Kā izrauties no provinciālisma?

Latvijā uz miljonu iedzīvotāju ir piecreiz vairāk augstskolu nekā pārtikušajā Dānijā. Šāda resursu «izsmērēšana» kaitē studiju kvalitātei, tāpēc nozare gatavojas reformai. Ir pēta, kā reģionu augstskolas cīnās ar milzīgo sadrumstalotību un cenšas pacelt zinātnisko ambīciju latiņu

Septembra dienā, kad viesojos Vidzemes Augstskolā, no tuvējā celiņa mani uzrunā ar krītu uzšņāpts Raiņa citāts: «Domas ir spēki! Ko tu domā, tas tu esi.» Augstskolā valda liela rosība. Bibliotēka ir moderna, auditorijas — gaišas un priecīgu studentu pilnas, laboratorijās daudz tehnoloģiju. Valmierā māca arī augstas raudzes kiberdrošības ekspertus, augstskolā izauklēti daudzi jaunuzņēmumi.

Tomēr Vidzemes Augstskola ir kā mazpilsētas skola — šoruden te mācās tikai 677 studenti.

Latvijas augstākās izglītības sistēma ir ļoti sadrumstalota. Dānijā un Zviedrijā uz vienu miljonu iedzīvotāju ir trīs augstskolas, Somijā — septiņas, Latvijā — 15. Dānijā un Somijā vienā augstskolā ir vidēji 4000 studentu, Latvijā — 1500. Arī Baltijas mērogā mums ir lielākais augstskolu skaits, taču neviena no tām nav starptautiskā reitinga QS World University pirmajā piecsimtniekā atšķirībā no Tartu un Viļņas universitātēm.

Fragmentēti ir arī studiju virzieni. Akreditēto programmu skaits pēdējo 20 gadu laikā ir nemitīgi palielinājies, pērn sasniedzot 976. Bet gandrīz trešdaļā no tām studentu skaits nesasniedz pat 10.

Augstskolas pērn saņēma 103 miljonus eiro valsts finansējuma, neskaitot Eiropas struktūrfondu naudu, taču sadrumstalotajā sistēmā šī nauda «ir izsmērēta», atzīst Dmitrijs Stepanovs, kurš Izglītības un zinātnes ministrijā ir atbildīgs par augstākās izglītības politiku. Lai motivētu augstskolas apvienot spēkus un tiekties pēc izcilības, ministrija sagatavojusi grozījumus Augstskolu likumā, būtībā augstākās izglītības reformu.

Ministrija cer, ka Saeima likumu pieņems līdz gada beigām — grozījumi jau jūnijā konceptuāli atbalstīti, pašlaik tiek gatavots otrais lasījums. Izmaiņas paredz, ka lietišķo zinātņu augstskolā jābūt vismaz 1000 studentiem, universitātē — 4000 studentiem. Grozījumi neskars augstskolas, kas gatavo speciālistus mākslas, kultūras un valsts aizsardzības jomā, taču tie attieksies uz augstskolām reģionos. Četras no piecām šos kritērijus neiztur — pietiekams studentu skaits ir tikai Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā. Tomēr arī pārējās augstskolas nav satrauktas par iespējamu slēgšanu. Kāpēc tā?

Mērķis: uzlabot vietējo dzīvi

«Uzskatu, ka tie ir pilnīgi bezjēdzīgi kritēriji,» Vidzemes Augstskolas (VA) rektors Gatis Krūmiņš saka par obligāto studentu skaitu. «Jābūt pietiekami elastīgiem — ja augstskolai ir sasniegumi, doktorantūra un zinātniskā darbība, jāļauj strādāt.»

