veikali
- Pieredze
- 03.11.2024.
- Agnese Meiere
Nomedīt atlaidi
- Viedoklis
- 01.02.2024.
Lai reaģētu uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, izvietosim veikalos Krievijas karogus?
- Veiksme
- 09.08.2023.
Mazs top liels
- Viedoklis
- 11.11.2024.
Pārtikas cenu kāpuma realitāte un šķietamība
Runājot par patēriņa cenu izmaiņu lielo ainu, tā ir apbrīnojami līdzīga septembrim, jo oktobrī ir mainījušās detaļas, bet ne lietas būtība. Pati galvenā ziņa atkal rada nelāgas izjūtas - gada inflācija atkal ir pieaugusi, šoreiz no 1,4% septembrī līdz 2,0% oktobrī. Taču mēneša inflācija joprojām ir ļoti mērena, cenu līmenis pret iepriekšējo periodu ir audzis par 0,2%, tas ir zem oktobra vēsturiskās normas (vidēji 0,38% laikā kopš 2010. gada). Arī septembrī mēneša inflācija bija neparasti maza.
- Pieredze
- 03.11.2024.
- Agnese Meiere
Nomedīt atlaidi
Vēlme par iespējami zemu cenu nomedīt kvalitatīvas lietas kļuvusi par daudzu cilvēku aizraušanos. Kā un kur iepirkties gudrāk?
- Viedoklis
- 01.02.2024.
Lai reaģētu uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, izvietosim veikalos Krievijas karogus?
Kad pagājušajā gadā pirmo reizi dzirdēju par t.s. “karodziņu likumprojektu”, kura galvenā ideja ir pie visām pārtikas precēm izvietot ražotājvalsts karogu, nodomāju, ka tas ir joks, jo šodienas apstākļos likās neiedomājami, ka Latvijas Saeima varētu uzlikt par pienākumu tirgotājiem savos veikalos izlikt Krievijas karodziņus.
- Viedoklis
- 24.08.2023.
Mākslīgais intelekts mazumtirdzniecībā – milzīgs neapgūtu iespēju klāsts
Mākslīgā intelekta ietekme arvien vairāk ir jūtama dažādās nozarēs – arī mazumtirdzniecībā. Fiziskajos veikalos mākslīgā intelekta rīki pirmajā acumirklī var šķist mazāk noderīgi nekā e-komercijā, tomēr tie arvien skaļāk sevi piesaka arī šajā jomā, jau tagad mainot nozari kopumā. Patiesībā tas ir ļoti plašs iespēju klāsts arī tad, ja e-komercija nav tirgotāja galvenais pārdošanas kanāls, un pagaidām tas ir salīdzinoši maz apgūts.
- Veiksme
- 09.08.2023.
Mazs top liels
Vairāk nekā 600 mazumtirdzniecības vietu apvienotas Latvijas Tirgotāju savienībā, kas ir uzņēmums ar zīmolu LaTS. Tā vadītājs Raimonds Okmanis stāsta, kā uzņēmuma darbības principi ļauj veikalniekiem saglabāt neatkarību un vienlaikus konkurēt ar lielajiem tīkliem
- Viedoklis
- 13.07.2023.
Pārtikas tirgotāji aicina cenas mazināt no lauka līdz veikala plauktam
Kaut arī energoresursu un izejvielu cenas salīdzinājumā ar skarbākajiem inflācijas mēnešiem ir samazinājušās, teju 90% piegādātāju un pārstrādātāju nesteidzas ar regulāro cenu samazinājuma pieprasījumu. Joprojām turpinās pieprasījumi cenas paaugstināt, ko pārtikas mazumtirgotāji neakceptē, liecina Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) biedru sniegtā informācija.
- Aktuāli
- 31.01.2022.
Kā darbosies taromātu izdotie kuponi?
- Viedoklis
- 19.05.2020.
Mazumtirgotāju zvaigžņu stunda – efektīva depozīta sistēma apmierinātam pircējam
- Aktuāli
- 31.01.2022.
Kā darbosies taromātu izdotie kuponi?
1.februārī Latvijā darbību sāks depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem. Par katru iegādāto dzērienu depozīta iepakojumā iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīta maksa 0,10 EUR, bet pēc iepakojuma nodošanas to varēs saņemt atpakaļ. Nododot tukšo depozīta iepakojumu automātiskajā depozīta punktā, kur atrodas taromāts, iedzīvotājam izdos īpašu depozīta kuponu, ko varēs izmantot kā maksāšanas līdzekli jebkādu preču iegādei tajā pašā veikalā.
