Ralfs Eduards Garančs. Publicitātes foto.
Eiropas tiesību telpa kļūst arvien sarežģītāka – ik gadu tiek pieņemti simtiem jaunu Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu, attīstās Eiropas Savienības tiesību regulējums, bet nacionālajām tiesām un juristiem jāspēj orientēties arvien plašākā juridiskās informācijas apjomā.
Ja pirms dažām desmitgadēm jurists lielākoties strādāja savas valsts tiesību sistēmas ietvaros, mūsdienās bez izpratnes par Eiropas tiesu praksi kvalitatīva juridiskā analīze bieži vien nav iespējama. Aizvien vairāk izaicinājums ir pārāk plašais informācijas apjoms un spēja tajā orientēties un atrast būtiskāko laikā, kad lēmumi jāpieņem arvien ātrāk.
Dialogs starp nacionālajām tiesām un Strasbūru nav vienvirziena process
Daudzos gadījumos ECT spriedumi pret Latviju tiek uztverti kā sava veida pārmetums valsti, taču šie spriedumi vienlaikus ir arī iespēja mācīties. Vairākās lietās, kas skatītas pret Latviju, paustās atziņas vēlāk kļuvušas nozīmīgas ne tikai Latvijai, bet arī citām Eiropas valstīm. Tas vēlreiz apliecina, ka dialogs starp nacionālajām tiesām un Strasbūru nav vienvirziena process, kurā Eiropa māca Latviju, bet savstarpēja zināšanu apmaiņa, kurā arī Latvijas tiesu prakse var sniegt ieguldījumu kopējā Eiropas tiesību attīstībā.
MI risinājumi var būtiski palīdzēt
Vienlaikus jāatzīst, ka Eiropas tiesību telpa kļūst arvien sarežģītāka. Juristiem, tiesnešiem, valsts iestādēm un advokātiem vairs nepietiek pārzināt tikai Latvijas normatīvos aktus un nacionālo judikatūru. Lai pieņemtu kvalitatīvus lēmumus, arvien biežāk nepieciešams orientēties arī Eiropas tiesību praksē un mūsdienu izaicinājums ir spēja nepieciešamo informāciju atrast, atlasīt un saprast pietiekami ātri. Tieši šeit arvien nozīmīgāku lomu sāk spēlēt tehnoloģijas - ja vēl pirms dažiem gadiem juridiskā izpēte nozīmēja stundām ilgu darbu vairākās datubāzēs, mūsdienās mākslīgā intelekta (MI) risinājumi spēj būtiski atvieglot šo procesu. Svarīgi gan saprast, ka tas nenozīmē juridisku lēmumu nodošanu algoritmiem, tomēr tehnoloģijas var palīdzēt daudz ātrāk atrast saistītos tiesu nolēmumus, identificēt līdzīgas lietas, analizēt normatīvo aktu piemērošanas tendences un strukturēt milzīgu informācijas apjomu tādā veidā, lai cilvēks varētu koncentrēties uz būtiskāko – juridisko argumentāciju un profesionālu vērtējumu.
Saņemt rezultātus no visas Eiropas cilvēktiesību judikatūras
Šādu pieeju cenšamies attīstīt arī Latvijā radītajā juridiskās analīzes platformā ECLI.ai. Platformā nesen integrēti arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi, ļaujot tos meklēt un analizēt latviešu valodā neatkarīgi no tā, vai konkrētais nolēmums sākotnēji publicēts angļu vai franču valodā. Tas nozīmē, ka lietotājs var uzdot jautājumu latviski un saņemt rezultātus no visas Eiropas cilvēktiesību judikatūras, nevis tikai no Latvijas avotiem. Mūsu mērķis nav aizstāt juristu darbu, bet gan palīdzēt efektīvāk orientēties arvien plašākajā tiesiskās informācijas telpā un padarīt Eiropas judikatūru pieejamāku tiem, kuri ar to strādā ikdienā.
No efektīvākas juridiskās informācijas aprites iegūst visa sabiedrība
Šādu risinājumu nozīme nav saistīta tikai ar profesionāļu ērtībām, jo galu galā no efektīvākas juridiskās informācijas aprites iegūst visa sabiedrība. Ja tiesnesim, advokātam vai valsts iestādei ir iespēja ātrāk atrast atbilstošu judikatūru un kvalitatīvāk izvērtēt lietas apstākļus, tas var veicināt konsekventāku tiesību piemērošanu un saprotamākus lēmumus. Savukārt cilvēkam, kurš risina darba strīdu, ģimenes lietu vai citu juridisku jautājumu, svarīgākais ir nevis izmantotā tehnoloģija, bet gan tas, lai process būtu taisnīgs, saprotams un notiktu saprātīgā termiņā.
Eiropas cilvēktiesību sistēma ir veidota ar mērķi aizsargāt cilvēku tiesības neatkarīgi no valsts robežām, taču šī sistēma var pilnvērtīgi darboties tikai tad, ja tās radītās zināšanas ir pieejamas un izmantojamas praksē. Nākamais izaicinājums Eiropas tiesiskajā telpā nav tikai jaunu normu vai spriedumu radīšana, tikpat svarīga kļūst spēja orientēties esošajā informācijā un izmantot to gudrāk. Valstis, kas pratīs savienot juridisko kompetenci ar modernām tehnoloģijām, iegūs ne tikai efektīvāku tieslietu sistēmu, bet arī lielāku sabiedrības uzticēšanos tiesiskumam, un tieši uzticēšanās ir viens no vērtīgākajiem resursiem jebkurā demokrātiskā valstī.
Autors ir ECLI.ai vadītājs un risinājuma tehniskais līdzautors.