Krūmiņu kā lielisku rektoru slavējuši bijušie izglītības ministri, arī pašreizējā ministre Ilga Šuplinska (JKP) cildina par spēju sakārtot augstskolu. 2013. gadā, kad Krūmiņu pirmo reizi ievēlēja par 1996. gadā Vidzemes pašvaldību izveidotās augstskolas rektoru, viņš sāka ar funkciju auditu un strukturālu reformu. Rezultātā slēdza vairākas studiju programmas, tagad augstskolā to ir tikai 17 divās fakultātēs: Sociālo zinātņu un Inženierzinātņu.

«Ja mums būtu tik daudz studiju programmu kā Rēzeknē, nebūtu mazāks studentu skaits,» Krūmiņš salīdzina VA ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, kurā pērn bija 55 programmas un 1633 studenti. Taču viņš uzskata, ka ar mazāku programmu skaitu var panākt labākus finanšu rezultātus. Izšķiroši svarīgi ir tas, kā organizē studiju procesu. «Mums ir medijpratības un komunikācijas zinātnes studiju programmas, bet tās īstenojam tā, lai 60—70% studiju procesa pirmo divu kursu studentiem būtu kopā. Šie paši studenti daudz ko mācās kopā ar tūrisma un biznesa studentiem. Specializācijās aiziet 3. un 4. kursā. Ar šādu pieeju veicinām arī starpdisciplinaritāti — vairāki kopīgi kursi ir kiberdrošības, medijpratības un stratēģiskās komunikācijas maģistra studentiem.» 

Ja kādā no programmām nav pat 20 imatrikulēto vai darba tirgū ir pārāk daudz noteiktu speciālistu, programmu slēdz. Tā iepriekšējos gados slēgtas grāmatvedības, viesnīcu un restorānu vadības, sabiedrības pārvaldības, tulkotāja, tūrisma pasākumu vadības programmas. No pašvaldībām bijis pieprasījums veidot arī jaunas studiju programmas, taču VA atteikusies. «Dublēt studiju programmas ar lielajām universitātēm nav nekādas vajadzības,» saka Krūmiņš. «Bet, pateicoties tam, ka augstskolā ir tehnoloģiju studijas, Valmierā veidojas aizvien vairāk tehnoloģiju uzņēmumu. Labi redzam, kā Vidzemes Augstskola ietekmē reģionu — Valmiera veidojas par tehnoloģiju jaunuzņēmumu pilsētu.»

Lai uzskatāmi demonstrētu, kā zinātne un tehnoloģijas viena otru papildina, Krūmiņš rāda savu grāmatu par Latvijas Republikas dibinātājiem un atjaunotājiem. Ar VA absolventu līdzdalību izveidota lietotne Overly ļauj tajā atdzīvināt ne tikai fotogrāfijas, bet arī teksts aizved pie lietotnē skatāmām intervijām ar Augstākās Padomes deputātiem. Uzņēmumi Overly, AnatomyNext, Orangelv, Giraffe360, Vividly, 360video ir sadarbības partneri augstskolas pētījumos par virtuālās realitātes tehnoloģijām, tās piedaloties arī studiju programmu izstrādē. Tradīcija pasniedzējiem strādāt kopā ar industrijas pārstāvjiem saglabājusies kopš VA pirmsākumiem, kad prioritāte bija sagatavot speciālistus Vidzemes darba tirgum.

«Profesionālā dimensija ir svarīga, bet 21. gadsimta augstākajā izglītībā neatņemama sastāvdaļa ir pētniecība. Tāpēc industrijas pārstāvji nāk ar praktisko pieredzi, savukārt pasniedzējiem daļa darba jāvelta pētniecībai. Tas ir mans ideāls — pasniedzējs ir pētniecībā un jauniegūtās zināšanas uzreiz aiznes pie studentiem,» stāsta Krūmiņš. 

Aktīva līdzdalība pētījumos tieši ietekmē studiju procesu. Piemēram, Krūmiņš pašlaik iesaistījies pētījumu programmā, kurā analizē Covid-19 krīzes aspektus. «Pirmkārt, mēs ar citiem kolēģiem apzinām jaunāko zinātnisko metodoloģiju. Otrkārt, mums ir pirmie pētījumu rezultāti, un es tos prezentēju studentiem,» paskaidro Krūmiņš.

