Cik netīri?

Ilustrācija — Shutterstock
Indra Sprance
Print Friendly, PDF & Email

ABLV likvidācija turpinās jau gadu, taču naudas izmaksa lielajiem kreditoriem nav sākusies. Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja uzskata — lielākā daļa naudas bankā ir netīra un jāiesaldē. Tikmēr tiesībsargu uzmanību piesaistījusi ABLV meitaskompānija, kuru iepriekš pārstāvējis Arvīds Kostomārovs — pašreizējais bankas likvidators

Gadsimta šķirošana — tā var raksturot Latvijas trešās lielākās bankas likvidāciju, kurā finanšu uzraugiem jāpārliecinās, vai ABLV nauda ir likumīga, vai varbūt tie ir noziedzīgi iegūti līdzekļi, kas jākonfiscē. Likmes ir augstas. Bankas kopējie aktīvi pašlikvidācijas sākumā bija 2,4 miljardi eiro, no tiem aptuveni 1,4 miljardi skaidrā naudā. Tik bagāta kredītiestāde Latvijā līdz šim nav likvidēta. Tas ir izaicinājums procesa virzītājiem un izmeklētājiem, ņemot vērā ASV finanšu uzrauga FinCEN aizdomas par sistēmisku naudas atmazgāšanu šajā bankā.

Šobrīd ABLV likvidācijas ietvaros kreditoriem izmaksāti 434 miljoni eiro — tie ir valsts garantētie noguldījumi līdz 100 tūkstošiem eiro. Lielo kreditoru prasījumu izmaksa joprojām nav sākusies, lai gan pagājis vairāk nekā gads kopš bankas pašlikvidācijas atļaušanas pērn jūnijā. Sākotnēji likvidatori solīja izmaksas sākt septembrī, tagad runā par oktobri.

Visai ABLV naudai pirms izmaksas jāiztur pamatīgs pārbaudījumu siets atbilstoši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām. Vētījot naudas izcelsmi, uzmanība tiks pievērsta kreditoriem «ar neizskaidrojamām bagātībām», intervijā Ir skaidro Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa. Prasības vienlīdz stingras gan ārvalstu, gan pašmāju klientiem. «Ja privātpersonām Latvijā nav VID redzami šādi ienākumi, mēs varam naudu iesaldēt un atņemt,» kā piemēru skaidro Znotiņa. Rūpīgu uzmanību pievērsīs arī klientiem, kuri figurējuši atmazgāšanas darījumu ķēdēs. Te lieti noder informācija, ko FID šogad jūnijā beidzot saņēma no ABLV, — datubāze par darījumiem no 2013. līdz 2018. gadam.

Šie dati uz daļu no bankas kreditoriem ļauj paraudzīties citām acīm. «Ja nebūtu tos prasījuši, mēs nekad nevarētu pateikt, kura nauda ir tīra, kura nav,» skaidro Znotiņa. Kā sasniegumu viņa novērtē to, ka «19 mēnešus mēs esam noturējuši divus miljardus, neizlaistus ārā no Latvijas, tas ir nenormāls veiksmes stāsts tanī nozīmē, ka nauda varēja izplūst kā tarakāni pa virtuvi».

FID pirmšķietamā analīze par ABLV liecinot, ka «lielākā daļa naudas tur ir netīra», saka Znotiņa. Uz jautājumu, vai līdz ar to varētu iesaldēt lielāko daļu bankā esošo līdzekļu, atbild: «Ja man kapacitāte atļautu, tad,  jā, varētu iesaldēt lielāko daļu naudas.» Lūgta precizēt, vai «lielākā daļa» ir tuvāk 60% vai 90%, Znotiņa pauž viedokli, ka «atlaist vaļā varētu pašu, pašu mazāko daļu».

Tādējādi viņas paustais papildina septembra sākumā Ir pavēstīto neoficiālo informāciju — pastiprinātā likumsargu redzeslokā nonācis liels skaits ABLV klientu, un amatpersonām ir aizdomas, ka iespējami noziedzīgi iegūtu līdzekļu apjoms bankā pārsniedz miljardu eiro.

