Zināšanas IKT jomā – aizvien būtiskākas darba tirgū

Nākamajā mācību gadā skolēni jau no 1.klases varēs apgūt datoriku

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) paziņojusi, ka ar nākamo mācību gadu skolās sāksies jaunu datorikas programmu aprobācija – jau no 1.klases skolēni varēs sākt apgūt datoriku. LIKTA kā šīs idejas iniciators veiksmīgi sadarbojās ar IZM, lai ieceri realizētu un izstrādātu pirmās mācību programmas. Tas ir nepieciešams, jo jau tagad digitālās prasmes jeb e-prasmes ir būtiskas ikvienam no mums gan darbā, gan ikdienā, un nākotnē digitālo prasmju nozīme tikai palielināsies.

Nepieciešamību pēc digitālajām zināšanām un prasmēm nosaka gan pieprasījuma pieaugums pēc informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistiem, gan pēc jaunu līdz šim nebijušu profesiju speciālistiem, kuru esamību nosaka IKT attīstība. Paralēli vērojama tendence, ka krīt pieprasījums pēc mazkvalificētu profesiju pārstāvjiem, kuriem trūkst e-prasmes – tehnoloģijas maina tirgu un mums ir jāmainās tam līdzi.

IKT attīstība Latvijā: nevis bezdarbs, bet speciālistu trūkums

Nesen Latvijas mediji pārpublicēja Igaunijas valdības padomnieka informācijas tehnoloģiju (IT) jautājumos Sīma Sikuta teikto, ka tehnoloģiju attīstības rezultātā Igaunijā bez darba var palikt aptuveni 70% nodarbināto jeb 431 000 cilvēku. Igaunija savas prognozes veikusi, ņemot vērā Oksfordas Universitātes zinātnieku izstrādāto metodiku un tās rezultātus, koriģējot atbilstoši Igaunijas kontekstam. Lai gan medijos izskanējušas bažas, ka moderno tehnoloģiju attīstība varētu samazināt darba vietu skaitu un rezultātā arī Latvijā pieaugtu bezdarbs, varu apgalvot, ka tehnoloģiju attīstība nerada bezdarbu.

Patlaban vērojama profesiju transformācija, kam nepieciešama prasmju nomaiņa. Tas nākotnes perspektīvā ir būtiski ikvienam – gan cilvēkam darbaspējīgā vecumā, gan jauniešiem, kuri savas darba gaitas sāks tikai pēc gadiem, gan, protams, valstij kopumā.

Ekonomikas ministrijas prognozes liecina, ka jau 2020. gadā Latvijā pietrūks līdz pat 20 000 dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistu. Tādēļ būtiski veicināt skolēnu interesi par matemātikas, datorikas, fizikas un citu eksakto priekšmetu apgūšanu, kas nākotnē jauniešiem nodrošinās radošu, interesantu un labi atalgotu darbu.

Digitālās revolūcijas ietekme darba tirgū

Tehnoloģiju attīstība jebkurā valstī maina darba tirgus struktūru un būtiski palielina ekonomikas produktivitāti. Tieši tāpēc arī šobrīd tiek runāts par jaunu industriālo jeb digitālo revolūciju. Kopējās tendences liecina, ka tehnoloģiski attīstītajās valstīs, piemēram, ASV, Japānā, Vācijā, Zviedrijā, bezdarba līmenis ir zemāks nekā valstīs, kurās tehnoloģijas ir attīstītas mazāk.

Par šo jautājumu esam diskutējuši arī ar LIKTA biedriem, un rezultātā esam nonākuši pie secinājuma, ka mums situācija ir līdzīga.

Nākotnes perspektīvā var runāt par tehnoloģisko bezdarbu (no angļu valodas – technology cased unemployment) vai arī par strukturēto bezdarbu, kas nozīmē, ka cilvēkiem bez e-prasmēm laika gaitā var rasties problēmas darba tirgū. Piemēram, jau tagad faktiski ir izzudusi tāda profesija kā datu ievadītājs. Arī, attīstoties grāmatvedības automatizētajām sistēmām, lielajos uzņēmumos ar laiku vairs nebūs nepieciešami grāmatvežu palīgi. Ikdienā ikviens no mums var novērtēt, piemēram, e-talona un automatizēto degvielas uzpildes staciju ērtību.

Jaunās profesijas – iespējas jauniešiem

Raugoties no nodarbinātības viedokļa, būtiski pievērst uzmanību ne tikai aizejošajām tendencēm. Nākotnes kontekstā ļoti svarīgi runāt par jaunajām iespējām, kuras rada tehnoloģiju attīstība un digitālā ekonomika.

