Par nekavējošu obligāta dabaszinātņu eksāmena ieviešanu

  • Ir redakcija
  • 24.08.2022.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām

Pēdējos 20 gadus uzņēmēji ir aicinājuši valdības uzlabot dabaszinātņu izglītības kvalitāti, lai Latvijā varētu attīstīt zinātņietilpīgu, eksportspējīgu tautsaimniecību un veidot spriestspējīgu sabiedrību. Valdības vēlēšanu periodos ir paudušas izpratni un atbalstu, bet pēcvēlēšanu periodā paudušas BAŽAS un ignorējušas briestošo problēmu. Tā rezultātā esam nonākuši katastrofālā situācijā, kad Latvijā augstskolas absolvē pāris fizikas skolotāji, vairāk nekā puse strādājošo ir pirmspensijas vecumā, fizikas eksāmenu kārto pusē vidējās izglītības iestāžu un ar labu rezultātu to nokārto 265 skolēni, kam jāaizpilda 3500 (!) budžeta vietas.

Un esam PĒDĒJĀ vietā Eiropas Savienībā dabaszinātnes un inženierzinātņu studējošo proporcijā! Vai vēl ir nepieciešami papildu pierādījumi par katastrofālo stāvokli!

Šogad, sadarbojoties Latvijas Darba devēju konfederācijai, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijai, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijai, Latvijas Kokrūpniecības federācijai, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijai, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijai, Latvijas Universitātei, Rīgas Tehniskajai Universitātei, Latvijas Fizikas skolotāju asociācijai, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Zinātņu akadēmijai, beidzot esam panākuši kompromisu ar Izglītības un zinātnes ministriju un Valsts Izglītības un satura centru par fizikas, ķīmijas, bioloģijas vai dabaszinātņu obligāta centralizēta eksāmena ieviešanu no 2025./26. gada.

Ir izstrādātas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos (22-TA-2091; Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem") un tagad to nekavējošu apstiprināšanu bremzē Finanšu ministrija, paužot BAŽAS, ignorējot katastrofālo situāciju un bremzējot nekavējošu lēmuma pieņemšanu Ministru kabinetā.

Nodokļu ieņēmumus nerada Finanšu ministrijas amatpersonas un ierēdniecība. Tos rada uzņēmēji, kas ir spējīgi radīt augstas pievienotas vērtības, starptautiski konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus.

Aicinām Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu personīgi uzņemties atbildību par šo noteikumu nekavējošu apstiprināšanu valdībā līdz šā gada 1. septembrim!

 

Ar cieņu

Andris Bite,                   Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents

Aigars Rostovskis,         Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs

Normunds Bergs,          Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs

Vitālijs Skrīvelis,           Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs

Kristaps Klauss,            Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Toms Grīnfelds,            Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs

Ligita Turnere,             Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes locekle

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Lauris Mencis

Neizkrist no vilciena: mācīšanās kā Latvijas izaicinājums

Manā atmiņā ir iesēdusies tēze par to, kā iespējams palūkoties uz savu darbu un izaugsmi ilgtermiņā. Proti, aptuveni 60–70 % pienākumu jāsagādā gandarījums un patika, 20–30 % var būt tādi, kas prasa piepūli vai ir izaicinoši, taču rada vērtību nākotnē ar jaunu zināšanu, prasmju un pieredzes iegūšanu. Un līdz 10 % var būt arī tādi, kas neatbilst nevienai no iepriekš minētajām grupām, taču tie vienkārši ir jāizdara.

Viedoklis Viesturs Bulāns

Vai tehnoloģijas dod vai atņem drošību?

Oktobris visā Eiropā un arī Latvijā tiek atzīmēts kā Kiberdrošības mēnesis. Šajā laikā īpaša uzmanība tiek pievērsta digitālajai drošībai, gan atgādinot par drošības pamatprincipiem, gan pievēršoties aktuālajiem datiem. Tehnoloģijām un digitalizācijai kopumā ir būtiska ietekme ne tikai uz mūsu ieradumiem un uzvedību, bet arī uz drošības izjūtu, kas ir viena no cilvēku pamatvajadzībām.

Jaunākajā žurnālā