Fabrīcio Marčanti un Anna Salmane. Foto — Lauris Aizupietis
Purvīša balvas ieguvēja, māksliniece Anna Salmane pēc astoņu gadu dzīves Londonā, pagājušajā vasarā atgriezās dzimtenē. Kopā ar dzīvesdraugu itāli Fabrīcio Marčanti ieraugot Latviju citām acīm, valstī un cilvēkos viņa saskata vairāk stiprā un skaistā nekā iepriekš
Māksliniece Anna Salmane kopā ar brāli Krišjāni Salmani un Kristapu Pētersonu ir viena no trīs dalībniecēm mākslinieku grupā, kura 2017. gadā ieguva Purvīša balvu. Pērn rudenī grupas kopdarbs Daudzskanis bija skatāms un klausāms izstādē Nacionālajā mākslas muzejā. Anna bijusi klātesoša Latvijas mākslā, lai gan iepriekšējos gadus dzīvojusi Lielbritānijā.
«Galvā Rīgas dzīvi vēl redzu ar pagātnes acīm, bet jāiemācās redzēt ar tagadnes acīm. Šobrīd mēģinu saprast, kas esmu šeit. Esmu starpstāvoklī starp realitāti un atmiņām,» stāstu par dzīves maršrutā Rīga—Londona—Rīga saprasto sāk Anna Salmane. Pirmajā pusgadā, kopš viņa atkal dzīvo Rīgā, citurienes pieredze vēl aizvien runā skaļi. Tieši pēc tās viņa arī devās ceļā. Ar profesionālās attīstības mērķi studēt mākslu Londonas Universitātes Goldsmita koledžā un cilvēciskās izaugsmes uzdevumu saprast sevi. Uzaugusi mākslinieku ģimenē, arī Anna gribēja kļūt par mākslinieci. Šajos centienos viņai nācās sadzīvot ar salīdzinājumiem ar brāli mākslinieku Krišu Salmani un faktu, ka viņa nav uzņemta Mākslas akadēmijā.
