Viedoklis
Jaunākie raksti
“Skola ir darbiņš” — kāpēc šī frāze var nodarīt vairāk ļauna nekā laba?
Daudzās ģimenēs maijs ir laiks, kad straujiem soļiem tuvojas mācību gada noslēgums skolā, bet citās ģimenēs, kurās aug piecgadnieki un sešgadnieki, šis ir īstais laiks, lai pievērstu uzmanību tam, vai bērns ir gatavs skolai? Lai gan šķiet, ka vasaras noslēgums vēl ir tālu aiz kalniem, patiesībā šobrīd ir īstais brīdis sākt domāt un runāt par skolu, lai mācības būtu intereses objekts, nevis bieds. Lai rudenī mazais skolēns būtu gatavs mācīties, noteikti ieradumi jāsāk veidot jau tagad, turklāt, gatavošanās skolai ir process, kurā iesaistās visa ģimene, tāpēc ir svarīgi saprast, kā ikviens var palīdzēt topošajam skolēnam, un kādi aspekti liecina par gatavību sākt skolas gaitas? Palīdzot bērnam sagatavoties skolai, svarīgi nepārspīlēt, lai neradītu nepatiku vēl pirms mācību sākuma.
Neatbildēšanas kultūra. Tiesiskums kā izturības pārbaude
Administratīvā rajona tiesa 2026. gada 14. janvārī atzina par prettiesisku Ogres novada pašvaldības rīcību, uzliekot par pienākumu pašvaldībai viena mēneša laikā rakstveidā atvainoties Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrībai. Tiesa secināja, ka pašvaldība nebija atbildējusi uz biedrības iesniegumiem, nebija izvērtējusi lūgumu par telpu nodrošināšanu. Spriedumā īpaši uzsvērts, ka šī rīcība “nav tikai tehniska kļūda, bet gan labas pārvaldības principa pārkāpums”. Taču atvainošanos biedrība sagaidīja tikai šonedēļ, pēc atkārtotas vēršanās tiesā.
- Viedoklis
- 18.05.2026.
Drošība un darbs piekrastē: kā jūras vējš var mainīt nākotni
Baltijas jūra pēdējos gados kļuvusi par vietu, kur satiekas viss: klimata mērķi, tautsaimniecības ambīcijas, dabas aizsardzība, zveja, kuģošana un – arvien biežāk – drošība. Atkrastes vēja enerģija Latvijai nav tikai stāsts par “zaļo” elektrību. Tā ir izvēle par to, kādu mēs gribam redzēt Baltijas jūru: vai tā būs mūsu enerģētiskās neatkarības, drošības un inovāciju telpa, vai arī – strīdu, bažu un nenoteiktības teritorija.
- Viedoklis
- 15.05.2026.
No pārdevēja uz pašapkalpošanos: vai tas der visiem pircējiem?
Mazumtirdzniecības attīstība Baltijā šobrīd piedzīvo ne tikai strauju tehnoloģisku progresu, bet arī būtisku sabiedrības uzvedības maiņu. Līdzās inovāciju ieviešanai arvien skaidrāk iezīmējas pircēju sadalījums divās grupās – tehnoloģiju piekritējos, kuri aktīvi pieņem digitālus risinājumus un dod priekšroku ātrai, autonomai iepirkšanās pieredzei, un tradicionālajos pircējos, kuri joprojām sagaida cilvēcisku kontaktu, stabilitāti un ierasto apkalpošanas modeli.
- Viedoklis
- 15.05.2026.
Latvija 70. vietā pasaulē: ko tas pasaka par mūsu valsts zīmolu?
Aizritējuši jau seši gadi, kopš Latvijas valsts zīmola jeb tēla veidošana tika aizsākta teju no jauna. Šajā laikā valsts publiskā tēla veidošanas aktivitātēm atvēlēti gandrīz 6 miljoni eiro – organizētas dažādas darba grupas, rīkotas domnīcas, definētas vērtības, tomēr publiskajā telpā izskan informācija, ka izdevumu atdeve nav konkrēti izvērtēta. Valsts kā zīmols ir ļoti daudzslāņains un, lai gan stratēģiskais rāmis un idejas ir ļoti labas, aizvien pieklibo konsekventa šo vērtību iedzīvināšana visos līmeņos.
- Viedoklis
- 14.05.2026.
Vai par OCTA var runāt vienkārši un visiem saprotami?
Lai arī 1. aprīlis jeb joku diena jau aiz muguras, ar apdrošināšanas nozari saistītie mīti un stereotipi Latvijā dzīvo savu dzīvi visu gadu. Un nevis kā nevainīgi joki, bet drīzāk kā vecas anekdotes, kuras visi ir dzirdējuši, bet kaut kādā brīdī sāk uztvert kā patiesību. Atšķirība tikai tāda, ka smiekli mēdz beigties brīdī, kad notiek negadījums un izrādās, ka realitāte strādā pēc citiem noteikumiem.
Enerģētiskā neatkarība sākas ar izglītību
Degvielas cenu svārstības pēdējos mēnešos jau kļuvušas par nemainīgu un stabilu fenomenu - konflikts Tuvajos Austrumos, kas ietekmējis vienu no svarīgākajiem naftas ceļiem pasaulē, Hormuza šaurumu, ir jūtams arī Latvijas ikdienā.
Kā panākt paredzamību veselības aprūpes finansējumā un ko tas dotu?
Diskusijās par Latvijas veselības aprūpi gadiem atkārtojas arguments: pirms prasīt papildu finansējumu, sistēmai vispirms jākļūst efektīvākai. Tas izklausās loģiski – kurš gan iebilstu pret efektivitāti? Sistēmā tiešām ir neefektivitātes: lieki izmeklējumi, nevienmērīga pakalpojumu kvalitāte, zema vakcinācijas un skrīningu programmu aptvere, nepietiekami izmantotas digitālās iespējas, vājas datu analīzes tradīcijas un arī institucionāla inerce. Taču no tā neizriet, ka finansējuma problēma nav pie vainas – gluži pretēji.
Latvijas valsts IT – laiks pacelt to nākamajā līmenī
Latvija sirgst ar to, ko es saucu par "datu dīķu" sindromu. Katrai ministrijai un katrai iestādei ir sava sistēma, savas prioritātes, savs IT plāns, savukārt iedzīvotājam joprojām dati jāvada manuāli, jāpievieno e-pastam izziņas, ko jau ir izsniegusi cita valsts iestāde. 2026. gadā tas vairs nav tehnoloģisks ierobežojums, bet gan plānošanas un politiskās gribas jautājums.
