Viedoklis
Jaunākie raksti
Tūkstošiem jauniešu Latvijā pietrūkst iedrošinājuma un ģimenes atbalsta
Šobrīd Latvijā bērnu un jauniešu skaits, kuri dzīvo ārpus ģimenes aprūpē, ir virs 5000 (CSP, 2025). Tie ir jaunieši, kas dzīvo jauniešu namos, audžuģimenēs vai ģimenēs, kuras nespēj par viņiem pienācīgi parūpēties. Pētījumi rāda, ka jaunieši no sociālā riska grupām nereti jau dzīves sākumā piedzīvo atstumtību – daudz biežāk sastopas ar vientulību, sociālo izolāciju, priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, grūtībām atrast darbu un cīņu ar mentālās veselības traucējumiem.
Dzīvnieka uzvedību nevar regulēt tikai ar aizliegumiem
Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi suņa īpašniekam un suņa, kas uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam, turēšanai”, kas līdz 28. aprīlim bija nodots publiskajai apspriešanai, pēc būtības ir nepieciešams – par to nav šaubu. Sabiedrības drošība un atbildīga dzīvnieku turēšana nevar palikt pašplūsmā, taču, iepazīstoties ar piedāvātā regulējuma projekta saturu, rodas sajūta, ka kaut ko gribam regulēt tikai ķeksīša pēc.
- Viedoklis
- 08.05.2026.
Ko darīt ar droniem?
- Viedoklis
- 08.05.2026.
Kā mazināt «mātes sodu»?
- Viedoklis
- 07.05.2026.
Kad tribīne kļūst par tirgus laukumu – Latvijas politisko debašu kultūras traģēdija
- Viedoklis
- 11.05.2026.
Kā jaunais Sporta likums mainīs ierasto kārtību?
Pēdējā laikā publiskajā telpā arvien biežāk izskan diskusijas par izmaiņām sporta nozares pārvaldībā. Saeimā pirmajā lasījumā apstiprināts jaunais Sporta likums, tomēr līdz ar jauno regulējumu mainīsies līdzšinējais finansēšanas un pārvaldības modelis domu – Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) vairs nepiešķirs valsts budžeta līdzekļus nozarei, bet notiks pāreja uz valsts tiešā atbalsta un pašvaldību atbildības modeli.
- Viedoklis
- 08.05.2026.
Ko darīt ar droniem?
Latvijas sabiedrību atkal ir pāršalkušas satrauktas pārdomas par to, ka mūsu valstī kārtējo reizi ir ielidojuši un nogāzušies militāra pielietojuma droni. Par laimi – līdz šim bez nopietniem postījumiem.
- Viedoklis
- 08.05.2026.
Kā mazināt «mātes sodu»?
Jau šonedēļ visā Latvijā svinēsim Mātes dienu, godinot māmiņas un izsakot pateicību par viņu rūpēm, mīlestību un darbu, kas ieguldīts bērnu audzināšanā. Šī diena ir arī piemērots brīdis, lai atgādinātu, ka darba tirgū aizvien pastāv nevienlīdzība un sievietes, kuras izvēlējušās kļūt par mātēm, zināmā mērā tiek “sodītas” ar zemāku atalgojumu. Kas ir tā sauktais “mātes sods”, kāpēc tas joprojām pastāv Latvijas darba vidē un kā to mazināt?
- Viedoklis
- 07.05.2026.
Kad tribīne kļūst par tirgus laukumu – Latvijas politisko debašu kultūras traģēdija
Kāds runā pie mikrofona. Teikums nav pabeigts. No zāles izskan replikas, smiekli, aplausi vai demonstratīva trokšņošana. Runātājs apklust vai cenšas turpināt, bet vārdi jau pazuduši kā sauciens tuksnesī. Tā nav aina no politiskās satīras seriāla.
Kāpēc nabadzību iestrādājam savā vērtību skalā, liedzot pacientiem kvalitatīvu dzīvi?
Konferencē par dzīvību glābjošu medikamentu pieejamību “Bez veselības nav valsts” man jautāja, vai Latvija neriskē kļūt par valsti, kas var nonākt kvalitatīvas un mūsdienīgas veselības aprūpes perifērijā. Patiesībā mēs jau tur esam. Pacientiem Latvijā nav pieejamas tās pašas iespējas, kas citviet Eiropas Savienībā. Inovācijas, zāļu tirgus harmonizācija un pārrobežu veselības aprūpe pie mums nenonāk laikus, un sekas ir redzamas ne tikai fragmentētajā statistikā, bet jo sevišķi cilvēku traģiskajos likteņos.
Vai Rīgas līcis izturēs foreļu vides testu?
Foreles pieder pie lašveidīgajām zivīm, kas vides ziņā ir ļoti prasīga zivju akvakultūra un pastiprināti reaģē uz piesārņojumu. Tās ir zivis, kurām nevis vienkārši patīk tīrs ūdens, bet tas tām ir kritiski svarīgs izdzīvošanai. Krītoties skābekļa līmenim, zivis pārstāj ēst un iet bojā. Savukārt pārāk duļķains ūdens var aizsprostot žaunas un padarīt zivis uzņēmīgas pret slimībām. Tāpat foreles ir jūtīgas pret slāpekļa un fosfora līmeni, līdz ar to tās nevar dzīvot vidē ar pārāk augstu eitrofikācijas līmeni.
Mākslīgais intelekts nesamazina darba apjomu – tas padara darbu intensīvāku
Mākslīgais intelekts (MI) strauji kļuvis par neatņemamu ikdienas rīku daudzu Latvijas uzņēmumu un organizāciju darbībā. ChatGPT, Microsoft Copilot un citi MI rīki arvien biežāk tiek integrēti darba procesos, solot samazināt rutīnas uzdevumu apjomu, uzlabot efektivitāti un veicināt augstākas pievienotās vērtības radīšanu. Šī ideja vilinoši aicina noticēt, ka MI samazinās “garlaicīgo” darbu un ļaus mums pievērsties svarīgākajam, taču realitātē viss nav tik vienkārši.
