Viedoklis

Novembris Latvijā nav tumšs un pelēks, tas iekrāsojas sarkanbaltsarkans, un šogad tas bija ne tikai patriotisma mēnesis, bet arī laiks, kad publiskā telpa kļuva ārkārtīgi nokaitēta. Vērtību konflikti sabiedrībā bija īpaši asi, medijos un politikā arvien biežāk izskanēja runas par iespējamu parlamentāro krīzi un kopējais diskurss kļuva skaļš, ass un emocionāli pārkarsēts. Tam visam pa vidu izskanēja aicinājumi uz teju vai neiespējamo - cieņpilni sarunāties un būt dialogā.

Pēc valsts budžeta pieņemšanas izcēlies kritikas vilnis par augsto cenu transporta vinjetēm. Tas kopā ar nesen lielās dzemdību grūtībās Saeimā pieņemto Transporta enerģijas likumu un pāris citiem likumiem no tā sauktās “klimata paketes” liecina gan par klimata ministrijas politiķu un šarmanto ierēdņu  inovatīvo manevrēt- un veiktspēju, gan par neatslābstošo pretrunīgo interešu sadursmi visos tematos, kas saistīti ar emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu. Klimata glābšana kā mērķis un pamatojums tiek minēti aizvien kautrīgāk un retāk un kā ikviens normāls temats pārtop par mantru sektantu maizei, tomēr emisiju samazināšanas uzdevumus vismaz pagaidām Eiropas Savienība nav atcēlusi un grūti saskatīt zīmes, ka tie - mazliet pabīdīti - tiktu atcelti.

Pēdējo gadu laikā nekustamo īpašumu tirgu Latvijā būtiski ietekmēja vairāki satricinājumi – Covid-19 pandēmija, tai sekojošā ekonomiskā nenoteiktība, Krievijas sāktais pilna mēroga karš Ukrainā, augstā inflācija un straujais EURIBOR likmju kāpums. Lai gan šie faktori pircējus darīja piesardzīgākus, savukārt kredītmaksājumus – augstākus, šobrīd, jāatzīst, situācija visbeidzot uzlabojas.