Sanita Bērziņa. Publicitātes foto.
Pēdējos gados Eiropā nonāk miljardiem mazas vērtības sūtījumu, kas pasūtīti ārpus Eiropas Savienības (ES). Ar šī gada 1. jūliju ES ir apņēmusies ieviest fiksētu nodevu 3 eiro apmērā par katru sīkpaku, kuras vērtība nepārsniedz 150 eiro un kas pasūtīta kādā no e-komercijas platformām, tādējādi tiešā veidā izmaiņas attiecinot uz lielākajām un populārākajām Ķīnas e-komercijas platformām.
Vienlaikus paredzams, ka šis lēmums aizsargās vietējo tirgu un nodrošinās godīgu konkurenci. Taču galvenais paliek nemainīgs – nodeva pati par sevi ir daļa no daudz plašākas ES muitas un e-komercijas reformas.
ES padome pērn apstiprināja jaunus muitas nodevu noteikumus mazajiem sūtījumiem, kas ES teritorijā galvenokārt nonāk caur Ķīnas e-komercijas platformām.
Līdz šim netiek aplikti ar nodokli tie pasūtījumi, kuru vērtība nepārsniedz 150 eiro. Kā liecina Eiropas Komisijas dati, 2024. gadā Eiropas tirgū nonāca vairāk nekā 4,5 miljardi šādu sūtījumu, un 91 % no tiem tika piegādāti tieši no Ķīnas. Šī statistika skaidri norāda – vietējais pircējs ir gatavs maksāt mazāk, bet kvalitatīvāku preci iegādāties pie vietējā tirgotāja neizvēlas. Skatoties ilgtermiņā, pircēju paradumi var būtiski mainīties, par labu izvēloties vietējā tirgotāja preci.
Ir nolemts piemērot fiksētu 3 eiro nodevu katrai sīkpaku sūtījumā ietvertajai atsevišķajai preču kategorijai no Ķīnas. Piemēram, ja vienā sūtījumā tiks importētas tikai vienas preču kategorijas preces – piemēram, vairāki zeķu pāri – piemērojamā nodeva būs 3 eiro. Savukārt gadījumos, kad vienā pasūtījumā apvienotas vairākas atšķirīgas preču kategorijas, piemēram, apģērbs un elektronika, kopējā nodevas summa pieaugs līdz 6 eiro. Ja sūtījumā vienlaikus atradīsies apģērbs, elektronikas preces un mājdzīvnieku aksesuāri, piemērojamā nodeva sasniegs jau 9 eiro.
Tas nozīmē, ka līdzšinējais impulsa pirkumu modelis no ārvalstu platformām patērētājiem var kļūt ievērojami dārgāks. Vienlaikus sagaidāms, ka daļa pircēju līdz 1. jūlijam varētu paātrināt iepirkumus vai rūpīgāk pārskatīt savu pirkumu grozu, cenšoties samazināt papildu izmaksas. Tomēr paredzams, ka šīs izmaiņas, visticamāk, nepārsniegs ierastās sezonālās svārstības e-komercijas tirgū.
Daļa Ķīnas uzņēmumu jau šobrīd izmanto infrastruktūru ES teritorijā, tādēļ noteikts preču apjoms Latviju sasniedz caur Eiropas loģistikas tīkliem. Šādos gadījumos sūtījumi uz ES var tikt transportēti kā lielākas vērtības krava, kam jau tiek piemērotas standarta muitas nodevas un PVN, līdz ar to fiksētā 3 eiro nodeva uz tiem neattiektos.
Lielākais izaicinājums šobrīd – neskaidrība
“Venipak” ieskatā, pagaidām būtisku kritumu sīkpaku apjomos no Ķīnas uz Baltiju vēl neprognozējam, un jāatzīst, ka situācija tirgū ir dinamiska. Galarezultāts būs atkarīgs no tā, kā šie pasākumi tiks ieviesti praksē, kā platformas pielāgos cenas un piegādes modeļus, kā arī no tā, vai mainīsies patērētāju iepirkšanās paradumi pēc 1. jūlija. Daudz kas būs atkarīgs no tā, cik veiksmīgi tirgotāji spēs pielāgoties jaunajam regulējumam, tostarp izmantojot IOSS (Import One-Stop Shop) sistēmu, kas paredz vienkāršotu PVN administrēšanu importam.
Ja nākotnē tiks ieviesti papildu nodokļi, stingrākas muitas prasības vai citi regulatīvi pasākumi, ietekme uz patērētāju iepirkšanās paradumiem un sūtījumu apjomiem varētu kļūt jūtamāka. Šobrīd novērojam, ka tirgus ir “nogaidīšanas” režīmā.
Šī ir tikai sākuma fāze
Uzņēmēji – e-komercijas un loģistikas uzņēmumi – pie jebkurām pārmaiņām spēj un spēs pielāgoties. Lai arī lielākā atbildība šajā gadījumā gulstas uz e-komercijas platformām, kuras atrodas ārpus ES valstīm, reālā ietekme tirgū būs redzama tikai ilgtermiņā – vai Baltijā samazināsies mazas vērtības sūtījumu imports, vai tomēr patērētāju paradumi būtiski nemainīsies. Salīdzinot ar Rietumeiropu, Baltijas valstis veido salīdzinoši nelielu daļu no kopējā e-komercijas importa apjoma no Ķīnas, tādēļ tiešā ietekme lokāli varētu būt mērenāka.
Vienlaikus šī situācija var kļūt arī par pārdomu brīdi pašiem patērētājiem. Nereti pircēji izvēlas iegādāties preces no Ķīnas e-komercijas platformām zemākas cenas dēļ, lai gan līdzvērtīgas vai kvalitatīvākas alternatīvas iespējams iegādāties arī vietējā tirgū. Ja papildu nodevas un stingrāki importa nosacījumi mazinās ietaupījuma starpību, daļa pircēju, iespējams, biežāk izvēlēsies vietējos uzņēmējus. Tas savukārt ilgtermiņā var kļūt par ieguvumu ne tikai Eiropas uzņēmējdarbības videi, bet arī kvalitatīvākai un caurskatāmākai e-komercijas videi kopumā.
Autore ir Venipak Latvija izpilddirektore.
