Viedoklis
Jaunākie raksti
Ko Latvija var mācīties no Polijas un Čehijas mājokļu finansēšanā?
Augošās būvniecības izmaksas, EURIBOR procentu likmju svārstības un stingrāki banku finansēšanas nosacījumi pēdējos gados būtiski mainījuši nekustamo īpašumu attīstības vidi. Svarīgi saprast, ka līdztekus šiem faktoriem ne mazāk svarīgs ir jautājums par to, kā tiek finansēta dzīvojamo projektu attīstība, jo tieši tas lielā mērā nosaka, cik daudz jaunu mājokļu nonāk tirgū. Kas Latvijas tirgū būtu jāpilnveido?
Karteļi jākriminalizē
Pašlaik vienīgā atbildība par karteļu vienošanos ir administratīvā atbildība juridiskajām personām, savukārt fiziskajām personām, kuras īsteno karteļu darbību, atbildība nav noteikta vispār
- Viedoklis
- 31.03.2026.
Birokrātiski kritēriji padarījuši nederīgu kompensēto medicīnisko aprīkojumu
Iespējams, daudzi sabiedrībā nenojauš, cik absurdas situācijas var rasties normatīvu ietekmē. Cilvēki, kuri dzīvo ar stomu – atveri vēderā un maisiņu pie tās, sastopas ar to, ka nav lietojami pacientam piemērotākie lētākie produkti no Kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču saraksta, jo tos izplata atsevišķi, bet, lietojot, tos jāsavieno. Toties sarakstā atrodas aprīkojums, kuru vispār nelieto neviens.
- Viedoklis
- 31.03.2026.
Demogrāfija ir vadāma. Vai mēs to protam izmantot?
Latvijā šobrīd top stratēģija “Latvija 2050”, kas noteiks valsts attīstību nākamajiem 25 gadiem. Viens no diviem galvenajiem izaicinājumiem tajā ir demogrāfija. Jautājums ir - kā Latvija plāno panākt demogrāfijas vadāmību šajā nākamajā stratēģiskajā ciklā? Padziļināti analizējot “Latvija 2030” metodoloģiju un tās īstenošanas loģiku, ar bažām raugos uz Latvijas spējām šo izaicinājumu vadīt.
- Viedoklis
- 30.03.2026.
Neredzi neko, nedzirdi neko, nesaki neko
Reti kurš viedierīču lietotājs nebūs sastapis trīs gudros pērtiķus – Mizaru, kas ar rokām aizsedzis acis, Kikazaru, kas ar rokām aizspiedis ausis, un Ivazaru, kas rokas pielicis priekšā mutei.
- Viedoklis
- 30.03.2026.
Apdrošināšanas pratība ietekmē Latvijas sabiedrības finansiālo stabilitāti
Arvien vairāk uzmanība tiek pievērsta finanšu pratības veicināšanai Latvijas sabiedrībā, un mūsdienās tā nav tikai prasme pārvaldīt ikdienas budžetu un disciplinēti veidot uzkrājumus. Tā ir arī dziļa izpratne par riskiem, spēja novērtēt to ietekmi un pieņemt pamatotus lēmumus, lai aizsargātos pret neparedzamiem notikumiem, kas var izraisīt nopietnu finansiālu krīzi – kā privātpersonai un ģimenei, tā biznesam. Rietumeiropā apdrošināšanas pratība jau gadiem ir būtiska daļa no valsts un tautas labklājības pamata, kur izpratne par risku pārvaldību tiek pārmantota un praktiski izmantota paaudžu paaudzēs. Šajā virzienā daudz aktīvāk jādodas arī mums.
Vēja spēks Latvijas nākotnei
Atjaunīgā enerģija – īpaši vēja enerģija – kļuvusi par vienu no “karstākajiem” tematiem Latvijas attīstības plānos, un pamatoti. Enerģētiskā neatkarība. Ekonomiskā izaugsme. Klimatneitralitāte. Tie nav tikai skaļi saukļi – tie ir priekšnoteikumi Latvijas konkurētspējai nākotnē. Mēs strīdamies par turbīnām, bet vai redzam iespēju? Vai mēs dzirdam to sabiedrības daļu, kas ir pretējā vai vismaz neitrālā nometnē? Gada nogalē veiktā sabiedriskās domas aptauja rāda, ka iedzīvotāji šo jautājumu uztver nopietni, lai gan attieksmes ir dažādas un nereti – pretrunīgas.
Latvijas drošība - stipra valsts, droša robeža un skaidrs atbalsts Ukrainai
Pēdējo nedēļu notikumi Tuvajos Austrumos aktualizējuši vairākus jautājums, tostarp par energoresursu cenām un migrāciju.
Pārdomas par vēja parkiem
Arvien biežāk masu mēdiji informē par vēja parkiem (VES) . Tiek apgalvots, ka tikai VES nodrošinās Latvijā energoneatkarību, pašpietiekamību, drošību un elektroenerģija kļūs daudz lētāka. Tas savukārt piesaistīs investīcijas, sāks būvēt dažādas rūpnīcas, pamatā, cita veida enerģijas ražošanai un datu centrus, kas nepieciešami mākslīgā intelekta attīstībai un tiem būs vajadzīgas lielas elektroenerģijas ražošanas jaudas. Izklausās, kā tagad mēdz teikt, pirms šķietami, labi un cerīgi.
