Ilustratīvs attēls
Strādājot ar U18 un U20 izlases jauniešiem, var redzēt, ka viņiem ir augsti mērķi, taču vienlaikus jaunieši uz dzīvi raugās reāli. Jaunie sportisti lieliski apzinās, ka papildus treniņiem nepieciešams iegūt arī izglītību, viņi nav jāskubina mācīties. Katram ir savs mērķis sportā, bet citas jomas netiek atstātas novārtā, turklāt, daļa jauniešu izmanto sporta sniegto iespēju iegūt izglītību ārvalstīs.
Vieglatlētu vidū ir topošie juristi, IT speciālisti u.c.
Neraugoties uz to, ka vieglatlētiem, tāpat kā citu sporta veidu pārstāvjiem, dienā mēdz būt pat vairāki treniņi, jauniešiem kā prioritārās ir mācības. Arī attālināto mācību laikā vispirms bija skola un tikai pēc tam treniņi. Pretējiem dažādiem uzskatiem, sportistiem ir svarīga arī izglītība, turklāt, nebūt nav tā, ka visi jaunieši mācās tikai par treneriem vai sporta pedagogiem. Vieglatlētu vidū ir topošie juristi, IT speciālisti, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, kā arī jaunieši, kuri vienlaikus dienē Nacionālajos bruņotajos spēkos. Jaunieši izvēlas arī mācību virzienus, kas prasa lielus laika ieguldījumus, un spēj tos savienot ar sportu. Vieglatlētikā ir iespējams trenēties ar pilnu atdevi un arī sekmīgi mācīties vai studēt.
Skolas varētu būt pretimnākošākas
Sporta rūdījums palīdz jauniešiem arī tikt galā ar lielo slodzi skolā. Jāsaka, ka ne visas skolas ir saprotošas un pretimnākošas tiem jauniešiem, kuri aktīvi trenējas. Tikai retajā mācību iestādē interesē tas, ko bērns dara ārpus skolas. Mans vecākais dēls, kurš visu laiku apmeklēja parasto skolu, šogad nolēma pāriet uz Eiropas Tālmācības vidusskolu, lai varētu veiksmīgi turpināt hokeja treniņus. Šobrīd viņš mācās pat cītīgāk, nekā iepriekš – pats plāno savu dienu, rēķina, cik laika veltīt mācībām, cik – treniņiem. Vecākiem pat nav jāiejaucas. Patiesībā, tālmācība ir kvalitatīvāka, nekā attālinātās mācības parastajā skolā, jo šeit pedagogi ir īpaši tam pielāgojušies.
Runājot par jauniešu motivāciju, jāsaka, ka tā ir augsta. Viņi lieliski apzinās, ka bez intensīviem treniņiem nebūs sasniegumu un uzvaru, bet bez izglītības – veiksmīga karjera un labs atalgojums. Jaunie sportisti arī apzinās, ka aktīvā sporta dzīve nevar turpināties visu laiku – aktīvākais posms būs līdz divdesmit vai divdesmit pieciem gadiem, tāpēc jau savlaicīgi nepieciešams domāt, kas sekos pēc tam. Jauniešu izvēles arī apliecina, ka viņi nemācās tikai ķeksīša pēc.
Lai nopelnītu, jābūt augstiem rādītājiem
Lai nopelnītu ar sportu Latvijā, ir jābūt ļoti labam sportistam. Protams, ir atsevišķi sporta veidi, kuros var nopelnīt labāk, bet kopējās tendences liecina, ka ar vidējiem sasniegumiem neizdosies nopelnīt pietiekami, lai dzīvotu pilnvērtīgi, nedomājot par papildus darbu. Var nopelnīt, lai izdzīvotu, taču mēs visi vēlamies, ko vairāk. Ja salīdzinām mūsu jauniešu konkurētspēju ar vienaudžiem ārvalstīs, tad jāsaka, ka lielai daļai jauno vieglatlētu citās pasaules valstīs ir plašākas iespējas veltīt sevi sportam, nedomājot par to, ka nepieciešams arī strādāt. Daudzi labi sportisti Latvijā kādā brīdī nonāk izvēlas priekšā – turpināt sportot vai veidot karjeru un strādāt. Tieši finansiālais apsvērums nereti kalpo par pamatu tam, ka priekšroka tiek dota darbam, lai gan ir visas izredzes demonstrēt lieliskus sasniegumus sportā.
Jāpiezīmē, ka, sākotnēji jaunieši nedomā par lieliem sasniegumiem, bet izbauda procesu un socializēšanās iespējas, ko sniedz treniņi. Īpaši spilgti tas iezīmējās periodā, kad mācības skolā bija attālināti, bet izlases treniņi varēja notikt klātienē. Vēl daļa jauniešu redz sportu, kā iespēju, lai studētu ārzemēs. Nav noslēpums, ka šobrīd ir daudz un dažādas stipendiju programmas, kas ļauj talantīgiem vieglatlētiem iegūt izglītību ārvalstīs dažādās jomās. Vieglatlētu vidū ir daudzi jaunieši, kas studē, piemēram, ASV. Studijas ir apmaksātas un jaunieši to labprāt izmanto.
Autors ir vieglatlētikas treneris, trīs bērnu tēvs
