Viedoklis

Jaunākie raksti

Alise Dīrika. Publicitātes foto.
Armands Gūtmanis

Eiropas un finanšu ietvars kardiovaskulārai veselībai

Eiropas Savienības veselības politika pēdējos gados ir piedzīvojusi pārmaiņas. Tas, kas iepriekš tika uzskatīts par nacionālu atbildību, arvien biežāk kļūst par kopēju Eiropas politiku ar skaidri definētiem mērķiem, instrumentiem un termiņiem. Decembrī Eiropas Komisija prezentēja pirmo ES Kardiovaskulārās veselības plānu (Safe Hearts Plan), iezīmējot jaunu posmu Eiropas veselības politikā. Plāns uzsver, ka sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais nāves cēlonis Eiropā, kā arī nosprauž konkrētus mērķus, kā piemēram, priekšlaicīgas mirstības samazināšanu par 25% līdz 2035.gadam un vienota ES veselības pārbaužu protokola ieviešanu jau no 2026. gada.

Armands Gūtmanis
Viesturs Bulāns. Publicitātes foto

No iezvanpieejas interneta līdz MI: 35 tehnoloģiju attīstības gadi Latvijā

Martā Latvijā norisinās Digitālā nedēļa, kas tiek organizēta plašākas Eiropas mēroga iniciatīvas “ALL Digital Weeks 2026” ietvaros. Tas ir piemērots brīdis, lai atskatītos uz sasniegto digitālajā attīstībā. Mūsdienās, runājot par digitālo transformāciju, mākslīgo intelektu (MI) un datu ekonomiku, nereti šķiet, ka tā bijis vienmēr, tomēr patiesībā laika posms, kurā Latvija ir kļuvusi par digitāli attīstītu valsti, ir salīdzinoši īss. Esam piedzīvojuši ceļu no datoriem, kas aizņēma veselas telpas, līdz risinājumiem, kas sekundes laikā apstrādā miljonus datu vienību. Un daudzi no mums ļoti labi atceras, kā Latvijā veidojās tehnoloģiju kultūra – no pirmajiem programmētājiem līdz IT uzņēmumiem, kas ir spējīgi konkurēt pasaules līmenī, no dokumentu ķīpām līdz valsts pakalpojumu digitalizācijai.

Viesturs Bulāns
Mārtiņš Eņģelis. Publicitātes foto.

Jēgpilna bērnu un jauniešu līdzdalība: Rīga un MC-YOU Minecraft projekts

Noteikti kādreiz esat bijuši liecinieki procesam vai projektam, kur tiek iesaistīti bērni un jaunieši. Un noteikti esat atskārtuši, ka šī iesaiste visbiežāk ir tikai dekoratīva vai pat manipulatīva – kāds kaut ko jauku sazīmē, jaunieši komentē procesus, kuros tiem nav ne mazāko izredžu ko izmainīt, vai līdzdalība tiek sajaukta ar izklaidi. Rezultātā reāla ietekme mākslas darbā, pilsētvidē vai saturā nav nekāda.

Mārtiņš Eņģelis
Anita Kamenščikova.

Ilgtspējīgai veselības aprūpes sistēmai kritiski nepieciešami jauni ārsti

Latvijas veselības aprūpei šobrīd ir divi paralēli izaicinājumi: mediķu trūkums un ārstu paaudžu nomaiņa, kas jau tuvojas kritiskam slieksnim. Lai nodrošinātu, ka pacienti saņem kvalitatīvu palīdzību gan šodien, gan pēc 5-10 gadiem, ir nepieciešama ne tikai slimnīcu kapacitāte, bet arī spēcīgs, moderns ambulatorais sektors, kurā jaunie ārsti var praktizēties, strādāt un palikt Latvijā. Tieši tāpēc privāto ārstniecības iestāžu loma rezidentu sagatavošanā ir nozīmīga iespēja un arī viens no veselības aprūpes sistēmas ilgtspējas pamatiem.

Anita Kamenščikova
Ingmārs Pūķis.

Valsts kapitālsabiedrības ar sasietām rokām eksporta pīrāgu nenokodīs

Ar vietējo tirgu vien labklājību neuzcelsim, – eksports ir obligāts ekonomiskās izaugsmes priekšnoteikums. Taču pašlaik Latvija nebūt “nenosmeļ visu krējumu”. Lai konkurētu enerģiskāk, mums jānoņem rokas bremze lielajiem Latvijas uzņēmumiem un stratēģiski jāfokusējas uz eksportu, kura preču un pakalpojumu kopējais apjoms ir pielīdzināms aptuveni divām trešdaļām no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) vērtības.

Ingmārs Pūķis