Digitālā transformācija un atjaunojamā enerģija – Eiropas zaļās pārejas pamatā

Eiropas pāreja uz zaļu, ilgtspējīgu, atjaunojamu un noturīgu enerģētiku ir digitālā transformācija, kurā viena no galvenajām lomām ir pārmaiņas būvniecības nozarē, uzmanības centrā izvirzot cilvēku un tā vajadzības.

Dienaskārtību diktē jauni izaicinājumi

Būvniecības nozare mūsdienās saskaras ar nopietniem un agrāk nepieredzētiem izaicinājumiem. Viens no tiem ir klimatpārmaiņas un ilgtspēja, par kuru runājam jau salīdzinoši ilgi; jau ir jūtami uzlabojumi, tomēr jāatzīst, ka joprojām vairāk nekā 40% pasaules oglekļa emisiju saistītas tieši ar ēkām.

Salīdzinoši nesen uzmanības centrā izvirzījusies spēja operatīvi stāties pretī gan cilvēku izraisītām, gan dabas katastrofām. Saskaņā ar Pasaules Apdrošināšanas institūta datiem 2019. gadā pasaulē reģistrēti vairāk nekā 350 lielu katastrofu gadījumi.

Ēku energoefektivitāte ir trešais nozīmīgais faktors, kas bijis dienaskārtībā jau ilgāku laiku. Tomēr šobrīd joprojām vairāk nekā 30% enerģijas ēku ekspluatācijā tiek patērēts bezmērķīgi.

Jauns jēdziens būvniecības nozarē ir pāreja no ēkas kā produkta uz tādu celtniecību, kuras centrā būtu cilvēks, nevis industrija. Tas nozīmē, ka nesalīdzināmi vairāk uzmanības tiek veltīts videi draudzīgu ēku celtniecībai un dažādiem ar veselību un dzīvesveidu saistītiem aspektiem.

Zaļā enerģija un digitalizācija būvniecībā 

Jaunā – digitalizētā un elektrificētā – pasaule paredz tādu ēku struktūru, kāda vajadzīga, lai risinātu šos mūsdienu izaicinājumus. Nākotnē mūsu dzīvē uz palikšanu ienāks viedās ēkas, “lielie dati”, mākslīgais intelekts ar jaunu pieeju un zināšanām no visiem šajā procesā iesaistītajiem.

Vienlaicīgi jāakcentē atjaunojamās enerģijas nozīme – “zaļā enerģija” kļūst par nozīmīgu elektroapgādes avotu. Šīs vajadzības attiecas gan uz jaunceļamām, gan jau esošām ēkām.

Nākotnes būvēm ir jābūt Eiropas zaļās pārejas pamatā, un tās atslēgvārds ir tieši digitalizācija. Eiropas līmenī jārīkojas enerģiskāk, izvirzot mērķus katram tuvākajam posmam, lai, veicot investīcijas, panāktu enerģijas ietaupījumus.

Būvniecības nozare ir izšķirošais segments, kurā darboties, ja Eiropas Savienība vēlas sasniegt COP21 apņemšanos. Būvniecības joma ir viena no lielākajām enerģijas patērētājām Eiropā, tā veido ap 40% no ES enerģijas patēriņa (un 36% no CO2 emisijām). Aptuveni 25% no pašreizējā ēku fonda varētu uzskatīt par “nākotnei derīgu”, bet 75% (!) ēku vēl ir jārenovē.

Pamatojoties uz pašreizējo renovācijas līmeni un ātrumu, var aplēst, ka ēku fonda atjaunošanai Eiropā būtu vajadzīgi aptuveni četri gadsimti, lai tā atbilstu iecerētajai COP21 trajektorijai.

Kā saskaņot ēku pārveidi, mobilitāti un infrastruktūru

Digitalizācija ir atslēgvārds visiem centieniem paātrināt ēku patērētās enerģijas dekarbonizāciju. Cilvēki aptuveni 80% savas dzīves pavada ēkās – biroju ēkās, skolās, slimnīcās un mājās. Ēkas rada lielus kapitālieguldījumus uzņēmumiem. Piemēram, ēku apsaimniekošanas sistēmas, ko nodrošina digitālas tehnoloģijas, arī lietu internets (IoT) un mākslīgais intelekts (AI), radikāli mainīs veidu, kā mēs pārvaldām ēku fonda enerģijas patēriņu.

Lai mēs varētu samazināt ēku energopatēriņu, var sākt ar pavisam vienkāršām darbībām, uzstādot sensorus jeb skaitītājus un izvēloties energomonitoringa platformu. Integrācija vienā sistēmā dod iespēju pieņemt datos balstītus lēmumus enerģijas patēriņa samazināšanai un nākotnes investīcijām energoefektivitātē.

Digitālās tehnoloģijas uzlabo efektivitāti visā ēkas dzīves ciklā (projektēšana, būvniecība un ekspluatācija). Lai veicinātu konkurētspēju un inovācijas, ir svarīgi, lai ēku vērtību ķēdē būtu vairāk viedo komponentu. Tādējādi arī patērētājs un gala lietotājs iegūst pilnīgu pārredzamību.

Būvniecības vērtību ķēdes uzņēmumu skaits ir ļoti liels, tomēr šo vērtību ķēdi joprojām raksturo salīdzinoši zems inovāciju apjoms, zems tehnoloģiju pieņemšanas līmenis un nevienmērīga efektivitāte, tāpēc digitalizācija būvniecības nozarē ir ES stratēģiskais mērķis.

Eiropas Savienības uzdevums ir sekmēt tirgus pārveidošanos, un nesenā Eiropas Komisijas iniciatīva “Atjaunošanas vilnis” ir apsveicama, jo paredz nākamajos desmit gados divkāršot Eiropas atjaunošanas līmeni un sekmēt kontinenta oglekļa neitralitāti līdz 2050. gadam.