Tomēr konkrētu aizdomīgās naudas summu Znotiņa nenosauc. Arestēti šobrīd esot nepilni 100 miljoni ABLV naudas.

Aizdomīgās summas ir Latvijas apmēriem milzīgas, taču tas nav zibens spēriens no skaidrām debesīm, ja rūpīgi lasīts ASV finanšu uzrauga FinCEN ziņojums, pēc kura publiskošanas 2018. gada februārī drīz sekoja ABLV slēgšana. Ziņojumā norādīts, ka ar bankas starpniecību īstenotas naudas atmazgāšanas shēmas, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. ABLV vadība gan pārmetumus kategoriski noraidīja un vērsās tiesībsargājošajās iestādēs ar lūgumu pārbaudīt iespējamu bankas nomelnošanu.

Par augstu risku ABLV darbībā liecina arī pašu bankas likvidatoru lēmums — viņi «gandrīz visus» ABLV pašreizējos kreditorus klasificējuši kā augsta riska klientus, Ir informēja likvidators Ringolds Balodis. Tas nozīmē, ka šiem klientiem tiek piemērota padziļināta izpēte, lai izvērtētu līdzekļu izcelsmi, uzņēmumu saimniecisko darbību un patiesos labuma guvējus.

Piesaista citu valstu palīdzību

ABLV naudas vētīšana kopš vasaras ieguvusi starptautiskas aprises. Egmont grupas ietvaros (tā apvieno 164 valstu finanšu izlūkošanas dienestus) jūlijā sanāksmē Hāgā pirmo reizi sapulcējusies darba grupa no 20 valstīm, kurās plūdusi ABLV nauda, tajā skaitā iespējamās cietušās valstis, «no kuru budžetiem varbūt kaut kas ir nozagts, izkrāpts», skaidro Znotiņa.

Pēc FID aplēsēm, kopš 2013. gada kopumā uz ABLV pārskaitīti 104 miljardi eiro, bet izgājuši 99 miljardi. Visvairāk nauda ienākusi no Krievijas, Šveices, Ukrainas, Igaunijas, Kipras un Baltkrievijas. Izgājusi — uz Krieviju, Šveici, Ukrainu, Vāciju un Honkongu.

Ja Krievija abos gadījumos ir pirmajā vietā, vai ABLV šobrīd neatrodas nauda, kas varētu piederēt Krievijas varai pietuvinātām personām? «Pieļauju, ka jā,» atbild Znotiņa. Viņa papildina, ka tomēr cer uz noderīgu informāciju arī no šīs valsts, piemēram, par ierosinātajiem kriminālprocesiem, kuros figurē ABLV klienti.

Nākamā darba grupas tikšanās paredzēta oktobrī Rīgā. Darba kārtībā ir jautājumi par naudas izcelsmi, atmazgāšanas tipoloģiju un informācijas apmaiņa par jau identificētajiem noziegumiem.

Zem lupas ABLV meitasfirma

Paralēli ABLV darīto turpina pētīt Valsts policija. Astoņos kriminālprocesos tiek izmeklēta tieši bankas un tās darbinieku loma naudas atmazgāšanā, savukārt ar ABLV klientiem saistīto procesu ir krietni vairāk. «Informācijas apjoms ir ārkārtīgi liels. Izmeklēšana ir dinamiskā sākuma stadijā,» saka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska. Tā esot prioritāte.

Ir kļuvis zināms, ka izmeklētāju uzmanību piesaistījusi bijusī ABLV meitaskompānija ABLV Corporate Services, kas pēc bankas apturēšanas divas reizes mainīja nosaukumu, un tagad tās nosaukums ir Vincit Accounting.

2010. gadā dibinātais uzņēmums sniedz grāmatvedības un konsultāciju pakalpojumus, visu laiku darbojies Rīgā, Elizabetes ielā 23, kur daudzus gadus atradās arī ABLV birojs.

