Līdz ar valdības ieceri samazināt pensiju 2. līmeņa iemaksu apjomu no esošajiem 6% uz 5%, attiecīgi 1% novirzot pensiju 1. līmenī, no jauna aktuāls kļuvis jautājums par nākotnes pensionāru labklājību. Attīstoties un pilnveidojoties veselības aprūpes sistēmai Latvijā un citviet pasaulē, paredzams, ka cilvēka mūža ilgums tikai pieaugs. Tāpēc arvien aktuālāks kļūst jautājums, kādus ienākumus mēs varēsim “baudīt”, dodoties pensijā. Vai, samazinoties pensiju iemaksām, iedzīvotājiem būtu vairāk uzmanības jāvērš personīgiem ieguldījumiem, lai starpību kompensētu?
Pirms ķeros klāt saviem priekšlikumiem, zināšanu atsvaidzināšanai der atcerēties, ka pirmo valsts mēroga vecuma pensiju programmu izstrādāja Vācijas kanclers Otto fon Bismarks 1889. gadā. Uz apdrošināšanas iemaksām balstīta pensiju sistēma pastāv jau 135 gadus, bet joprojām to jācenšas pilnveidot. Nesen lsm.lv veiktajā pētījumā parādījās katastrofāli fakti par to, ka 70% Latvijas iedzīvotāju netic pensiju sistēmas spējai nodrošināt cieņpilnu iztiku vecumdienās.
Esošo nodokļu pārskatīšanas scenāriji pašlaik izskatās pēc nebeidzama un slikta meksikāņu seriāla ar paredzamām, gana traģiskām un atmiņā paliekošām beigām. Viena no šīm sērijām pašlaik tiek veltīta valsts fondēto pensiju shēmas iemaksu “terminētai” samazināšanai. Šeit gan gribētos uzsvērt, lai arī risinājuma izstrādes mērķis – sloga samazināšana darba devējiem – ir atbalstāma, pensiju 2. līmeņa iemaksu samazināšana kopsakarā ar jau iepriekš vēsturiski pieļautām kļūdām iemaksu mazināšanā pamatīgi iedragās iedzīvotāju uzticību Latvijas pensiju sistēmai. Lai veidotu pensijas kapitāla uzkrājumu, jāatceras, ka šis uzkrājums daudziem nākotnē būs vienīgais reālais uzkrājums.
Divi no pieciem Latvijas senioriem un pat divas trešdaļas no vientuļajiem senioriem dzīvo nabadzības riska zonā – ar šādu ziņu Centrālā statistikas pārvalde noslēdza 2023. gadu. Tas ir pielīdzināms Jelgavai, Liepājai, Rēzeknei un Limbažiem, kopā skaitot. Tā ir pārāk augsta cilvēcības un ekonomiskā cena Latvijai.
Pēdējos gados ierasta, pašsaprotama un nepieciešama tematika ir izglītība mūža garumā, un esam jau pieradināti pie domas – lai noturētos darba tirgū, visticamāk, visu laiku būs jāmācās. Daudzi no mums to arī cītīgi dara. Tomēr salīdzinoši maz vai vispār nemaz nerunājam par darbu mūža garumā. Kāpēc ir pienācis īstais brīdis, lai vismaz sāktu runāt arī par šo tematu?
Ar politiķu atbildību par senioru sirds veselību ir jāsaprot cīņa pret augsto mirstību, ko izraisa sirds un asinsvadu slimības. Tās skar vairākus simtus tūkstošus cilvēku un ir galvenais nāves cēlonis Latvijā. Šai cīņai ir jābūt daudz nopietnākai, tādēļ politiķiem ir jārūpējas par speciāla sirds veselības plāna izstrādi un papildu finansējuma piešķiršanu ārstēšanas uzlabošanai.
Katrs iedzīvotājs, kurš sāk darba gaitas un veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, piespiedu brīvprātīgā kārtā automātiski kļūst par investoru, jo ik mēnesi 6% no savas algas iegulda pensiju 2.līmenī. Ieguldot to atbilstoši savam vecumam un riska apetītei, ir iespēja pelnīt un audzēt savu nākotnes kapitālu, ko tērēsim vecumdienās. Taču diemžēl pašlaik desmitiem tūkstošu iedzīvotāju naudu iegulda savam vecumam neatbilstošā pensiju plānā. Tas nozīmē – zaudē savus nākotnes ienākumus.
Daudziem pensijas vecums asociējas ar materiālu nedrošību, veselības pasliktināšanos un dažādu aktivitāšu samazināšanos. Tomēr vērojams, ka cilvēku attieksme un dzīvesveids ātri mainās. Pensionēšanās vecumu cilvēki arvien vairāk uztver kā sava veida personības renesansi, kad brīvo laiku var aizpildīt ar jauniem vaļaspriekiem, darbu vai pat jauniem sasniegumiem.
Ienākumu nevienlīdzība Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā (vairāk šeit: Kā mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā? un šeit: Ienākumu nevienlīdzība un nabadzība: kur esam un kā uzlabot situāciju). Turklāt tam ir maz saistības ar to, ka uz ES fona ienākumu līmenis Latvijā ir salīdzinoši zems – 1.attēlā redzams, ka sakarība starp ienākumu nevienlīdzības līmeni, ko mēra ar Džini koeficientu, un ienākumu līmeni uz vienu iedzīvotāju ES ir visai vāja.
Daļai sabiedrības ir pašsaprotami, kāpēc ir svarīgi domāt par savu pensiju. Tomēr, ja pajautātu iemeslus, iespējams, nemaz tik viegli nebūtu ātri nonākt pie konkrētas atbildes, jo nav vienas pareizās atbildes vai īstā iemesla, kāpēc būtu jādomā par savu pensiju. Ir skaidrs, ka lielāka pensija vecumdienās ļaus dzīvot labāk. Tā, iespējams, ļaus saglabāt vēlamo dzīves līmeni, kā arī baudīt darba mūža augļus.
Sabiedrības novecošanās un cilvēka dzīves ilguma palielināšanās visā pasaulē liek domāt par valstu sociālās aizsardzības sistēmu stabilitāti. Daudzviet, tai skaitā arī Latvijā, palielina iedzīvotāju pensionēšanās vecumu, lai samazinātu slogu uz darbspējas vecumā esošajiem iedzīvotājiem. Kādas tendences ir novērojamas pasaulē un kāds dzīves līmenis sagaidāms Latvijas nākotnes pensionāriem tikai ar valsts pensiju?
Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, patlaban noris aktīvs darbs, lai saplānotu izlietojumu līdzekļiem, kurus dalībvalstis varētu saņemt ar ES jaunā budžeta instrumenta – Atveseļošanas un noturības mehānisma – starpniecību. Latvijai tie ir aptuveni 1,6 miljardi eiro. Mehānisma mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kā arī mazināt krīzes radīto nelabvēlīgo sociālo un ekonomisko ietekmi. Latvijai sniegtajās Eiropas Komisijas – tā sauktajās Eiropas Semestra – rekomendācijās vairākkārt ir uzsvērts, ka ir jāpalielina finansējums veselības aprūpei, lai to padarītu iedzīvotājiem pieejamāku un efektīvāku. Tāpat lielāka uzmanība jāvelta pieejamas ārstēšanas nodrošināšanai sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām. Priekšlikumus par līdzekļu iespējamo izlietojumu nozaru ministrijas ir iesniegušas Finanšu ministrijā, un jācer, ka veselības aprūpes uzlabošanai prasītā ES nauda tiks piešķirta nepieciešamajā apjomā.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
