Līna Marta Sarma. Publicitātes foto.
Latvijas jaunuzņēmumu vide pēdējos 15 gados ir kļuvusi nobriedušāka. Ir vairāk programmu, dibinātāju un cilvēku, kuri uzņēmējdarbību uztver kā reālu karjeras ceļu. Nākamais jautājums ir kvalitāte, jo Latvijai nepieciešami uzņēmumi, kas rada augstu pievienoto vērtību un balstās zināšanās, nevis tikai jaunā idejā. Lielākās iespējas bieži atrodamas nozarēs, kuras publiski neizskatās pievilcīgas. Tās ir tehniskas, šauras un grūti izskaidrojamas vienā teikumā, tomēr tieši tur ir problēmas, kuru risināšanai vajadzīga pieredze, tehnoloģiska kompetence un pacietīgs darbs.
Vērtība rodas no konkrētas problēmas
Jaunuzņēmuma vērtība sākas ar skaidri saprastu problēmu. Jo precīzāk tā definēta, jo lielāka iespēja izveidot produktu, kuru konkurenti nevar ātri nokopēt. Šādas problēmas bieži ir ražošanā, loģistikā, enerģētikā, medicīnas tehnoloģijās, datu apstrādē, aparatūrā vai pētniecības infrastruktūrā. No malas šīs jomas var šķist garlaicīgas. Uzņēmumiem tās nozīmē augstākas izmaksas, drošības riskus, lēnākus procesus un neizmantotu efektivitāti. Labākos risinājumus var radīt cilvēki, kuri problēmu redz ikdienā un saprot, kāpēc līdzšinējie risinājumi nestrādā. Mazai valstij šāda pieeja ir īpaši svarīga. Latvijai ir grūti sacensties ar masveida patēriņa produktiem, kuros uzvar finansējuma apjoms, pārdošanas jauda un pieeja lieliem tirgiem. Šaurākās tehniskās jomās lielāka nozīme ir zināšanām, pieredzei un spējai ātri strādāt ar konkrētu klientu vajadzībām.
Loģistika parāda, kur meklējama praktiska vērtība
Labs piemērs ir loģistika. Tā reti nonāk tehnoloģiju diskusiju priekšplānā, taču bez tās nestrādā ražošana, tirdzniecība un piegādes ķēdes. Latvijai šī joma ir praktiski svarīga arī atrašanās vietas dēļ. Ja uzņēmums spēj radīt risinājumu, kas palīdz savienot reģionus, kravas, datus un uzņēmumus, tā vērtība nav atkarīga tikai no vietējā tirgus. Šāds produkts var būt vajadzīgs arī ārpus Latvijas, jo tas risina konkrētu biznesa problēmu, nevis tikai piedāvā vēl vienu digitālu ērtību.
Mākslīgais intelekts balstās uz neredzamu infrastruktūru
Mākslīgais intelekts publiski bieži asociējas ar čatbotu, attēlu ģeneratoru vai rīku tekstu sagatavošanai. Aiz šī redzamā slāņa ir infrastruktūra, bez kuras šādi risinājumi nevar pastāvēt. Lielo valodu modeļiem nepieciešama skaitļošanas jauda, augstas veiktspējas skaitļošanas centri, aparatūra, programmatūra un cilvēki, kuri prot ar šīm sistēmām strādāt. Augstas veiktspējas skaitļošana un paralēlā programmēšana veido pamatu, uz kura vēlāk top mākslīgā intelekta produkti. Ja infrastruktūra netiek līdzi, modeļus nevar trenēt pietiekami jaudīgi. Tāpēc nākamā mākslīgā intelekta attīstības fāze būs atkarīga arī no speciālistiem, kuru darbs ikdienas lietotājam paliek neredzams.
Zinātnei un uzņēmējiem jāsatiekas biežāk
Daļa nākamo jaunuzņēmumu var rasties akadēmiskajā vidē. Zinātnieki gadiem strādā ar sarežģītām problēmām un redz to tehnisko būtību. Uzņēmēji biežāk redz tirgu, klientu un veidu, kā risinājumu pārvērst produktā. Latvijai vajadzīgi formāti, kuros šīs puses satiekas regulāri. Citās universitātēs jau darbojas pieejas, kur zinātnieki vienkāršā valodā stāsta uzņēmējiem, pie kā strādā un kādas problēmas redz. Zinātniekam nav obligāti jākļūst par uzņēmuma dibinātāju. Uzņēmējam nav jākļūst par dziļo tehnoloģiju ekspertu. Taču cilvēkiem, kuri zina problēmas, jāsatiekas ar cilvēkiem, kuri spēj meklēt tirgū izmantojamu risinājumu. Šāda sadarbība ļauj praktiski izmantot akadēmisko potenciālu. Universitātes un pētniecības centri attīsta zināšanas, infrastruktūru un pētniecības projektus. Uzņēmumi palīdz tos pārbaudīt tirgū un pielāgot klientu vajadzībām.
Talants izšķir, vai ideja kļūst par uzņēmumu
Tehnoloģiju uzņēmumu attīstībai vajadzīgi cilvēki ar pieredzi un spēju strādāt nenoteiktībā. Īpaši vērtīgi ir speciālisti, kuri strādājuši strauji augošos uzņēmumos un saprot, kā pieņemt lēmumus brīdī, kad nav pilnīgas informācijas. Tikpat svarīgi ir jaunieši, kuri iegūst izglītību ārvalstīs, atgriežas Latvijā un ir gatavi strādāt pie sarežģītām idejām. Ar zināšanām vien nepietiek. Jaunuzņēmuma veidošana prasa pacietību un izturību. Pirmie gadi reti dod ātru rezultātu. Jāiztur posmi, kuros progress ir lēns, finansējums neskaidrs un risinājums vēl tikai top. Ideju var izstāstīt ātri. Dziļo tehnoloģiju uzņēmumu var uzbūvēt tikai ar ilgstošu darbu.
Par to jārunā publiski
Šāds skatījums būs arī viena no tēmām biedrības “Riga TechGirls” desmitgades festivālā 5. jūnijā. Sarunā par jaunākajām tehnoloģiju tendencēm fokuss būs uz zinātni, praktiski izmantojamām tehnoloģijām un tehnoloģisko pamatu, uz kura vēlāk rodas uzņēmumi. Latvijai ir jādomā mazāk par tehnoloģiju modi un vairāk par zināšanām, kas rada ilgtermiņa vērtību. Tas nozīmē ciešāku sadarbību starp zinātni un uzņēmējdarbību, lielākas uzmanības pievēršanu tehniskām nišām un mērķtiecīgu darbu ar sarežģītām nozares problēmām.
Daļa iespēju ir jomās, par kurām publiski runā maz: infrastruktūrā, zinātnē, tehniskos procesos un specializētos risinājumos. Šādos uzņēmumos vērtība rodas lēnāk, toties tā balstās zināšanās, pieredzē un klientam grūti aizstājamā produktā. Latvijai tas ir reālāks ceļš uz augstas pievienotās vērtības uzņēmumiem nekā sacensība ar kārtējo plaša patēriņa lietotni.
Autore ir biedrības Riga TechGirls valdes locekle.
