Vai jaunizveidotās augstskolu padomes savā pirmajā darba gadā attaisnojušas uz tām liktās cerības? Jo izskan sūdzības par vēl lielāku birokrātiju, bet vienlaikus ir pasteidzināti daudzi svarīgi lēmumi augstskolu reorganizācijai
Steigā virzot augstskolas apvienošanu, var tikt nodarīts kaitējums ne vien studentiem un finanšu nozarei kopumā, bet arī valstij, uzņemoties saistības, kuru patiesos apmērus šobrīd neapzinās.
Trīs lielākās universitātes Latvijā sākušas pamatīgu studiju satura vētīšanu — pārveidos trešdaļu savu programmu. Vai komplektā ar pārvaldības maiņu un finansējuma pārskatīšanu tas beidzot dos cerēto rezultātu, ko politiķi izvirza jau gadiem — vismaz vienai augstskolai jāiekļūst pasaules labāko piecsimtniekā?
Latvijā uz miljonu iedzīvotāju ir piecreiz vairāk augstskolu nekā pārtikušajā Dānijā. Šāda resursu «izsmērēšana» kaitē studiju kvalitātei, tāpēc nozare gatavojas reformai. Ir pēta, kā reģionu augstskolas cīnās ar milzīgo sadrumstalotību un cenšas pacelt zinātnisko ambīciju latiņu
Latvijas Kultūras akadēmija nesen klusi nosvinēja trīsdesmito dzimšanas dienu. Literatūras zinātnieks profesors Gunārs Bībers ir viens no šīs augstskolas garīgajiem pamatkapitāliem. Kolēģu cienīts, studentu dievināts. Profesijā nostrādājis vairāk nekā 50 gadus. Gandrīz 90 gadu vecumā viņš joprojām šķiļ domu un viedokļu zibeņus
Atklātā vēstule par IZM izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā" (Nr.702/Lp13)
Apstiprinot Krišjāņa Kariņa vadīto valdību, tās deklarācijā 2019. gada janvārī tika ierakstīts ambiciozs mērķis – panākt, ka vismaz viena no Latvijas universitātēm iekļūst 500 pasaules labāko universitāšu skaitā. Lai to panāktu, valdību veidojošās partijas apņēmās nodrošināt atbilstošu valsts budžeta finansējuma pieaugumu. Paralēli finansējuma pieaugumam universitātēm ir nepieciešams savs likums straujākai attīstībai starptautiskā mērogā. Speciāls universitāšu likums ļaus ieekonomēt publiskos finanšu līdzekļus un īsā laikā panākt visiem pieņemamas pārmaiņas.
Latvijas izglītības sistēma pamatskolas un vidusskolas posmā jau tagad piedzīvo fundamentālas pārmaiņas, proti, pāreju uz tā saukto kompetenču jeb lietpratības izglītību. Taču aktuāls ir jautājums, kādas kvalitātes augstāko izglītību saņems Latvijas augstākās izglītības iestādēs studējošie.
IZM ieskatā RPIVA likvidācijai būs pozitīva ietekme uz tautsaimniecību.
RPIVA reorganizācija ir tikai pirmais otas triepiens lielā studiju programmu pārveides plānā, stāsta Agrita Kiopa, kas Izglītības un zinātnes ministrijā atbildīga par augstāko izglītību un zinātni. Reformas sāktas ar izglītības studiju programmām tāpēc, ka pašlaik vairāk par visu mūsu valstī vajag izcilus skolotājus
Neveiksmīgs reformu mēģinājums var pat nostiprināt sistēmiskās problēmas
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
