doktora grāds
- Personība
- 16.10.2025.
- Evelīna Stiene, speciāli Ir
Prom, lai atgrieztos. Jaunais daļiņu fiziķis Gustavs Kehris
- Intervija
- 31.01.2024.
Stāsts par skalu kūli
- Intervija
- 03.08.2022.
Jācīnās, pat ja tas izklausās naivi
- Viedoklis
- 11.06.2021.
Vai grūti būt doktorantam?
- Personība
- 16.10.2025.
- Evelīna Stiene, speciāli Ir
Prom, lai atgrieztos. Jaunais daļiņu fiziķis Gustavs Kehris
Jaunais daļiņu fiziķis Gustavs Kehris stāsta par savām gaitām ārzemēs, zinātnes nozīmi un domām par atgriešanos Latvijā
- Viedoklis
- 14.05.2024.
Izkāpjot no komforta zonas: ko iegūstam, studējot doktorantūrā?
Laiku pa laikam dzirdamas pārdomas, vai šis ļoti dinamiskais un pārmaiņu pilnais laiks nemazina motivāciju iegūt augstāko izglītību un jo īpaši – augstāko izglītības pakāpi – doktora grādu? Protams, katra cilvēka motivācija, sākot studijas, var būt pilnīgi atšķirīga, un katra no tām ir pareiza. Tāpat ir ar doktorantūras studijām – vienam tā ir vienīgā iespēja izkāpt no savas komforta zonas, citam – pilnīgi skaidri definēts uzdevums, piemēram, izpētīt, kā uzņēmumā sekmīgāk ieviest kādu jaunu produktu.
- Intervija
- 31.01.2024.
Stāsts par skalu kūli
Latgalistikas eksperte un dzejniece Ilze Sperga uzskata, ka latviešu valoda ir gana liela, bet valstij jāiegulda tās digitālajā attīstībā un jābeidz bezzobainība
- Viedoklis
- 25.07.2023.
Izglītība kā pievienotā vērtība zinātnē un tautsaimniecībā
Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājības pamats ir ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstība. Taču, lai izaugsme būtu ilgtspējīga, produktivitāte jāpaaugstina ne tikai uzņēmējdarbībā, bet arī izglītības sistēmā.
- Intervija
- 03.08.2022.
Jācīnās, pat ja tas izklausās naivi
Komponists Krists Auznieks audiovizuālajai performancei Klusums krīt, kas izskanēs Cēsu festivālā, radījis mūziku — veltījumu 200 Cēsu ebrejiem, kurus nogalināja 1941. gadā nacistiskās okupācijas laikā
- Viedoklis
- 11.06.2021.
Vai grūti būt doktorantam?
Salīdzinot ar citām valstīm, pēc OECD pētījuma datiem, Latvijā doktorantu skaits ir četras reizes mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Latvijā bieži vien doktorantūru vieglprātīgi mēdz uzskatīt par nākamo studiju posmu pēc maģistrantūras, uzskatot doktora disertāciju par mazliet plašāku pētījumu par maģistra darbu. Doktorantūra nav doktora disertācija vien, bet gan dzīvesveids un vienlaikus pat ilgtermiņa karjeras mērķis. Tā ir nopietna izvēle, kas jāapsver, gan apzinoties savu motivāciju šādam solim, gan personības rakstura iezīmes, gan praktisko pusi.
- Viedoklis
- 29.03.2021.
Nebaidīsimies no izcilības augstākajā izglītībā!
Par nepieciešamību paaugstināt konkurenci Latvijas augstākās izglītības telpā runājam jau gadiem. Taču, jau ķeroties pie pamatu pamata jeb Augstskolu likuma, paši sev liekam spieķus riteņos un pieļaujam izņēmumus ceļā uz galveno mērķi – izcilību Latvijas augstākajā izglītībā.
- Tēma
- 23.09.2020.
Kā izrauties no provinciālisma?
Latvijā uz miljonu iedzīvotāju ir piecreiz vairāk augstskolu nekā pārtikušajā Dānijā. Šāda resursu «izsmērēšana» kaitē studiju kvalitātei, tāpēc nozare gatavojas reformai. Ir pēta, kā reģionu augstskolas cīnās ar milzīgo sadrumstalotību un cenšas pacelt zinātnisko ambīciju latiņu
- Viedoklis
- 23.04.2020.
Vai (katram) skolotājam vajag doktora grādu?
Vai mēs uzticētos ārstam, kurš savā ikdienā strādātu, neņemdams vērā jaunākos zinātnes sasniegumus? Diezin vai. Lai paaugstinātu mācīšanas un mācīšanās kvalitāti Latvijas izglītības sistēmā kopumā, neiztrūkstošai jābūt sasaistei starp pētniecību izglītības zinātnēs un izglītības praksi skolās. Līdz ar pārmaiņām pedagogu izglītības sistēmā, Latvijā tapusi Baltijā pirmā un vienīgā kopīgā starpaugstskolu doktora studiju programma Izglītības zinātnes, paverot durvis uz mūsdienīgu izglītību un jēgpilnu pētniecību.
- Viedoklis
- 04.03.2020.
Manai valstij vajag cilvēkus ar Eiropas zināšanām
Latvija ir uzticams draugs un sabiedrotais Gruzijai, tomēr pēc studiju absolvēšanas, neraugoties uz darba piedāvājumiem, viņš izvēlējās atgriezties dzimtenē. Latvijā iegūtās kvalitatīvās zināšanas viņš vēlas veltīt savai valstij - tā saka jurists Davits Kortava, doktorants no Gruzijas, kurš pašlaik sekmīgi pabeidzis studijas un ir pavisam tuvu zinātniskā grāda iegūšanai. Eirop
- Viedoklis
- 20.11.2019.
Latviešu valodas pozīciju stiprināšana vai to graušana?
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijai Par IZM sagatavoto konceptuālo ziņojumu “Par konceptuāli jauna doktorantūras ietvara un jauna promocijas procesa ieviešanu Latvijā” un izsludināto diskusiju Iepazī
- Ziņa
- 24.01.2018.
Deputāts rosina konsolidēt koledžas un palielināt doktorantu skaitu
Nodot astoņas ministrijas padotībā esošās koledžas universitāšu padotībā, lai koledžu izglītības kvalitātes celšanai izmantotu arī universitāšu administratīvos, finanšu un intelektuālos resursus. Palielināt personu ar doktora zinātnisko grādu īpatsvaru augstskolās, akadēmijās un universitātēs, kā arī no pieciem uz desmit procentiem palielināt akadēmiskā personāla mobilitāti. Tie ir priekšlikumi likumprojektam Grozījumi Augstskolu likumā, kurus ierosinājis deputāts Ints Dālderis (Par).
