Viedoklis
Jaunākie raksti
Kā risināt strīdus ar medijiem?
Strīdēties ar medijiem, portāliem, televīziju, radio var šķist bezjēdzīgi. Vai tad žurnālisti un redaktori ieklausīsies savas auditorijas paustajā kritikā vai bažās par pašu veidoto materiālu kvalitāti? Tikpat bezjēdzīgi varētu šķist strīdēties ar tiesnešiem, skursteņslauķiem, celtniekiem, arhitektiem, pārdevējiem, mediķiem – teju ar ikvienas profesijas pārstāvjiem par viņu darba lietderību, izvēlēm, profesionālajiem standartiem. Turklāt uz medijiem attiecas vārda un izteiksmes brīvības principi. Vai kritizēt un apšaubīt mediju nenozīmē vērsties pret šiem principiem un ierobežot preses brīvību?
Zināšanu tirgus: kā izglītības eksports pārkārto globālo ekonomiku
Pasaules augstākās izglītības karte mainās ātrāk, nekā daudzi to spēj ieraudzīt. Kamēr daudzas valstis cīnās ar demogrāfisko kritumu un pieaugošu spiedienu uz budžetu, citas prasmīgi izmanto globālo pieprasījumu pēc kvalitatīvas izglītības, lai piesaistītu talantus un investīcijas. Šobrīd pasaulē darbojas aptuveni 50 000 augstskolu. Tās ir kā smadzeņu centri, kas rada, uzkrāj un izplata zināšanas, taču vēl pirms gadsimta šie centri bija stingri piesaistīti savas valsts teritorijai, kur studenti nāca kā uz zināšanu avotu.
- Viedoklis
- 20.04.2026.
Kad mākslīgā intelekta rīks kļūst par juridisku risku: konkurences tiesību perspektīva
- Viedoklis
- 21.04.2026.
Vadītāja loma MI laikmetā - starp ažiotāžu un cilvēcību
Domājot par mākslīgā intelekta (MI) ietekmi darba tirgū, bieži diskutējam par to, kā tas ietekmēs darbiniekus, vai un kuras profesijas tiks aizstātas, taču vienlīdz svarīgi ir analizēt arī MI ietekmi uz vadītāju lomu, iespējām un izaicinājumiem. Lai gan MI neaizstās vadītājus, tas būtiski maina un nākotnē vēl vairāk mainīs veidu, kā vadīt organizācijas un komandas. Vadītājiem ir jāidentificē lietas, ko algoritmi nevar nodrošināt, un jāmeklē veidi, kā stiprināt šos aspektus savā ikdienā, piemēram, kritisko domāšanu, spēju mazināt bažas un sniegt cilvēcisku atbalstu. Mūsdienās vadītājam jākļūst par tiltu starp cilvēkiem un MI.
- Viedoklis
- 20.04.2026.
Kas kopīgs pirmsskolai un uzticībai valsts pārvaldei?
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju uzticība valsts pārvaldei joprojām atpaliek no Eiropas vidējā līmeņa. Tas norāda uz nepieciešamību veidot vidi, kas motivē, atbalsta un iekļauj. Parasti šo problēmu analizējam caur politiku, nodokļiem, birokrātiju, taču uzticība valsts pārvaldei veidojas arī salīdzinoši vienkāršās ikdienas situācijās, piemēram, kad ģimenes izvēlas pirmsskolu.
- Viedoklis
- 20.04.2026.
Kad mākslīgā intelekta rīks kļūst par juridisku risku: konkurences tiesību perspektīva
Iedomājieties situāciju – divi konkurējoši uzņēmumi nekad nav sazvanījušies, nekad nav tikušies slepenā sanāksmē, nekad nav apmainījušies ne ar vienu e-pastu par cenām. Un tomēr to preces un pakalpojumi maksā vienādi, cenas paceļas vienlaicīgi un neviens no tiem, šķiet, nav ieinteresēts piedāvāt klientiem labāku darījumu. Vainīgais? Algoritms.
- Viedoklis
- 17.04.2026.
Vai Rīgā patiešām vajag teātri krievu valodā?
Peripetijas ap Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra mākslinieciskā vadītāja aiziešanu no amata izgaismojušas kādu nopietnu, taču paradoksālā kārtā ilgstoši ignorētu problēmu. Kamēr Latvijas Republikā kopš 2022. gada mērķtiecīgi tiek mazināta krievu valodas ietekme, tiek dzēsts Krievijas imperiālisma mantojums, mainot ielu nosaukumus, pašā Vecrīgas centrā turpina darboties maza krievzeme.
Pacientu tiesības – jauni izaicinājumi
18.aprīlis jeb Eiropas Pacientu tiesību diena ir vairāk nekā simboliska datuma atzīmēšana kalendārā - tā ir diena, kad jāpārskata, jāpārvērtē un jāspriež par to, vai veselības aprūpes sistēma piepilda mūsu sabiedrības cerības un nodrošina fundamentālas pacientu tiesības praksē. Eiropas Pacientu tiesību diena tiek atzīmēta ar mērķi veicināt apziņu par pacientu tiesībām un to ievērošanu veselības aprūpes sistēmā, šajā kontekstā aplūkojot 14 pamattiesības, tostarp piekļuves, informācijas, labas kvalitātes aprūpes un pacientu līdzdalības principi.
Kas tu esi tiešsaistē?
Kopš internets kļuva par cilvēku ikdienu visā pasaulē, mēs ilgi dzīvojām bez uzticama veida, kā pierādīt, kas mēs esam tiešsaistē. Lietotājvārdi un paroles pamazām kļuva par digitālās dzīves pamatu un vienlaikus arī par pamatu krāpšanas vilnim. Pikšķerēšanas uzbrukumi, identitātes zādzības un kontu pārņemšana nekur pasaulē vairs nav tikai atsevišķi kiberdrošības incidenti, tie kļuvuši par sistēmisku risku digitālajām ekonomikām.
Inovācija nesākas ar līdzfinansējuma grantu izsludināšanu: kā sagatavoties laikus
Latvijas uzņēmējiem arvien biežāk pieejamas valsts un Eiropas Savienības atbalsta programmas inovāciju projektu attīstībai. Tostarp mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izstrādei, uzņēmumu digitalizācijai vai nozares pētījumu izstrādei. Taču praksē nereti novērojams, ka uzņēmēji sāk domāt par inovāciju projektu brīdī, kad izsludināts jauns līdzfinansējuma grants.
