Viedoklis
Jaunākie raksti
Kad mākslīgā intelekta rīks kļūst par juridisku risku: konkurences tiesību perspektīva
Iedomājieties situāciju – divi konkurējoši uzņēmumi nekad nav sazvanījušies, nekad nav tikušies slepenā sanāksmē, nekad nav apmainījušies ne ar vienu e-pastu par cenām. Un tomēr to preces un pakalpojumi maksā vienādi, cenas paceļas vienlaicīgi un neviens no tiem, šķiet, nav ieinteresēts piedāvāt klientiem labāku darījumu. Vainīgais? Algoritms.
Vai Rīgā patiešām vajag teātri krievu valodā?
Peripetijas ap Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra mākslinieciskā vadītāja aiziešanu no amata izgaismojušas kādu nopietnu, taču paradoksālā kārtā ilgstoši ignorētu problēmu. Kamēr Latvijas Republikā kopš 2022. gada mērķtiecīgi tiek mazināta krievu valodas ietekme, tiek dzēsts Krievijas imperiālisma mantojums, mainot ielu nosaukumus, pašā Vecrīgas centrā turpina darboties maza krievzeme.
- Viedoklis
- 17.04.2026.
Pacientu tiesības – jauni izaicinājumi
- Viedoklis
- 16.04.2026.
Kas tu esi tiešsaistē?
- Viedoklis
- 16.04.2026.
Inovācija nesākas ar līdzfinansējuma grantu izsludināšanu: kā sagatavoties laikus
- Viedoklis
- 17.04.2026.
Pacientu tiesības – jauni izaicinājumi
18.aprīlis jeb Eiropas Pacientu tiesību diena ir vairāk nekā simboliska datuma atzīmēšana kalendārā - tā ir diena, kad jāpārskata, jāpārvērtē un jāspriež par to, vai veselības aprūpes sistēma piepilda mūsu sabiedrības cerības un nodrošina fundamentālas pacientu tiesības praksē. Eiropas Pacientu tiesību diena tiek atzīmēta ar mērķi veicināt apziņu par pacientu tiesībām un to ievērošanu veselības aprūpes sistēmā, šajā kontekstā aplūkojot 14 pamattiesības, tostarp piekļuves, informācijas, labas kvalitātes aprūpes un pacientu līdzdalības principi.
- Viedoklis
- 16.04.2026.
Kas tu esi tiešsaistē?
Kopš internets kļuva par cilvēku ikdienu visā pasaulē, mēs ilgi dzīvojām bez uzticama veida, kā pierādīt, kas mēs esam tiešsaistē. Lietotājvārdi un paroles pamazām kļuva par digitālās dzīves pamatu un vienlaikus arī par pamatu krāpšanas vilnim. Pikšķerēšanas uzbrukumi, identitātes zādzības un kontu pārņemšana nekur pasaulē vairs nav tikai atsevišķi kiberdrošības incidenti, tie kļuvuši par sistēmisku risku digitālajām ekonomikām.
- Viedoklis
- 16.04.2026.
Inovācija nesākas ar līdzfinansējuma grantu izsludināšanu: kā sagatavoties laikus
Latvijas uzņēmējiem arvien biežāk pieejamas valsts un Eiropas Savienības atbalsta programmas inovāciju projektu attīstībai. Tostarp mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izstrādei, uzņēmumu digitalizācijai vai nozares pētījumu izstrādei. Taču praksē nereti novērojams, ka uzņēmēji sāk domāt par inovāciju projektu brīdī, kad izsludināts jauns līdzfinansējuma grants.
- Viedoklis
- 15.04.2026.
Loģistikas pārmaiņas pārveido būvniecības nozari Latvijā
Pēdējos gados loģistikas sektors piedzīvo būtiskas pārmaiņas, un tas arvien vairāk atspoguļojas arī būvniecības nozarē Latvijā. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka pieaug pieprasījums pēc rūpniecības un noliktavu objektiem, kas liecina par strukturālām izmaiņām uzņēmumu piegādes ķēžu un loģistikas plānošanā.
Latvijas veselības aprūpes plaisa: slēptās izmaksas, reālās sekas un praktiski risinājumi
Latvijas veselības aprūpes sistēma pašlaik atrodas krustcelēs. Dati skaidri parāda, ka tā ne tikai atpaliek no turīgākajām Eiropas valstīm, bet arī riskē šo plaisu vēl vairāk palielināt, ja netiks pieņemti stratēģiski un drosmīgi lēmumi.
Kā nopelnīt ar nekustamo īpašumu, pat ja nepieder neviens kvadrātmetrs
Nekustamā īpašuma tirgus jau ilgstoši tiek uzskatīts par vienu no uzticamākajiem ieguldījumu virzieniem. Vienlaikus Latvijā mājokļu cenas turpina pieaugt – lai gan lēnāk nekā kaimiņvalstīs, kāpums saglabājas stabils, un šogad cenas varētu augt 5–10 % robežās. Lai arī Rīgā tās joprojām ir zemākās Baltijas galvaspilsētu vidū, cenu pieaugums mudina investorus izvērtēt arī alternatīvus ieguldījumu veidus. Mūsdienu finanšu tirgū iespējams investēt nekustamajā īpašumā arī netieši – nekļūstot par dzīvokļa, zemes vai mājas tiešo īpašnieku.
Digitālā suverenitāte nav izolācija – tā ir iespēja izvēlēties
Pēdējos gados “digitālā suverenitāte” ir kļuvusi par vienu no visbiežāk lietotajiem un vienlaikus visvairāk pārprastajiem jēdzieniem Eiropas tehnoloģiju debatēs. To bieži pasniedz kā izvēli starp globālajām un vietējām tehnoloģijām, starp inovācijām un regulējumu, starp atvērtību un drošību. Taču šāds skatījums ir maldinošs. Digitāli attīstītai sabiedrībai suverenitāte nekad nav bijusi saistīta ar izolāciju, tā vienmēr ir nozīmējusi spēju saglabāt tiesības lemt pašiem. Mazajām valstīm šī atšķirība ir vēl būtiskāka.