Līdz pat 2017. gada decembrim šī firma faktiski piederēja bankai — caur citu meitaskompāniju ABLV Corporate Services Holding Company. Taču pāris mēnešus pirms liktenīgā FinCEN ziņojuma šim holdingam nomainījās īpašnieki. Uz septiņiem mēnešiem dažādās proporcijās un formās tas daļēji nonāca uzņēmēja Arvja Šteinberga īpašumā. Pētnieciskās žurnālistikas organizācija OCCRP ziņo, ka Šteinbergs bijis IOS grupas pārstāvis Rīgā. Šī grupa veidoja tūkstošiem čaulas kompāniju, kas kalpoja par platformu naudas izpumpēšanai no Krievijas un tās atmazgāšanai.

Kopš pagājušā gada vasaras Vincit Accounting pieder Vadimam Reinfeldam. LinkedIn redzams, ka Reinfelds vairāk nekā 20 gadus nostrādājis ABLV, bijis arī dažādos vadības līmeņa amatos gan bankā, gan koncerna uzņēmumos. No 2014. līdz 2017. gadam Reinfelds uz prokūras pamata pārstāvējis šo pašu uzņēmumu, kurā tagad reģistrēts kā patiesais labuma guvējs. Interesanti, ka divus mēnešus pirms FinCEN paziņojuma Reinfelds reģistrējis mantas šķirtību ar sievu, ar kuru dzīvojis laulībā piecus gadus.

Reinfelds rakstiskās atbildēs Ir noliedza, ka šī ABLV meitasfirma būtu sniegusi pakalpojumus, ko varētu raksturot kā palīdzību naudas mazgāšanā. «Jautājumā ietvertais slēptais apgalvojums ir nepatiess, tendenciozs un faktiski absurds,» pauda Reinfelds. Īpašnieku nomaiņa firmā divus mēnešus pirms FinCEN ziņojuma esot nejauša sakritība. «Ja jūsu sazvērestības teorija ir, ka banka kaut ko zināja par iespējamo FinCEN paziņojumu, tad uzreiz varu norādīt, ka tas neiztur nekādu kritiku,» pauž Reinfelds, jo, «gluži pretēji, bijām pārliecināti, ka vairāku gadu garumā veiktie ieguldījumi bankas stiprināšanā nesīs labus augļus nākotnē.»

Uz prokūras pamata šo ABLV meitasfirmu pārstāvējis ne tikai Reinfelds. No 2017. gada augusta līdz 2018. gada martam to darīja cits ABLV koncerna darbinieks Arvīds Kostomārovs. Tagad Kostomārovs, pēc bankas īpašnieku ierosinājuma, ir apstiprināts ABLV likvidatora amatā. 

Kostomārovs atteicās atbildēt, vai ir aicināts uz policiju sniegt liecības kādā kriminālprocesā. Tāpat nesniedza atbildi pēc būtības uz jautājumu, vai šīs ABLV meitaskompānijas darbinieki snieguši palīdzību naudas mazgāšanā — Kostomārovs rakstiski norādīja, ka jautājumi jāadresē uzņēmuma vadībai, jo prokūrists to nepārvalda. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Zane Kurzemniece, kas šajā amatā ir jau kopš 2010. gada, neatsaucās uz Ir lūgumu paust viedokli.

Jautāts, vai likvidatora amatā viņš iecelts, lai piesegtu iespējamos ABLV pārkāpumus, Kostomārovs atbild: «Gluži pretēji, kā nesenā intervijā izteicās FID vadītāja Ilze Znotiņa, tiesībaizsardzības iestāžu rīcībā nekad iepriekš nav bijusi tik plaša informācija, turklāt no likvidatoriem saņemtais datu apjoms ļauj uzskatīt FID savas ar likumu noteiktās funkcijas ABLV gadījumā par veiksmes stāstu.»

Jautājumus par ABLV meitaskompāniju iespējamu iesaisti naudas atmazgāšanā un citos finanšu pārkāpumos uzdevām arī ABLV īpašniekam Ernestam Bernim, taču nesaņēmām atbildi pēc būtības. Uz intervijas aicinājumu Bernis neatsaucās, bet rakstiskās atbildēs norādīja, ka Ir par ABLV veidojot tendenciozus aizdomu stāstus. «Būšu gatavs sniegt atbildes tad, kad vairs nebūs sajūtas, ka žurnāla materiāli top kādu šauru un plašākam lasītāju lokam nezināmu interešu dēļ. Es tiešām negribētu pat pieļaut domu, ka aiz šīm interesēm ir kādi spēki, kas vēlas pārtraukt pašlikvidāciju.»

