju šoferu darba laikam
Viens no Mobilitātes pakotnes regulējumiem paredz, ka no šā gada 21. februāra pārvadātājiem ir jānodrošina, ka uzņēmuma rīcībā esošie transportlīdzekļi, kas tiek izmantoti starptautiskajos pārvadājumos, tiktu atgriezti uzņēmuma reģistrācijas valstī vismaz astoņu nedēļu laikā pēc izbraukšanas no tās.
Lai arī jaunie regulējumi ieviesti ar mērķi sekmēt kravas pārvadājumu šoferu labklājību, regulējot atpūtas un darba laika sadalījumu, tie paredz virkni uzlabojumu, kas saistāmi ar šoferu darba apstākļu uzlabojumiem un būtiskām izmaiņām loģistikas piegāžu ciklos, kas tieši veicina arī cenu pieaugumu loģistikas nozarē.
Realitātē tas nozīmē, ka pēc jaunajiem kabotāžas noteikumiem loģistikas uzņēmumiem ir jāpalielina smago automašīnu vilcēju skaits, kas vērā ņemami ietekmē pakalpojumu pašizmaksu. Papildus izmaksas loģistikas uzņēmumi ir spiesti iekļaut pakalpojuma cenā, kā rezultātā gala piegādes cena pircējam pieaug pat par 40%, kas ir īpaši izaicinoši esošajā ekonomiskajā situācijā.
Reaģējot uz gaidāmajām pārmaiņām, šā gada sākumā vairāki loģistikas uzņēmumi pat pieņēmuši lēmumus pārcelt savus autoparkus uz citām Eiropas valstīm, lai spētu izpildīt Mobilitātes pakotnes izvirzītās prasības.
Loģistikas uzņēmums SIA DFDS, kas nodrošina kravu pārvadājumus pamatā uz Skandināviju un Baltijas valstīm, tirgū darbojas jau 20 gadus un nemitīgi uzlabo esošos darba procesus. Uzņēmums, kas ir daļa no Eiropas DFDS grupas, vēl pirms Mobilitātes pakotnes ieviešanas secināja – kravu pārvadājumu šoferiem jānodrošina laiks, ko pavadīt atpūšoties mājās, jo ilgstošas prombūtnes laikā šoferi nogurst, kā rezultātā veidojas pārslodze.
Tādēļ šoferiem ir izveidoti uzlaboti darba grafiki, kur mēnesī 20 dienas tiek pavadītas ceļā un 10 dienas tiek pavadītas mājās, atpūšoties un gatavojoties nākamajam reisam. Ieviešot šādas darba grafika izmaiņas, uzņēmumam veiksmīgi izdevies uzlabot šoferu apmierinātību un samazināt šoferu nogurumu, kas saistāms ar ilgu atrašanos auto kabīnē.
Tādējādi SIA DFDS jau automātiski izpilda Mobilitātes pakotnes prasību, kas visvairāk satrauc citus loģistikas uzņēmumus nozarē – par atgriešanos auto reģistrācijas zemē reizi 8 nedēļās. Strādājot pie izmaiņām loģistikas piegāžu ciklos un šoferu sadalījumā, uzņēmumam ir izdevies samazināt tukšu kravas auto kursēšanu jeb tā sauktos “spoku reisus”.
Uzņēmums saņēmis apbalvojumu kā ilgtspējīgs uzņēmums, un uzņēmuma biznesa modelis ļāva ar mazāku kapacitāti nodrošināt lielus apjomus kravu pārvadājumiem, taču, līdz ar Mobilitātes pakotnes stāšanos spēkā, uzņēmums ir spiests mainīt savu biznesa modeli, lai atbilstu jaunajiem kabotāžas noteikumiem.
Noteikumi paredz, ka viens kravas auto var veikt ne vairāk kā trīs kabotāžas pārvadājumus 7 dienu laikā. Turklāt pēc trīs braucieniem transportlīdzekļiem tagad būs jāpaliek ārpus kabotāžas uzņemošās valsts četru dienu “atslodzes” posmā, pirms to pašu transportlīdzekli atkal būs ļauts izmantot tajā pašā valstī. Taču DFDS, kā uz inovācijām vērsts uzņēmums, Baltijas valstīs ir pārkārtojis savu piegāžu ciklu tā, lai tas iespējami mazāk ietekmē piegāžu ciklus un arī gala cenu.
Eiropas zaļais kurss un Mobilitātes pakotne – reālā situācija
2019. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar paziņojumu par Eiropas zaļā kursa mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, kas realitātē nozīmē, ka ES saražotais CO2 apjoms nepārsniegtu to, ko daba var atjaunot, tādējādi sekmējot gaisa piesārņojuma samazināšanu un ūdens kvalitātes uzlabošanu.
Pagājušajā gadā publicētais Eiropas Komisijas pētījums par Mobilitātes pakotnes ietekmi uz vidi pierāda gluži pretējo – prasība par transportlīdzekļa atgriešanu ir pretrunā ar ES Zaļo kursu, jo tā var izraisīt papildu aptuveni 2,9 miljonus tonnu CO2 izmešu. Rezultāti liecina, ka kravas automobiļu atgriešanas pienākums un kombinētajiem pārvadājumiem noteiktās kvotas, visticamāk, radīs negatīvu ietekmi, tostarp palielinās transporta radītās emisijas.
Taču visi DFDS grupas uzņēmumi strādā pie tā, lai pārvadājumi būtu pēc iespējas klimatneitrālāli. Viens no uzņēmuma ilgtspējas mērķiem ir līdz samazināt CO2 izmešu daudzumu par 45% līdz 2030. gadam. Tādēļ, uzņēmums ir investējis elektroauto iegādē, kas ir zaļāks risinājums kravu pārvadājumiem. Plānots, ka jaunie elektroauto sāks darbu jau nākamā gada sākumā. Šāds solis palīdzēs samazināt CO2 izmešu skaitu un sasaucas ar Eiropas Savienības mērķiem par zaļāku nākotni.
Kādas ir nākotnes prognozes saistībā ar atbalstu loģistikas uzņēmumiem un jauno regulējumu ietekmi uz vidi? Eiropas Komisijas plānos ir pārskatīt tiesību aktus, kas attiecas uz Mobilitātes pakotni un jauno regulējumu ietekmi uz vidi kopumā. Tāpat būtu nepieciešams domāt par atbalsta sniegšanu no valsts budžeta tiem loģistikas uzņēmumiem, kas domā par zaļākiem risinājumiem un ilgtspēju. Šāds atbalsts ne tikai palīdzētu vismaz daļēji palīdzētu atvieglot esošo slogu, bet arī motivētu vietējos uzņēmumus nepārvietot savus loģistikas parkus uz citām Eiropas valstīm, kā arī sekmētu dabai draudzīgu iniciatīvu uzplaukumu.
Autore ir SIA DFDS valdes locekle
Pagaidām nav neviena komentāra