Valdība otrdien Zemessardzes komandiera amatā iecēla pulkvedi Aivaru Krjukovu, kurš pienākumus sāks pildīt 22. janvārī.
Kamēr Latvijas valsts budžets nevar atļauties bezmaksas augstāko izglītību, Izglītības ministrija piedāvā ieviest studentu līdzmaksājumu. Soda nauda studētgribētājiem vai veids, kā padarīt augstāko izglītību pieejamāku?
Laika periodā no 2008. līdz 2017. gadam Latvijā vidējās ikgadējās augstākās izglītības finansējuma izmaiņas (reālajos skaitļos) ir bijušas otrās zemākās 33 pētīto Eiropas augstākās izglītības sistēmu ietvaros, sasniedzot gandrīz mīnus 4% atzīmi.[1] Tas nozīmē, ka gandrīz dekādi Latvijas augstākās izglītības finansējums ir samazinājies par 4% katru gadu.
Nākotnē augstākās izglītības iestādes būs pilnīgi citādākas, un jau šodien universitāšu vadītājiem ir stratēģiski jāpārvērtē studentu vajadzību izmaiņas un jāveido digitālas ekosistēmas izglītības pakalpojumu sniegšanai. Ja tas netiks darīts, tad tradicionālais universitāšu modelis ar tam raksturīgo infrastruktūru, arvien pieaugošām izmaksām, ierasto fakultāšu dalījumu, klātienes mācībspēkiem, ikdienas studijām plašās auditorijās un lielām studentu pilsētiņām jau drīz būs novecojis un zaudēs nozīmi. Universitātēm ir jāmainās, iedomājoties, kādas varētu būt modernas augstākās izglītības iestādes, piemēram, 2030. gadā, un jārīkojas šodien, lai attīstītos šī nākotnes modeļa virzienā. Šeit piedāvāju piecas tendences, kas mainīs universitātes jau tuvākajos gados.
Islande ir valsts, kur atgriezušies ap 90% jeb 40 000 studentu, kuri mācījušies 5-15 gadus pasaules labākajās universitātēs. Bijušais Islandes prezidents sarunā ar bijušo Hārvardas universitātes prezidentu to nosauca par būtisku iemeslu, kāpēc Islande ir tur, kur tā atrodas šodien. Islandes universitātē strādā pasniedzēji no 48 valstīm.
Pēdējo divu gadu laikā Latvijas informatīvajā telpā pietiekami nozīmīgu vietu ir aizņēmuši materiāli par gatavojamiem grozījumiem Augstākās izglītības likumā. To sagatavošanas procesu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aizsāka jau 2019. gada septembrī – ar diskusiju ciklu, pat ar Valsts prezidenta iesaisti gaidāmās reformas apspriešanā utt. Tagad ir pagājuši gandrīz divi gadi, Saeimā ir izskatīti un apspriesti vairāki simti priekšlikumu, un visbeidzot 16. augustā likuma grozījumi ir stājušies spēkā. Tādēļ ir īstais laiks sākt vērtēt, ko tad likums tagad nosaka, bet galvenais – vai ar pieņemtajiem grozījumiem tiks sasniegti tā sākotnēji uzstādītie mērķi?
Latvija tiecas kļūt par inovāciju virzītu sabiedrību, kuras izveidei nepieciešama spēcīga zināšanu ekosistēma, kas balstīta izcilā izglītībā un konkurētspējīgā zinātnē. Ņemot vērā šos mērķus, Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) ir identificējusi vairākus šķēršļus Latvijas izglītības nozarē, proti: grūtības piesaistīt talantīgus zinātniekus un mācībspēkus, neatbilstība starp izglītību un darba tirgus pieprasījumu, talantu emigrācija, resursu sadrumstalotība, nekonkurētspējīgs pārvaldības modelis.
Par nepieciešamību paaugstināt konkurenci Latvijas augstākās izglītības telpā runājam jau gadiem. Taču, jau ķeroties pie pamatu pamata jeb Augstskolu likuma, paši sev liekam spieķus riteņos un pieļaujam izņēmumus ceļā uz galveno mērķi – izcilību Latvijas augstākajā izglītībā.
Šogad 18. februārī apritēs gads, kopš Ministru kabinets apstiprināja konceptuālo ziņojumu “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu”. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) to pieteica kā jaunas ēras sākumu augstākajā izglītībā Latvijā, kas tuvāko gadu laikā universitātes ievedīs pasaules augstskolu TOP 500 reitingā. Kā galveno risinājumu IZM piedāvāja jaunu pārvaldības modeli – ieviest padomes, iecelt rektorus, mazināt senāta funkcijas un likvidēt augstskolu satversmes sapulces, tādējādi ieviešot tiešu pārvaldi universitātēs. Taču Eiropas pieredze rāda, ka universitātes nekur nav ministriju tiešās pakļautības iestādes.
Patlaban Saeima skata vienus no pēdējo gadu apjomīgākajiem grozījumiem Augstskolu likumā. Tie sevī faktiski ietver visas augstākās izglītības sistēmas pārskatīšanu. Daudzos aspektos reforma palīdzēs spert nākamo soli attīstībā, bet tajā nemanāmi saglabājušies arī pagātnes rēgi. Šie rēgi radušies, jo mūsu augstākās izglītības sistēma ir nemitīgā attīstībā, kurai mūsu izpratne ne vienmēr paspēj attīstīties līdzi. Ir laiks pārdomāt, kāda ir augstskolu loma sabiedrībā un ko nozīmēs to stratēģiskā specializācija, ko paredzēs jaunie grozījumi.
Viens no Latvijas ārpolitikas uzdevumiem ir mūsu valsts ekonomiskās attīstības nodrošināšana un eksporta veicināšana. Tas tiek īstenots, piemēram, tuvinot Latviju labākajiem Eiropas Savienības (ES) un OECD rādītājiem, kā arī veicinot ekonomisko izaugsmi un uzlabojot Latvijas atpazīstamību pasaulē. Minētie mērķi saskan ar vairāku Latvijas augstskolu īstenoto ārvalstu studentu piesaistes politiku – uzņemt studentus no ES, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) un OECD valstīm.
Trīs lielākās universitātes Latvijā sākušas pamatīgu studiju satura vētīšanu — pārveidos trešdaļu savu programmu. Vai komplektā ar pārvaldības maiņu un finansējuma pārskatīšanu tas beidzot dos cerēto rezultātu, ko politiķi izvirza jau gadiem — vismaz vienai augstskolai jāiekļūst pasaules labāko piecsimtniekā?
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