Informāciju par Vincit lomu naudas mazgāšanā caur ABLV lūdzām komentēt arī Valsts policijai un FID. «Vienīgais, ko varu pateikt, — mēs zinām un strādājam pie milzīga apjoma analīzes,» atbildēja policija. Savukārt Znotiņa, nevienu uzņēmumu vārdā nenosaucot, pauda, ka ir «pietiekami dauz pierādījumu tam, ka cilvēki, kas strādāja struktūrās, kam bija tieša saistība ar ABLV, veica darbības, kas ļāva vienam vai otram bankas klientam izveidot korporatīvu struktūru, atvērt kontu, saņemt naudu, izskaitīt ārā, un pēc tam mēs esam bijuši spiesti tā klienta naudu iesaldēt, vai arī cita valsts to ir darījusi».

Vairākas ABLV meitaskompānijas ir darbojušās konsultāciju jomā, tajā skaitā vismaz divas Kiprā. No Latvijā reģistrētajām konsultāciju firmām uzmanību piesaista arī ABLV Consulting Services, kas dažādās vietās ārzemēs atvēra bankas pārstāvniecības. Piemēram, 2013. gadā tāda atvērta Vladivostokā, kas atrodas netālu no Krievijas robežas ar Ziemeļkoreju un Ķīnu.

Policija nekādas detaļas par aktuālajiem kriminālprocesiem neizpauž, tāpat par jau senāk ierosinātajām naudas atmazgāšanas izmeklēšanām. Piemēram, jaunumu joprojām nav tā dēvētajā Magņitska lietā, kas ierosināta 2013. gadā. Tajā izmeklēti naudas pārskaitījumi caur vairākām bankām, tajā skaitā ABLV. Krievijas cietumā mirušā jurista Sergeja Magņitska atklātie krāpnieciskie darījumi liecināja par 102 miljonu atmazgāšanu caur ABLV, vēstījis Hermitage Capital Management. Pērn pēc ABLV pašlikvidācijas atļaušanas fonds pauda bažas par iespējamu pierādījumu iznīcināšanu šajā lietā.

Zog Moldovā, mazgā — Latvijā

Kamēr Latvijas tiesībsargājošās iestādes vētī ABLV iespējamos pārkāpumus, kāda cita izmeklēšana jau detaļās ir atklājusi, kā nauda mazgāta caur ABLV un vēl trim Latvijas bankām — Privatbank, Trasta komercbanku un Latvijas Pasta banku. Tas ir stāsts, ko Moldovā dēvē par «gadsimta zādzību».

Veikli darboņi no 2012. gada pārņēma savā kontrolē trīs vietējās bankas un caur krāpnieciskiem kredītiem izpumpēja no tām miljardu dolāru — summu, kas līdzvērtīga desmitajai daļai no šīs valsts IKP. Tauta izgāja ielās, valūtas kurss bruka, inflācija sasniedza divciparu skaitli. Šī afēra 2014. gada nogalē noveda nabadzīgāko Eiropas valsti dziļā ekonomiskā un politiskā krīzē, no kuras tā nespēj izkārpīties joprojām.

Tieši Latvijas bankas — ABLV un Privatbank — bija galvenās naudas mazgāšanas platformas šajā stāstā, lasāms jaunākajā starptautisko izmeklētāju Kroll ziņojumā. Izmeklētāji to bija pabeiguši jau pirms gada, taču Moldovā tas tika slēpts no sabiedrības un publiskots tikai šā gada 4. jūlijā — pēc tam, kad varu zaudēja desmit gadus valdījusī partija un tās vadītājs, par galveno oligarhu dēvētais Vladimirs Plahotņuks, aizbēga no valsts. Zaudējis politisko atbalstu, viņa pēdās sekoja uzņēmējs Ilans Šors — tieši viņš bija centrālā figūra banku izzagšanas afērā.

