Par nekavējošu obligāta dabaszinātņu eksāmena ieviešanu

  • Ir redakcija
  • 24.08.2022.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām

Pēdējos 20 gadus uzņēmēji ir aicinājuši valdības uzlabot dabaszinātņu izglītības kvalitāti, lai Latvijā varētu attīstīt zinātņietilpīgu, eksportspējīgu tautsaimniecību un veidot spriestspējīgu sabiedrību. Valdības vēlēšanu periodos ir paudušas izpratni un atbalstu, bet pēcvēlēšanu periodā paudušas BAŽAS un ignorējušas briestošo problēmu. Tā rezultātā esam nonākuši katastrofālā situācijā, kad Latvijā augstskolas absolvē pāris fizikas skolotāji, vairāk nekā puse strādājošo ir pirmspensijas vecumā, fizikas eksāmenu kārto pusē vidējās izglītības iestāžu un ar labu rezultātu to nokārto 265 skolēni, kam jāaizpilda 3500 (!) budžeta vietas.

Un esam PĒDĒJĀ vietā Eiropas Savienībā dabaszinātnes un inženierzinātņu studējošo proporcijā! Vai vēl ir nepieciešami papildu pierādījumi par katastrofālo stāvokli!

Šogad, sadarbojoties Latvijas Darba devēju konfederācijai, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijai, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijai, Latvijas Kokrūpniecības federācijai, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijai, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijai, Latvijas Universitātei, Rīgas Tehniskajai Universitātei, Latvijas Fizikas skolotāju asociācijai, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Zinātņu akadēmijai, beidzot esam panākuši kompromisu ar Izglītības un zinātnes ministriju un Valsts Izglītības un satura centru par fizikas, ķīmijas, bioloģijas vai dabaszinātņu obligāta centralizēta eksāmena ieviešanu no 2025./26. gada.

Ir izstrādātas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos (22-TA-2091; Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem") un tagad to nekavējošu apstiprināšanu bremzē Finanšu ministrija, paužot BAŽAS, ignorējot katastrofālo situāciju un bremzējot nekavējošu lēmuma pieņemšanu Ministru kabinetā.

Nodokļu ieņēmumus nerada Finanšu ministrijas amatpersonas un ierēdniecība. Tos rada uzņēmēji, kas ir spējīgi radīt augstas pievienotas vērtības, starptautiski konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus.

Aicinām Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu personīgi uzņemties atbildību par šo noteikumu nekavējošu apstiprināšanu valdībā līdz šā gada 1. septembrim!

 

Ar cieņu

Andris Bite,                   Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents

Aigars Rostovskis,         Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs

Normunds Bergs,          Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs

Vitālijs Skrīvelis,           Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs

Kristaps Klauss,            Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Toms Grīnfelds,            Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs

Ligita Turnere,             Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes locekle

Līdzīgi raksti

Viedoklis Dagnis Isaks

Izglītības sistēmas neizmantotais potenciāls – skolotāju palīgi jeb auklītes

Lai mazinātu pirmsskolu pedagogu trūkumu un sagatavotu profesionālus, mūsdienu prasībām atbilstošus skolotājus, svarīgi dot iespēju tiem, kuri jau pazīst nozari un ir motivēti mācīties – auklītēm jeb skolotāju palīgiem, piedāvājot arī budžeta vietas arī nepilna laika studijās.

Viedoklis Inese Andersone

Lieku bērnu nav

Pēdējo gadu statistika rāda satraucošu tendenci – bērnu skaits, kas nonāk ārpusģimenes aprūpē, pieaug. 2023. gadā šādu bērnu bija 289, bet 2024. gadā jau 330, no kuriem ievērojams īpatsvars ir pusaudži vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Tas nozīmē, ka mūsu sabiedrībā pieaug situāciju skaits, kad ģimenes nespēj nodrošināt drošu un atbalstošu vidi saviem bērniem.

Viedoklis Gunārs Kosojs

Materiālu izvēle pagaidu infrastruktūrā: kad īstermiņa risinājums kļūst par ilgtermiņa izaicinājumu

TV3 ziņās nesen izcelts piemērs – Rīgas Centrālajā stacijā izbūvētas pagaidu platformas no koka. Tas uzskatāmi atgādina, ka arī “pagaidu” infrastruktūra ir nozīmīga investīcija, kas bieži vien kļūst par daļu no cilvēku ikdienas vairāku gadu garumā. Tādēļ ir būtiski, lai tās uzturēšanas izmaksas būtu zemas un kalpošanas laiks atbilstu plānotajam.

Viedoklis Elīna Celmiņa

Kāpēc ikvienam no mums ir svarīgi iekāpt otra kurpēs, lai spertu īstu soli uz priekšu?

Gadu gaitā dažādas sociālas kampaņas un iesaistošas aktivitātes ir palīdzējušas uzlabot sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar funkcionāliem – redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura – traucējumiem, tomēr viņiem joprojām nav viegli justies pilnvērtīgi sabiedrībā.

Jaunākajā žurnālā