Viedoklis
Jaunākie raksti
Vai patvaļīga būvniecība Latvijā ir regulāra prakse?
Latvijā joprojām daudzi būvniecības projekti tiek īstenoti pēc principa “mans īpašums - darīšu, kā gribu”. Šāda prakse ir ļoti izplatīta, un tās sekas redzamas gan privātajos īpašumos, gan publiskajos objektos. Būvdarbi tiek uzsākti bez projekta, bez saskaņošanas un bieži arī bez būvatļaujas.
Rīga sadārdzina Latviju
Gada inflācija oktobrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada augusta, pieaugot līdz 4,3% salīdzinājumā ar 4,1% iepriekšējos divos mēnešos. Mēneša inflācija bija oktobrim tipiska jeb 0,4%. Lai arī vēl nezinām šobrīd notiekošo algu izmaiņu datus, bet nav šaubu, ka šāds cenu kāpums tikai mēreni kaitē pirktspējai - neto algas gada pirmajā pusē auga par desmito daļu, nav ticami, ka algu kāpums varētu pēkšņi “nobrukt” līdzi inflācijas līmenim, jo reģistrētā bezdarba līmenis turpina slīdēt lejup jau no vēsturiski nepieredzētiem līmeņiem.
- Viedoklis
- 14.11.2025.
Pasažieru pārvadātāju nozare Latvijā - pārmaiņu krustcelēs
Pēdējā desmitgadē digitālās platformas būtiski mainījušas pasažieru pārvadājumu vidi Latvijā - īpaši taksometru pakalpojumu nozari. Tās ieviesa ērtību, caurspīdīgas cenas un ātrumu, padarot pakalpojumu sabiedrībai pieejamāku nekā jebkad iepriekš.
- Viedoklis
- 13.11.2025.
Kas ir visaugstākā Lāčplēša ordeņa kavalieris Eižēns Žanens?
Mani virsrakstā minētajā jautājumā pamudināja iedziļināties Latvijas Valsts prezidenta institūcija. Piemēram, Triju Zvaigžņu ordenim ik gadu var parādīties jauni I šķiras saņēmēji jeb lielkrusta komandieri. Kā šogad Raimonds Pauls, par ko visi priecājamies. Taču Lāčplēša kara ordeņa kavalieru (L.k.o.k.) skaits ir galīgs, atšķirībā no citiem apbalvojumiem vajadzētu būt skaidrībai par visiem pirmās šķiras saņēmējiem, jo tā piešķirta vienpadsmit cilvēkiem.
- Viedoklis
- 13.11.2025.
No grāmatas nāk gaisma. Lasīsim!
Mums nav ne mazākā pierādījuma, ka tas ko vakar rakstījāt sociālajos tīklos vai tas, ko piedzīvojām pirms nedēļas pastāvēs kaut kur citur kā vienīgi mūsu atmiņās. Pirmsgrāmatniecības laikos kolektīvo atmiņu sargāšanu nodrošinājušas sievietes. Tomēr iespiestā vārda pasaulē sieviešu klātbūtne bieži vien bijusi tikpat kā neredzama.
- Viedoklis
- 12.11.2025.
Smilšu pulkstenī atvēlētās trīs minūtes sportam
Latvijas sporta sabiedrība šoruden saņēmusi nepatīkamu signālu no valdības - 2026. gada valsts budžeta projektā sportam tiek paredzēts būtisks samazinājums. Tas notiek brīdī, kad mūsu sportisti turpina gūt izcilus panākumus, kad sporta pasākumi piesaista tūkstošiem bērnu, ģimeņu un skatītāju, un kad Latvija pasaulē tiek pieminēta ar lepnumu. Diemžēl šis lepnums nav pārtapis konsekventā politikā, solījumi paliek uz papīra, bet lēmumi tiek pieņemti bez dialoga ar nozari.
Labāk augstāka akcīze, nekā plaukstoša kontrabanda
Lai ierobežotu nikotīnu saturošu produktu lietošanu, piemērotāk būtu celt akcīzes nodokli beztabakas izstrādājumiem – jau tagad ir skaidrs, ka šā gada sākumā ieviestais tabakas aizstājējproduktu aizliegums veicina nelegālo apriti, nevis mazina lietošanu.
Izglītības kvalitāte aug tur, kur ir brīva konkurence
Pēdējos gados rindas saglabājušās tikai atsevišķās pašvaldību pirmsskolās un kopumā brīvas vietas ir pieejams visa gada garumā. Vietu pieejamība nereti rada pretrunu ar Izglītības likumu, kas nosaka - ja bērns uzsācis apmeklēt privāto pirmsskolu, tad drīkst turpināt to darīt, ja vecāks tā vēlas, pat, ja atbrīvojas vieta pašvaldības pirmsskolā. Nodrošinot brīvu izvēli vecākiem un vienlīdzīgus konkurences nosacījumus pirmsskolām, tiktu pozitīvi ietekmēta pakalpojumu kvalitāte. Pašvaldībām pret saviem iedzīvotājiem nevajadzētu īstenot “ņem, ko dod” principu, kas ir tipiska plānveida ekonomikas pieeja, un rodas retorisks jautājums, cik Latvijas bērnu paaudzes nolemsim tādai pirmajai izglītības pieredzei, kas būvēta plānveida ekonomikas principos? Šodienas bērni dzīvos 22. gadsimtā, tāpēc mums ir jāapzinās sava atbildība.
Duālās tehnoloģijas ir Latvijas industriālās izaugsmes stratēģiskais virziens
Pēdējo gadu laikā duālās jeb divējā lietojuma tehnoloģijas kļuvušas par vienu no svarīgākajiem virzieniem Eiropas industriālajā un drošības politikā. Tās ir tehnoloģijas, kuras iespējams izmantot gan civilajām, gan aizsardzības vajadzībām, sākot ar enerģētiku, droniem un kiberdrošību līdz pārtikas tehnoloģijām un digitālajiem risinājumiem. Latvijai ir viss nepieciešamais, lai kļūtu par uzticamu partneri Eiropas un NATO piegādes ķēdēs. Pierādījumi tam nav tālu jāmeklē, jo vietējie uzņēmumi jau šobrīd pārvērš inovācijas drošībā, bet drošību - eksportā.