Būvniecības nozares izteikti lokalizētais raksturs noteikti ir izaicinājums. No otras puses, visā Eiropas Savienībā ir 500 miljonu iedzīvotāju – tas ir milzīgs tirgus. Tāpēc ir jāatrod veids, kā paplašināt šobrīd nepietiekami attīstīto ēku renovācijas nozari un nodrošināt tai piekļuvi šim milzīgajam patērētāju tirgum. Tas piesaistīs finanšu ieguldītājus un vienlaicīgi paātrinās risinājumu ieviešanu starp nozarēm, starptautiskiem uzņēmumiem un vietējiem būvniekiem.

Uzņēmumi mācās domāt digitāli

Lai paātrinātu ēku atjaunošanu, nepieciešams lemt par nākotnes ieguldījumiem visatbildīgakajā veidā – tam savukārt vajadzīgi uzticami dati jeb “makrorādītāju” kopums. Arī šajā aspektā redzam, ka galveno uzmanību jāvērš digitālajai transformācijai.

Mērķis ir novērtēt, vai Eiropas valstīs tiek izmantotas efektīvas tehnoloģijas un stimuli. Ņemot vērā iespaidīgo finansējumu, kas piešķirts ēku renovācijai nākamajos gados, svarīgi nodrošināt maksimālu pārredzamību attiecībā uz atdevi no ieguldījumiem galvenajās tehnoloģijās, jo īpaši digitālajās tehnoloģijās, kas bieži netiek ņemtas vērā, ja runa ir par to pozitīvo ietekmi uz ēku dekarbonizāciju.

Nākotnes ēkām ir jābūt Eiropas zaļās pārejas pamatā, un tās pamatā ir digitalizācija. Veicinot ēku digitalizāciju, tiks paātrināta atveseļošanās pēc Covid–19, nodrošinot lielāku efektivitāti, un tiks veidota arī Eiropas programmatūras ekosistēma, vienlaikus radot rūpniecības elementus dekarbonizācijai.

Pēdējo 12 mēnešu laikā planētas problēmas un dažādu starptautisko institūciju centieni ir izmainījušas uzņēmumus. Gan runājot par iespējām “noliekt” koronavīrusa līkni, gan samazināt oglekļa emisijas, mūsu nākotne vairāk nekā jebkad agrāk ir mūsu pašu rokās.

Uzņēmumi, kas veikuši digitālās pārveidi, konstatējuši, ka dažu mēnešu laikā ir spējuši sasniegt mērķus, kam citos apstākļos būtu bijuši vajadzīgi pieci gadi. Sākumā tie šķita ārkārtas pasākumi, lai atbalstītu attālinātu darbu. Tagad tie, kuru mērķis ir izdzīvot un plaukt ilgtermiņā, cenšas palielināt šo ieguldījumu vērtību, uzskatot tos par kritisku daļu no plāniem optimizēt biznesu.

Pandēmijas pirmajā vilnī ātri kļuva skaidrs, cik lielā mērā daudzi uzņēmumi ir atkarīgi no savas fiziskās infrastruktūras. Uzņēmumā “Schneider Electric” mēs piedzīvojām, ka daudz klientu pēkšņi vēlējās uzzināt, kā viņi var labāk uzraudzīt un vadīt savas ēkas attālināti, izvirzīt noteiktus uzdevumus, kas tiktu izpildīti laikus, un nodrošināt, lai viņu ēkas darbotos neatkarīgi no inženieru fiziskās klātbūtnes.

Ieguvumi saglabāsies pēc pandēmijas

Ieguvumi uzņēmumiem, kas strādā gudrāk, saglabāsies arī pēc pandēmijas beigām. Arvien vairāk uzņēmumu apstiprina ilgtspēju plānus, kā sasniegt nulles emisiju līmeni. 80% no visām oglekļa emisijām rodas enerģijas patēriņa dēļ. Savukārt 60% no tā, kā mēs pārvaldām enerģiju, ir neefektīvi. Svarīgi ir mainīt veidu, kā mēs radām, pārvaldām un izmantojam enerģiju, lai sasniegtu nulles emisijas.

Pirmais solis ir saprast, kā un kur tiek patērēta, zaudēta vai izniekota enerģija. Sensori var pārraudzīt sistēmas, programmatūra var savienot operācijas ar visām sistēmām, automatizācija un analītika nodrošinās organizācijas un indivīdus ar spēju labāk pārvaldīt un optimizēt savu vidi gan darbā, gan mājās.

Lielākā daļa enerģijas un digitālās automatizācijas tehnoloģiju jau pastāv, un mums atliek tās apgūt un prasmīgi izmantot. Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras 2020. gada jūnija ziņojumu laikposmā no februāra līdz aprīlim globālā interneta datu plūsma palielinājās par 40%, jo arvien vairāk izplatījās mākoņdatu izmantošana attālināti strādājošiem.

Darba fiziskie aspekti daudzās nozarēs ir mainījušies, un varam sagaidīt, ka digitālie kanāli un e-komercija paliks nemainīgi aktuāli attiecībā uz to, kā lietas tiek veiktas tuvākajā nākotnē un ilgi pēc tam, kad pandēmija būs palikusi vēsturē.

2021. gadā un arī turpmāk digitālajam ceļojumam ir jāturpina nodrošināt tik ļoti nepieciešamo efektivitāti, produktivitātes uzlabojumus un noturību pret ārējiem apstākļiem, radot darbavietas un veicinot ekonomikas izaugsmi, vienlaikus būtiski samazinot ietekmi uz planētu un galu galā apturot klimata pārmaiņas.