Moldovas afēras atskaņas Latvijā sākās jau 2015. gadā pēc Kroll pirmā ziņojuma publiskošanas, tajā skaitā amatu nācās atstāt toreizējam FKTK vadītājam Kristapam Zakulim, un ASV partneri bez aplinkiem lika mūsu politiķiem saprast, ka banku nozare jāsakopj. FKTK sodīja abas iesaistītās bankas — 2015. gada nogalē Privatbank saņēma divu miljonu eiro sodu, bet ABLV pusgadu vēlāk — trīs miljonu sodu. Šīs summas bija rekordlielas, salīdzinot ar iepriekš kuslajām regulatora sankcijām. Tomēr tās nav salīdzināmas ar atmazgātajām summām, kuras tagad atklāj Kroll otrais ziņojums.

Daļa informācijas, kas skar ABLV un Privatbank, dokumentā ir aizklāta, taču arī publiskotā daļa ir pietiekami detalizēta. Kopumā 2,6 miljardi dolāru tikuši pārskaitīti uz ABLV un Privatbank, izmantojot 81 kontu, ko atvērušas Lielbritānijā un ārzonās reģistrētas kompānijas. Pēc Kroll aplēsēm, caur Latvijas banku kontiem izplūduši 89% no visas naudas, ko trīs moldāvu bankas bija izsniegušas kredītos ar Ilanu Šoru saistītajam firmu zirneklim. Lauvastiesa izgājusi caur Privatbank — 2,1 miljards, savukārt caur ABLV — 425 miljoni ASV dolāru.

Kroll atklājis, ka no 2012. gada janvāra līdz 2014. gada aprīlim naudas mazgāšanai izmantoti ABLV konti, bet vēlāk no maija līdz novembrim galvenā naudas mazgāšana pārcelta uz Privatbank.

Afēras pirmais posms bija slēpta kontroles pārņemšana trijās Moldovas bankās, ko caur dažādām ārzonu starpniekfirmām, tajā skaitā izmantojot ABLV, veica ar Šoru saistītas personas.

Pēc kontroles iegūšanas caur milzīgiem kredītiem notika naudas izpumpēšana no bankām, slēpjot pēdas ar fiktīviem darījumiem, savstarpējiem norēķiniem un neskaitāmām valūtas maiņām. Darījumu pamatojums nereti izskatījās aiz matiem pievilkts. Piemēram, 2014. gada novembrī uz Privatbank kontu pārskaitīti 73 miljoni dolāru ar lakonisku pamatojumu «mēbeles» un «celtniecības materiāli» — piegādes līgumi noslēgti ar vienas dienas starpību, cenas izskatās uzpūstas, un apjomi pieskaņoti apaļas gala summas iegūšanai. Fiktīvam Privatbank overdraftam bija svarīga loma afēras beigu posmā, kad 2014. gada novembra beigās vairāk nekā 900 miljoni dolāru pēkšņi divu dienu laikā pārceļoja no vienas Moldovas bankas uz citu.

Kroll izmeklētāji identificējuši vismaz 27 kompānijas, kuru konti Latvijā «izskatās atvērti ar vienīgo nolūku saņemt aizdevumus, kas izsniegti Šora grupas kompānijām Moldovā, piesegt naudas avotus, atdot naudu atpakaļ Moldovas kredītu atmaksai vai aizpludināt citos virzienos», teikts ziņojumā.

Kontu atvēršanas dokumenti liecina, ka virknei britu uzņēmumu Šors patiesos labuma guvējus prezentējis bankai kā savus «biznesa partnerus», bet pats bankas dokumentos norādīts kā patiesais labuma guvējs tikai vienai firmai, kas saņēma naudu no Moldovas bankām, — Wester Alliance LLP. Lai gan firmas, kas pārskaitīja naudu caur Latviju, bija reģistrētas Lielbritānijā, visām biznesa adreses bija reģistrētas Maskavā un gandrīz visām patiesie īpašnieki bija Krievijas pilsoņi.

Šajā Kroll ziņojumā ietvertā informācija par ABLV tiks ņemta vērā bankas klientu vērtēšanas procesā, FKTK informēja Ir.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu