Par nekavējošu obligāta dabaszinātņu eksāmena ieviešanu

  • Ir redakcija
  • 24.08.2022.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām

Pēdējos 20 gadus uzņēmēji ir aicinājuši valdības uzlabot dabaszinātņu izglītības kvalitāti, lai Latvijā varētu attīstīt zinātņietilpīgu, eksportspējīgu tautsaimniecību un veidot spriestspējīgu sabiedrību. Valdības vēlēšanu periodos ir paudušas izpratni un atbalstu, bet pēcvēlēšanu periodā paudušas BAŽAS un ignorējušas briestošo problēmu. Tā rezultātā esam nonākuši katastrofālā situācijā, kad Latvijā augstskolas absolvē pāris fizikas skolotāji, vairāk nekā puse strādājošo ir pirmspensijas vecumā, fizikas eksāmenu kārto pusē vidējās izglītības iestāžu un ar labu rezultātu to nokārto 265 skolēni, kam jāaizpilda 3500 (!) budžeta vietas.

Un esam PĒDĒJĀ vietā Eiropas Savienībā dabaszinātnes un inženierzinātņu studējošo proporcijā! Vai vēl ir nepieciešami papildu pierādījumi par katastrofālo stāvokli!

Šogad, sadarbojoties Latvijas Darba devēju konfederācijai, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijai, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijai, Latvijas Kokrūpniecības federācijai, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijai, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijai, Latvijas Universitātei, Rīgas Tehniskajai Universitātei, Latvijas Fizikas skolotāju asociācijai, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Zinātņu akadēmijai, beidzot esam panākuši kompromisu ar Izglītības un zinātnes ministriju un Valsts Izglītības un satura centru par fizikas, ķīmijas, bioloģijas vai dabaszinātņu obligāta centralizēta eksāmena ieviešanu no 2025./26. gada.

Ir izstrādātas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos (22-TA-2091; Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem") un tagad to nekavējošu apstiprināšanu bremzē Finanšu ministrija, paužot BAŽAS, ignorējot katastrofālo situāciju un bremzējot nekavējošu lēmuma pieņemšanu Ministru kabinetā.

Nodokļu ieņēmumus nerada Finanšu ministrijas amatpersonas un ierēdniecība. Tos rada uzņēmēji, kas ir spējīgi radīt augstas pievienotas vērtības, starptautiski konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus.

Aicinām Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu personīgi uzņemties atbildību par šo noteikumu nekavējošu apstiprināšanu valdībā līdz šā gada 1. septembrim!

 

Ar cieņu

Andris Bite,                   Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents

Aigars Rostovskis,         Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs

Normunds Bergs,          Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs

Vitālijs Skrīvelis,           Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs

Kristaps Klauss,            Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Toms Grīnfelds,            Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs

Ligita Turnere,             Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes locekle

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Viedoklis Jānis Lucaus

Trīs lietas, ko valsts uzņēmumi var mācīties no privātā sektora

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, nemitīgi ir jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Viedoklis Jānis Uzulēns

Kāpēc būvniecības gaita Latvijā ir sarežģīta un ilgstoša?

Tiesiskā valstī būtisks elements ir skaidra un nepārprotama normatīvo aktu piemērošana. Būvvaldēm kā pašvaldības pārraudzībā veidotām iestādēm ir svarīga loma būvniecības procesā. Pasaules Bankas veidotais “Doing Business” reitings, kas tiek izmantots kā novērtēšanas rīks, salīdzinot būvniecības administratīvo procedūru skaitu un izpildes ilgumu, ļauj secināt, ka Latvijā būvniecības gaita ir sarežģīta un ilgstoša. Taču caurspīdīga, pārraugāma un profesionāli organizēta būvniecības kontrole ir kritiski svarīga gan publiskajiem, gan privātajiem pasūtītājiem, jo tā visiem labāk un lētāk. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā būvvaldes var padarīt efektīvākas.

Jaunākajā žurnālā