Viedoklis
Jaunākie raksti
Nākotnes darba tirgus vajadzībām jaunieši jāgatavo citādi – kāpēc ar labām atzīmēm vien nepietiek?
Latvijā izglītība joprojām nereti balstās uz faktu iegaumēšanu un eksāmenu rezultātiem. Tas dod pamatu, bet bieži neiedod prasmi šīs zināšanas izmantot dzīvē. Rodas loģisks jautājums – vai mēs jauniešus gatavojam eksāmeniem vai dzīvei un karjeras izaugsmei? Profesijas, kas vēl nesen šķita “drošas”, pazūd vai krasi mainās. Tehnoloģiju un mākslīgā intelekta straujā attīstība, kā arī pieaugoša globālā konkurence norāda uz vienu – jaunietim vairs nepietiek tikai ar pareizo atbilžu zināšanu.
Ekonomika un finanšu tirgi iztur pārbaudījumus
Pieaugot drošības politikas neparedzamībai, pakāpeniski turpina drupt uz noteikumiem balstīta starptautiskā kārtība un sadarbības sistēma. Tomēr 2025. gadā izaugsme ASV un pārējā pasaulē bija labāka, nekā gaidīts, secināts SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā “Nordic Outlook”. Ekonomika auga neskatoties uz kariem un konfliktiem, kā arī spītējot ASV prezidenta D. Trampa politikai un uzbrukumiem Federālo rezervju sistēmas (FRS) neatkarībai. Izaugsmi veicināja spēcīgs darba tirgus (lai gan ASV tas vājinājās), augoši mājsaimniecību ienākumi, investīcijas aizsardzībā, infrastruktūrā un drošībā (Eiropā) un tehnoloģijās (ASV). Izaugsmei par labu nāca arī ekspansīvāka ekonomikas politika un atviegloti finanšu nosacījumi. ASV guva labumu arī no Baltā nama īstenotās deregulācijas politikas.
- Viedoklis
- 30.01.2026.
Migrācija — starp bezdarbību, tukšu retoriku un atbildīgu rīcību
Migrācijas jautājumi arvien biežāk izvirzās sabiedriskās diskusijas priekšplānā, un tieši arī tādēļ migrācijas tēma arvien biežāk tiek izmantota politiķu retorikā, jo tas ir viegli manipulējams, polarizējošs temats, kurā vienkārši paust nostāju. Taču ar nostājas paušanu vien nepietiek, lai analizētu migrācijas dēļ radītos izaicinājumus un piedāvātu pragmatiskus, reālus risinājumus.
- Viedoklis
- 29.01.2026.
Demogrāfija nav abstrakcija, bet pašvaldību ikdienas atbildība
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2025. gadā Latvijā piedzima aptuveni 11 400 jaundzimušo, kas ir par apmēram 1 170 bērniem mazāk nekā 2024. gadā. Pēdējo piecu gadu laikā dzimstības līmenis Latvijā turpina konsekventi samazināties un atsaukšanās uz to, ka šī problēma ir aktuāla visā Eiropā, nav atbilde.
- Viedoklis
- 29.01.2026.
2025. gada mācības un 2026. gada izaicinājumi investoriem
Aizvadītais gads finanšu tirgos bija aktīvs un mainīgs — to noteica politiskie un tarifu lēmumi, centrālo banku virziens, kā arī straujā mākslīgā intelekta attīstība, kas no skaļiem solījumiem pārgāja uz reāliem biznesa risinājumiem. Šajā kontekstā īpaši izcēlās zelts, kas klusi, bet pārliecinoši kļuva par vienu no ienesīgākajiem portfeļa komponentiem, atspoguļojot pieprasījumu pēc drošības un rezervju diversifikācijas. Ko investoriem sagaidīt šogad?
- Viedoklis
- 28.01.2026.
Kipišs un Mieriņa par mūsu galveno prezidentu
Par ASV prezidentu D.Trampu ir ārkārtīgi daudz propagandas un arī analītisku rakstu. Publikāciju skaits sit publicitātes rekordus, tādējādi palīdzot medijiem piesaistīt auditorijas savām publikācijām. ASV šī brīža vadība neatlaidīgi stumj savas intereses, un tas daudzos Eiropas kabinetos izraisījis spazmas, fonā atstājot jautājumu par to, vai mēs iespēju apjomā atbalstām un palīdzam amerikāņiem vai tomēr nē. Šajā aspektā Saeimas priekšsēdētājas D.Mieriņas uznāciens savā būtībā ir pareizs un vietā.
Grenlandes likteni drīkst izlemt tikai paši grenlandieši
Pasaulē ir daudz paradoksālu vietu, taču pat visdīvaināko vidū viena izceļas īpaši. Tā ir Grenlande. Te pretrunas ir pārpārēm. Pasaulē lielākā sala, taču tajā ir mazliet vairāk iedzīvotāju nekā Jelgavā. Ar derīgiem izrakteņiem pārbagāta, taču ekonomiski atpalikusi un pārtiekoša no Dānijas subsīdijām. Tās lielākā teritorijas daļa ir pilnīgi balta, taču nosaukta par «Zaļo zemi».
Jauniešu sapņi attālinās no realitātes. Jautājums – cik ilgi valsts to var atļauties?
Nupat kā prezentējām Latvijas Izglītības akseleratora jaunākos jauniešu karjeras aptaujas rezultātus. Pilnie dati, tostarp ļoti atklātas un godīgas jauniešu atbildes, atklāj četras satraucošas tendences, kuras ignorēt vairs nedrīkst.
Mākslīgā intelekta rīku un citu tehnoloģiju lietošanu ietekmē mūsu personības iezīmes
Kad domājat par cilvēkiem, kuri izmēģina modernākās tehnoloģijas, iespējams, Jums prātā nāk jaunieši, kuri “stāv rindā” pēc jaunākā modeļa viedtālruņa un izmēģina visus tehnoloģiskos atklājumus. Pētījumi gan atklāj, ka šis priekšstats ir maldīgs. Tas, kādēļ daži cilvēki ar entuziasmu pieņem jaunas tehnoloģijas, bet citi - pretojas, ir skaidrojams ar mūsu psiholoģiju. Šajā rakstā caur Latvijas skolotāju pētījuma pieredzi tiek skaidroti mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģiju pieņemšanas vai nepieņemšanas aspekti.
