Daugavpils Universitāte
- Izziņa
- 26.02.2025.
Seškājainie Filipīnu latvieši
- Tēma
- 28.06.2023.
Kontrolē, koriģē, konsolidē
- Analīze
- 05.04.2023.
Plaģiātu nosoda, bet nesoda
- Radars
- 22.02.2023.
Radars Latvijā
- Komentārs
- 08.02.2023.
- Pauls Raudseps
Indekss iestrēdzis
- Izziņa
- 26.02.2025.
Seškājainie Filipīnu latvieši
Katru dienu cilvēka darbības rezultātā aiziet bojā neatklātas kukaiņu sugas, stāsta entomologs un Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis. Viņš pēta vaboles Filipīnu džungļos un savu jaunāko atklājumu nosaucis Renāra Kaupera vārdā
- Tēma
- 28.06.2023.
Kontrolē, koriģē, konsolidē
Vai jaunizveidotās augstskolu padomes savā pirmajā darba gadā attaisnojušas uz tām liktās cerības? Jo izskan sūdzības par vēl lielāku birokrātiju, bet vienlaikus ir pasteidzināti daudzi svarīgi lēmumi augstskolu reorganizācijai
- Analīze
- 05.04.2023.
Plaģiātu nosoda, bet nesoda
Latvijas Universitātes padome nesaskata problēmas augstskolas reakcijā uz profesora Māra Kļaviņa plaģiātisma gadījumu, taču to asi kritizē izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša
- Radars
- 22.02.2023.
Radars Latvijā
Latvijā pirmdien vizītē ieradās Ukrainas parlamenta priekšsēdētāja vietniece Olena Kondratjuka. Saeimas atzinības rakstu saņēma 16 pilsoniskās sabiedrības aktīvisti par Ukrainas tautai sniegto atbalstu.
- Komentārs
- 08.02.2023.
- Pauls Raudseps
Indekss iestrēdzis
Esam izrāvušies no oligarhu leiputrijas, bet līdz Dānijai vēl tālu
- Aktuāli
- 15.04.2021.
Žurnāls: Kas ir Latvijas zinātnes izcilnieki, kas - nesekmīgie?
Latvijas zinātni jau otro reizi izvērtēja starptautiska ekspertu komanda. Viņi priecājās, ka Latvijas zinātnieki ir ņēmuši vērā 2013. gada rekomendācijas, raksta žurnāls Ir.
- Analīze
- 14.04.2021.
Saliktas atzīmes Latvijas zinātnei
- Tēma
- 23.09.2020.
Kā izrauties no provinciālisma?
- Viedoklis
- 03.04.2019.
Dalīts prieks un dalīta bēda jeb Par intelektuālā potenciāla aizplūšanu no valsts
- Analīze
- 14.04.2021.
Saliktas atzīmes Latvijas zinātnei
Latvijas zinātnes starptautiskajā izvērtējumā vairums zinātnisko institūciju novērtētas labi, taču ar «1» un «2» jeb zemu atzīmi novērtētas vairākas augstskolas. Vai un kurām augstskolām draud aizslēģoti logi?
- Tēma
- 23.09.2020.
Kā izrauties no provinciālisma?
Latvijā uz miljonu iedzīvotāju ir piecreiz vairāk augstskolu nekā pārtikušajā Dānijā. Šāda resursu «izsmērēšana» kaitē studiju kvalitātei, tāpēc nozare gatavojas reformai. Ir pēta, kā reģionu augstskolas cīnās ar milzīgo sadrumstalotību un cenšas pacelt zinātnisko ambīciju latiņu
- 1 no 2 miljoniem
- 13.05.2020.
Agita Igaune, palīdz skolēniem mācīties
Topošā sporta un sociālo zinību skolotāja Agita Igaune (22) no Kārsavas ir viena no 19 pedagoģijas studentiem, kas brīvprātīgi palīdz skolēniem attālinātajās mācībās. Viņa ir iesaistījusies kustībā, ko radījusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), Latvijas Studentu apvienība un biedrība Mammām un tētiem.
- Viedoklis
- 23.04.2020.
Vai (katram) skolotājam vajag doktora grādu?
Vai mēs uzticētos ārstam, kurš savā ikdienā strādātu, neņemdams vērā jaunākos zinātnes sasniegumus? Diezin vai. Lai paaugstinātu mācīšanas un mācīšanās kvalitāti Latvijas izglītības sistēmā kopumā, neiztrūkstošai jābūt sasaistei starp pētniecību izglītības zinātnēs un izglītības praksi skolās. Līdz ar pārmaiņām pedagogu izglītības sistēmā, Latvijā tapusi Baltijā pirmā un vienīgā kopīgā starpaugstskolu doktora studiju programma Izglītības zinātnes, paverot durvis uz mūsdienīgu izglītību un jēgpilnu pētniecību.
- Viedoklis
- 17.02.2020.
Daugavpils Universitāte Latvijas intelektuālajā telpā
Īstenojot reformas izglītībā, tai skaitā augstākajā izglītībā, ir aktualizējies jautājums par universitātēm reģionos. Jautājums skar Daugavpils Universitāti un Liepājas Universitāti. Kādu iespaidu statusa maiņa var atstāt uz reģiona sabiedrības apziņu un novadu saimniecisko attīstību? Kādā mērā tā veicina valstiskuma jēdziena izpratni sabiedrībā un studējošajos? Kā tiek realizēta izglītības pieejamības ideja?
- Viedoklis
- 03.04.2019.
Dalīts prieks un dalīta bēda jeb Par intelektuālā potenciāla aizplūšanu no valsts
Šoreiz runa ir par lielu bēdāšanos jeb intelektuālo spēku aizplūšanu no Latvijas. 28. martā Daugavpils Universitātē LU politologs, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs nolasīja lekciju par Latvijas un Eiropas Savienības nākotni “Eiropa pašu mājās: izaicinājumi globālai nākotnei”. Mani ieinteresēja viena no viņa idejām, ko ievēlēšanas gadījumā viņš grasās izvirzīt un aizstāvēt. Lieta ir tāda, ka mēs visi uztraucamies par savu cilvēku aizplūšanu uz ārvalstīm. It sevišķi par jaunu, izglītotu, darbaspējīgu cilvēku aizbraukšanu. Ijabs savā lekcijā parādīja, ka Latvija ieņem vienu no vadošajām vietām tieši intelektuālā potenciāla aizplūšanas ziņā.
