Jāpalielina atbalsts studējošajiem

Ilustratīvs attēls
Kristafers Zeiļuks, Latvijas Studentu apvienības prezidents
Print Friendly, PDF & Email

Darba devēji Latvijā gadiem ilgi norāda uz kvalificēta darbaspēka trūkumu, taču valsts piešķirtais finansējums tikai minimāli atbalsta studējošos. Latvijā pieejamais atbalsts pēc akadēmiskajiem kritērijiem nav konkurētspējīgs. Tas liek arī izcilākajiem studentiem meklēt darbu, ko ne vienmēr ir iespēja atrast savā nozarē. Nav noslēpums, ka studējošie Latvijā vidēji strādā 31 stundu/nedēļā, kas ir visaugstākais rādītājs Eiropā, un turklāt šis laiks visbiežāk netiek pavadīts, strādājot nozarē.

Lai Latvija atgūtos no vīrusa izraisītās ekonomiskās recesijas, būs nepieciešami izglītoti speciālisti – topošie augstskolu absolventi. Kā veicināt augsti kvalificētu speciālistu pieplūdumu darba tirgum? Recepte ir vienkārša – jāiegulda būtiski vairāk resursu augstākajā izglītībā.

Studējošie var paļauties tikai uz paša nopelnīto

Atbalsta trūkums gan no valsts, gan paša studējošā ģimenes studentam rada spiedīgus apstākļus, kas paralēli studijām liek meklēt darbu, lai varētu atļauties mācīties. Ja skatāmies uz Latvijas situāciju Eiropā, Latvijā absolūti lielākā daļa studējošo (81%) strādā, lai varētu izdzīvot, kas ir krietni virs vidējā rādītāja Eiropā. Zem Eiropas vidējā (69%) atrodas tādu valstu kā Francijas, Nīderlandes, Čehijas studējošie. Savukārt Vācijā ir  viszemākais studējošo īpatsvars (44%), kas strādā, lai izdzīvotu.

LSA aptaujas par studējošo darba, ģimenes un studiju apstākļiem Latvijā (2021) iegūtie dati liecina, ka patlaban vairāk nekā puse studējošo paļaujas tikai un vienīgi uz pašu nopelnīto. Vecāku iespējas atbalstīt studentu Covid-19 krīzes ietekmē ir samazinājušās. Ja pirms gada vairāk nekā pusei studentu ienākumus veidoja divi avoti – darba alga (61%) un ģimenes un/vai partnera finansiālais atbalsts (57%), tad šogad tikai 43% studentu var paļauties uz vecāku atbalstu.

Strādāt, lai izdzīvotu > Strādāt, lai iegūtu pieredzi

Ja Latvijā ģimenes iespējas atbalstīt studējošo ir samazinājušās, tad Nīderlandes un Vācijas studentiem vecāku atbalsts krīzes laikā nav mazinājies, ģimenes iespējas atbalstīt studentu Vācijā ir pat palielinājušās. Gan Nīderlandē, gan Vācijā studenti ir zaudējuši darbu, taču Nīderlandē darbu zaudējušo studējošo īpatsvars (21,3%)  ir divreiz lielāks nekā Vācijā (9,7%). Tas liek jautāt, kas Vācijā un Nīderlandē ir citādāk, ja Covid-19 krīzes ietekme uz studentiem ir bijusi salīdzinoši  neliela?

Darbu zaudējušie studenti iemeslus skaidroja ar nodarbinātību apkalpojošā sektorā (aizvērtas viesnīcas, veikali, kafejnīcas, kultūras vietas), taču tie, kas darbu nezaudēja, to varēja turpināt darīt attālināti, lielākoties savā izvēlētajā nozarē. Vācija ir pazīstama kā valsts  ar sistemātisku, lielu resursu ieguldījumu augstākajā izglītībā, pētniecībā un zinātnē, kas 2018. gadā sasniedza 104 miljardus eiro, izstrādājot apjomīgus atbalsta mehānismus studējošajiem – iesaiste pētniecībā un pēc iespējas augstāku akadēmisko rādītāju sasniegšana studiju procesa laikā, lai students kļūtu par pieprasītu speciālistu savā nozarē. Viens no labajiem piemēriem – studenti Vācijā var saņemt stipendiju pēc akadēmiskajiem kritērijiem, tā atbalsts gadā sasniedz 3000 eiro.

Latvijai viena no lielākajām problēmām ir efektīvu atbalsta mehānismu trūkums studentiem studiju procesa gaitā. Latvijā tikai 5% no studentiem pilna laika studijās valsts apmaksātās budžeta vietās saņem valsts budžeta stipendiju, kas ir pilnīgs kontrasts mums kaimiņos esošajām Ziemeļvalstīm. Ziemeļvalstīs, izņemot Igauniju, vairāk nekā 50% pilna laika studējošo saņem finansiālo atbalstu, kas tiek piešķirts vai nu pēc akadēmiskajiem, vai arī pēc sociālajiem kritērijiem. Zviedrijā un Dānijā saņēmēju kopskaits ir vismaz 75%. Arī apjoms ir vairākkārt lielāks – līdzīgi kā Vācijā, studējošais vidēji saņem atbalstu, kas pārsniedz 3000 eiro gadā.

Studentā ir jāiegulda ilgtermiņā

Steidzami nepieciešams palielināt valsts budžeta stipendiju apmēru ilgtermiņā. Ņemot vērā, ka kopš 2004. gada notikušas patēriņa cenu izmaiņas, bet valsts budžeta stipendijas apmērs nav mainījies, proporcionāli arī samazinājusies valsts budžeta stipendijas 99,6 eiro/mēn. nozīme būt par motivatoru studentam, lai pilnvērtīgi veltītu laiku un resursus konkurētspējīgu akadēmisko sniegumu nodrošināšanai. Septiņpadsmit gadu laikā ir notikusi gan Latvijas nacionālās valūtas maiņa, gan inflācija, kas ir “apēdusi” stipendijas vērtību. Tās apmēru (99,6) izdalot ar inflācijas koeficientu (4,39), redzam, ka būtībā stipendijas vērtība šobrīd ir 22,68.

Studējošie valsts finansētajās budžeta vietās 2020./2021. mācību gadā saņēma uz pusi lielāku stipendiju nekā iepriekš. Līdz šim tā jau septiņpadsmit gadus bijusi 99,60 eiro, bet šajā mācību gadā tā tika dubultota, sasniedzot 200 eiro. Palielināts tika arī kopējais stipendiju saņēmēju skaits – tās papildus piešķīra vēl 743 studentiem.

Reģistrācija studijām un 1. septembris straujiem soļiem tuvojas, taču skaidrības par stipendijas apmēru nav. Vai tā atgriezīsies 99,60 eiro/mēnesī, vai tomēr būs lēmums to saglabāt 200 eiro/mēnesī? Lai arī ārkārtējā situācija valstī ir atcelta, pandēmijas radītā ekonomiskā krīze studējošo un viņu ģimeņu maciņos nav beigusies.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu