Kāpēc bankas “nē” ne vienmēr nozīmē “nē”?

  • Reinis Bērziņš
  • 17.03.2025.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Nepietiekams finansējums Latvijas uzņēmējdarbībā Ekonomikas barometra pētījumā atzīts kā viens no galvenajiem izaugsmi bremzējošiem faktoriem un atpalicības iemesliem no Lietuvas un Igaunijas. Vienlaikus Latvijas Banka izpētījusi, ka Latvijā ir būtisks neizmantots kreditēšanas potenciāls – ja izlemtu kreditēties kaut trešdaļa no apmēram 25 000 Latvijas uzņēmumiem, kas potenciāli ir kreditējami, kredītu portfelis varētu pieaugt par diviem miljardiem eiro jeb 5–6% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ļoti būtiska loma gausā kreditēšanas procesa iekustināšanā ir attīstības bankām, tai skaitā ALTUM, kas ar dažādiem finanšu instrumentiem, arī garantijām, palīdz pārvarēt galvenos iemeslus, kuru dēļ pat labiem biznesa projektiem bankās ir grūtāk tikt pie finansējuma. ALTUM garantiju portfelis visu laiku ir stabili augošs un pērn pirmo reizi pārsniedza pusmiljarda slieksni; to nozīmīgi audzē arī mājokļu garantijas privātpersonām. Tas liecina, ka šis finanšu instruments strādā un izpratne par to arvien aug. Vienlaikus, redzot vēl neizmantoto potenciālu kreditēšanā, vēlos atkal akcentēt, kāpēc kredītu garantijas ir tik noderīgs instruments kreditēšanas veicināšanai – tas daudzos gadījumos bankas potenciālo “nē” uzņēmējam var pārvērst par “jā”.

Turklāt pašlaik ALTUM garantija visiem uzņēmumiem ir bezmaksas – kopš pagājušā gada rudens darījumiem tiek piemērota 0% garantijas prēmijas likme.

Svarīgi, ka neraugoties uz pēdējo gadu izaicinājumiem, Latvijas uzņēmumu finansiālais stāvoklis nav būtiski pasliktinājies. Uzņēmumu rentabilitāte saglabājas augsta, parādu slogs turpina sarukt, spēja segt pat palielinātos procentu maksājumus joprojām ir vēsturiski augstā līmenī. Arī Krievijas iebrukums Ukrainā un ar to saistītā energoresursu krīze nav būtiski veicinājusi uzņēmumu bankrotu. Latvijas uzņēmumu finansiālā veselība ir pietiekami laba.

Tomēr joprojām Latvijā “ir vērā ņemams uzņēmumu kreditēšanas potenciāls”, norāda Latvijas Banka. Ja kreditēšanas potenciāls ir liels, kas spēcīgus un perspektīvus uzņēmumus attur no kreditēšanās? Publiski tiek minēti vairāki iemesli, tai skaitā 2008. gada finanšu krīzes negatīvā pieredze, uzņēmēju negatavība iziet no ēnu ekonomikas, uzņēmējdarbības vide, augstas procentu likmes. Redzams, ka viens no būtiskiem šķēršļiem ir arī nodrošinājuma prasības, ko klientiem izvirza bankas. Kredītiestādes Latvijā pret zaudējumu risku nodrošinās ar ļoti stingrām ķīlas prasībām – kredītiem tiek prasīts biežāk un vairāk nodrošinājuma nekā citās eirozonas valstīs, tas bieži vien kļūst par nepārvaramu barjeru daudziem uzņēmējiem (Latvijas Bankas finanšu pieejamības 2024. gada pārskats).

Uzņēmēju aptaujas liecina, ka 10% no Latvijas uzņēmumiem pat necenšas pieteikties aizdevumiem, jo baidās no atteikuma. Eiropas Investīciju bankas aptauja liecina, ka finansiāli ierobežoto uzņēmumu* īpatsvars Latvijā pēdējos gados turas 15% robežās – tas vairāk nekā divas reizes pārsniedz Igaunijas un ES vidējo rādītāju.

Mazināt bažas un bailes piesaistīt banku finansējumu uzņēmumu attīstībai var mazināt ALTUM nodrošinātie finanšu instrumenti, kas tiek finansēti arī no Eiropas Reģionālās attīstības fonda resursiem, piemēram, kredītu garantijas, paralēlie aizdevumi, eksporta garantijas (kā faktoringa nodrošinājums) un riska kapitāla finansējums, palīdz novērst galvenos iemeslus, kuru dēļ uzņēmējiem bankās ir grūtāk piesaistīt finansējumu. Piemēram, ALTUM var sniegt kredīta garantijas kā papildu nodrošinājumu uzņēmuma saistībām, ja ar esošo nodrošinājumu nepietiek investīciju vai apgrozāmo līdzekļu aizdevumam no bankas. Bankām tā ir papildu drošība, bet uzņēmumam – iespēja saņemt izdevīgākus aizdevuma nosacījumus: zemāku likmi un lielāku aizdevuma summu.

Lai veicinātu uzņēmumu iespējas aizņemties finansējumu bankās, ALTUM nesen atvērusi jau ceturto portfeļgarantiju kārtu, kas ļauj finansētājiem piešķirt aizdevumus un citus finanšu pakalpojumus ar ALTUM garantiju par kopējo finansējuma apjomu vismaz 83 miljoni eiro. Tā tiek nodrošināta vēl ātrāka un vienkāršāka garantiju saņemšana, kas ļauj uzņēmējiem fokusēties uz izaugsmi un attīstību, nevis sarežģītiem finansēšanas procesiem.

 

Autors ir ALTUM valdes priekšsēdētājs

* Finansiāli ierobežoti uzņēmumi ir tie uzņēmumi, kuri ir pieteikušies ārējam finansējumam, bet to nav saņēmuši, saņēmuši mazāk nekā gaidīts, kā arī tie, kuri nav pieteikušies iespējama noraidījuma vai augstas cenas dēļ.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Viedoklis Rauls Eametss

Baltijas ekonomika uz pārmaiņu sliekšņa: ko 2026. gads nesīs Latvijai?

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Viedoklis Viesturs Bulāns

Ar kādu “iekšējo temperatūru” uzņēmumi noslēdz gadu?

Gada beigas tradicionāli ir laiks, kad organizācijas atskatās uz aizvadīto gadu un definē plānus nākamajam darba cēlienam. Tas nereti ir arī emocionālās bilances laiks, kad darbinieki izvērtē, vai viņi jūtas novērtēti, vai bijusi jēga no ieguldītā darba un darba devējs par viņiem ir rūpējies, ne tikai prasījis rezultātu? Ja atbilde ir “drīzāk nē”, tad janvāris var kļūt par aktīvu darba meklēšanas mēnesi, taču, ja darba devējs visu gadu ir pievērsis uzmanību darbinieku labbūtībai, iesaistei un motivācijai, decembris var kļūt par brīdi, kad ar gandarījumu atskatīties uz paveikto un definēt drosmīgus nākotnes mērķus – gan no darba devēja, gan darbinieka perspektīvas. Likumsakarīgi rodas jautājums, kā saprast, vai darbinieki jūtas novērtēti un gatavi jaunā gada mērķiem?

Jaunākajā žurnālā