Attiecībā uz pētniecības lomu rektora domu gaita labi saskan ar ministrijas iecerēm. Jaunajos likuma grozījumos augstskolām izvirzītas ne tikai studentu skaita prasības, bet arī kvalitatīvi kritēriji, kas tieši saistīti ar sasniegumiem. Tie prasa, lai universitātēs vismaz 65% vēlētā akadēmiskā personāla būtu ar zinātņu doktora grādu, bet augstskolās — vismaz 50%. Tāpat augstskolām jāsasniedz arī augsts zinātniskās darbības novērtējums. Zinātnisko institūciju izvērtēšana sākta 2019. gadā un turpināsies līdz šī gada beigām. Kamēr pieejams tikai vecais — 2013. gada — vērtējums, ministrija iesaka balstīties uz diviem kritērijiem: zinātniskās publikācijas Web of Science un SCOPUS, kā arī dalība starptautiskos pētnieciskos projektos.

Prasību par personāla kvalifikāciju spēj izpildīt visas piecas reģionālās augstskolas, arī VA, kurā doktora grāds ir 58% no akadēmiskā personāla. Šajā ziņā vislielākais īpatsvars reģionos ir Daugavpils Universitātei — 69%. 

Starptautisko publikāciju skaits reģionu augstskolās ļoti atšķiras. Ar milzīgu izrāvienu līdere ir Rēzeknes Tehnoloģiju augstskola — trīs gadu laikā 12,8 publikācijas uz vienu zinātnieku. Šis rezultāts pat trīskārt pārsniedz Latvijas vidējo rādītāju (3,9), savukārt VA sniegums ir salīdzinoši vājākais (2,6).

Rektors Krūmiņš gan par to īpaši nesatraucas. «Es pats izvēlos publicēt grāmatu latviešu valodā, kas rada rezonansi Latvijā, nevis datubāzē paslēptu zinātnisku rakstu, kuru labākajā gadījumā izlasa pāris desmiti nozares zinātnieku. Mans galvenais uzdevums ir panākt, lai augstskola ietekmē procesus Latvijas sabiedrībā un, ja iespējams, arī ārpus robežām. Bet starptautiskie reitingi nevērtē, kā augstskola maina kopienas dzīvi,» viņš saka.

Toties VA izceļas citā starptautiskās sadarbības aspektā — līdzdalībā pētnieciskos projektos. 2018. gadā augstskola uz vienu zinātnieku spējusi piesaistīt 19 tūkstošus eiro, kamēr Latvijas vidējais rādītājs ir 11 tūkstoši.

Pašlaik VA ir divi institūti un seši pētnieciskie virzieni, no kuriem pieci saistīti ar dažādām tehnoloģijām, bet viens ar tautsaimniecības ilgtspēju. Rektors Krūmiņš palepojas, ka augstskola piedalās pat ES pētījumu programmas Horizon 2020 pētījumā, kur VA zinātnieki modelē lauksaimniecības attīstību klimata pārmaiņās.

Krūmiņa redzējumā nopietnu izrāvienu var dot augstskolu sadarbība gan studiju, gan zinātniskajā darbā. VA kopā ar Ventspils Augstskolu un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju īsteno arī kopēju doktorantūras programmu Ekonomika un uzņēmējdarbība. Šogad uz piecām studiju vietām bijuši 13 pretendenti. Atbalstot baltkrievu demokrātiskos centienus, šajā programmā papildus uzņemti arī divi Baltkrievijas pilsoņi.

