Ukrainas prezidenta administrācijas vadītājs Andrijs Jermaks (pa kreisi) un ASV ārlietu ministrs Marko Rubio sarunās Ženēvā 23. novembrī. Foto — Scanpix
Karš Ukrainā. 196. nedēļas galvenie notikumi
ASV prezidents Donalds Tramps pēkšņi nāca klajā ar jaunu «miera plānu» un uzstādīja ultimātu Ukrainai to akceptēt līdz 27. novembrim. Dažas neveiklas frāzes mudina domāt, ka 28 punkti vispirms formulēti krieviski un tikai pēc tam pārtulkoti uz angļu valodu. Galvenie miera plāna punkti principā atkārto jau agrāk izskanējušās Kremļa maksimālās prasības: Krima, kā arī visa Luhanskas un Doneckas apgabalu teritorija de facto tiks atzīta par Krievijas daļu, arī tās daļas, kuras agresors aizvien nav spējis iekarot. Fronte daļēji iekarotajos Hersonas un Zaporižjas apgabalos tiks iesaldēta pašreizējās pozīcijās. Ukrainai jāsamazina armija, tā nedrīkst iestāties NATO un pēc pamiera pasludināšanas Ukrainā nedrīkst ievest eiropiešu solītos stabilizācijas spēkus. Ukrainai tiek solītas «uzticamas drošības garantijas», taču nav paskaidrots, ko tieši tas nozīmē. Šajā Trampa «miera plānā» faktiski nav neviena ieguvuma Ukrainai, izņemot solījumu apturēt karadarbību un valsts rekonstrukcijai atvēlēt 100 miljardus ASV dolāru no ārvalstīs iesaldētajiem Krievijas aktīviem. Pārējā iesaldētā nauda nonāktu jaundibinātā ASV—Krievijas investīciju fondā. Tiktu atceltas visas sankcijas pret Krieviju, un tā atkal tiktu uzņemta industriāli attīstītāko valstu klubā G8.
