Viedoklis
Jaunākie raksti
Digitālā suverenitāte nav izolācija – tā ir iespēja izvēlēties
Pēdējos gados “digitālā suverenitāte” ir kļuvusi par vienu no visbiežāk lietotajiem un vienlaikus visvairāk pārprastajiem jēdzieniem Eiropas tehnoloģiju debatēs. To bieži pasniedz kā izvēli starp globālajām un vietējām tehnoloģijām, starp inovācijām un regulējumu, starp atvērtību un drošību. Taču šāds skatījums ir maldinošs. Digitāli attīstītai sabiedrībai suverenitāte nekad nav bijusi saistīta ar izolāciju, tā vienmēr ir nozīmējusi spēju saglabāt tiesības lemt pašiem. Mazajām valstīm šī atšķirība ir vēl būtiskāka.
Digitalizācija ir stratēģija, nevis projekts
Digitālā transformācija uzņēmējdarbībā ir viena no jomām, kur pieprasījums ir ļoti augsts un brīžiem pārsniedz pieejamo atbalsta budžetu. Pērn Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ziņoja, ka pieteikumu apjoms uz grantiem jaunu digitālu risinājumu iegādei un digitālā brieduma novērtēšanai, kā arī mākslīgā intelekta risinājumu izstrādei un ieviešanai sasniedzis kopējo summu gandrīz 37 miljonu eiro apmērā.
- Viedoklis
- 13.04.2026.
Kāpēc mākslīgais intelekts Latvijā jāattīsta pašiem?
Mākslīgais intelekts pēdējos gados no tehnoloģiju eksperimenta ir kļuvis par būtisku ekonomikas attīstības virzītāju. Tas kļūst par infrastruktūru – līdzīgu elektrībai, sakariem vai internetam. Organizācijas, kas spēj MI integrēt savos procesos, iegūst būtisku konkurences priekšrocību: dati sāk strādāt uzņēmuma labā, palīdzot pieņemt lēmumus, optimizēt procesus un radīt jaunus pakalpojumus.
- Viedoklis
- 10.04.2026.
Šis ir īstais brīdis Latvijai beidzot veidot savas digitālās valsts kodolu
Vēlēšanu sistēmu krīze var kļūt par pagrieziena punktu, ja Latvija beidzot izvēlēsies veidot ne tikai sistēmas, bet arī savu digitālo spēju.
- Viedoklis
- 10.04.2026.
Publisko iepirkumu reformā nepieciešami papildu risku mazināšanas mehānismi
Valsts mērķis ir panākt, lai katrs budžeta eiro tiktu izmantots ar maksimālu atdevi, vienlaikus samazinot birokrātiju, stiprinot konkurenci un padarot publisko iepirkumu procesus caurspīdīgākus un efektīvākus. Taču, paaugstinot Publisko iepirkumu likumā (PIL) noteikto līgumcenu robežvērtību precēm un pakalpojumiem no 10 tūkstošiem līdz 143 tūkstošiem eiro, pastāv drauds, ka līdz pat 90 % iepirkumu nonāks tā sauktajā “aklajā zonā”.
- Viedoklis
- 09.04.2026.
Influenceri kā mediji? Jautājums vairs nav “vai”, bet “kad”!
Pēdējos mēnešos, piedaloties Eiropas Influenceru marketinga asociācijas (EIMA) sanāksmēs, bieži pie sevis pasmaidu un nekautrējoties to arī saku saviem Eiropas kolēģiem, ka esmu kā sūklis šai telpā. Sēžu, klausos, uzsūcu informāciju par regulējumiem, likumiem, ierobežojumiem, prasībām, kas citur jau darbojas, bet līdztekus ir samērā attāli no Latvijas dienaskārtības. Loģiski – lieli tirgi, milzīga auditorija, citi mērogi. Bet tad padomāju vēlreiz un atskārstu – Eiropā nekas nav lokāls!
Meta pakalpojumu politika
Esmu aktīva FB autore ar 25000 sekotājiem un 5. milj. skatījumu skaitu (tā bija līdz februārim), kura uztur kopienu sievietēm un senioriem un publicē aforismus, dzīves atziņas, prātulas u.t.t. Februāra sākumā manā FB profilā parādījās Meta brīdinājums - “par bērnu seksuālas izmantošanas un seksuālas vardarbības propogandu pieejamība jūsu profilam tiek samazināta.”
1000 eiro eksperiments – kuras investīcijas pēdējos deviņos gados izrādījās ienesīgākās?
Jautājums par to, kur ieguldīt naudu, lai nopelnītu visvairāk, ir aktuāls vienmēr. Taču realitātē vienas pareizās atbildes nav. Katrs ieguldījumu veids sev līdzi nes atšķirīgu riska, ienesīguma un svārstību kombināciju. Tieši tāpēc vēsturisko datu analīze ir viens no noderīgākajiem rīkiem investoriem. Tā nepasaka priekšā nākotni, bet palīdz saprast, kā dažādi aktīvi uzvedas dažādos ekonomiskajos apstākļos.
Kāpēc Latvijas jaunuzņēmumi iestrēguši pelēkajā zonā starp potenciālu un reāliem rezultātiem?
Latvijai ir visi priekšnoteikumi, lai jaunuzņēmumu ekosistēma kļūtu par vienu no valsts ekonomikas balstiem - laba piekļuve Eiropas tirgum, spēcīgs un konkurētspējīgs IT talantu fonds, daudzvalodīga sabiedrība un salīdzinoši zemākas dzīves un uzņēmējdarbības izmaksas nekā daudzviet Rietumeiropā, tomēr starptautiskajā vērtējumā “Global Startup Ecosystem Index 2025” Latvija ir noslīdējusi līdz 49. vietai, kamēr Igaunija ir 11. un Lietuva - 19. vietā. Šis reitings liecina, ka esam iestrēguši pelēkajā zonā starp potenciālu un reāliem rezultātiem. Globālā jaunuzņēmumu vide attīstās straujāk, nekā spējam pielāgoties un konkurēt, tāpēc mums ir jārīkojas daudz mērķtiecīgāk, tostarp, domājot par izglītību, kas fokusēta tieši uz jaunuzņēmumiem. Uzņēmējdarbību nevar iemācīt tikai teorētiski - ir jātrenē domāšana, spēja eksperimentēt, pieņemt neveiksmi un strādāt komandā.