Tāpat VA iesaistījusies Erasmus+ iniciatīvā, kurā ar Austrijas, Portugāles, Rumānijas, Ungārijas un Beļģijas augstskolām veido konsorciju, paredzēta arī kopēja doktorantūra. Paredzēta «virtuālā mobilitāte līdz pat 60—70%» jeb iespēja lielāko daļu programmas apgūt attālināti. «Ambiciozi, piekrītu. Bet, ja daļa no studijām notiek attālināti, ir divi lieli labumi: mēs varam ietaupīt naudu un tikt pie vislabāko lektoru lekcijām. Šādu modeli arī citām augstskolām Latvijā esmu piedāvājis. Bet tur man iebilda: tas nozīmē, ka būs mazāka alga mūsu pasniedzējam. Tāds domāšanas veids!» stāsta rektors.

Krūmiņš tic sadarbībai un pētniecībai kā reģionālo augstskolu pastāvēšanas pamatam, tāpēc ir pārliecināts, ka valsts no VA neatteiksies. «Uzskatu, ka labāk augstskolu vispār slēgt, nekā pārveidot par koledžu vai atņemt tiesības nodarboties ar zinātni. Ja nebūs zinātnes, nebūs arī augstākās izglītības kvalitātes,» viņš secina.

Glābjas apvienojoties

Kad pavasarī kļuva zināms ministrijas plāns ieviest 4000 studentu skaita kritēriju universitātes pastāvēšanai, vistuvāk griežamais nazis bija Liepājas Universitātei. Pēdējo 10 gadu laikā studentu skaits augstskolā būtiski sarucis — vēl 2010. gadā te studēja 2266, bet šogad tikai 1205 studenti. Universitātes statuss būtu jāzaudē arī Daugavpils Universitātei ar tās 2200 studentiem.

Taču jūlijā abas augstskolas izveidoja konsorciju ar Latvija Lauksaimniecības universitāti, kurā studentu skaits ir tuvu 4000. Kā Ir apstiprināja izglītības ministre Šuplinska, līdz ar to visas trīs augtskolas izsprukušas no apdraudējuma.

Liepājas Universitātes rektore Dace Markus gan ir pārliecināta, ka Saeima šā vai tā nenobalsos par jauno kvantitatīvo kritēriju. «Demogrāfijas dēļ. Nebūs tik daudz skolēnu, lai katrai universitātei būtu 4000 studentu,» saka Markus. Tomēr drošības labad konsorcijs bijis vajadzīgs. «Protams, tas ir mākslīgs veidojums,» manis teikto apstiprina rektore. Tomēr būšot reāla sadarbība, piemēram, iespēja studentiem izmantot visu trīs universitāšu bibliotēkas un apmaiņa ar C jeb izvēles kursiem. Viens no pirmajiem liepājnieku piedāvātajiem kursiem ir Ievads nedzirdīgo zīmju valodā. Vienojušies arī kopā aicināt viesprofesorus un viņu lekcijas, izmantojot attālināto studiju platformas, piedāvāt visu trīs augtskolu studentiem.

Tagad, kad vairs nav uztraukumu par universitātes statusu, Liepājā jānovērš arī studiju programmu sadrumstalotība un jāceļ zinātniskā kapacitāte. Gadiem ilgi universitāte ir uzturējusi daudzas izglītības studiju apakšprogrammas, kurās uzņemto studentu skaits nesasniedz desmit. Attaisnojums tam bija līdz 2008. gadam, kad šī augstskola, izaugusi no pēckara laikā dibinātas pedagoģiskās skolas, specializējās tikai skolotāju sagatavošanā. Taču nu jau 12 gadus tā ir universitāte ar četrām fakultātēm: Dabas un inženierzinātņu, Humanitāro un mākslas zinātņu, Pedagoģijas un sociālā darba, Vadības un sociālo zinātņu fakultātes. Augstskolā ir 31 studiju programma, no kurām 17 ir bakalauriem.

«Visas skolotāju studiju programmas ir pārstrādātas un apvienotas,» rektore Markus paskaidro, ka jau 2016. gadā, kad viņa kļuva par augstskolas vadītāju, sāka slēgt programmas ar mazu studentu skaitu. Pirms diviem gadiem no ES struktūrfondu naudas ar valdības lēmumu Liepājas Universitātei bija piešķirti gandrīz 767 tūkstoši eiro fragmentācijas samazināšanai.

