Viedoklis
Jaunākie raksti
Iepirkums, kurā bērns paliek otrajā plānā: kāpēc skolu ēdināšanas sistēmai vajadzīgs restarts
Katru dienu tūkstošiem bērnu visā Latvijā sēžas pie skolas pusdienu galda. To, kas nonāk viņu šķīvjos, nosaka uztura normas, pavāru prasmes un izmantoto produktu kvalitāte. Taču izšķirošā ietekme ir iepirkumu sistēmai, kas šobrīd nedarbojas bērnu interesēs. Lai gan formāli iepirkumos ir iekļauti kvalitātes kritēriji, praksē tie bieži paliek tikai “uz papīra", jo sistēma joprojām ļauj uzvarēt piedāvājumam ar cenu, kas objektīvi neļauj nodrošināt kvalitatīvu ēdienu. Bez obligātas cenu "grīdas" cieš bērnu pusdienu kvalitāte.
“Haips” vai reāla vērtība – kā saprast, vai MI tiešām atmaksājas?
Vairāk nekā 35% Latvijas iedzīvotāju ikdienā aktīvi izmanto mākslīgo intelektu (MI), galvenokārt tas lietots privātām vajadzībām (28%), 16% izmantojuši MI darbam, bet 8% - izglītības procesā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par aizvadīto gadu. MI risinājumi aktīvi tiek ieviesti arī organizācijās gan privātajā, gan valsts sektorā – “Eurostat” dati liecina, ka šobrīd jau katrs piektais uzņēmums ar vairāk nekā desmit darbiniekiem izmanto MI.
- Viedoklis
- 20.05.2026.
Organizāciju līderiem jākļūst par viedokļu līderiem
Kāpēc pēdējā gada laikā manā sabiedrisko attiecību aģentūrā strauji pieaudzis pieprasījums pēc organizāciju vadītāju personīgā zīmola stratēģijām un mediju treniņiem? Tas ir saistīts ar ļoti zīmīgu tendenci.
- Viedoklis
- 19.05.2026.
Kāpēc daudzi biometāna projekti nomirst pusceļā?
Dabasgāzes cenas turpina pieaugt, un pašreizējā ģeopolitiskā situācija nevieš cerības, ka tuvākajā nākotnē tās varētu samazināties. Tas saasina jautājumus par Latvijas enerģētisko neatkarību, ilgtermiņa stabilitāti un drošību. Tieša atbilde globālajiem dabasgāzes tirgus izaicinājumiem ir videi draudzīgāka alternatīva – biogāzes stacijas.
- Viedoklis
- 19.05.2026.
“Skola ir darbiņš” — kāpēc šī frāze var nodarīt vairāk ļauna nekā laba?
Daudzās ģimenēs maijs ir laiks, kad straujiem soļiem tuvojas mācību gada noslēgums skolā, bet citās ģimenēs, kurās aug piecgadnieki un sešgadnieki, šis ir īstais laiks, lai pievērstu uzmanību tam, vai bērns ir gatavs skolai? Lai gan šķiet, ka vasaras noslēgums vēl ir tālu aiz kalniem, patiesībā šobrīd ir īstais brīdis sākt domāt un runāt par skolu, lai mācības būtu intereses objekts, nevis bieds. Lai rudenī mazais skolēns būtu gatavs mācīties, noteikti ieradumi jāsāk veidot jau tagad, turklāt, gatavošanās skolai ir process, kurā iesaistās visa ģimene, tāpēc ir svarīgi saprast, kā ikviens var palīdzēt topošajam skolēnam, un kādi aspekti liecina par gatavību sākt skolas gaitas? Palīdzot bērnam sagatavoties skolai, svarīgi nepārspīlēt, lai neradītu nepatiku vēl pirms mācību sākuma.
- Viedoklis
- 18.05.2026.
Neatbildēšanas kultūra. Tiesiskums kā izturības pārbaude
Administratīvā rajona tiesa 2026. gada 14. janvārī atzina par prettiesisku Ogres novada pašvaldības rīcību, uzliekot par pienākumu pašvaldībai viena mēneša laikā rakstveidā atvainoties Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrībai. Tiesa secināja, ka pašvaldība nebija atbildējusi uz biedrības iesniegumiem, nebija izvērtējusi lūgumu par telpu nodrošināšanu. Spriedumā īpaši uzsvērts, ka šī rīcība “nav tikai tehniska kļūda, bet gan labas pārvaldības principa pārkāpums”. Taču atvainošanos biedrība sagaidīja tikai šonedēļ, pēc atkārtotas vēršanās tiesā.
Drošība un darbs piekrastē: kā jūras vējš var mainīt nākotni
Baltijas jūra pēdējos gados kļuvusi par vietu, kur satiekas viss: klimata mērķi, tautsaimniecības ambīcijas, dabas aizsardzība, zveja, kuģošana un – arvien biežāk – drošība. Atkrastes vēja enerģija Latvijai nav tikai stāsts par “zaļo” elektrību. Tā ir izvēle par to, kādu mēs gribam redzēt Baltijas jūru: vai tā būs mūsu enerģētiskās neatkarības, drošības un inovāciju telpa, vai arī – strīdu, bažu un nenoteiktības teritorija.
No pārdevēja uz pašapkalpošanos: vai tas der visiem pircējiem?
Mazumtirdzniecības attīstība Baltijā šobrīd piedzīvo ne tikai strauju tehnoloģisku progresu, bet arī būtisku sabiedrības uzvedības maiņu. Līdzās inovāciju ieviešanai arvien skaidrāk iezīmējas pircēju sadalījums divās grupās – tehnoloģiju piekritējos, kuri aktīvi pieņem digitālus risinājumus un dod priekšroku ātrai, autonomai iepirkšanās pieredzei, un tradicionālajos pircējos, kuri joprojām sagaida cilvēcisku kontaktu, stabilitāti un ierasto apkalpošanas modeli.
Latvija 70. vietā pasaulē: ko tas pasaka par mūsu valsts zīmolu?
Aizritējuši jau seši gadi, kopš Latvijas valsts zīmola jeb tēla veidošana tika aizsākta teju no jauna. Šajā laikā valsts publiskā tēla veidošanas aktivitātēm atvēlēti gandrīz 6 miljoni eiro – organizētas dažādas darba grupas, rīkotas domnīcas, definētas vērtības, tomēr publiskajā telpā izskan informācija, ka izdevumu atdeve nav konkrēti izvērtēta. Valsts kā zīmols ir ļoti daudzslāņains un, lai gan stratēģiskais rāmis un idejas ir ļoti labas, aizvien pieklibo konsekventa šo vērtību iedzīvināšana visos līmeņos.
