Viedoklis
Jaunākie raksti
Kāpēc ikvienam no mums ir svarīgi iekāpt otra kurpēs, lai spertu īstu soli uz priekšu?
Gadu gaitā dažādas sociālas kampaņas un iesaistošas aktivitātes ir palīdzējušas uzlabot sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar funkcionāliem – redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura – traucējumiem, tomēr viņiem joprojām nav viegli justies pilnvērtīgi sabiedrībā.
Latvijai pēdējā iespēja kļūt par līderi kapitāla tirgus digitālajā transformācijā
Blokķēdes tehnoloģija vairs nav nākotne – tā ir realitāte, kas jau tagad maina pasaules finanšu arhitektūru.
- Viedoklis
- 16.09.2025.
310 ukraiņu karavīri izglābti un būs vēl
- Viedoklis
- 15.09.2025.
Ūdeņradis – Latvijas enerģētikas un mobilitātes balsts: realitāte un nākotnes virziens
- Viedoklis
- 16.09.2025.
310 ukraiņu karavīri izglābti un būs vēl
Laiks paveic neiedomājamas lietas. Jau trīsarpus gadus ilgstošais karš Ukrainā valsts austrumdaļā dzīvojošos tik ļoti pieradinājis pie ik dienu dzirdamajiem šāvieniem un sprādzieniem, ka tas kļuvis par ikdienas fona troksni. Cilvēki ir pielāgojuši dzīvi draudīgajiem apstākļiem un turpina ikdienas gaitas pat zinot, ka kuru katru brīdi būs jāmeklē patvērums.
- Viedoklis
- 15.09.2025.
Restorāni kā labklājības spogulis: ko tie atklāj par ekonomiku?
Lai izprastu tautsaimniecības attīstības virzību, ekonomisti visbiežāk paļaujas uz objektīviem rādītājiem – bezdarba līmeni, inflāciju un citiem ekonomikas rādītājiem. Taču ir vēl kāds, bieži vien mazāk pieminēts, bet ļoti jutīgs indikators – sabiedriskās ēdināšanas nozare. Kafejnīcas un restorāni ir kā barometrs, kas uztver ekonomikas svārstības vēl pirms tās atspoguļojas oficiālajā statistikā.
- Viedoklis
- 15.09.2025.
Ūdeņradis – Latvijas enerģētikas un mobilitātes balsts: realitāte un nākotnes virziens
Ūdeņradis nav jauna mode vai tehnoloģisks jaunums. Šī gāze ķīmiskajā rūpniecībā tiek izmantota jau vairāk nekā simt gadus. Taču šodien mēs redzam būtisku pārmaiņu – ūdeņradis no šauras rūpnieciskas nišas kļūst par enerģētikas un transporta nākotnes balstu. Pieaug pielietojumu daudzveidība, un tas, kas vakar vēl bija eksperiments, šodien jau notiek reālos apstākļos arī Latvijā.
- Viedoklis
- 12.09.2025.
Cenas turpina augt: lielākais slogs – pārtika un mājoklis
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie patēriņa cenu dati rāda, ka augustā, salīdzinot ar jūliju, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas ir samazinājušās par 0,3 %. Taču iemesls priekam ir maldinošs – šis kritums ir sezonāls, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu un pat ar šī gada sākumu, vērojams būtisks cenu pieaugums.
Kāpēc pārtika Latvijā ir divreiz dārgāka nekā Portugālē?
Kāpēc sviests un kafija Rīgā maksā vairāk nekā Lisabonā? Leandro Silva norāda, ka Latvijas pārtikas cenas ir mākslīgi uzskrūvētas – bieži divreiz augstākas nekā Portugālē, lai gan izmaksas to neattaisno. Pie vainas ir ne tikai augstais PVN un valdības pasivitāte, bet arī lielveikalu stratēģija uzturēt augstas cenas un imitēt atlaides.
Cilvēktiesības laika un politikas griežos
Šis ir izšķirošs laiks cilvēktiesību saimei un Latvijas iedzīvotājiem. Saeima 18. septembrī vēlēs Latvijas Republikas nākamo tiesībsargu. Kas būtu jādara Tiesībsargam un vai ir iespējams atrisināt valstī iesīkstējušās cilvēktiesību problēmas?
Divu kungu kalps jeb kā zinātnē nepazaudēt akadēmisko brīvību
Latvijas Universitātes (LU) un ikvienas zinātniskās institūcijas duālā misija ir kalpot Zinātnei un Tēvzemei – vienlaikus dot ieguldījumu gan pasaules zinātnē un cilvēces domas attīstībā, gan sekmēt sabiedrības un valsts izaugsmi.