Viedoklis
Jaunākie raksti
Vai Latvija spēs izmantot Eiropas investīcijas aizsardzībai kā iespēju ekonomikas izrāvienam?
Neviens vairs nešaubās, ka aizsardzības industrija turpmākajā desmitgadē kļūs par vienu no svarīgākajiem Eiropas Savienības (ES) izaugsmes stūrakmeņiem. Dalībvalstīm jau tagad ir pieejams vēsturiski lielākais finansējums militārās kapacitātes stiprināšanai un turpmākajos gados to paredzēts palielināt. Vai Latvija ir gatava izmantot šo iespēju, lai aizsardzības industrija kļūtu par valsts ekonomikas virzītājspēku?
Mākslīgais intelekts maina IT profesiju, nevis to aizstāj
Ekonomikas ministrijas prognozes liecina, ka 2030. gadā Latvijā IKT jomas speciālistu iztrūkums varētu sasniegt 3,6 tūkstošus darbinieku, bet līdz 2040. gadam pieaugt jau līdz 6,4 tūkstošiem. Tajā pašā laikā sabiedrībā arvien biežāk izskan jautājums - vai mākslīgais intelekts tuvākajos gados aizstās programmētājus un citus IT profesionāļus?
- Viedoklis
- 19.08.2026.
Vecie blēži mēģina nozagt Latvijas sportu
2024. gadā pēc dažādām peripetijām un vairākiem skandāliem pie varas Latvijas Olimpiskajā komitejā tika neviennozīmīgi vērtētais bijušais spēka struktūru darbinieks Raimonds Lazdiņš. Tā brīža Ministru prezidente Evika Siliņa bija pārsteigta par Lazdiņa ievēlēšanu LOK prezidenta amatā. Viņu pārsteidzis tas, ka sporta savienībām neizdevās vienoties par kādu jaunāku, uz caurskatāmību vairāk orientētu un ar sportu saistītu kandidātu.
- Viedoklis
- 18.08.2026.
Digitalizācija izglītībā nedrīkst aprobežoties ar planšetdatoru iegādi
Latvijas skolās digitālie mācību līdzekļi jau ir kļuvuši par ikdienu, un mācību saturs arvien biežāk ir pieejams digitālā formātā. Skolās tiek izmantotas dažādas platformas un tehnoloģijas, savukārt valsts un pašvaldības turpina ieguldīt digitālās infrastruktūras attīstībā. Tas ir būtisks solis uz priekšu, tomēr digitalizācija pati par sevi vēl negarantē labāku mācību procesu.
- Viedoklis
- 18.08.2026.
Gudra portfeļa vadība MI laikmetā: kāpēc lēmumi "uz papīra" vairs nenes peļņu
Mūsdienu biznesa vidē ikgadēja plānošana un budžeta apstiprināšana, balstoties uz optimistiskām prognozēm un garām prezentācijām, arvien mazāk atbilst realitātei. Tirgus mainās daudz ātrāk, nekā uzņēmumi spēj pielāgot savus stratēģiskos plānus. Rezultātā daudzas stratēģiski nozīmīgas iniciatīvas turpina saņemt finansējumu tikai tāpēc, ka tas tām jau ir piešķirts – pat tad, ja pirmie rezultāti liecina, ka iecerētais nedarbojas un ieguldījums nenes gaidīto vērtību. Šādā situācijā lielākā kļūda nav neveiksmīgs projekts, bet gan nevēlēšanās to laikus apturēt.
- Viedoklis
- 17.08.2026.
E-rēķinu iecere un realitāte: kur slēpjas zemūdens akmeņi?
Ja Latvijas valsts iestādes un pašvaldības sekmīgi gan izraksta, gan saņem e-rēķinus, tad tikai daļa uzņēmumu šodien ir iesaistīti e-rēķinu apritē. Jāatgādina, ka 2028. gada 1. janvārī e-rēķinu izrakstīšana un saņemšana Latvijā kļūs obligāta visiem uzņēmumiem – ne tikai tiem, kas sadarbojas ar publisko pārvaldi.
Inovatīvi medikamenti – ieguldījums, kas Latvijai atmaksājas vairāk nekā desmitkārtīgi
Katrs eiro, ko Latvija iegulda inovatīvajos medikamentos, sabiedrībai rada vairāk nekā 10 eiro sociālekonomisko ieguvumu. Tomēr joprojām esam vienā no pēdējām vietām Eiropā jaunu medikamentu pieejamībā. Kaut arī veselības nozare pēdējos gados uz papīra ir bijusi prioritāte, priekšvēlēšanu posms ir laiks, kad no vārdiem beidzot pāriet uz darbiem, lai kaut nedaudz tuvotos Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem veselības aprūpē.
Ar likumu hitu neradīsi – Latvijas mūzikai vajag stimulus, nevis kvotas
Kultūras ministrijas iecerētās radio kvotas tiek pasniegtas kā atbalsts Latvijas mūzikai. Es tam nepiekrītu. Ne tāpēc, ka radio nozare būtu pret Latvijas mūziku, bet tāpēc, ka šāds instruments 2026. gadā vienkārši vairs nedarbojas. Vēl vairāk – tas var kaitēt gan radio nozarei, gan pašiem Latvijas mūziķiem.
No stereotipiem līdz dialogam – izglītojošas aktivitātes palīdz jauniešiem ieraudzīt atšķirīgo
Pasaules Veselības organizācija (PVO) norāda, ka vardarbība jauniešu vidū ir viena no nozīmīgākajām sabiedrības veselības problēmām. Visā pasaulē aptuveni 25% bērnu un pusaudžu saskaras ar mobingu, savukārt vardarbības sekas ietekmē ne tikai fizisko veselību, bet arī emocionālo labsajūtu, mācību sasniegumus un sociālo attīstību.
