Ilustratīvs attēls
Latvija tiecas kļūt par inovāciju virzītu sabiedrību, kuras izveidei nepieciešama spēcīga zināšanu ekosistēma, kas balstīta izcilā izglītībā un konkurētspējīgā zinātnē. Ņemot vērā šos mērķus, Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) ir identificējusi vairākus šķēršļus Latvijas izglītības nozarē, proti: grūtības piesaistīt talantīgus zinātniekus un mācībspēkus, neatbilstība starp izglītību un darba tirgus pieprasījumu, talantu emigrācija, resursu sadrumstalotība, nekonkurētspējīgs pārvaldības modelis.
Augstākās izglītības kvalitāte būtiski ietekmē valsts uzņēmējdarbības vidi. Tieši tāpēc FICIL sākotnēji pievērsās šim jautājumam – lai veicinātu inovācijas, cilvēkresursu attīstību, augstākās izglītības sasaisti ar darba tirgu, zinātnes attīstību un konkurētspēju pasaules tirgū. Uz pārmaiņu nepieciešamību šajos aspektos ir norādījusi arī Pasaules Banka, Valsts kontrole, kā arī OECD.
Šonedēļ Saeima 3. lasījumā skatīs grozījumus Augstskolu likumā. Grozījumi skar gan augstskolu tipoloģiju, gan arī pārvaldību. Atbildīgā Saeimas komisija līdz šim ir padarījusi lielu darbu, vairāku mēnešu garumā izskatot simtiem priekšlikumu likuma grozījumu ietvaros. Lai gan jau paveiktās pārmaiņas ir apsveicamas un liels solis uz priekšu konkurētspējīgākai augstākās izglītības sistēmai, vēl lielāka nozīme ir tam, kas sekos pēc likuma grozījumu pieņemšanas un kā šī reforma tiks īstenota dzīvē.
Lai arī likuma izmaiņas skar dažādus augstākās izglītības aspektus, FICIL ieskatā viens no nozīmīgākajiem grozījumiem ir augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modeļa maiņa.
Pārmaiņu pamatā ir augstākās izglītības iestāžu pārvaldības atbildības un pārredzamības uzlabošana, augstākās izglītības iestāžu lēmumu pieņemšanas procesā iesaistot ieinteresētās personas no ārpuses, kas var sniegt būtisku pienesumu iestādes darbības salāgošanā ar Latvijas kā valsts un ekonomikas ilgtermiņa attīstības mērķiem. Augstākās izglītības iestāžu izpildvaras un lēmumu pieņemšanas pilnvaru nodalīšana ir kā priekšnosacījums efektīvas un caurredzamas pārvaldības īstenošanai. Piekrītam Saeimas komisijas debatēs izskanējušajam, ka būtu jāapsver arī finansējuma līmeņa palielināšana universitātēm un citām augstākās izglītības iestādēm. Tomēr FICIL būtu gatava atbalstīt šo palielinājumu tikai tad, ja pastāv pārliecība, ka resursi tiks pārvaldīti ar lielāku efektivitāti, pārredzamību un izmantojot ilgtspējīgu modeli.
Jāuzsver vēlreiz, ka likuma grozījumu ieviešana dzīvē noteiks to, cik veiksmīga būs šī reforma. Iesaistītajām pusēm ir jāturpina strādāt ar tādu pašu entuziasmu, lai jaunie likuma aspekti tiktu efektīvi realizēti augstākas izglītības iestāžu darbībā un veicinātu caurskatāmību, sasaisti ar darba tirgu, kā arī konkurētspēju Eiropas un pasaules līmenī.