Pēdējos gados IKT aizvien vairāk integrējas visdažādākajās nozarēs, no atsevišķas biznesa nozares kļūstot par dzinējspēku visai ekonomikai. Tieši darbinieku zināšanas IKT jomā lielā mērā nosaka uzņēmumu konkurētspēju.

Jaunās industriālās jeb digitālās revolūcijas ietekmē jau tagad ir pieprasījums un nākotnē tas tikai palielināsies pēc tādām jaunām profesijām kā, piemēram, mobilo lietojumprogrammu attīstītāji, digitālā mārketinga arhitekti, uzņēmumu datu arhitekti mākoņdatošanas pakalpojumu kontekstā, industriālo (biznesa) tīklu inženieri, medicīnas jomā izmantoto ierīču un iekārtu speciālisti jeb veselības aprūpes fiziķi, datu analītiķi, kiberdrošības analītiķi, patērētāju apmierinātības analītiķi.

Te ļoti būtiski uzsvērt, ka visās šajās profesijās nav runa tikai par IKT prasmēm, kā tas daudziem nereti pirmajā mirklī šķiet, tiklīdz tiek minēta IKT nozare. Visās šajās jaunajās profesijās būs nepieciešamas gan IKT zināšanas, gan konkrēto biznesa jomu pārzināšana, lai tehnoloģiju iespējas varētu integrēt dažādos biznesa procesos, attīstot uzņēmumu konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi kopumā. Tas nozīmē, ka arī uzņēmumu vadītājiem jau tuvākā laikā būs jākļūst aizvien izglītotākiem IKT jautājumos, lai spētu savas idejas un vēlmes formulēt padotajiem.

Deviņās no 10 vakancēm nepieciešamas digitālās prasmes

Starptautiski pētījumi liecina, ka pasaules mērogā jau patlaban no piedāvātajām 10 vakancēm deviņos gadījumos tiek prasītas digitālās prasmes.

Visā Eiropā aktuāla problēma ir kvalificētu IKT speciālistu pieejamība, profesionalitāte un sagatavošana. Arī Latvijā joprojām IKT jomā ir kvalificētu speciālistu trūkums, kas vērojams gan programmētāju, gan projektu vadītāju, gan IKT pakalpojumu pārdevēju un citās ar IKT jomu saistītu amatu saimēs.

Pēc Eiropas Savienības prognozēm, līdz 2020. gadam Eiropā dažādās nozarēs trūks vairāk nekā 825 000 IKT speciālistu. Kā zināms, viena no Latvijas prezidentūras prioritātēm ir digitālā prioritāte. Latvijas prezidentūras ietvaros Rīgā notikušajā konferencē “eSkills for Jobs 2015” 72 starptautiska, reģionāla un nacionāla līmeņa organizācijas un uzņēmumi parakstīja Rīgas e-prasmju deklarāciju, kas ietver desmit nozīmīgu e-prasmju attīstības principu, tostarp e-prasmju nozīmi ekonomiskās izaugsmes sekmēšanā un jaunu darbvietu izveidē.

Arī LIKTA kā vienu no turpmākā darba prioritātēm noteikusi IKT izglītības un e-prasmju attīstības apguves veicināšanu. Tas aptver plašu pasākumu kopumu. Piemēram, pērn LIKTA sadarbībā ar citām nevalstiskajām organizācijām jau panāca būtisku progresu izglītības jomā – piloteksāmens fizikā un ķīmijā vidusskolēniem 2016.gadā un ar 2015.gada 1.septembri – datorikas apguves pilotprojekta programma, kas paredz, ka jau no sākumskolas lielāka uzmanība mācībās tiks pievērsta datorlietošanas pamatiem, loģiskajām spēlēm un zināšanām par kiberdrošību. Tāpat katru gadu LIKTA sadarbībā ar partneriem organizētajā kampaņā “E-prasmju nedēļa” notiek dažādi apmācību pasākumi ar mērķi sekmēt e-prasmju apguvi, kā arī skaidrot to nepieciešamību.

Es vēlos aicināt visus: apgūstiet e-prasmes! Ja esat jaunietis – digitālā revolūcija rada jaunas iespējas un jaunus izaicinājumus, ja jūs esat uzņēmējs – apgūstiet e-prasmes, lai saprastu, kā dažādus IKT risinājumus var izmantot sava biznesa konkurētspējas uzlabošanā – jauni pakalpojumi, augstāka klientu apmierinātība, bet, ja jūs esat darba ņēmējs – apgūstiet un papildiniet savas e-prasmes, jo jau tuvākā laikā tās tiešām būs ļoti būtiskas ikvienā profesijā.

Autore ir Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente