Pirkuma čeki. Foto: Ieva Lūka, LETA
Digitalizācijas laikmetā, no kura Covid-19 pandēmijas ietekmē izvairīties varējis tikai retais, ierastos risinājumus arvien biežāk nomaina jauni inovatīvu tehnoloģiju produkti. Tirdzniecības nozarē dabisks attīstības solis ir digitālie čeki, kurus jau ievieš Igaunijā, kamēr Latvija un Lietuva tam vēl tikai gatavojas. Tas ir atgādinājums – šis ir arī ilgtspējības laikmets, kurā drukātie čeki, kam vajadzīgi bezgalīgi termālā papīra ruļļi, neskaitāmi printeri un nebeidzami loģistikas resursi, lai to visu nogādātu veikaliem, apēd lielus dabas resursus.
Kaut arī sabiedrība Latvijā pieprasījumu pēc digitālajiem čekiem pagaidām vēl neveido, tas būtu vērtīgs ieguvums visiem.
Drukātie čeki ir daļa no milzīgas industrijas. Visvairāk datu pieejams par ASV, kur termālā papīra ražošana un tirdzniecība ik gadu ienes apmēram 4 miljardus dolāru. Drukāto čeku ietekmi uz vidi nevar vērtēt tikai papīra izteiksmē – tās ir arī loģistikas izmaksas, lai šo papīru piegādātu veikaliem, tam nepieciešamā degviela, izmeši, kas rodas šajā procesā, resursi printeru ražošanai, tintes un regulāras apkopes izmaksas utt. Apmēram 13% pasaulē nocirsto koku nonāk papīra ražošanā, taču vēl krietni vairāk iet bojā, lai saražotu degvielu, kas padara šo papīru pieejamu. Tikmēr digitālie čeki krājas attiecīgā tirgotāja mobilās lietotnes kontā vai klienta e-pastā, samazinot nepieciešamo resursu patēriņu.
Videi draudzīgs risinājums nav vienīgais ieguvums – kaut arī klientiem, kuri pievērš lielu uzmanību vides jautājumiem, tas varētu būt viens no galvenajiem argumentiem. Pirmkārt, digitālie čeki nepazūd, nesaburzās, neizbalē, kas palīdz gadījumos, ja pircējam jāvēršas pie ražotāja vai tirgotāja saistībā ar preces kvalitāti. Otrkārt, digitālie čeki ir viegli atrodami un pieejami – atliek vien ievadīt meklētājā tirgotāja nosaukumu un sistēma vajadzīgo atrod pati. Vēl viens būtisks aspekts ir laika ietaupījums veikalā, jo pēc norēķināšanās par precēm vairs nav jāgaida, kamēr čeks tiks izdrukāts vai, piemēram, kasieris nomainīs čeku lenti kases aparātā. Savukārt uzņēmējs var praksē pārbaudīt teicienu “laiks ir nauda”, jo, nedrukājot čekus, kasieri var ātrāk apkalpot vairāk klientu, turklāt tā ir iespēja ietaupīt ar termālā papīra iepirkšanu, printeriem, tinti un apkopi saistītās izmaksas.
Ja jau viss ir tik lieliski, kāpēc Latvijā joprojām veikalā saņemam drukātos čekus? Igaunijā atsevišķi tirgotāji jau piedāvā digitālos čekus, Latvijā un Lietuvā šādas iespējas pagaidām nav. Lielākais šķērslis ir tehniskā barjera – tās ir konkrētas prasības tirgotāja sistēmām, jo digitālo čeku dati ir citādi jāglabā un jāapstrādā. Tomēr pandēmijas iespaidā strauji attīstījusies digitalizācija un e-veikalu uzplaukums ir krietni veicinājis šo sistēmu attīstību, paverot durvis jauniem tehnoloģiskiem risinājumiem. Otrs šķērslis ilgstoši ir bijusi neskaidrība par valsts iestāžu prasībām šādas sistēmas ieviešanai, taču arī šajā jomā pašlaik jūtama ledus sakustēšanās, tāpēc paredzams, ka arī Latvija jau drīzumā varētu piedzīvot izaugsmi šajā virzienā. Atliek vien jautājums par to, cik veiksmīgi šis risinājums iedzīvosies Latvijas sabiedrībā.
