Baiba Rubesa. Publicitātes foto.
Vidējais mūža ilgums pieaug gandrīz visā pasaulē, īpaši valstīs, kur ir attīstītas tehnoloģijas un augsti medicīnas pakalpojumu standarti. Ja pirms 30 gadiem reti dzirdēja par cilvēkiem, kuri sasniedz 100 gadu vecumu, tagad divi ASV prezidenti pēc kārtas ir tuvu 80 gadu atzīmei! Manas jaunības laikā jau 60 gadu vecumu sasniegušie šķita veci un no ekonomiskā viedokļa – “norakstāmi”. Atceros savu vectēvu, kurš savos 70 gados man likās ļoti sens. Tagad, pašai esot šajā vecumā, saprotu, ka tas ir tikai skaitlis – ne jūtos, ne vairs domāju tā. Pēdējo 100 gadu laikā dzīves ilgums ir būtiski pieaudzis, kas ir ievērojams sasniegums, bet vienlaikus arī nopietns izaicinājums valstu ekonomikām.
Ja pirmās brīvvalsts laikā jaundzimušo paredzamais mūža ilgums Latvijā bija tikai 50 līdz 60 gadi, mūsdienās tas ir pieaudzis par vairāk nekā 20 gadiem. Taču, vienlaikus samazinoties dzimstībai, sabiedrība strauji noveco, radot nopietnas darbaspēka problēmas. Ir skaidrs, ka pensionēšanās vecums turpinās pieaugt, tādēļ valstij, darba devējiem un katram no mums ir jādomā, kā pēc iespējas ilgāk saglabāt labu fizisko un mentālo veselību. Tikai tā iespējams ne vien pagarināt darba dzīves ilgumu, bet arī nodrošināt kvalitatīvas vecumdienas, kurās dzīvojam pilnvērtīgi, nevis tikai eksistējam.