No šī gada pedagogus sagatavo tikai četrās programmās un jaunajā viengadīgajā Mācītspēka programmā, kas sagatavota pēc Iespējamās misijas parauga. Prorektore Māra Zeltiņa gan precizē, ka vecās studiju programmas, kurās vēl ir studenti, neslēdz. Tas jāizdara līdz 2023. gadam.

Tomēr joprojām šajā universitātē ir 18 studiju programmas, kuru apakšvirzienos imatrikulēto studentu skaits nepārsniedz 10. Piemēram, pērn tikai viens students uzņemts IT maģistra studijās angļu valodā.

Bet Markus skaidro — neliels studentu skaits vairs neesot bubulis, jo augstskolas meklē iespējas kopīgi īstenot studiju programmas. Piemēram, Liepājas mācībspēki plāno kopā ar kolēģiem no universitātēm Norvēģijā, Lietuvā un Igaunijā izstrādāt kopēju lekciju kursu par multikulturālismu, kas palīdzētu izprast darbu ar reemigrantiem, imigrantiem un diasporas ļaudīm. «Šāda sadarbība arī paaugstina augstākās izglītības kvalitāti,» saka Markus.

Lai gan Liepājas akadēmiskajā personālā ir pietiekami daudz pasniedzēju ar doktora grādu (68%), rektore atzīst — daudzi ir cienījamā vecumā. «Pirms pusgada man Dmitrijs Stepanovs no Augstākās izglītības departamenta zvana un saka — jums drīz vairs nebūs, kas strādā! Nē, mīļais, mums pašlaik ir 27 doktora grāda pretendenti vai doktoranti. Ataudze būs, bet ne vienā gadā,» stāsta Markus. Pērn doktora grādu universitātē ieguvuši pieci cilvēki.

Tomēr starptautisko zinātnisko publikāciju Liepājas Universitātē ir mazāk nekā vidēji Latvijas zinātniskajos institūtos. Arī starptautiskos projektos iegūtais finansējums atpaliek aptuveni desmit reizes. Rektore skaidro, ka humanitārajās un mākslas zinātnēs, kas ir viens no augstskolas pētniecības profiliem, vairums publikāciju ir tāda veida starptautiski recenzējamos žurnālos un monogrāfijās, kas nav iekļautas populārākajās datubāzēs.

Markus gan ir pārliecināta, ka augstskolai izdosies izlauzties starptautiska mēroga pētniecībā, jo tās zinātnieki pašlaik turpina piedalīties 10 jau iepriekšējos gados sāktos starptautiskos pētījumos un sākuši dalību vēl trijos jaunos: par pārnēsājamu izmešu monitoringa sistēmu, akadēmisko rakstīšanu Baltijas valstīs un darbu ar viedajām tehnoloģijām. 

Universitātes zinātnieki pēta bērnu valodu, un piecas publikācijas par šo tēmu atrodamas Web of Science. Tāpēc universitātē valda pārliecība — tā pastāvēs.

Cīņa ar mazām programmām

Pēc jaunajiem kritērijiem izvērtējot visas reģionu augstskolas, visdrošākajā situācijā ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija. Tajā ir gan pietiekams studentu skaits (1633), gan atbilstošs pasniedzēju skaits ar doktora zinātnisko grādu (65%), kā arī reģionālo augstskolu grupā visaugstākie starptautisko publikāciju rādītāji un aktīva dalība starptautiskos pētnieciskos projektos.

