Hibrīdveida mācības – reāls scenārijs tuvai nākotnei

  • Andris Gribusts, izglītības uzņēmuma “Lielvārds” valdes priekšsēdētājs
  • 01.06.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Gatavoties ļaunākajam, bet cerēt uz labāko – tāda varētu būt piesardzīgi optimistiska skolu rīcība šā mācību gada noslēgumā. Ņemot vērā vīrusa viļņveidīgo dabu un citu valstu pieredzi, ir liela iespēja, ka arī nākamajā mācību gadā var būt nepieciešamība periodiski pāriet uz attālināto mācīšanos vai arī tā saucamo hibrīdveida mācību procesu.

Ja attālināto mācību priekus un bēdas nu jau izbaudījis katrs skolotājs, skolēns un viņu ģimenes, tad par hibrīdveida mācību procesu līdz šim runāts salīdzinoši nedaudz. Tomēr tieši tas varētu būt viens no reālākajiem risinājumiem tuvā nākotnē, jo ļautu visiem skolēniem nodrošināt salīdzinoši kvalitatīvu un pieejamu izglītību, ļaujot pa daļām apmeklēt skolu un novērtēt klātienes mācību iespēju. Bet par visu pēc kārtas.

Kas ir hibrīdveida mācību process? 

Hibrīdveida mācību procesā klase tiek sadalīta mazākās grupiņās. Daļa skolēnu mācās skolotāja vadībā, atrodoties klasē, un otra daļa tikmēr seko līdzi mācībām attālināti, izmantojot nu jau visiem labi zināmās saziņas platformas – Zoom, Microsoft Teams, Google Meet. Grupiņas, kas apmeklē skolu klātienē, mainās, tādējādi katram ir iespēja atšķaidīt vientulīgo attālināto mācību procesu ar reālu socializēšanos samazināta saslimšanas riska apstākļos.

Kas vajadzīgs hibrīdveida mācībām?

Lai nodrošinātu hibrīdveida mācības, skolotājiem svarīgs gan tehnoloģiskais aprīkojums (sākot no datora ar saziņas platformām un labu interneta pieslēgumu, beidzot ar interaktīvu ekrānu), gan arī digitāls mācību saturs, ko var prezentēt ne tikai tiem skolēniem, kuri mācās klasē, bet arī tiem, kuri stundai pieslēdzas attālināti.

Mūsu radītajā digitālā mācību satura platformā SOMA.LV ir izglītības standartiem atbilstoši digitālie resursi, kas piemēroti gan klātienes darbam klasē, gan attālinātajam un hibrīdveida mācību procesam. Uzdevumos skolotājs vienlaicīgi var sekot līdzi visiem skolēniem, neatkarīgi no tā, vai viņi strādā klātienē vai attālināti.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Arī skolēniem šādā modelī ir ērtāk darboties ar portatīvo datoru vai planšeti. Vēl jo vairāk – visas ierīces iespējams saslēgt vienotā tīklā, lai ne tikai pildītu uzdevumus, bet arī, piemēram, dotu iespēju skolotājam stundu laikā redzēt skolēnu datoru ekrānus un liegt piekļuvi saturam, kas traucē piedalīties kvalitatīvā mācību procesā.

Kādas ir hibrīdveida mācību priekšrocības?

Neapšaubāmi, lielākā daļa skolēnu un skolotāju ar prieku gribētu atgriezties vecajā labajā skolas modelī un, dzirdot par hibrīdveida mācībām, iespējams, sarauc pieri vai nopūšas. Tomēr, ņemot vērā daudzos nezināmos, ir vērts skatīties uz šo kā reālu alternatīvu un novērtēt priekšrocības, kādas iegūstam salīdzinājumā ar pilnībā attālināto mācību procesu. Arī pēc pandēmijas hibrīdveida mācības būs veids, kā mācību procesā iesaistīt visus skolēnus – arī tos, kuri mācību laikā ir, piemēram, sporta nometnē, slimo, ceļo vai citu iemeslu dēļ nevar piedalīties klātienes stundās.

Mācību stundu ieraksti ir labs palīgs ne tikai skolēniem, bet jaunākajās klasēs arī viņu vecākiem, kam tādējādi vieglāk saprast, kas no bērna tiek prasīts, ja viņš pats to nevar izstāstīt. Savukārt skolēniem hibrīdveida mācību process piedāvātu ilgi gaidīto iespēju socializēties, taču tas tik un tā notiktu salīdzinoši drošos apstākļos.

Kādi ir hibrīdveida mācību izaicinājumi?

Daudziem skolotājiem un skolēniem joprojām nepieciešams pienācīgs tehnoloģiskais nodrošinājums. Tāpat jārēķinās ar to, ka vienlaicīgi pasniegt stundas gan klātienē, gan attālināti ir jauns izaicinājums, kam ne visi pandēmijas nogurdinātie būs gatavi ļauties ar sajūsmu un entuziasmu.

Taču minētos izaicinājumus iespējams pārvarēt, ja vien to vēlas, un te vērts atcerēties Foresta Gampa teikto: “Dzīve ir kā šokolādes konfekšu kaste, nekad nevari zināt, kas tev trāpīsies…” Tāpēc brīdī, kad vairākums skolotāju jau apguvuši attālinātā mācību procesa specifiku, labākā pieeja būtu raudzīties uz nākamo gadu ar atvērtu skatu.

Protams, ikviens skolēns un skolotājs priecātos septembrī vienkārši iet uz skolu, kā tas bija pirms vīrusa. Tomēr, ja nu gadījumā dzīve ieviesīs savas korekcijas, jābūt gataviem izmēģināt jaunus risinājumus, un hibrīdveida mācības varētu būt viens no tiem.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Latvijas Jaunatnes padome

Jauniešu līdzdalība un uzticība kā valsts pamats

Uzticēšanās starp iedzīvotājiem un valsti ir viens no svarīgākajiem stabilas un ilgtspējīgas demokrātijas pamatiem. Bez uzticēšanās sabiedrība kļūst pasīvāka, skeptiskāka un mazāk gatava iesaistīties valsts stiprināšanā un nākotnes attīstībā. Tomēr īpaši nozīmīga ir tieši jauniešu uzticēšanās — tā nosaka ne vien šīs paaudzes attieksmi pret valsti šodien, bet arī to, kāda būs Latvijas demokrātija rīt.

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Jaunākajā žurnālā