Viedoklis

Latvijas jaunuzņēmumu vide pēdējos 15 gados ir kļuvusi nobriedušāka. Ir vairāk programmu, dibinātāju un cilvēku, kuri uzņēmējdarbību uztver kā reālu karjeras ceļu. Nākamais jautājums ir kvalitāte, jo Latvijai nepieciešami uzņēmumi, kas rada augstu pievienoto vērtību un balstās zināšanās, nevis tikai jaunā idejā. Lielākās iespējas bieži atrodamas nozarēs, kuras publiski neizskatās pievilcīgas. Tās ir tehniskas, šauras un grūti izskaidrojamas vienā teikumā, tomēr tieši tur ir problēmas, kuru risināšanai vajadzīga pieredze, tehnoloģiska kompetence un pacietīgs darbs.

Kad nozares pārstāvji tiek aicināti uz “diskusijām” par reformu, kuras pamatlēmumi jau faktiski ir pieņemti, tas vairs nav dialogs. Tā ir procesa imitācija, izsakoties diplomātiski. Tieši šādu pieredzi nebanku finanšu pakalpojumu nozare piedzīvoja diskusijās par uzraudzības nodošanu no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Latvijas Bankai (LB) – reformu, kuras virzīšanā argumenti un ietekmes izvērtējums arvien biežāk atkāpās politiskas apņēmības priekšā.

Šobrīd apmēram 30-35% no pasaules iedzīvotajiem ir tuvredzība (miopija). Tiek prognozēts, ka uz 2050. gadu šis skaitlis sasniegs apmēram 50%. Mūsdienās apmēram 35-36% bērnu un pusaudžu ir miopija; uz 1990. gadu šis īpatsvars sastādīja ap 24%. Atsevišķas Austrumāzijas pilsētās tuvredzība ir sastopama līdz pat 80-90% vidusskolas absolventu un universitāšu vecuma jauniešu.