Nākotnē augstākās izglītības iestādes būs pilnīgi citādākas, un jau šodien universitāšu vadītājiem ir stratēģiski jāpārvērtē studentu vajadzību izmaiņas un jāveido digitālas ekosistēmas izglītības pakalpojumu sniegšanai. Ja tas netiks darīts, tad tradicionālais universitāšu modelis ar tam raksturīgo infrastruktūru, arvien pieaugošām izmaksām, ierasto fakultāšu dalījumu, klātienes mācībspēkiem, ikdienas studijām plašās auditorijās un lielām studentu pilsētiņām jau drīz būs novecojis un zaudēs nozīmi. Universitātēm ir jāmainās, iedomājoties, kādas varētu būt modernas augstākās izglītības iestādes, piemēram, 2030. gadā, un jārīkojas šodien, lai attīstītos šī nākotnes modeļa virzienā. Šeit piedāvāju piecas tendences, kas mainīs universitātes jau tuvākajos gados.
Elastīga pieejamība par būtiski mazākām izmaksām
Iedomājieties, ka augstākā izglītība būs tikpat pieejama kā tiešsaistes iepirkšanās vai finanšu pakalpojumi. Proti, tie būs digitāli pakalpojumi, kas studentiem būs pieejami līdzīgi kā citi tiešsaistes rīki un pakalpojumi – izmantojot savu digitālo kontu, caur kuru būs pieejami pilnvērtīgi kursu moduļi, lekcijas, testi – un tas viss izmantojams atbilstoši studenta paša izvēlei un laika grafikam. Turklāt būs pieejamas labākās programmas un labākie profesori no jebkuras vietas pasaulē. Šajā apmācībā būs hibrīda modeļi, kas apvienos labāko no tiešsaistes un klātienes iespējām. Šāda izglītība var būt būtiski lētāka par esošo, jo tiek izslēgtas apjomīgas infrastruktūras izmaksas un iespējams paplašināt studentu skaitu.
Individuāli piemērota un padziļināta apmācība
Iedomājieties, ka izglītība 2030. gadā var būt kas līdzīgs kā mūzikas klausīšanās Spotify lietotnē, proti, jūs digitāli izvēlaties to, ko gribat mācīties, bet mākslīgais intelekts un algoritmi jūs tālāk ved pa tikai jums piemērotu izglītības ceļu, redzot, kas jums interesē, kas padodas, kas nē. Jūsu izglītības ceļš kļūst pilnīgi individuāls un jums atbilstošs – tāpat kā mūzika jūsu Spotify izvēlnē.
Skaidri novērtējams izglītības piedāvājums
Iedomājieties, ka augstākā izglītība 2030. gadā ir tikpat viegli novērtējama reālā laikā kā tas šobrīd ir ar, piemēram, finanšu ieguldījumu produktiem. Proti, jau tagad investoriem ir pieejama pilna informācija par investīciju fondu sniegumu, atdevi, nākotnes perspektīvu, kas mainās ik minūti un ir caurskatāma no jebkuras vietas pasaulē. Tāpat varētu būt ar universitāšu sniegumu, kura ietvaros būtu zināma reālā laika informācija par studentu viedokli par izglītības institūcijām, profesoriem, modeļiem, studentu nākotnes karjeras ceļu un algām. Un visa šī informācija būs pieejama kādā lietotnē, līdzīgi kā tas ir biržas investīciju jomā.
Komerciāli ilgtspējīgs pētnieciskais darbs
Iedomājieties, ka universitātes īsteno savu zinātnisko darbu ar skaidriem komerciāliem mērķiem, sadarbojoties ar uzņēmumiem un, tādējādi nodrošinot, ka izpētes darbs kļūst finansiāli patstāvīgs un tam vairs nav vajadzīgs valsts finansējums vai granti. Universitātes zināmā mērā saplūst ar uzņēmējdarbību, strādājot kopā pie projektiem, veidojot mācību programmas uzņēmumu darbiniekiem un tamlīdzīgi. Šis ir modelis, kurā izpēte kļūst finansiāli ilgtspējīga un iekļaujas ekonomikas attīstībā.
Globāls piedāvājums vietējam pieprasījumam
Iedomājieties, ka ar tehnoloģiju palīdzību šādi tiek fundamentāli izmainīts pieprasījums un piedāvājums izglītībā globālā mērogā. Proti, talantīgiem studentiem Londonā, Rīgā vai Hanojā būs pieejami konkrētajā jomā labākie profesori un priekšmeti, kurus varēs apgūt tiešsaistē vai apvienojumā ar darbu vietējās universitātes laboratorijā, taču kāda ārvalstu mācībspēka uzraudzībā ar videozvana palīdzību. Studenti varēs iegūt starptautiski atzītus kredītpunktus no dažādām mācību iestādēm dažādās valstīs par pieejamām izmaksām. Šāds nākotnes izglītības modelis kritiski palielina konkurenci universitāšu lokā. Proti, ja jūs dzīvojat Rīgā, būs pieejams plašs izglītības piedāvājums no visas pasaules, nebraucot projām uz pastāvīgām studijām ārzemēs, kā tas jādara tagad.
Visas šīs tendences jau ir novērojamas praksē, lai arī to mērogs pagaidām vēl nav mainījis mūsu iesakņojušos priekšstatu par to, kas ir universitāte. Taču jāņem vērā, ka visas šīs tendences balstās uz jau esošām tehnoloģijām un procesiem, kas ir izmainījušas neskaitāmas citas nozares – no finansēm un valsts pārvaldes līdz medijiem, tirdzniecībai un izklaidei. Augstākā izglītība nebūs izņēmums. Šīs tendences Latvijas augstākās izglītības iestādēm ir gan iespēja, gan apdraudējums. Reformām ir jābūt tādām, kas izmanto šīs iespējas.
Autore ir EY konsultāciju departamenta vecākā projektu vadītāja
Pagaidām nav neviena komentāra