Ilustratīvs attēls
Novembra sākumā Skotijas pilsētā Glāzgovā notiekošo ANO Klimata izmaiņu konferenci varam uzskatīt par cilvēces kārtējo mēģinājumu saglābt to, kas vēl ir glābjams. Tālredzīgākie cilvēki ar bažām raugās nākotnē, labi apzinoties, ka mēs tuvojamies lūzuma punktam, pēc kura mūsu planēta vairs nebūs tik patīkama vieta dzīvošanai, kāda tā bijusi iepriekšējos gadsimtus. Cerot uz veselā saprāta triumfu, uz cilvēku spēju Zemes nākotni likt augstāk par savām īstermiņa biznesa un labklājības interesēm, mums tomēr nākas dzīvot tādā pasaulē, kāda tā ir. Un tajā jau ir vērojamas klimata izmaiņu postošās izpausmes. Spēcīgas vētras, kas īsā brīdī applūdina veselas pilsētas, visu dzīvo izdedzināt spējīgi karstuma viļņi un arī netipiski aukstuma uzplūdi. Tas viss liek pastiprināti piedomāt, kā mums kā sabiedrībai eksistēt jaunajos apstākļos, mazinot apdraudējumu dzīvībai un veselībai.
Varam paļauties uz savu spriestspēju un piesardzību, un censties izveidot tādus dzīvošanas apstākļus, lai klimats mūs ietekmētu pēc iespējas mazāk. Taču uz septiņu miljardu cilvēku apdzīvotas planētas visiem tas nebūs iespējams, tādēļ nākas meklēt risinājumus, kas var palīdzēt pēc iespējas plašākam laužu lokam. Šim nolūkam talkā jāņem jaunās tehnoloģijas. Daži noderīgi instrumenti jau pastāv un tos vienkārši jāliek lietā. To vidū ir agrīnās brīdināšanas sistēmas un krīzes pārvaldīšanas tehnoloģijas.
Agrīnās brīdināšanas sistēmas glābj dzīvības, brīdinot cilvēkus ārkārtas situācijās. Izmantojot esošo telekomunikāciju tīklu, tās var sasniegt ikvienu cilvēku jebkurā valsts nostūrī, ja vien viņa rīcībā ir tīklam pieslēgta ierīce.
Modernā sistēma sūta uz mobilajām ierīcēm paziņojumu, ko pavada uzmanību piesaistošs skaņas signāls un ierīces vibrēšana, turklāt izdara to reālajā laikā – tad, kad ir radusies bīstamā situācija. Tā spēj brīdināt gan visus valsts iedzīvotājus, gan konkrētā ģeogrāfiskā reģionā esošos. Piemēram, katastrofas zonā. Tuklāt informāciju var nodot dažādās valodās.
Everbridge, būdams līderis brīdinājuma sistēmu integrēšanā darbam 5G tīklā, ar vairāk kā 20 gadu pieredzi arī sākot no 2G līdz 4G tīklu, nesen paziņoja par jaunu patentētu tehnoloģiju, kas ļaus brīdināšanas sistēmas ietvaros nosūtīt iedzīvotājiem multimediālas ziņas. Šis patents – viens no vairāk nekā 160, kas tiek izmantoti Everbridge risinājumos – noteiks tendenci savienot 5G tehnoloģiju, mobilo sakaru tīklu un multimediju vides risinājumus, lai brīdinātu iedzīvotājus par briesmām. Klienti, kas jau izmanto Everbridge risinājumus, trīs gadu laikā kopīgi ir ietaupījuši vairāk nekā 7,6 miljonus eiro, pateicoties mazākiem zaudējumiem, ko rada kaitējums īpašumiem, ražošanas un IT sistēmu dīkstāves un kritums strādājošo darba ražīgumā.
Saskaņā ar Hydromet Alliance Gap 2021.gada ziņojumu, ieguldījumi agrīnās sabiedriskās brīdināšanas sistēmās rada ieguvumus, kas vismaz desmitkārtīgi pārsniedz to izmaksas, un ir ļoti svarīgi, lai laikus reaģētu uz ekstremālām laikapstākļu izpausmēm. Taču no 73 valstīm, kuras ir informējušas Pasaules Meteoroloģijas organizāciju, tikai 40% pašlaik izmanto efektīvu agrīnās brīdināšanas sistēma. Tas nozīmē, ka sabiedrībai vēl ir daudz darāmā, lai tā varētu justies drošāk.
Ne mazāk svarīga ir krīžu pārvaldība sistēma, kas palīdz koordinēt darbu dabas stihiju un citu ārkārtas situāciju gadījumā. Tā sastāv no četriem atšķirīgiem posmiem — novērtēt, noteikt atrašanās vietu, rīkoties un analizēt. Ar šādas sistēmas palīdzību var ne vien uzlabot sabiedrisko drošību, bet arī paātrināt atbildīgo iestāžu reakcijas laiku uz notikumu un samazināt kļūdas, kas dažkārt rodas, ātri pieņemot lēmumus bīstamu notikumu laikā. Krīzes pārvaldības tehnoloģijai piemīt spēja apstrādāt un izanalizēt jebkurus ar apdraudējumu saistītos datus, kā arī brīdināt, ja tā saskata situācijas pasliktināšanos. Piemēram, ūdens līmeņa celšanos vai piesārņojuma koncentrācijas gaisā palielināšanos.
Abi rīki ir svarīgi instrumenti ikvienai valstij. Ne velti Eiropas Savienība 2018. gadā noteica, ka visām 27 ES dalībvalstīm ir jāievieš efektīva sabiedrības brīdināšanas sistēma līdz 2022. gada 21. jūnijam. Tas nozīmē, ka arī Latvijai drīz jāpieņem lēmums šajā jautājumā, un iedzīvotāju interesēs ir, lai tiktu izveidota patiešām moderna un funkcionāla sistēma, kas X stundā būs noderīgs palīgs un glābs cilvēkus no nelaimes. Tādēļ jāizvēlas rūpīgi un tālredzīgi.
Kamēr cenšamies kļūt par paaudzi, kas izglābs planētas nākotni, neaizmirsīsim arī par tagadni! Neaizmirsīsim par cilvēkiem, kuri dzīvo uz Zemes šodien un gādā par labāku dzīvi nākamajām paaudzēm.
Autore ir Everbridge viceprezidente starptautiskās agrīnās brīdināšanas sistēmas jautājumos