Digitālo čeku vēstures pirmsākumi meklējami 2005. gadā, kad kompānija Apple šādu iespēju sāka piedāvāt saviem klientiem. Ir pagājuši 15 gadi, un vismaz Baltijas tirgū digitālie čeki joprojām nav plaši pieejami. ASV veikts pētījums liecina, ka katrs septītais amerikānis dod priekšroku papīra čekam. Tikmēr 54% eiropiešu labprātāk saņem papīra čeku, bet 19% jeb katrs piektais eiropietis balso par digitālajiem čekiem.
Salīdzinoši nelielais pieprasījums ir cieši saistīts ar piedāvājumu, jo daudzviet Eiropā šādas iespējas un atbilstošas klientu pieredzes nav.
Sevišķi populāri digitālie čeki ir Skandināvijā, kur tos piedāvā daudzi tirgotāji un sper jau nākamos soļus, ļaujot klientiem savās lietotnēs apskatīt ikmēneša tēriņus un analizēt savus paradumus, palīdzot plānot izdevumus.
Palielinoties tirgotāju skaitam, kas arī citās valstīs piedāvās digitālos čekus, klientu iespēja novērtēt to nestos ieguvumus pieaugs. Līdz tam brīdim – papīra čeki ir dziļi iesakņojusies tradīcija, ieradums, un ieradumam liels spēks: tāpat kā netrūkst pircēju, kuri joprojām labprātāk izmanto skaidru naudu, arī drukātais čeks daudziem šķiet saprotamāks, uzticamāks, drošāks. Tomēr lielākās klientu bažas, kas liek joprojām nosvērties par labu fiziskajiem čekiem, ir bailes, kā dati tiks uzglabāti. Tās gan var droši kliedēt, jo Eiropas Savienības Datu aizsardzības regula ir pamatīgi sakārtojusi šo jautājumu, un uzņēmumiem jāievēro virkne noteikumu, kā un cik ilgi dati tiek glabāti, kam ir pieeja šiem datiem, tas tiek rūpīgi dokumentēts, regulāri pārbaudīts, un pircējiem Eiropas Savienības dalībvalstīs par šo aspektu nebūtu jāraizējas.
Aktivitātes ilgtspējības mērķu īstenošanai ir daudzu uzņēmumu fokusā. Digitālo čeku ieviešana nav vienīgais veids, kā ietaupīt planētas resursus. Mobilo telefonu lietošana maksājumu veikšanai ir ienākusi mūsu ikdienā un nodrošina kompaktu iepirkšanos – mobilajā telefonā pieejama vienlaikus uzņēmuma lojalitātes karte, maksājumu karte, ceļojumu un pasākumu biļetes, uzņēmumu lietotnes, ko, savienojot ar maksājumu kartes datiem, var izmantot, lai norēķinātos par šo uzņēmumu pakalpojumiem. Digitalizācija un papīra vai plastikāta karšu aizstāšana ar mobilajās ierīcēs pieejamo informāciju strauji attīstās ne tikai tirdzniecības nozarē, bet arī citās jomās, un tikai ies plašumā.
Digitālie čeki ir tikai daļa no šī procesa, tomēr tā ir ļoti nozīmīga daļa un mūsu visu ikdiena. Sevišķi pārtikas preču tirdzniecībā, jo atšķirībā no apģērbu veikala, kur iegādājamies varbūt vienu kreklu, pārtikas preču grozs ir daudz lielāks – 15, 20, pat 30 preču vienlaikus, turklāt uz pārtikas veikalu ejam katru nedēļu un pat vairākas reizes nedēļā. Bet, jo lielāks grozs, jo garāki čeki, un jo lielāka sīciņo čeku milzīgā ietekme uz vidi.