Vienīgais, ko varētu pārmest, — 17 no 49 studiju programmām imatrikulēto studentu skaits nesasniedz desmit. Vai tik mazas programmas ir finansiāli izdevīgas? «Izdevīguma nav. Reģionos augstskolas studiju programmas veido ar nolūku, lai absolventiem būtu iespējas vieglāk integrēties reģiona darba tirgū,» atbild akadēmijas studiju un zinātņu prorektore Angelika Juško-Štekele. 73% studentu esot no Latgales, un akadēmija uzņēmusies gādāt, lai viņi arī paliktu Latgalē, atrodot darbu reģionā. Ekonomikas un izglītības studiju programmas īsteno pēc moduļu sistēmas, tātad daļa lekciju kursu ir kopīga ar citu programmu studentiem, un auditorijā pasniedzējs nerunā tikai ar dažiem studentiem. Turklāt līdz 2022. gadam akadēmijā plānots slēgt 11 studiju programmas un uz to bāzes izstrādāt divas jaunas.

Lai koplietotu resursus, akadēmija izveidojusi kopējas studiju programmas ar Ventspils un Vidzemes augstskolām, arī Šauļu Universitāti, bet sadarbībā ar Polockas Universitāti Baltkrievijā tiek īstenota maģistru programma Reģionālā plānošana un attīstība. Augstskola iestājusies arī sešu valstu augstskolu konsorcijā, kas īsteno studiju programmu Stratēģiskā robežu pārvalde, un kopā ar Bulgārijas un Vācijas universitātēm pašlaik tiek izstrādāta jauna studiju programma lāzertehnoloģiju apgūšanai. «Doktorantūras līmenī visas studiju programmas ir kopīgas ar citām augstskolām, maģistrantūrā — veidojam tādas,» saka Juško-Štekele. 

Ar studiju programmu apvienošanu nopūlas arī Daugavpils Universitātē, kurā pašlaik ir 51 studiju programma, bet tuvāko trīs gadu laikā tās plānots samazināt līdz 45. Rektora vietnieks Jānis Kudiņš stāsta, ka gadu no gada mazs studentu skaits esot fizikas, matemātikas, ķīmijas un bioloģijas studiju programmā. «Taču dabaszinātnes ir valsts prioritāte, ieguldīti lieli līdzekļi, lai šajās nozarēs augstskolās izveidotu auditorijas un laboratorijas. Tāpēc, manuprāt, tā ir valstiska izšķiršanās — vai piešķirt budžeta vietas studiju programmām, kurās vajag, bet trūkst studētgribētāju,» saka Kudiņš.

Jāceļ ambīciju līmenis

Lai gan neviena reģionu augstskola neatbalsta jaunā skaitliskā kritērija ieviešanu, ministrijas piedāvājums jau ir kompromiss. «Sākotnēji noteiktais kritērijs bija 5000, jo Skandināvijā nav nevienas universitātes, kur būtu mazāk studentu,» stāsta Dmitrijs Stepanovs no ministrijas. Latvijā šo slieksni pārkāptu tikai trīs universitātes (LU, RTU un RSU), tāpēc tas samazināts līdz 4000, lai arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte saglabātu šo statusu. Ministrija arī piedāvājusi likumā iekļaut atrunu, ka studējošo skaitu var neņemt vērā, ja augstskolā ir spēcīga zinātniskā darbība, taču pagaidām Saeimas atbildīgā komisija paliek pie abām prasībām — vajadzīgs gan kvantitatīvais kritērijs, gan prasība pēc izcilas zinātniskās darbības.

«Šobrīd neredzu citu iespēju, kā varētu panākt konsorciju veidošanu,» ministre Šuplinska skaidro, kāpēc arī viņai reformā svarīga prasība par noteiktu studentu skaitu. To jau rāda arī Daugavpils, Liepājas un LLU sadarbības noslēgšana. «Skaidrs, ka konsorcija izveidošana bija baiļu vai pašaizsargāšanās solis. Mēs to ļoti labi saprotam. Bet konsorcijā var salikt spēcīgākos spēlētājus, izveidot unikālu studiju programmu un kļūt par pieprasītu ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās.»

