Jauns plakāts Teherānā ar valsts augstākajiem līderiem — ājatollu Rūhollāhu Homeinī, kas vadīja valsti no 1979. līdz 1989. gadam, Alī Hāmenejī (1989—2026) un jauniecelto Modžtabu Hāmenejī. Foto — Scanpix
Izraēla cerēja, ka spēs izraisīt tautas sacelšanos un režīma gāšanu Irānā. Tas nav noticis
Kad Izraēla un ASV gatavojās karam ar Irānu, Izraēlas ārējās izlūkošanas dienesta Mossad vadītājs Dāvids Barnea devās pie premjerministra Benjamina Netanjahu ar konkrētu plānu — burtiski dažas dienas pirms gaisa triecieniem atkārtoti solīja, ka viņa vadītais dienests, visticamāk, spēs mobilizēt Irānas opozīciju, izraisot nemierus un citus pretošanās veidus, kas varētu novest pie Irānas režīma sabrukuma. Barnea savus priekšlikumus jau janvāra vidū vizītes laikā Vašingtonā iesniedza arī ASV valdībai.
Netanjahu akceptēja šo plānu. Lai gan vairākas amerikāņu amatpersonas un arī dažu citu Izraēlas izlūkošanas aģentūru pārstāvji par to nopietni šaubījās, Netanjahu un ASV prezidents Donalds Tramps, šķiet, saglabāja optimismu. Viņi ticēja, ka Irānas līderu nogalināšana jau pašā konflikta sākumā un vairākas citas izlūkdienestu operācijas ar mērķi veicināt režīma maiņu izraisīs masu sacelšanos, ātri pieliekot punktu arī pašam karam.
