Dīzeļdzinēju loma kravas pārvadājumos līdz 2030. gadam un pēc tam

  • Ričards Andersons, "CrossChem" valdes priekšsēdētājs
  • 05.08.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Eiropas Savienība (ES) šovasar publiskojusi vēl vērienīgākus plānus cīņai pret klimata pārmaiņām (Fit for 55 jeb Piemēroti 55), lai līdz 2030. gadam samazinātu emisijas par 55%. Jaunie plāni izvirza stingrākus CO2 emisiju standartus vieglajām automašīnām un furgoniem, kamēr uz smagās kravas transportu attiecas iepriekš nospraustais mērķis emisiju samazināšanā par 30% līdz 2030. gadam. Eiropas zaļais kurss rada lielu spiedienu transporta nozarei, taču joprojām nav skaidrs, kā tiks darbinātas rītdienas bezizmešu kravas automašīnas.

Smagās kravas automašīnas ir galvenais kravu pārvadājumu veids Eiropā un rada apmēram vienu trešdaļu pasaules enerģijas patēriņa un siltumnīcefekta gāzu emisijas transporta nozarē. Tāpēc dienu no dienas zaļā kursa nospraustie mērķi kļūst par aizvien lielāku izaicinājumu smagā transporta ražotājiem un uzņēmumiem, kuri izveidojuši spēcīgas piegāžu ķēdes un ir atkarīgi no preču un izejvielu pārvadājumiem.

Autotransporta sakārtošanas problēma eksponenciāli pieaug tādā kravu transporta segmentā, kam raksturīga augsta transportlīdzekļa masa savienojumā ar lielām braukšanas distancēm.

Visā pasaulē šobrīd tiek strādāts pie alternatīvām tehnoloģijām, kas varētu samazināt kravas transporta radīto ietekmi uz vidi, taču pašlaik šīm tehnoloģijām ir augstas izmaksas, mazs kalpošanas laiks un trūkstoša uzpildes infrastruktūra. Nozare ir ļoti pacietīga, taču emisiju daudzums ir jākontrolē jau tagad.

Dīzeļdzinēju tehnoloģiskie risinājumi pēdējo gadu laikā ir krietni attīstījušies, lai ierobežotu gaisa piesārņojumu un samazinātu siltumnīcefekta gāzu radīto vides piesārņojumu. Mūsdienīgi dīzeļdzinēji ar emisiju kontroles sistēmām apvieno ievērojamu degvielas ekonomiju un gandrīz nulles slāpekļa oksīda (NOx) emisiju, padarot tos par vienu no ekonomiski izdevīgākajiem transporta radīto emisiju samazināšanas risinājumiem laikā, kamēr alternatīvās tehnoloģijas kravas transportam ir tikai izstrādes stadijā. Ārpus Eiropas un mazattīstības valstīs dīzeļdzinēju ar emisiju kontroles sistēmām loma tā ekonomiskā izdevīguma un gaisa piesārņojuma ierobežošanā tiek paredzēta vēl  ilgāka.

Selektīvā katalītiskā reducēšanas sistēma (SCR, no angļu val. Selective Catalytic Reduction) pašlaik tiek uzskatīta par vienu no efektīvākajām emisiju kontroles sistēmām, lai izpildītu emisiju standartus un prasības, kā arī lai novērstu piesārņojošo vielu kaitīgo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Sākotnēji SCR sistēmas tika izmantotas tikai stacionārās elektrostacijās un rūpnieciskās iekārtās, bet tagad tās plaši izmanto arī dīzeļdzinējos, sākot ar smagajām kravas automašīnām, vieglajām automašīnām un beidzot ar lokomotīvēm un kuģiem. SCR darbina dīzeļdzinēju izplūdes sistēmas attīrīšanas šķidrums AdBlue®, kas būtiski samazina automašīnu izplūdes gāzu kaitīgo izmešu nokļūšanu vidē, neitralizējot apmēram 98% no dīzeļdzinēja radītajiem NOx nekaitīgā slāpeklī un ūdens tvaikos.

CrossChem savā darbības laikā kopš 2007. gada ir saražojis vairāk nekā miljardu AdBlue® litru. Iestājoties par ilgtspējīgas transporta nozares attīstību, esam aprēķinājuši, ka mūsu ražotais izplūdes sistēmas attīrīšanas šķidrums AdBlue® neitralizē 195 gramus NOx uz 100 km - tādējādi kopumā esam palīdzējuši neitralizēt 390 tūkstošus tonnu slāpekļa oksīdu visā pasaulē, atbalstot Eiropas zaļā kursa nospraustos mērķus, kamēr citas, ekonomiski izdevīgas degvielas alternatīvas kravas transportam ir mazattīstītas.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Latvijas Jaunatnes padome

Jauniešu līdzdalība un uzticība kā valsts pamats

Uzticēšanās starp iedzīvotājiem un valsti ir viens no svarīgākajiem stabilas un ilgtspējīgas demokrātijas pamatiem. Bez uzticēšanās sabiedrība kļūst pasīvāka, skeptiskāka un mazāk gatava iesaistīties valsts stiprināšanā un nākotnes attīstībā. Tomēr īpaši nozīmīga ir tieši jauniešu uzticēšanās — tā nosaka ne vien šīs paaudzes attieksmi pret valsti šodien, bet arī to, kāda būs Latvijas demokrātija rīt.

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Jaunākajā žurnālā