Ilgtspēja nekustamā īpašuma saimniekiem paver jaunas iespējas attīstībai

Ēkas ir viens no lielākajiem enerģijas patēriņa avotiem Eiropā, radot vairāk nekā trešdaļu no t.s. kaitīgajām emisijām. Tāpēc Eiropas Zaļā kursa un klimata neitralitātes mērķu kontekstā nekustamajam īpašumam ir pievērsta īpaši liela uzmanība – jaunas prasības nozares regulējumā nozīmē, ka nekustamā īpašuma nozarei būs jāturpina mainīties, bet politikas veidotājiem jāmeklē veidi, kā sasniegt klimata mērķus agrāk būvētajās ēkās.

25 gadu laikā visām ēkām valstī jābūt renovētām. Paspēsim?

Šā gada maijā spēkā stājās pārstrādātā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par ēku energosniegumu[1], kas diezgan skaidri pasaka, ka visām jaunajām ēkām līdz 2030. gadam ir jābūt bezemisiju ēkām, un līdz 2050. gadam esošās ēkas būtu jāpārveido par bezemisiju ēkām. Tā ir pāreja jau no nozarē bieži dzirdētā NZEB (nearly zero energy building – gandrīz nulles enerģijas ēkas) uz ZEB (zero emission building – bezemesiju ēkas) standartu.

Ar mākslīgo intelektu var samazināt elektroenerģijas patēriņu līdz pat 20% mēnesī

Mākslīgais intelekts (MI) mūsdienās ir kļuvis par nozīmīgu rīku arī ilgtspējīgu inovāciju attīstībā un dekarbonizācijā, īpaši nekustamā īpašuma apsaimniekošanas jomā. Pateicoties tā attīstībai, iespējams samazināt elektroenerģijas patēriņu līdz pat 20% mēnesī, vienlaikus mazinot CO2 emisijas un nodrošinot patīkamu klimatu iekštelpās. Pēdējo gadu laikā MI piedāvā arvien jaunas iespējas efektīvākai enerģijas izmantošanai un klimata izaicinājumu risināšanai nekustamā īpašuma jomā. Viena no galvenajām priekšrocībām ir spēja analizēt datus par iekštelpu klimatu un izmantot tos, lai padarītu ēku apsaimniekošanu ilgtspējīgāku.

Tas būs izaicinājums!

Inženiere Torija Lī Bruksa konsultē Latviju par to, kā sasniegt zaļos mērķus, bet gatava arī gluži personiskiem izaicinājumiem, lai pievērstu uzmanību klimata pārmaiņām

Vai tehnoloģiju mūsu ikdienā var būt par daudz?

Mūsdienās tehnoloģijas mainās neticamā tempā – jauni viedtālruņu modeļi nomaina viens otru, arvien jaudīgāki datori ir mūsu ikdiena, un, protams, viedākas mājsaimniecības elektroierīces sola dzīvi padarīt vēl par kripatiņu ērtāku. Un tomēr tam ir blakusefekti – palielināts resursu patēriņš un pieaugošs elektronisko atkritumu apjoms, lai gan ierīces pašas kļūst efektīvākas. Lielais izaicinājums ir, kā apvienot jaunāko tehnoloģiju sniegtās iespējas ar apzinātu pieeju videi un ilgtspējīgu dzīvesveidu. Te, iespējams, vietā ir vēl divi jautājumi – vai tiešām katra jaunā elektroierīce padara mūs laimīgākus un piepildītākus, vai arī dažkārt ir otrādi? Vai, esot ilūzijās par personīgi laimīgāku un piepildītāku dzīvi, atceramies par citiem un to, kā noplicinām sabiedrībai pieejamos resursus?

Jauna dzīve