Kādus argumentus par labu e-dziesmu un deju svētkiem izvirza to rīkotāji, un kāpēc šai idejai tomēr ir daudz pretargumentu?
Lai pilnīgi visām skolām nopirktu īpaši mācībām radītas viedierīces, Valsts prezidenta kanceleja izstrādāja sadarbības memorandu Dators ikvienam bērnam. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) konceptuāli ideju atbalsta, bet memorandu parakstīt nevar. Žurnāls Ir skaidro, kas rada šķēršļus valstij iegādāties viedierīces, lai visi bērni varētu mācīties arī attālināti.
Kāpēc valsts iestādes nespēj vienoties par skolēnu apgādāšanu ar datoriem?
Masu vakcinēšana lēna, toties Izglītības ministrija grib ātru masu inficēšanu
?Foto -?
Lai gan Raunas vidusskolā vakcinēties gatavi teju visi pedagogi, saprotu, kāpēc situācija citos novados ir krasi atšķirīga un ir skolas ar lielu skaitu skolotāju, kuri šaubās. Iemesls ir informācijas trūkums, bet vairākos novados - arī dzīve citā informatīvajā telpā.
Ministriem prioritāte paliek nauda, nevis sabiedrības veselība
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc valstis mēģina noturēt skolas atvērtas pandēmijas laikā, — attālinātajās mācībās zūd izglītības kvalitāte
Varas stratifikācija nozīmē, ka augstāka līmeņa vadītāju lēmumu kļūda var radīt nopietnas sekas valsts vai organizācijas darbībā. Vadoties no šīs teorijas būtu jāpanāk, lai augstākos vadības amatus ieņemtu spējīgākie un kompetentākie darbinieki. Jo augstāka vieta varas hierarhijā, jo kvalitatīvākiem jābūt pieņemtajiem lēmumiem. Savukārt, jo augstāka pieņemtā lēmuma kvalitāte, jo lielāka atbildība par tiem, uz kuriem šis lēmums attiecas.
Trīs lielākās universitātes Latvijā sākušas pamatīgu studiju satura vētīšanu — pārveidos trešdaļu savu programmu. Vai komplektā ar pārvaldības maiņu un finansējuma pārskatīšanu tas beidzot dos cerēto rezultātu, ko politiķi izvirza jau gadiem — vismaz vienai augstskolai jāiekļūst pasaules labāko piecsimtniekā?
Latvijā uz miljonu iedzīvotāju ir piecreiz vairāk augstskolu nekā pārtikušajā Dānijā. Šāda resursu «izsmērēšana» kaitē studiju kvalitātei, tāpēc nozare gatavojas reformai. Ir pēta, kā reģionu augstskolas cīnās ar milzīgo sadrumstalotību un cenšas pacelt zinātnisko ambīciju latiņu
"Īstā mākslā jābūt pat nežēlībai un mokām, jo tā rodas cēlums un lielums. Un šīs dimensijas man pietrūkst mūsdienu latviešu literatūrā, teātrī, mūzikā. Mūsu kultūrā diemžēl patlaban plaukst arī diletantisms. Diletantam līst uz lielo mākslu — tas ir bīstami sabiedrībai!" intervijā Ir saka literatūras zinātnieks profesors Gunārs Bībers. Viņš profesijā nostrādājis vairāk nekā 50 gadus, izskolojis vairākas studentu paaudzes un gandrīz 90 gadu vecumā joprojām domā asi, runā precīzi un argumentēti.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
