Ilustratīvs attēls
Daudziem pensijas vecums asociējas ar materiālu nedrošību, veselības pasliktināšanos un dažādu aktivitāšu samazināšanos. Tomēr vērojams, ka cilvēku attieksme un dzīvesveids ātri mainās. Pensionēšanās vecumu cilvēki arvien vairāk uztver kā sava veida personības renesansi, kad brīvo laiku var aizpildīt ar jauniem vaļaspriekiem, darbu vai pat jauniem sasniegumiem.
Lai, sasniedzot pensijas vecumu, iedzīvotāji varētu turpināt pilnvērtīgu dzīvi, ir laikus jārūpējas par finanšu uzkrājumiem un noteikti nevajadzētu paļauties tikai uz valsts izmaksāto vecuma pensiju. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas datiem senioriem izmaksātā vecuma pensija Latvijā patlaban veido ap 54,3 % no pirms pensijas ienākumiem. Tas nozīmē, ka notiek diezgan būtiska ienākumu samazināšanās, kas noteikti ietekmē senioru iespējas aktīvi iesaistīties sociālajā dzīvē, un bieži vēlmes vairs nesakrīt ar finansiālajām iespējām.
Seniori dzīvo arvien aktīvāk
Mūsdienās novērojam, ka vecāka gada gājuma cilvēki dzīvo arvien aktīvāk un interesantāk. Pieaug to senioru skaits, kuri izmanto dažādas tehnoloģijas, vēlas mācīties un aktīvi piedalīties kultūras dzīvē. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pērn internetu vismaz reizi nedēļā lietoja 70% iedzīvotāju vecuma grupā no 55-74 gadiem.
Attīstoties valsts labklājībai, mainās arī iedzīvotāju paradumi. Jaunākais ANO aktīvas novecošanas indekss, kas mēra senioru iespējas dzīvot neatkarīgu dzīvi, iesaistīties algotā darbā vai sabiedriskās aktivitātēs, liecina, ka Latvijas rādītājs no 2010. līdz 2018. gadam pieauga no 29,8 līdz 35,3 punktiem, Lai gan mēs joprojām nedaudz atpaliekam no ES vidējā rādītāja (35,7 punkti), indeksa attīstība liecina, ka seniori kļūst aktīvāki un meklē veidus, kā iesaistīties sociālajā un kultūras dzīvē.
Sabiedrība noveco, pensionēšanās vecums – palielinās
Pateicoties medicīnas progresam un veselīgākam dzīvesveidam, seniori dzīvo ne tikai aktīvāk, bet arī ilgāk. Saskaņā ar Eurostat datiem laikposmā no 2002. līdz 2020. gadam vidējais paredzamais mūža ilgums Latvijā palielinājās par pieciem gadiem - no 70,2 gadiem līdz 75,7 gadiem.
Latvijas sabiedrība kļūst vecāka. Tā nav tikai mūsu valsts tendence – visa Rietumu pasaule noveco. Nākotnē darba ņēmējiem neizbēgami būs jāatbalsta arvien lielāks skaits vecāka gadagājuma cilvēku, un tas uzliek pienākumu arī pašam jau laikus parūpēties par savām vecumdienām.
Pieaugot paredzamajam mūža ilgumam, daudzviet pasaulē paaugstina pensionēšanās vecuma slieksni. Arī Latvijā no 2025. gadā pensionēšanās vecums gan vīriešiem, gan sievietēm sasniegs 65 gadus. Tomēr, lai gan mēs dosimies pensijā vēlāk, palielinoties dzīves ilgumam, tur pavadītais laiks nesamazināsies. Jau tagad Latvijā vīrieši, kuri sasnieguši pensijas vecumu, dzīvo vidēji 14 gadus, bet sievietes – pat 19 gadus.
Pensijas un algas pieaug nevienmērīgi
Ilgāks paredzamais mūža ilgums un lielāka senioru iesaiste sociālajā un kultūras dzīvē nozīmē nepieciešamību pēc lielākām pensijām. Tomēr Latvijas pensijas, salīdzinot ar vidējo algu valstī, joprojām aug nevienmērīgi.
Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, pēdējo desmit gadu laikā valstī ir pieaugušas gan pensijas, gan algas, tomēr vidējā pensija pašlaik ir tikai aptuveni 40% no vidējās algas, un pensiju pieauguma saglabāšana nākotnē var būt sarežģīta demogrāfiskas situācijas dēļ.
Lai pēc pensionēšanās dzīvotu komfortablu un aktīvu dzīvi, būtu ieteicams saņemt pensiju vismaz 70-80 % apmērā no pirmspensijas vecuma ienākumiem. Jau laikus sākot uzkrāt vecumdienām pensiju trešajā līmenī vai veidojot uzkrājumus citā veidā, ir iespēja savu dzīves līmeni vecumdienās ievērojami uzlabot. Tas nozīmē, ka, sasniedzot pensionēšanās vecumu, varēs turpināt aktīvi piedalīties sociālajā dzīvē, apgūt jaunas prasmes vai apmeklēt kultūras pasākumus, un vēlmi dzīvot pilnvērtīgu dzīvi neierobežos finansiālās iespējas.
Autore ir Luminor Pensiju produktu vadītāja
