Ar seksuālu uzmākšanos saskāries katrs ceturtais students Latvijā, liecina tiesībsarga veikta aptauja. Tikai retais par to ziņojis, bet, ja tā noticis, lielākā daļa cietušo secina, ka varmākam tas nav radījis nekādas sekas
Latvijas Studentu apvienības prezidente Liene Levada netic, ka ir kāda augstskola, kas var likt roku uz sirds un teikt, ka tur nekad nav bijusi seksuāla uzmākšanās studentiem. Sievietes augstskolās saskaras ar seksismu, nievājošiem komentāriem un seksuālu uzmākšanos, noskaidrots aptaujā, kuru aizpildīja vairāk nekā divi tūkstoši studentu no visām Latvijas augstskolām. Aptauju pērn veica Latvijas Studentu apvienība sadarbībā ar Latvijas Universitāti. Tajā studentes atklāj, ka docētāji izteikuši seksuāla rakstura komentārus, piedāvājuši seksuālas darbības vai devuši par tām mājienus. Precīzāk pētījuma secinājumi pagaidām nav pieejami, jo dati vēl tiek apkopoti, raksta žurnāls Ir.
Nepiedienīgas ziņas sociālajos tīklos, seksistiski komentāri. Seksuāla uzmākšanās augstskolās nav jaunums, un tā notiek ne tikai Mūzikas akadēmijā. Kā izmainīt šo sistēmu?
Mūzikas akadēmijas prioritāte bijusi labā slava, nevis studenšu drošība
Darba devēji Latvijā gadiem ilgi norāda uz kvalificēta darbaspēka trūkumu, taču valsts piešķirtais finansējums tikai minimāli atbalsta studējošos. Latvijā pieejamais atbalsts pēc akadēmiskajiem kritērijiem nav konkurētspējīgs. Tas liek arī izcilākajiem studentiem meklēt darbu, ko ne vienmēr ir iespēja atrast savā nozarē. Nav noslēpums, ka studējošie Latvijā vidēji strādā 31 stundu/nedēļā, kas ir visaugstākais rādītājs Eiropā, un turklāt šis laiks visbiežāk netiek pavadīts, strādājot nozarē.
Gandrīz visi esam sēdējuši skolas solā - bijuši skolēni un liela daļa arī studenti. Daudzi no mums atceras tēva vai omītes teikto, ka “mantu tev var atņemt, turpretī izglītība gan tev būs vienmēr”. Šajos vārdos ir liela daļa taisnības, kuru mūsu Izglītības un zinātnes ministrija ir nedaudz apgreidojusi, piemetinot, ka “izglītība tev ir dāvana no valsts”.
Spēja samaksāt par studijām un segt ikdienas tēriņus ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē augstākās izglītības pieejamību – tieši sociālekonomiskie aspekti lielai daļai jauniešu ir šķērslis studiju sākšanai vai turpināšanai. Kreditēšanas sistēma nav būtiski mainījusies pēdējo 20 gadu laikā, tāpēc šajā jomā steidzami nepieciešams veikt reformas.
Kauju par labāku izglītību Latvijas Universitātē students Armands Leimanis (23) zaudēja. Tagad studentu interešu aizstāvībai viņš grasās dibināt jaunu biedrību
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
