Finanšu izlūkošanas dienests
- Pusdienās
- 30.08.2023.
- Pauls Raudseps
Neesam vairs krīzes režīmā
- Pusdienās
- 22.02.2023.
Latvija gan rej, gan kož
- Viedoklis
- 08.11.2022.
Nekustamā īpašuma darījumu krēslas zona – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija
- Intervija
- 22.06.2022.
- Aivars Ozoliņš
Jēkabs Straume: KNAB šodien un pirms pieciem gadiem ir kā diena pret nakti
- Pusdienās
- 30.08.2023.
- Pauls Raudseps
Neesam vairs krīzes režīmā
Konkursā uz valsts galvenā netīrās naudas meklētāja — Finanšu izmeklēšanas dienesta — vadītāja amatu uzvarējis līdzšinējais vadītāja vietnieks Toms Platacis (30). Kādas ir viņa prioritātes?
- Viedoklis
- 06.03.2023.
Kreditēšana kā biznesa vides un risku spogulis
Šā gada pirmajos mēnešos virknē plašsaziņas līdzekļu publicēta informācija par konkurences iespējamajām problēmām Latvijā, kas varētu būt viens no augstās (un ilgstoši noturīgās) inflācijas iemesliem. Daļā no ziņām piesauktas arī komercbankas, kas Latvijā esot pārāk atturīgas un piesardzīgas kreditēšanā. Kopumā piekrītot, ka diskusija par Latvijas ekonomikas un konkurētspējas veicināšanu ir vērtīga, vēlos sīkāk pakavēties tieši pie tēzes par komercbankām un to kreditēšanas apstākļiem Latvijā.
- Pusdienās
- 22.02.2023.
Latvija gan rej, gan kož
Sankcijas nedarbosies, ja nebūsim modri, norāda domnīcas RUSI pētnieks Toms Kītings
- Viedoklis
- 08.11.2022.
Nekustamā īpašuma darījumu krēslas zona – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija
Mēdz teikt: mans nams – mana stiprā pils, bet ne vienmēr tas ir neieņemams cietoksnis, un bieži vien pats īpašnieks labprātīgi atver vārtus cilvēkiem ar netīriem nodomiem. 2021. gadā ar tiesas spriedumu par noziedzīgi iegūtiem ir atzīti 32 nekustamie īpašumi. Seši no tiem atgriezti cietušajiem, 26 – konfiscēti par labu valstij. Tā kā Latvijas likumdošana paredz, ka katrs var brīvi izvēlēties, kādā formātā un veidā sagatavot darījuma dokumentus nekustamo īpašumu darījumiem, faktiski Latvijā ir iespējams iegādāties nekustamo īpašumu, nevienam Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam nepārbaudot, vai darījumā nenotiek naudas atmazgāšana.
- Viedoklis
- 01.11.2022.
Nekustamā īpašuma izkrāpšana – valsts atbildība
Nekustamā īpašuma iegāde ir viens no nozīmīgākajiem lēmumiem cilvēka dzīvē. Bieži vien tā pamatā ir ne tikai pragmatiska nepieciešamība pēc jumta virs galvas vai vietas savu uzņēmējdarbības ieceru īstenošanai, bet arī emocionāla vēlme piepildīt kādu svarīgu mērķi dzīvē. Diemžēl likuma robu dēļ darījumi ar nekustamo īpašumu ir kļuvuši par ērtu veidu, kā krāpniekiem uz godprātīgu iedzīvotāju rēķina vairot savu turību. Redzot, kā iedzīvotāji reaģē uz straujo energoresursu sadārdzinājumu, kas daudziem liek mainīt vai pat pārdot, piemēram, lielus, energoneefektīvus mājokļus, jau tagad ir skaidrs, ka tirgus aktivitātes pieaugums liks sarosīties arī krāpniekiem.
- Intervija
- 22.06.2022.
- Aivars Ozoliņš
Jēkabs Straume: KNAB šodien un pirms pieciem gadiem ir kā diena pret nakti
Saeima 9. jūnijā apstiprināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku Jēkabu Straumi uz otru piecu gadu termiņu amatā. Šajā reizē deputātu atbalsts nebija vienbalsīgs, kāds tas bija pirms pieciem gadiem, un arī sabiedrība pašlaik nebūt ne vienprātīgi vērtē korupcijas apkarotāju darīto.
- Viedoklis
- 08.03.2021.
Neizmantot pandēmiju prasību mazināšanai
- Aktuāli
- 25.02.2021.
Žurnāls: Kas kavē ABLV bankas likvidāciju?
- Analīze
- 06.05.2020.
«Ielīst pa logu, ja durvis ciet»
- Pusdienās
- 19.02.2020.
Neatlaist skrūves
- Komentārs
- 29.01.2020.
- Pauls Raudseps
Spēka demonstrācija
- Viedoklis
- 08.03.2021.
Neizmantot pandēmiju prasību mazināšanai
Pirmo reizi pašu spēkiem Finanšu izlūkošanas dienesta vadībā, ir tapis Nacionālā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas riska novērtējuma ziņojums. Pamatā tas ir par 2017. - 2019. gadu, bet esam analizējuši arī 2020. gadu (lai arī visa statistika vēl nav pieejama) un Covid-19 pandēmijas ietekmi. Šādus ziņojumus izstrādā visas valstis un tas ataino novērtējumu valsts kopīgajām zināšanām un izpratnei par to, kādi ir naudas atmazgāšanas un terorisma riski, ko darīt, ja šie riski iestājas un kā tos mazināt.
- Aktuāli
- 25.02.2021.
Žurnāls: Kas kavē ABLV bankas likvidāciju?
Pirms trim gadiem Latviju satricināja ASV finanšu uzrauga FinCEN paziņojums par ABLV bankas iesaisti naudas atmazgāšanā, un drīz vien trešā lielākā kredītiestāde izlēma pašlikvidēties. Kāpēc likvidācija virzās tik gausi, un kā likumsargiem sokas ar gandrīz 200 kriminālprocesu izmeklēšanu, skaidro žurnāls Ir.
- Viedoklis
- 29.11.2020.
Aizdomu dēļ banku klienti ilgi var palikt bez savas naudas
Latvijā izraudzītā maniere cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir radījusi apstākļus, kuros liela daļa iedzīvotāju bankām ir kļuvuši par vismaz vidēja vai pat augsta riska klientiem. Tie ir klienti, kuriem piemērojama regulāra uzraudzība un kuru tiesības rīkoties ar saviem finanšu līdzekļiem jebkurā brīdī uz aizdomu pamata var liegt uz ilgu laiku.
- Analīze
- 06.05.2020.
«Ielīst pa logu, ja durvis ciet»
Pagājuši tikai pāris mēnešu, kopš Latvija izspruka no finansiāli neuzticamo valstu saraksta, bet jau jūtams spiediens mīkstināt ABLV klientu pārbaudes metodoloģiju
- Pusdienās
- 19.02.2020.
Neatlaist skrūves
Šonedēļ starptautiskā Finanšu darījumu darba grupa (FATF) vērtē, cik sekmīgi Latvija apkaro naudas atmazgāšanu. Kas paveikts, lai neiekļūtu neuzticamo valstu pelēkajā sarakstā, skaidro Ilze Znotiņa
- Komentārs
- 29.01.2020.
- Pauls Raudseps
Spēka demonstrācija
Jau sen bijis skaidrs, ka īpaša uzmanība tiks pievērsta spējai tikt galā ar ABLV
