Darbinieks sagaida, ka pret viņu izturēsies kā pret klientu

  • Aija Bite-Ozere
  • 10.11.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Uzņēmumi bieži domā, kā nodrošināt vislabākos apstākļus klientiem – lai piedāvātais produkts vai pakalpojums būtu visaugstākajā kvalitātē, lai klientu apkalpošana būtu nevainojama. Līdzīgi būtu jādomā arī par darbiniekiem – kā par iekšējiem klientiem, kuriem nodrošinām vislabākos pakalpojumus un apkalpošanu. Lai to mūsdienās, it īpaši pašreizējās pandēmijas laikā, veiksmīgi paveiktu, liela loma ir personāla vadības digitalizācijai.

Mileniāļu paaudze jeb paaudze, kas uzaugusi tehnoloģiju pārmaiņu laikmetā, ir pieradusi pie digitālajām tehnoloģijām un sociālajos tīklos jūtas kā zivis ūdenī. Mileniāļi sagaida, ka darba devējs viņiem nodrošinās līdzīgu lietotāja pieredzi attiecībā uz digitālo darba vidi un darba vietā pret viņiem izturēsies kā pret klientiem. Kā tas iepaužas darba vietā?

Pirmkārt, tas ir stāsts par mūsdienīgu darbinieku pašapkalpošanās portālu, kas kalpo kā vienas pieturas aģentūra un darbiniekam nav jāmeklē informācija vairākās sistēmās. Proti, tā ir platforma, kur darbinieks faktiski jau nonāk, piesakoties vakancei. Savukārt, sākot jau darbu uzņēmumā, tā ir vietne, kur redzēt noteiktos gada mērķus un to izpildes statusu, pieteikties dažādiem bonusiem un karjeras izaugsmei, atrast informāciju par kolēģiem, kas strādā citos departamentos, kā arī redzēt neizņemtās atvaļinājuma dienas un pieteikt atvaļinājumu.

Otrkārt, personāla vadības digitalizācija ir saistīta ar modernu iekšējās komunikācijas kanālu. Arī šajā gadījumā, līdzīgi kā ar darbinieku pašapkalpošanās portālu, ir jāņem vērā sociālo mediju un viedtelefonu ietekme. Darbiniekiem ir svarīgi, ka viņi var izlasīt informāciju sev ērtā laikā un vietā, kā arī izteikt savu viedokli. Attālinātā darba režīmā viegli lietojama savstarpējās komunikācijas platforma ir īpaši nozīmīga, lai darbinieki uzturētu aktīvu saziņu, iesaistītos uzņēmuma ikdienas dzīvē.

Treškārt, daudziem varbūt šķiet, ka bezpapīra darba vide skar tikai apkārtējās vides jautājumus, taču tas tā nav. Dokumentu aprites digitalizācija – e-paraksti, droša dokumentu glabāšana un aprite – noved ne tikai pie pilnīgas bezpapīra vides, bet arī vieglas dokumentu izsekojamības un efektīvākas darba vides, kas atvieglo ikdienu darbiniekam.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Visbeidzot, apmācību digitalizācija, kas pirmspandēmijas laikā šķita vēl kaut kas tāls un varbūt ne visai efektīvs process. Apmācību digitalizācija ir viena no jomām, kas ir ļoti spilgti sevi apliecinājusi un pieprasījums no darbiniekiem pēc šāda veida apmācībām būs ļoti liels arī nākotnē.

Šis ir transformācijas laiks, kas pienāca un notiek ļoti strauji, kas, protams, rada arī stresu darbiniekiem un darba devējiem.

Digitālā transformācija patiesībā ir tā, kas palīdz darbinieku transformācijai.

Ieviešot un izmantojot, piemēram, darbinieku pašapkalpošanās portālu, darbinieki attīstīs pašvadības (self-managament) prasmes, pielāgošanās spējas un atbildību. Turklāt digitālā transformācija ir tā, kas uzlabo darbinieku zināšanas un veicina atvērtību, caurspīdīgumu organizācijā.

Protams, viss iepriekš minētais ir ieguvums ne tikai darbiniekam, bet arī personālvadības procesiem uzņēmumā kopumā. Personālvadības digitalizācija ļauj iegūt visplašāko statistiku, kas palīdz plānot atalgojumu, veikt slodžu aprēķinus un sastādīt darba grafikus, kā arī tas palīdz precīzāk plānot kāda produkta vai pakalpojuma pašizmaksu.

Lai arī pandēmijas laiks ir zināmā mērā piespiedis uzņēmumus digitalizēties daudz ātrāk, ir svarīgi atcerēties, ka veiksmīga uzņēmuma digitalizācija nav tikai brutāla tehnoloģiju ieviešana uzņēmumā, jo pamatā jau stāsts ir par cilvēkiem. Proti, ja tehnoloģiju ieviešana nav saskaņā ar uzņēmuma vērtībām un darbinieku uzvedības paradumiem, tas var radīt tikai sarežģījumus un papildu riskus organizācijai. Un svarīgi atcerēties, ka plašie komunikācijas rīki vieni paši nenodrošina tik vērtīgo emocionālo piesaisti organizācijai, jo svarīgs ir gan saturs, ko darbinieki saņem, gan arī šo vēstījumu pasniegšanas veids un organizācijas darba vide kopumā.

Arī mēs, Tele2, visiem šiem digitalizācijas procesiem esam izgājuši vai ejam vēl cauri, jo tas nav viegls un ātri paveicams uzdevums. Mēs esam pilnveidojuši pašapkalpošanās portālu, ieviesuši jaunu un mūsdienīgu iekšējās komunikācijas platformu, kā arī turpinām aktīvu darbu pie dokumentu aprites digitalizācijas. Ja kāds jautātu, vai tiešām ir kāds ieguvums no pandēmijas, kas radījusi tik daudz sāpju un problēmu sabiedrībā, tad atbilde ir – digitalizācija.

 

Autore ir Tele2 personāla vadības departamenta direktore

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Jaunākajā žurnālā