Pāreja uz elektroauto būs daudz grūtāka, nekā šķiet tagad

  • Mats Buzelis
  • 10.08.2023.
Foto - Edijs Pālens, LETA

Foto - Edijs Pālens, LETA

Jaunu iekšdedzes dzinēju automašīnu tirdzniecības aizliegums no 2035. gada pašlaik ir ārkārtīgi ambiciozs. Jaunu elektroauto reģistrācijas apjomi pieaug, taču Austrumu valstis krietni iepaliek Rietumvalstu rādītājiem.

Acīmredzams ieguvums tiem, kas to var atļauties

2021. gadā no visām platformā pārbaudītajām automašīnām elektroauto īpatsvars bija tikai 0,2%. Gadu vēlāk tas dubultojās līdz 0,4%. Savukārt 2023. gada pirmajos piecos mēnešos īpatsvars sasniedzis 0,6%. Lai arī šie procenti var šķist niecīgi, absolūtajos skaitļos ir pārbaudīti desmitiem tūkstošu elektroauto.

Aizvien vairāk autobraucēju izvēlas elektriskos auto. Ņemot vērā apkopju un uzturēšanas izmaksas, šis lēmums ir loģisks. Lai arī elektroauto atlikusī vērtība pēc pirkšanas ir visai uztraucoša, ar tiem ir vieglāk “sadzīvot”, jo elektriskās mašīnas retāk plīst un nepieciešams pievērst mazāk pūles apkopei. Nav vajadzīgs mainīt eļļas un filtrus ik pēc 30 tūkstošiem nobrauktu kilometru.

Uzlāde kā process ir kas tāds, pie kā ir jāpierod, bet autovadītāji, kas veiksmīgi uzlādi ir iestrādājuši savā ikdienā, to uzskata par ērtāku nekā degvielas uzpildīšanu. Parasti šie autovadītāji transportlīdzekļus lādē naktī un tikai retu reizi pieslēdzas publiski pieejamajiem lādētājiem.

Vājā vieta – infrastruktūra

Pat ja visi autobraucēji varētu atļauties iegādāties elektroauto, tas nenozīmē, ka visi arī labprāt to darītu. Personām, kurām mājās nav lādēšanas punkta vai arī to nav iespējams izmantot darba laikā, pieslēgšanās pie publiski pieejama lādētāja būtu apgrūtinošāka nekā degvielas uzpilde.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Uzlāde ne tikai paņem vairāk laika nekā benzīna vai dīzeļdegvielas uzpilde, ir arī nepieciešams izmantot dažādas lietotnes. Process nav ne tuvu tām ērtībām, pie kurām ir pieraduši autobraucēji, jo nepastāv iespēja vienkārši uzlādēties un tikai tad samaksāt.

Kamēr elektroauto pilsētvidē, kur nepārtraukti nepieciešams bremzēt, ir ļoti efektīvi, tie nav tik spējīgi uz šosejām un valsts nozīmes ceļiem. Šeit ir nozīmīga dubultā proporcija starp ātrumu un aerodinamiku. Attiecīgi, ja ātrums palielinās divtik, auto vilkme kļūst četras reizes lielāka. Šī principa dēļ samazinās veicamo kilometru skaits un maksimālais ātrums. Tas savukārt elektroauto padara par tālākiem pārbraucieniem neērtu transportlīdzekli.

Problēmas, par kurām daudzi neaizdomājas

Taču nopietnākās problēmas ir tās, par kurām runā tikai retais. Dažas autostāvvietas nav piemērotas tik smagiem spēkratiem, kādi ir elektroauto. Apjomīgas baterijas elektriskos auto padara daudz smagākus. Tādēļ daudzstāvu autostāvvietām vai tiltiem, iespējams, vajadzētu pārskatīt maksimālo noslodzi.

Turklāt ir arī zināma neskaidrība par elektroauto drošību. Ņemot vērā, ka akumulatori uzkrāj lielu enerģijas daudzumu, ugunsgrēka gadījumā tos ir ļoti grūti nodzēst. Līdz šim ugunsdzēsējiem nav bijis viegli nodzēst degošus elektroauto ar lielas kapacitātes akumulatoriem. Tas ir vēl jo bīstamāk, ja elektroauto aizdegas pazemes stāvvietā, piemēram, daudzdzīvokļu ēkas pagrabstāvā.

Daudz jautājumu rodas arī par elektroauto nākotni 20 gadus pēc to ražošanas. Pašlaik ir lielas lietotu elektroauto izvēles iespējas. Taču pēc 10 gadiem elektroauto kļūs aizvien vecāki. Cik vērtīgs būs lietotu auto tirgus, ja akumulatori būs jau gandrīz nolietoti?

 

Autors ir auto nozares eksperts un carVertical komunikācijas vadītājs

Līdzīgi raksti

Viedoklis Darja Voitjuka

Jaunais pedagogu atalgojuma modelis – apdraudējums izglītības kvalitātei

Iepazīstoties ar jauno pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā”, daudzi izglītības nozares profesionāļi cerēja, ka beidzot tiks rasts ilgtspējīgs risinājums, kas balstīts izglītības kvalitātē un vienlīdzīgās iespējās visiem skolēniem.

Viedoklis Gatis Ozols

Digitālā Eiropa nav tikai nākotne – tā ir Latvijas iespēja šodien

Ātrāka diagnosticēšana slimnīcās, gudrāka satiksmes plānošana un uzņēmumu iespējas testēt jaunu tehnoloģiju bez lieliem sākotnējiem ieguldījumiem. Šie ir tikai daži piemēri iespējām, ko piedāvā Eiropas Savienības Digitālās Eiropas programma (DEP) digitālo inovāciju atbalstam. Tā Latvijā jau tiek īstenota, bet kļūs vēl pieejamāka kā uzņēmējiem, tā publiskā sektora organizācijām un iestādēm.

Jaunākajā žurnālā