Par nekavējošu obligāta dabaszinātņu eksāmena ieviešanu

  • Ir redakcija
  • 24.08.2022.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām

Pēdējos 20 gadus uzņēmēji ir aicinājuši valdības uzlabot dabaszinātņu izglītības kvalitāti, lai Latvijā varētu attīstīt zinātņietilpīgu, eksportspējīgu tautsaimniecību un veidot spriestspējīgu sabiedrību. Valdības vēlēšanu periodos ir paudušas izpratni un atbalstu, bet pēcvēlēšanu periodā paudušas BAŽAS un ignorējušas briestošo problēmu. Tā rezultātā esam nonākuši katastrofālā situācijā, kad Latvijā augstskolas absolvē pāris fizikas skolotāji, vairāk nekā puse strādājošo ir pirmspensijas vecumā, fizikas eksāmenu kārto pusē vidējās izglītības iestāžu un ar labu rezultātu to nokārto 265 skolēni, kam jāaizpilda 3500 (!) budžeta vietas.

Un esam PĒDĒJĀ vietā Eiropas Savienībā dabaszinātnes un inženierzinātņu studējošo proporcijā! Vai vēl ir nepieciešami papildu pierādījumi par katastrofālo stāvokli!

Šogad, sadarbojoties Latvijas Darba devēju konfederācijai, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijai, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijai, Latvijas Kokrūpniecības federācijai, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijai, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijai, Latvijas Universitātei, Rīgas Tehniskajai Universitātei, Latvijas Fizikas skolotāju asociācijai, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Zinātņu akadēmijai, beidzot esam panākuši kompromisu ar Izglītības un zinātnes ministriju un Valsts Izglītības un satura centru par fizikas, ķīmijas, bioloģijas vai dabaszinātņu obligāta centralizēta eksāmena ieviešanu no 2025./26. gada.

Ir izstrādātas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos (22-TA-2091; Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem") un tagad to nekavējošu apstiprināšanu bremzē Finanšu ministrija, paužot BAŽAS, ignorējot katastrofālo situāciju un bremzējot nekavējošu lēmuma pieņemšanu Ministru kabinetā.

Nodokļu ieņēmumus nerada Finanšu ministrijas amatpersonas un ierēdniecība. Tos rada uzņēmēji, kas ir spējīgi radīt augstas pievienotas vērtības, starptautiski konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus.

Aicinām Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu personīgi uzņemties atbildību par šo noteikumu nekavējošu apstiprināšanu valdībā līdz šā gada 1. septembrim!

 

Ar cieņu

Andris Bite,                   Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents

Aigars Rostovskis,         Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs

Normunds Bergs,          Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs

Vitālijs Skrīvelis,           Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs

Kristaps Klauss,            Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Toms Grīnfelds,            Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs

Ligita Turnere,             Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes locekle

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Pēteris Strautiņš

Rīga sadārdzina Latviju

Gada inflācija oktobrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada augusta, pieaugot līdz 4,3% salīdzinājumā ar 4,1% iepriekšējos divos mēnešos. Mēneša inflācija bija oktobrim tipiska jeb 0,4%. Lai arī vēl nezinām šobrīd notiekošo algu izmaiņu datus, bet nav šaubu, ka šāds cenu kāpums tikai mēreni kaitē pirktspējai - neto algas gada pirmajā pusē auga par desmito daļu, nav ticami, ka algu kāpums varētu pēkšņi “nobrukt” līdzi inflācijas līmenim, jo reģistrētā bezdarba līmenis turpina slīdēt lejup jau no vēsturiski nepieredzētiem līmeņiem.

Viedoklis Andris Kļavinskis

Pasažieru pārvadātāju nozare Latvijā - pārmaiņu krustcelēs

Pēdējā desmitgadē digitālās platformas būtiski mainījušas pasažieru pārvadājumu vidi Latvijā - īpaši taksometru pakalpojumu nozari. Tās ieviesa ērtību, caurspīdīgas cenas un ātrumu, padarot pakalpojumu sabiedrībai pieejamāku nekā jebkad iepriekš.

Viedoklis Didzis Šēnbergs

Kas ir visaugstākā Lāčplēša ordeņa kavalieris Eižēns Žanens?

Mani virsrakstā minētajā jautājumā pamudināja iedziļināties Latvijas Valsts prezidenta institūcija. Piemēram, Triju Zvaigžņu ordenim ik gadu var parādīties jauni I šķiras saņēmēji jeb lielkrusta komandieri. Kā šogad Raimonds Pauls, par ko visi priecājamies. Taču Lāčplēša kara ordeņa kavalieru (L.k.o.k.) skaits ir galīgs, atšķirībā no citiem apbalvojumiem vajadzētu būt skaidrībai par visiem pirmās šķiras saņēmējiem, jo tā piešķirta vienpadsmit cilvēkiem.

Jaunākajā žurnālā