Hibrīdveida mācības – reāls scenārijs tuvai nākotnei

  • Andris Gribusts, izglītības uzņēmuma “Lielvārds” valdes priekšsēdētājs
  • 01.06.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Gatavoties ļaunākajam, bet cerēt uz labāko – tāda varētu būt piesardzīgi optimistiska skolu rīcība šā mācību gada noslēgumā. Ņemot vērā vīrusa viļņveidīgo dabu un citu valstu pieredzi, ir liela iespēja, ka arī nākamajā mācību gadā var būt nepieciešamība periodiski pāriet uz attālināto mācīšanos vai arī tā saucamo hibrīdveida mācību procesu.

Ja attālināto mācību priekus un bēdas nu jau izbaudījis katrs skolotājs, skolēns un viņu ģimenes, tad par hibrīdveida mācību procesu līdz šim runāts salīdzinoši nedaudz. Tomēr tieši tas varētu būt viens no reālākajiem risinājumiem tuvā nākotnē, jo ļautu visiem skolēniem nodrošināt salīdzinoši kvalitatīvu un pieejamu izglītību, ļaujot pa daļām apmeklēt skolu un novērtēt klātienes mācību iespēju. Bet par visu pēc kārtas.

Kas ir hibrīdveida mācību process? 

Hibrīdveida mācību procesā klase tiek sadalīta mazākās grupiņās. Daļa skolēnu mācās skolotāja vadībā, atrodoties klasē, un otra daļa tikmēr seko līdzi mācībām attālināti, izmantojot nu jau visiem labi zināmās saziņas platformas – Zoom, Microsoft Teams, Google Meet. Grupiņas, kas apmeklē skolu klātienē, mainās, tādējādi katram ir iespēja atšķaidīt vientulīgo attālināto mācību procesu ar reālu socializēšanos samazināta saslimšanas riska apstākļos.

Kas vajadzīgs hibrīdveida mācībām?

Lai nodrošinātu hibrīdveida mācības, skolotājiem svarīgs gan tehnoloģiskais aprīkojums (sākot no datora ar saziņas platformām un labu interneta pieslēgumu, beidzot ar interaktīvu ekrānu), gan arī digitāls mācību saturs, ko var prezentēt ne tikai tiem skolēniem, kuri mācās klasē, bet arī tiem, kuri stundai pieslēdzas attālināti.

Mūsu radītajā digitālā mācību satura platformā SOMA.LV ir izglītības standartiem atbilstoši digitālie resursi, kas piemēroti gan klātienes darbam klasē, gan attālinātajam un hibrīdveida mācību procesam. Uzdevumos skolotājs vienlaicīgi var sekot līdzi visiem skolēniem, neatkarīgi no tā, vai viņi strādā klātienē vai attālināti.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Arī skolēniem šādā modelī ir ērtāk darboties ar portatīvo datoru vai planšeti. Vēl jo vairāk – visas ierīces iespējams saslēgt vienotā tīklā, lai ne tikai pildītu uzdevumus, bet arī, piemēram, dotu iespēju skolotājam stundu laikā redzēt skolēnu datoru ekrānus un liegt piekļuvi saturam, kas traucē piedalīties kvalitatīvā mācību procesā.

Kādas ir hibrīdveida mācību priekšrocības?

Neapšaubāmi, lielākā daļa skolēnu un skolotāju ar prieku gribētu atgriezties vecajā labajā skolas modelī un, dzirdot par hibrīdveida mācībām, iespējams, sarauc pieri vai nopūšas. Tomēr, ņemot vērā daudzos nezināmos, ir vērts skatīties uz šo kā reālu alternatīvu un novērtēt priekšrocības, kādas iegūstam salīdzinājumā ar pilnībā attālināto mācību procesu. Arī pēc pandēmijas hibrīdveida mācības būs veids, kā mācību procesā iesaistīt visus skolēnus – arī tos, kuri mācību laikā ir, piemēram, sporta nometnē, slimo, ceļo vai citu iemeslu dēļ nevar piedalīties klātienes stundās.

Mācību stundu ieraksti ir labs palīgs ne tikai skolēniem, bet jaunākajās klasēs arī viņu vecākiem, kam tādējādi vieglāk saprast, kas no bērna tiek prasīts, ja viņš pats to nevar izstāstīt. Savukārt skolēniem hibrīdveida mācību process piedāvātu ilgi gaidīto iespēju socializēties, taču tas tik un tā notiktu salīdzinoši drošos apstākļos.

Kādi ir hibrīdveida mācību izaicinājumi?

Daudziem skolotājiem un skolēniem joprojām nepieciešams pienācīgs tehnoloģiskais nodrošinājums. Tāpat jārēķinās ar to, ka vienlaicīgi pasniegt stundas gan klātienē, gan attālināti ir jauns izaicinājums, kam ne visi pandēmijas nogurdinātie būs gatavi ļauties ar sajūsmu un entuziasmu.

Taču minētos izaicinājumus iespējams pārvarēt, ja vien to vēlas, un te vērts atcerēties Foresta Gampa teikto: “Dzīve ir kā šokolādes konfekšu kaste, nekad nevari zināt, kas tev trāpīsies…” Tāpēc brīdī, kad vairākums skolotāju jau apguvuši attālinātā mācību procesa specifiku, labākā pieeja būtu raudzīties uz nākamo gadu ar atvērtu skatu.

Protams, ikviens skolēns un skolotājs priecātos septembrī vienkārši iet uz skolu, kā tas bija pirms vīrusa. Tomēr, ja nu gadījumā dzīve ieviesīs savas korekcijas, jābūt gataviem izmēģināt jaunus risinājumus, un hibrīdveida mācības varētu būt viens no tiem.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Jaunākajā žurnālā