Viedoklis
Jaunākie raksti
Latvijā mazkustīgums kļūst par ieradumu – jāmeklē risinājumi
Latvijā fiziskās aktivitātes rādītāji joprojām ir nepietiekami. Tas nav tikai veselības jautājums, bet arī valsts ilgtermiņa attīstības risks. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati rāda, ka 80% bērnu un jauniešu ikdienā kustas nepietiekami, bet pieaugušo aktivitāte bieži vien ir vēl zemāka.
Uzņēmējspējas izglītībā – pamats Latvijas ilgtspējīgai izaugsmei
Pasaules attīstītajās valstīs, tostarp Latvijā, ekonomiskā izaugsme arvien ciešāk korelē ar cilvēkkapitāla kvalitāti un spēju ātri adaptēties ekonomikas un tehnoloģiju transformācijai.
- Viedoklis
- 15.12.2025.
Vai gribam un mākam būt dialogā?
- Viedoklis
- 12.12.2025.
Latvijas nekustamo īpašumu tirgus atkopjas, taču plaisa ar Lietuvu un Igauniju saglabājas
- Viedoklis
- 15.12.2025.
Vai gribam un mākam būt dialogā?
Novembris Latvijā nav tumšs un pelēks, tas iekrāsojas sarkanbaltsarkans, un šogad tas bija ne tikai patriotisma mēnesis, bet arī laiks, kad publiskā telpa kļuva ārkārtīgi nokaitēta. Vērtību konflikti sabiedrībā bija īpaši asi, medijos un politikā arvien biežāk izskanēja runas par iespējamu parlamentāro krīzi un kopējais diskurss kļuva skaļš, ass un emocionāli pārkarsēts. Tam visam pa vidu izskanēja aicinājumi uz teju vai neiespējamo - cieņpilni sarunāties un būt dialogā.
- Viedoklis
- 12.12.2025.
Kurš izlobēja dārgās vinjetes kravas auto zaļināšanai?
Pēc valsts budžeta pieņemšanas izcēlies kritikas vilnis par augsto cenu transporta vinjetēm. Tas kopā ar nesen lielās dzemdību grūtībās Saeimā pieņemto Transporta enerģijas likumu un pāris citiem likumiem no tā sauktās “klimata paketes” liecina gan par klimata ministrijas politiķu un šarmanto ierēdņu inovatīvo manevrēt- un veiktspēju, gan par neatslābstošo pretrunīgo interešu sadursmi visos tematos, kas saistīti ar emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu. Klimata glābšana kā mērķis un pamatojums tiek minēti aizvien kautrīgāk un retāk un kā ikviens normāls temats pārtop par mantru sektantu maizei, tomēr emisiju samazināšanas uzdevumus vismaz pagaidām Eiropas Savienība nav atcēlusi un grūti saskatīt zīmes, ka tie - mazliet pabīdīti - tiktu atcelti.
- Viedoklis
- 12.12.2025.
Latvijas nekustamo īpašumu tirgus atkopjas, taču plaisa ar Lietuvu un Igauniju saglabājas
Pēdējo gadu laikā nekustamo īpašumu tirgu Latvijā būtiski ietekmēja vairāki satricinājumi – Covid-19 pandēmija, tai sekojošā ekonomiskā nenoteiktība, Krievijas sāktais pilna mēroga karš Ukrainā, augstā inflācija un straujais EURIBOR likmju kāpums. Lai gan šie faktori pircējus darīja piesardzīgākus, savukārt kredītmaksājumus – augstākus, šobrīd, jāatzīst, situācija visbeidzot uzlabojas.
- Viedoklis
- 11.12.2025.
Biznesa iegāde Amerikā — pieredze, mācības un ieteikumi
Šoruden noslēdzās viens no pēdējā laika nozīmīgākajiem posmiem manā kā uzņēmēja karjerā — pēc pamatīgas tirgus izpētes un sagatavošanās manis dibinātais Latvijas uzņēmums Storent Holding iegādājās 70 % kapitāldaļu ASV tehnikas nomas uzņēmumā Connect Rentals.
Latvijas lauki kļūst par enerģijas avotu
Diskusijās par Latvijas enerģētikas politiku un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu biometāns ieņem arvien nozīmīgāku vietu, pārejot no nišas risinājuma uz stratēģiski nozīmīgu resursu. Tā attīstība sniedz reālu un ekonomiski pamatotu risinājumu divu valstiski svarīgu mērķu sasniegšanai – enerģētiskās neatkarības stiprināšanai un transporta sektora dekarbonizācijai.
No nākamā gada komercbankas Latvijas reģionos kļūs pieejamākas. Cik ilgi?
Teju pie durvīm klauvē 2026. gads, kad no 1. janvāra vismaz 10 Latvijas pilsētās būs jāatgriežas komercbankām. Taču, lai labs nodoms nepiedzīvotu neveiksmi, svarīgi izprast, kas un no kā ir atkarīgs.
Likumiem jāiet līdz laikam - kāpēc dzīvnieku statuss kā “lieta” vairs neder mūsdienām?
Lai gan liela daļa no mums apzinās, ka dzīvnieki ir dzīvas būtnes, šobrīd Civillikums dzīvnieku traktē kā “lietu”, atšķirībā no daudzām Eiropas valstīm, kur jau vairāk nekā divas desmitgades dzīvnieki juridiski atzīti kā jūtīgas būtnes ar īpašu statusu. Dažādas dzīves situācijas un mūsdienu atziņas liecina, ka cilvēki pārskata savu attieksmi pret dzīvnieku kā pret vienkāršu lietu, pamanot ētisko un filozofisko aspektu, ko kādreiz tik ļoti neuzsvēra. Mūsdienās cilvēkiem tas ir svarīgi, tāpēc arī likumam ir jāiet laikam līdzi. Kā daudzi likumi, arī Civillikums nav ideāls, un tas nav arī “svētā govs”, ko nevarētu mainīt. Likumiem ir jākalpo cilvēkiem, nevis otrādi, tāpēc juristu uzdevums ir diskutēt par juridiskās infrastruktūras uzlabojumiem.