Viedoklis
Jaunākie raksti
Dzīvnieku pāridarītājus soda tikai «uz papīra»
Latvijā ik gadu tiek uzsākti vairāki desmiti kriminālprocesu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, tomēr tikai daļa no tiem nonāk līdz tiesai. Saskaņā ar Zemgales tiesas apgabala prokuratūras datiem aptuveni 35 % gadījumu piemērotais soda mērs ir sabiedriskais darbs, probācijas uzraudzība vai īslaicīgs liegums turēt dzīvnieku, bet tikai ceturtajā daļā gadījumu tiek piemērota reāla brīvības atņemšana.
Vai skola ir droša vieta visiem bērniem?
Izglītības un zinātnes ministre nesen norādīja, ka bērna pārcelšana uz citu skolu neatrisina bulinga problēmu, tā tikai pārceļ problēmu uz citu vietu. Tomēr bieži vien tieši skolas vai pat izglītības formas nomaiņa ir vienīgais veids, kā bērns var atkal justies droši.
- Viedoklis
- 23.07.2026.
Vai Latvija atrodas jauna izaugsmes cikla sākumā: par ko liecina ekonomikas dati un tendences nekustamo īpašumu sektorā?
- Viedoklis
- 24.07.2026.
Ķerot maldugunis, kad priekšā vēl cīņa ar Lutausi un Velnu
Pagājušās nedēļas notikumi parādīja, cik ātri viena publiska ieraksta radīta diskusija var pāraugt daudz plašākā stāstā. No jautājuma par valsts finansējumu atsevišķām organizācijām dažu dienu laikā esam nonākuši līdz situācijai, kurā “NVO” sociālajos tīklos teju kļuvis par lamuvārdu. Un zem šiem trim burtiem tiek salikts ļoti daudz kas, radot ērtu mērķi, pret kuru novirzīt sabiedrības neapmierinātību un dusmas.
- Viedoklis
- 23.07.2026.
Piesātināts tirgus un dusmīgi konkurenti nav šķērslis eksporta ambīcijām
Būt vientuļam mazam spēlētājam globālās konkurences apstākļos nav sevišķi racionāli. Ne velti ārvalstu investori un uzņēmumi redz Baltiju drīzāk kā vienotu tirgu, kamēr mēs paši joprojām kautrīgi domājam: te – mēs, tur – lietuvieši un igauņi. Latvijas uzņēmējiem – gan valsts kapitālsabiedrībām, gan privātajam sektoram – vajadzētu audzēt ambīcijas un par savu darbību domāt plašāk – vismaz Baltijas mērogā.
- Viedoklis
- 23.07.2026.
Vai Latvija atrodas jauna izaugsmes cikla sākumā: par ko liecina ekonomikas dati un tendences nekustamo īpašumu sektorā?
Runājot par Baltijas valstu ekonomikām, jau ilgstoši ir ierasts uz Latviju raudzīties kā pastarīti, kas attīstības ziņā atpaliek no abām savām kaimiņvalstīm.
- Viedoklis
- 22.07.2026.
Skolām vajadzīgs vienots mācību līdzekļu minimums
2026. gadā mācību līdzekļiem no valsts budžeta paredzēti 9 129 452 eiro jeb 35,20 eiro vienam bērnam. Šim finansējumam vajadzīgs skaidrs rezultāts klasē: bērnam katrā vecumposmā jāsaņem saprotams mācību līdzekļu pamats, taču pašlaik Latvijā šāda minimuma nav, to norādījusi arī Izglītības un zinātnes ministrija. Sākumskolā šim minimumam jāiekļauj drukāti mācību līdzekļi, jo bērns šajā vecumā vēl apgūst rakstīšanu, darba secību un prasmi pašam sekot līdzi paveiktajam.
Kāpēc alus darīšana vairs nav tikai “vīriešu pasaule”?
Alus nozare joprojām daudziem asociējas ar fiziski smagu un vīrišķīgu darbu. Šim priekšstatam ir vēsturisks pamats - agrāk alus kvalitāte lielā mērā bija atkarīga no spējas vadīt raudzēšanu ar ierobežotām kontroles iespējām, kā arī meistara spēka un izturības. Mūsdienās ikdienas darbu arvien vairāk nosaka laboratorijas pārbaudes, automatizētas iekārtas, kvalitātes kontrole un dažādu speciālistu sadarbība, tāpēc mainās arī prasmes, kas vajadzīgas darbam nozarē.
Enerģētiskā drošība nav joma, kurā Latvija šobrīd var atļauties eksperimentēt
Publiskajā telpā arvien biežāk izskan viedokļi par valsts pārvaldes efektivitāti un iespējamu ministriju reorganizāciju, tostarp Klimata un enerģētikas ministrijas funkciju nodošanu citām institūcijām. Diskutēt par valsts pārvaldes uzbūvi ir nepieciešams, taču rūpīgi jāizvērtē, vai enerģētika ir joma, kurā valsts šobrīd var atļauties samazināt savu institucionālo kapacitāti.
37 % pieaugušo Latvijā trūkst lasītprasmes: ko tas patiesībā nozīmē?
37 % pieaugušo Latvijā ir nepietiekama lasītprasme vai prasme rēķināt, kas ir vairāk nekā OECD vidējais rādītājs. Tāpat Latvijā noslēdzies Starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS 2026 datu vākšanas posms, kurā izvērtētas vairāk nekā 4500 ceturto klašu skolēnu lasīšanas prasmes. Šie dati aktualizē jautājumu, kas skar ne tikai izglītības sistēmu, bet visu sabiedrību - kā attīstām prasmi lasīt?
