Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Liekvārdība vai frāžainība nav tik nevainīga, cik var šķist. Tā var nodot runātāja neapzinātas vai rūpīgi slēptas domas un izjūtas
Grūti izlikties nemanām sīkus valodas gružus. Neskaitāmie «jāuzsver», «jāatceras», «nepārprotami», «it kā», «īstenībā» ne tikai piesārņo valodu, tie kaitina. Iespējams, vēl vairāk - tie daiļrunīgi vēsta par runātāja zemapziņu. Ārsts, personīgās izaugsmes treneris un vairāku grāmatu autors Igors Kudrjavcevs ir transformatīvās gramatikas teorijas piekritējs un uzskata, ka ikvienam vārdam, arī nenozīmīgam, ir jēga un spēks. Valoda ir runātāja psihes spogulis, un, ja cilvēks to netīra un nespodrina, spogulis pamazām kļūst netīrs un vēsta par runātāju vairāk, nekā viņam gribētos.
Transformatīvās gramatikas teorijas pamatlicējs ir Noams Čomskis, kurš uzsver - katrs vārds ir domas izteikšanas līdzeklis. Čomskis uzskata, ka valoda, sekojot domai, nepārtraukti mainās atkarībā no tā, kādā situācijā vai apstākļos atrodas runātājs. Čomska uzskati ietekmējuši psiholingvistikas tālāko attīstību. Šī zinātne, kas pētī valodas mijiedarbību ar lietotāju, secinājusi, ka valoda un domāšana nepārtraukti sastrādājas: kā vārdu izvēle liecina par domāšanas procesiem, arī neapzinātiem, tā domāšanu var ietekmēt, mainot valodu.