Šuplinska uzsver, ka tas nepieciešams arī tādēļ, lai iegūtu Eiropas finansējumu pētniecībai. «Agrāk uz Eiropas struktūrfondu projektu finansējumu varēja pretendēt viena spēcīga augstskola, apvienojot spēkus ar dažām citām augstskolām. Šobrīd Somijā un Zviedrijā veidojas augstskolu konsorciji, lai katrs kā viens būtisks spēlētājs piedalītos Eiropas projektu konkursos. Ja mēs neizveidojam konsorcijus, mums nav skandināvu augstskolām līdzvērtīga spēlētāja,» ministre skaidro, kāpēc jāizvirza ambiciozi mērķi, lai radītu vilkmi gan studiju programmu eksportspējā, gan citu zinātnieku piesaistē.

Arī Stepanovs norāda, ka augstskolu konsorcijus veido visā Eiropā ar mērķi novērst studiju programmu dublēšanos, apvienot pētniecības programmas, dalīties ar infrastruktūru. Tāpēc viens no reformas mērķiem — panākt, ka arī Latvijā notiek «konsolidācija». Vai tas nozīmē arī augstskolu skaita samazināšanu? «Tāds var būt rezultāts. Pašlaik uz katru augstskolu ir vidēji pusotrs tūkstotis studentu, bet mūsu ieskatā šim skaitlim vajadzētu būt 2000,» atbild Stepanovs. «Augstskolas to dažādi risina. Ir augstskolas, kuras gatavas pierādīt, ka tajās pētniecība ir augstā līmenī.»

Nopietni ministrija pieķērusies arī mazo studiju programmu izskaušanai. Jau 2018. gadā valdība atvēlēja 11,8 miljonus eiro studiju fragmentācijas samazināšanai, lai augstskolas līdz 2023. gadam slēgtu programmas ar mazu studējošo skaitu un izveidotu jaunas — efektīvākas. Tomēr ministrijā secināts, ka reģionos joprojām ir pārlieku daudz mazo programmu, tāpēc rīkosies straujāk.

«Vairs nefinansēsim tās,» brīdina Stepanovs un atzīst, ka pirmo reizi ministrija tik tiešā veidā piespiež atteikties no mazajām programmām. Slēdzot līgumu ar katru augstskolu par valsts naudas piešķīrumu nākamajam gadam, ministrija nedos naudu programmām, kurās imatrikulēto skaits nepārsniedz 25, specifiskās programmās — 10. «Ja programmas dubultosies, augstskolām vajadzēs izšķirties, kurā tās īsteno, un kur slēdz.»

Lai nepieļautu programmu dublēšanos, jaunajos Augstskolu likuma grozījumos iestrādāta arī jaunu licencēšanas noteikumu prasība. «Gribam skaidri pateikt — nevar licencēt programmu, ja augstākajā izglītībā jau ir šādu un līdzīgu programmu nodrošinājums,» saka ministrijas speciāliste Dace Jansone.

Ministre Ilga Šuplinska, kuras profesionālā un akadēmiskā karjera vairāk nekā 20 gadus veidojusies Rēzeknē, uzskata — augstskolas reģionos ir jāsaglabā. «Ja reģionā ir augstskola, tas ir būtisks pamats izglītības, kultūras un inovāciju centram.» Taču risinājums ir spēku apvienošana, tiecoties pēc kvalitātes. «Attālinātais studiju process atver jebkuras robežas. Vairs nav svarīgi, universitāte atrodas Rīgā vai Liepājā. Eiropas mērogā izcila studiju programma var būt arī Liepājā,» vīziju iezīmē ministre.

Zinātniskā darbība

Dati: IZM

Augstskolu skaits uz vienu miljonu iedzīvotāju

Reģionālās augstskolas Latvijā

Dati: IZM

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Nākamajā numurā

Kā panākt, lai kāda no Latvijas universitātēm iekļūst pasaules 500 labāko augstskolu topā?