Foto — Nora Krevneva, F64.
Savulaik piederīgs «jauno dusmīgo» paaudzei latviešu literatūrā, Guntars Godiņš nav zaudējis prasīgumu arī pret Latvijas mūslaiku kultūrpolitiku, kurā saredz līdzības ar Hitlera Vāciju
Guntaram Godiņam piešķirts Somijas Lauvas Ordeņa bruņinieka ordenis par ieguldījumu kultūras sakaru veicināšanā starp Latviju un Somiju. Ordenis dzejniekam nav ikdienišķs notikums, turklāt Godiņam šis ir jau otras valsts apbalvojums - 2005.gadā viņš saņēma arī Igaunijas prezidenta Baltās zvaigznes ordeni. Laimīgā kārtā dzejniekam atradās brīvs brīdis sarunai daudzo darbu burzmā, kas it kā nesader ar viņa principiāli paziņoto, ka «es nepiedalos». Bet tas teikts tikai par paša iesaistīšanos politikā. Viņš piedalās, kaut arī citādi. Bet, lūgts nosaukt piecas viņam svarīgas lietas, Godiņš atsūta citātus no paša tulkotās somu dzejnieces Heli Lāksonenas grāmatas Kad gos smei. «Es jau tā esmu pierunājis visu Ir,» viņš paskaidro. «Kā nekā par somu tulkojumiem esmu ordeni dabūjis.» Un piekodina: «Galvenais iekopē tā, lai datora labotājs neatlabo atpakaļ valodu uz to pareizo!»
