Viedoklis

Jaunākie raksti

Jānis Abāšins
Renārs Jansons. Publicitātes foto.

Vai ar MI ikviens var būt programmētājs?

Apgalvojums, ka mākslīgais intelekts (MI) atņems cilvēkiem darbu, vairs nav nekas jauns. Taču aizvien vairāk tam ienākot mūsu ikdienā, mainās priekšstats par to, kam īsti tas darbs tiks atņemts. Proti, ja sākotnēji šķita, ka bez darba paliks visi vienkāršo darbu darītāji, tad tagad izskatās, ka lielāks drauds MI ir, piemēram, radošo profesiju pārstāvjiem, ko iepriekš bija grūti iedomāties. Tomēr vismaz šobrīd šis drauds ir diezgan nosacīts - sarežģītu uzdevumu risināšanai joprojām neiztikt bez cilvēka.

Renārs Jansons
Publicitātes foto.

Vai mākslīgais intelekts aizstās juristus?

Mākslīgā intelekta (MI) attīstība rosinājusi diskusiju par daudzu profesiju, tostarp juristu izzušanu. Vienlaikus “Forbes” pērn veiktais pētījums liecina, ka aptuveni 73% juristu plāno integrēt MI savā ikdienas darbā, un 65% advokātu biroju uzskata, ka tieši spēja efektīvi izmantot ģeneratīvo MI tuvāko piecu gadu laikā noteiks, kuri biroji būs veiksmīgi. MI ne tikai mudina meklēt efektīvākus risinājumus, bet arī izgaismo būtisku Latvijas problēmu – tieslietu sistēma strādā uz savas kapacitātes robežas, un cilvēku resurss tajā tiek izmantots līdz maksimumam.

Ralfs Eduards Garančs, Normunds Šlitke
Ilustratīvs attēls. Pexels

Neredzi neko, nedzirdi neko, nesaki neko

Reti kurš viedierīču lietotājs nebūs sastapis trīs gudros pērtiķus – Mizaru, kas ar rokām aizsedzis acis, Kikazaru, kas ar rokām aizspiedis ausis, un Ivazaru, kas rokas pielicis priekšā mutei.

Roberts Kits, Ieva Birka
Oskars Hartmanis. Publicitātes foto

Apdrošināšanas pratība ietekmē Latvijas sabiedrības finansiālo stabilitāti

Arvien vairāk uzmanība tiek pievērsta finanšu pratības veicināšanai Latvijas sabiedrībā, un mūsdienās tā nav tikai prasme pārvaldīt ikdienas budžetu un disciplinēti veidot uzkrājumus. Tā ir arī dziļa izpratne par riskiem, spēja novērtēt to ietekmi un pieņemt pamatotus lēmumus, lai aizsargātos pret neparedzamiem notikumiem, kas var izraisīt nopietnu finansiālu krīzi – kā privātpersonai un ģimenei, tā biznesam. Rietumeiropā apdrošināšanas pratība jau gadiem ir būtiska daļa no valsts un tautas labklājības pamata, kur izpratne par risku pārvaldību tiek pārmantota un praktiski izmantota paaudžu paaudzēs. Šajā virzienā daudz aktīvāk jādodas arī mums.

Oskars Hartmanis
Laura Štrovalde

Vēja spēks Latvijas nākotnei

Atjaunīgā enerģija – īpaši vēja enerģija – kļuvusi par vienu no “karstākajiem” tematiem Latvijas attīstības plānos, un pamatoti. Enerģētiskā neatkarība. Ekonomiskā izaugsme. Klimatneitralitāte. Tie nav tikai skaļi saukļi –  tie ir priekšnoteikumi Latvijas konkurētspējai nākotnē. Mēs strīdamies par turbīnām, bet vai redzam iespēju? Vai mēs dzirdam to sabiedrības daļu, kas ir pretējā vai vismaz neitrālā nometnē? Gada nogalē veiktā sabiedriskās domas aptauja rāda, ka iedzīvotāji šo jautājumu uztver nopietni, lai gan attieksmes ir dažādas un nereti – pretrunīgas.

Laura Štrovalde