Viedoklis
Jaunākie raksti
Jaunieviestais princips “parāds seko dzīvoklim” – bumba ar laika degli
No šī gada 1. janvāra piemērojams regulējums par pagājušā gada vidū pieņemtajiem grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā, kas, vienkāršiem vārdiem sakot, paredz principa “parāds seko dzīvoklim” ieviešanu dzīvē. Jāuzsver, ka sākotnējā iecere ir uzteicama, tomēr pieņemtajā versijā trūkst caurspīdīguma komponentes, un tas var radīt virkni problēmu, ar ko visdrīzāk jau tuvākajā laikā saskarsies tiesu sistēma un ne viens vien jauniegādāta dzīvokļa īpašnieks.
Kā savaldīt mākslīgā intelekta aģentus?
Sākumā bija automašīna. Tad parādījās daudz automašīnu. Tik daudz automašīnu, ka radās nepieciešamība to kustību regulēt, lai nerastos haoss. Tika ieviesti noteikumi, ceļazīmes, luksofori. Uz ceļiem parādījās arī kārtības sargi, kas uzraudzīja noteikumu ievērošanu, jo cilvēka dabā tomēr ir arī kaut nedaudz, bet noteikumus pārkāpt. Šis stāsts man atgādina šābrīža ekspertu diskusiju par mākslīgā intelekta (MI) aģentiem un to nākotnes attīstības perspektīvām. Ja nerīkosimies tagad, nākotnē mūs var sagaidīt haoss.
- Viedoklis
- 05.02.2026.
Eiropas zaļais kurss un trīs iespējamie nākotnes scenāriji: kā mēs dzīvosim ceļā uz klimatneitralitāti?
- Viedoklis
- 04.02.2026.
Pēctecības nozīme ķirurģijā: nevis dārgas iekārtas, bet laiks mācībām un mentori
- Viedoklis
- 03.02.2026.
Kāpēc teicamnieki ir riska grupā?
- Viedoklis
- 05.02.2026.
Eiropas zaļais kurss un trīs iespējamie nākotnes scenāriji: kā mēs dzīvosim ceļā uz klimatneitralitāti?
Eiropas Savienības (ES) apņemšanās sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam iezīmē vienu no nozīmīgākajām pārmaiņām mūsdienu Eiropas attīstībā. Tā nav tikai vides politika – tas ir stāsts par to, kā Eiropa vēlas dzīvot nākotnē: kā nodrošināt enerģiju, kā pārvietoties, kā ražot pārtiku un kā saglabāt drošu un veselīgu vidi?
- Viedoklis
- 04.02.2026.
Pēctecības nozīme ķirurģijā: nevis dārgas iekārtas, bet laiks mācībām un mentori
Mēs pamatoti lepojamies ar modernām operāciju zālēm un miljonus vērtām tehnoloģijām, kas būtiski atbalsta mūsdienu ķirurģiju. Tās ir nepieciešamas, un bez tām medicīna šodien nav iedomājama. Tomēr jāatceras, ka robots vai lāzers pats par sevi pacientu neārstē – to vada ārsta rokas un prāts.
- Viedoklis
- 04.02.2026.
Kad īre kļūst par apzinātu izvēli, nevis kompromisu
Ja iepriekš īpašumtiesības bieži tika uztvertas kā pašmērķis, tad šobrīd arvien vairāk cilvēku izvērtē elastību un mobilitāti. Ģeopolitiskā nenoteiktība šo tendenci tikai pastiprina. Īre šādā kontekstā piedāvā lielāku brīvību un spēju pielāgoties dažādajām dzīves situācijām. Arī mūsu pieredzē redzam, ka cilvēki, piemēram, īrē gadu un bez īpaša iemesla pārceļas citur, sekojot dzīves ritmam un tam, kas konkrētajā brīdī ir nepieciešams.
- Viedoklis
- 03.02.2026.
Kāpēc teicamnieki ir riska grupā?
Izglītības eksperti aizvien vairāk uzsver, cik būtiska ir skolas nozīme, domājot par bērnu un jauniešu gatavību studijām, karjerai un dzīvei kopumā. Mūžizglītība kļūst aizvien svarīgāka un kā sabiedrība sākam apzināties – mūsdienās jāmācās visu mūžu, ne tikai skolā, un arī šodienas skolēniem ir jābūt tam gataviem.
Atalgojums un taisnīguma sajūta – kā darba devējs var nodrošināt abus?
Atalgojums ir būtiska mūsu darba dzīves sastāvdaļa, tā ir ne tikai atlīdzība par paveikto darbu, bet vienlaikus arī simbols tam, kā mūs novērtē darba devējs. Liela daļa no mums kādreiz sev uzdevuši jautājumu – vai mana alga ir “pareiza” jeb atbilstoša ieguldītajam darbam, tirgum, kā arī kolēģu atalgojumam? Taču daudz retāk uzdodam jautājumu, vai tā šķiet taisnīga? “Pareizs” un “taisnīgs” atalgojums nav viens un tas pats, un izpratne par šo jēdzienu atšķirību var būtiski ietekmēt darbinieku apmierinātību un lojalitāti darba devējam.
Atmetam birokrātiju!
Jānis Endziņš, Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadītājsGandrīz 15 gadus vadot lielāko Latvijas uzņēmēju biedrību — Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru —, gan no uzņēmēju apt
Jaunie speciālisti – būtiska atslēga augošā pieprasījuma risināšanai garīgās veselības aprūpē
Psihiskās veselības nozīme Latvijā pieaug, pieprasījums pēc palīdzības trauksmes, depresijas un izdegšanas gadījumos strauji pieaug, bet mēnešiem garās rindas pie speciālistiem kļūst par nopietnu risku sabiedrībai. Pieprasījuma pieaugums garīgās veselības aprūpē prasa steidzamus un sistēmiskus risinājumus un bez mērķtiecīgas valsts, izglītības un veselības aprūpes sadarbības kvalificētu speciālistu trūkumu un rindas mazināt nebūs iespējams.