- Viedoklis
- 30.12.2021.
Veikaliem gads ir bijis grūts no abiem galiem
Veikalu un citu tirdzniecības vietu darbību un pārdošanas rezultātus pandēmijas laikā ietekmē ne tikai pieprasījums pēc precēm un iedzīvotāju pirktspēja, bet arī valstī noteiktie ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai. Tie bija īpaši stingri oktobra beigās un novembra pirmajā pusē un ietvēra daudzu klātienes tirdzniecības vietu slēgšanu. Veikalu atvēršana novembra vidū nespēja kompensēt dīkstāvi mēneša sākumā. Attiecīgi kritums mazumtirdzniecības pārdošanas apjomos, ko vērojām oktobrī, turpinājās arī novembrī. Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem pārdošanas apjomi novembrī bija par 3,7% (kalendāri izlīdzināti dati) mazāki nekā pirms gada. Ja apskatām mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījumu faktiskajās cenās, proti, ņemot vērā cenu kāpumu, tad tas pieauga par 5,6%. Tātad, lai gan mazumtirdzniecībā pārdoto preču daudzums saruka, cenu pieauguma ietekmē iedzīvotāju tēriņu apmērs veikalos turpināja augt, bet lēnāk nekā gada vidū.
- Viedoklis
- 15.07.2021.
Drukātie čeki – nozares dinozaurs izmiršanas priekšvakarā
Digitalizācijas laikmetā, no kura Covid-19 pandēmijas ietekmē izvairīties varējis tikai retais, ierastos risinājumus arvien biežāk nomaina jauni inovatīvu tehnoloģiju produkti. Tirdzniecības nozarē dabisks attīstības solis ir digitālie čeki, kurus jau ievieš Igaunijā, kamēr Latvija un Lietuva tam vēl tikai gatavojas. Tas ir atgādinājums – šis ir arī ilgtspējības laikmets, kurā drukātie čeki, kam vajadzīgi bezgalīgi termālā papīra ruļļi, neskaitāmi printeri un nebeidzami loģistikas resursi, lai to visu nogādātu veikaliem, apēd lielus dabas resursus.
- Viedoklis
- 20.04.2021.
Vai digitalizācija mazumtirdzniecībā aizstās cilvēkus?
Pašapkalpošanās kases un skeneri, bezkontakta autentifikācija un norēķini, mobilās lietotnes un mākslīgais intelekts, pilnībā automatizēti veikali bez pārdevēja vai kasiera – digitalizācija visā pasaulē arvien vairāk tuvina mūs bērnībā zinātniskās fantastikas filmās redzētajam. Arī Rimi ikdienā redzam, cik pašsaprotami dažādi digitālie rīki kļūst gan mūsu darbiniekiem, gan klientiem. Taču vai digitalizācija patiešām risina visas problēmas? Un, pats galvenais, vai tā darba tirgū spēs aizstāt reālus cilvēkus?
- Viedoklis
- 02.12.2020.
Ko vēl darīt, lai ierobežotu Covid-19 izplatību?
Jautājumā par Covid-19 vienaldzīgo nav. Sabiedrībā ir vērojami diametrāli pretēji un atšķirīgi viedokļi. Daļa cilvēku uztver situāciju nopietni, taču joprojām ir cilvēki, kuri noliedz vīrusa eksistenci un ne tikai atsakās ievērot noteiktos Covid-19 risku samazinošos ierobežojumus, bet arī agresīvi uzbrūk tiem, kas prasa ievērot valstī noteiktās prasības.
- Viedoklis
- 19.05.2020.
Mazumtirgotāju zvaigžņu stunda – efektīva depozīta sistēma apmierinātam pircējam
Mūsdienu patērētājs visbiežāk zina, ko vēlas, un sagaida visaptverošus un ērtus pakalpojumus. Tas attiecas arī uz depozīta sistēmu. Tas nozīmē, ka ar vienu piegājienu viņš vēlas nopirkt gan pārtiku un dzērienus, gan paveikt labu darbu vides uzlabošanai, turklāt viņš nevēlas braukt vai staigāt pa pilsētu ar tukšiem iepakojumu maisiem. Lielākajā daļā Eiropas valstu, kur darbojas depozīta sistēma, par efektīvāko un veiksmīgāko sistēmas stūrakmeni ir kļuvis return to retail jeb “atgriešana mazumtirdzniecībā” modelis. Tas nozīmē ļoti vienkāršu sistēmu – tam, kurš pārdod depozīta iepakojumu, arī ir pienākums to savākt.
