Viedoklis
Jaunākie raksti
Tehnoloģijas skolā kā iespēja, nevis slogs
Digitālā transformācija izglītībā notiek strauji – skolās ienāk jaunas platformas, rīki, mākslīgais intelekts. No malas izskatās, ka skola kļūst modernāka, un lielā mērā tā arī ir. Tehnoloģijas patiešām var palīdzēt ietaupīt laiku, dažādot mācību procesu un sniegt skolēniem mūsdienīgu pieredzi. Taču šīs iespējas pilnībā atklājas tikai tad, ja skolotājs nejūtas ar tām viens. Tehnoloģijas pašas par sevi nav ne labas, ne sliktas. Izšķirošais ir tas, kā tās tiek ieviestas – vai kā pienākums, vai kā atbalsts. Brīdī, kad līdz ar jaunu rīku parādīšanos skolotājam tiek piedāvāts arī saprotams ceļš, kā to lietot, pārmaiņas no spriedzes avota pārtop par iespēju.
Aprites ekonomika Eiropā un Latvijā – iespēja, kas iestrēgusi pusceļā
Aprites ekonomika nav tikai vides jautājums – tā ir izaugsmes iespēja. Eiropas Savienībā šīs nozares jau šobrīd rada simtiem miljardu eiro un nodrošina miljoniem darbavietu ar būtisku izaugsmes potenciālu līdz 2030. gadam. Taču katrs resurss, kas izkrīt no aprites, nozīmē ne tikai piesārņojumu, bet arī tiešus ekonomiskus zaudējumus.
- Viedoklis
- 05.02.2026.
Kā savaldīt mākslīgā intelekta aģentus?
- Viedoklis
- 05.02.2026.
Eiropas zaļais kurss un trīs iespējamie nākotnes scenāriji: kā mēs dzīvosim ceļā uz klimatneitralitāti?
- Viedoklis
- 04.02.2026.
Pēctecības nozīme ķirurģijā: nevis dārgas iekārtas, bet laiks mācībām un mentori
- Viedoklis
- 06.02.2026.
Jaunieviestais princips “parāds seko dzīvoklim” – bumba ar laika degli
No šī gada 1. janvāra piemērojams regulējums par pagājušā gada vidū pieņemtajiem grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā, kas, vienkāršiem vārdiem sakot, paredz principa “parāds seko dzīvoklim” ieviešanu dzīvē. Jāuzsver, ka sākotnējā iecere ir uzteicama, tomēr pieņemtajā versijā trūkst caurspīdīguma komponentes, un tas var radīt virkni problēmu, ar ko visdrīzāk jau tuvākajā laikā saskarsies tiesu sistēma un ne viens vien jauniegādāta dzīvokļa īpašnieks.
- Viedoklis
- 05.02.2026.
Kā savaldīt mākslīgā intelekta aģentus?
Sākumā bija automašīna. Tad parādījās daudz automašīnu. Tik daudz automašīnu, ka radās nepieciešamība to kustību regulēt, lai nerastos haoss. Tika ieviesti noteikumi, ceļazīmes, luksofori. Uz ceļiem parādījās arī kārtības sargi, kas uzraudzīja noteikumu ievērošanu, jo cilvēka dabā tomēr ir arī kaut nedaudz, bet noteikumus pārkāpt. Šis stāsts man atgādina šābrīža ekspertu diskusiju par mākslīgā intelekta (MI) aģentiem un to nākotnes attīstības perspektīvām. Ja nerīkosimies tagad, nākotnē mūs var sagaidīt haoss.
- Viedoklis
- 05.02.2026.
Eiropas zaļais kurss un trīs iespējamie nākotnes scenāriji: kā mēs dzīvosim ceļā uz klimatneitralitāti?
Eiropas Savienības (ES) apņemšanās sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam iezīmē vienu no nozīmīgākajām pārmaiņām mūsdienu Eiropas attīstībā. Tā nav tikai vides politika – tas ir stāsts par to, kā Eiropa vēlas dzīvot nākotnē: kā nodrošināt enerģiju, kā pārvietoties, kā ražot pārtiku un kā saglabāt drošu un veselīgu vidi?
- Viedoklis
- 04.02.2026.
Pēctecības nozīme ķirurģijā: nevis dārgas iekārtas, bet laiks mācībām un mentori
Mēs pamatoti lepojamies ar modernām operāciju zālēm un miljonus vērtām tehnoloģijām, kas būtiski atbalsta mūsdienu ķirurģiju. Tās ir nepieciešamas, un bez tām medicīna šodien nav iedomājama. Tomēr jāatceras, ka robots vai lāzers pats par sevi pacientu neārstē – to vada ārsta rokas un prāts.
Kad īre kļūst par apzinātu izvēli, nevis kompromisu
Ja iepriekš īpašumtiesības bieži tika uztvertas kā pašmērķis, tad šobrīd arvien vairāk cilvēku izvērtē elastību un mobilitāti. Ģeopolitiskā nenoteiktība šo tendenci tikai pastiprina. Īre šādā kontekstā piedāvā lielāku brīvību un spēju pielāgoties dažādajām dzīves situācijām. Arī mūsu pieredzē redzam, ka cilvēki, piemēram, īrē gadu un bez īpaša iemesla pārceļas citur, sekojot dzīves ritmam un tam, kas konkrētajā brīdī ir nepieciešams.
Kāpēc teicamnieki ir riska grupā?
Izglītības eksperti aizvien vairāk uzsver, cik būtiska ir skolas nozīme, domājot par bērnu un jauniešu gatavību studijām, karjerai un dzīvei kopumā. Mūžizglītība kļūst aizvien svarīgāka un kā sabiedrība sākam apzināties – mūsdienās jāmācās visu mūžu, ne tikai skolā, un arī šodienas skolēniem ir jābūt tam gataviem.
Atalgojums un taisnīguma sajūta – kā darba devējs var nodrošināt abus?
Atalgojums ir būtiska mūsu darba dzīves sastāvdaļa, tā ir ne tikai atlīdzība par paveikto darbu, bet vienlaikus arī simbols tam, kā mūs novērtē darba devējs. Liela daļa no mums kādreiz sev uzdevuši jautājumu – vai mana alga ir “pareiza” jeb atbilstoša ieguldītajam darbam, tirgum, kā arī kolēģu atalgojumam? Taču daudz retāk uzdodam jautājumu, vai tā šķiet taisnīga? “Pareizs” un “taisnīgs” atalgojums nav viens un tas pats, un izpratne par šo jēdzienu atšķirību var būtiski ietekmēt darbinieku apmierinātību un lojalitāti darba devējam.