Dīzeļdzinēju loma kravas pārvadājumos līdz 2030. gadam un pēc tam

  • Ričards Andersons, "CrossChem" valdes priekšsēdētājs
  • 05.08.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Eiropas Savienība (ES) šovasar publiskojusi vēl vērienīgākus plānus cīņai pret klimata pārmaiņām (Fit for 55 jeb Piemēroti 55), lai līdz 2030. gadam samazinātu emisijas par 55%. Jaunie plāni izvirza stingrākus CO2 emisiju standartus vieglajām automašīnām un furgoniem, kamēr uz smagās kravas transportu attiecas iepriekš nospraustais mērķis emisiju samazināšanā par 30% līdz 2030. gadam. Eiropas zaļais kurss rada lielu spiedienu transporta nozarei, taču joprojām nav skaidrs, kā tiks darbinātas rītdienas bezizmešu kravas automašīnas.

Smagās kravas automašīnas ir galvenais kravu pārvadājumu veids Eiropā un rada apmēram vienu trešdaļu pasaules enerģijas patēriņa un siltumnīcefekta gāzu emisijas transporta nozarē. Tāpēc dienu no dienas zaļā kursa nospraustie mērķi kļūst par aizvien lielāku izaicinājumu smagā transporta ražotājiem un uzņēmumiem, kuri izveidojuši spēcīgas piegāžu ķēdes un ir atkarīgi no preču un izejvielu pārvadājumiem.

Autotransporta sakārtošanas problēma eksponenciāli pieaug tādā kravu transporta segmentā, kam raksturīga augsta transportlīdzekļa masa savienojumā ar lielām braukšanas distancēm.

Visā pasaulē šobrīd tiek strādāts pie alternatīvām tehnoloģijām, kas varētu samazināt kravas transporta radīto ietekmi uz vidi, taču pašlaik šīm tehnoloģijām ir augstas izmaksas, mazs kalpošanas laiks un trūkstoša uzpildes infrastruktūra. Nozare ir ļoti pacietīga, taču emisiju daudzums ir jākontrolē jau tagad.

Dīzeļdzinēju tehnoloģiskie risinājumi pēdējo gadu laikā ir krietni attīstījušies, lai ierobežotu gaisa piesārņojumu un samazinātu siltumnīcefekta gāzu radīto vides piesārņojumu. Mūsdienīgi dīzeļdzinēji ar emisiju kontroles sistēmām apvieno ievērojamu degvielas ekonomiju un gandrīz nulles slāpekļa oksīda (NOx) emisiju, padarot tos par vienu no ekonomiski izdevīgākajiem transporta radīto emisiju samazināšanas risinājumiem laikā, kamēr alternatīvās tehnoloģijas kravas transportam ir tikai izstrādes stadijā. Ārpus Eiropas un mazattīstības valstīs dīzeļdzinēju ar emisiju kontroles sistēmām loma tā ekonomiskā izdevīguma un gaisa piesārņojuma ierobežošanā tiek paredzēta vēl  ilgāka.

Selektīvā katalītiskā reducēšanas sistēma (SCR, no angļu val. Selective Catalytic Reduction) pašlaik tiek uzskatīta par vienu no efektīvākajām emisiju kontroles sistēmām, lai izpildītu emisiju standartus un prasības, kā arī lai novērstu piesārņojošo vielu kaitīgo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Sākotnēji SCR sistēmas tika izmantotas tikai stacionārās elektrostacijās un rūpnieciskās iekārtās, bet tagad tās plaši izmanto arī dīzeļdzinējos, sākot ar smagajām kravas automašīnām, vieglajām automašīnām un beidzot ar lokomotīvēm un kuģiem. SCR darbina dīzeļdzinēju izplūdes sistēmas attīrīšanas šķidrums AdBlue®, kas būtiski samazina automašīnu izplūdes gāzu kaitīgo izmešu nokļūšanu vidē, neitralizējot apmēram 98% no dīzeļdzinēja radītajiem NOx nekaitīgā slāpeklī un ūdens tvaikos.

CrossChem savā darbības laikā kopš 2007. gada ir saražojis vairāk nekā miljardu AdBlue® litru. Iestājoties par ilgtspējīgas transporta nozares attīstību, esam aprēķinājuši, ka mūsu ražotais izplūdes sistēmas attīrīšanas šķidrums AdBlue® neitralizē 195 gramus NOx uz 100 km - tādējādi kopumā esam palīdzējuši neitralizēt 390 tūkstošus tonnu slāpekļa oksīdu visā pasaulē, atbalstot Eiropas zaļā kursa nospraustos mērķus, kamēr citas, ekonomiski izdevīgas degvielas alternatīvas kravas transportam ir mazattīstītas.

Līdzīgi raksti

Viedoklis Juris Alberts Ulmanis

Pasaule no sava līdera ASV turpmāk saņems mazāk

Pateicoties Amerikas Savienoto Valstu nozīmīgajai vietai pasaulē un Holivudas filmu «kultūras eksportam», ASV Neatkarības dienas svinības izvērtušās par globālu notikumu.

Viedoklis Reinis Pozņaks

Ja nebūtu sankciju, Krievijas tanki būtu vēl tuvāk

Krievijas iebrukums Ukrainā joprojām turpinās. Tajā pašā laikā arvien biežāk dzirdamas šaubas par Eiropas Savienības sankciju efektivitāti. Tiek apgalvots - ja jau Putins nav atkāpies no Ukrainas, tad sankcijas, acīmredzot, nestrādā.

Viedoklis Rihards Kols

ES paplašina finansējuma pieejamību aizsardzībai: ko “miniomnibus” nozīmē Latvijai?

Eiropas regulējumi reti izraisa aizrautīgas diskusijas vai plašu sabiedrības interesi. Parasti tie tiek uzskatīti par nesaprotamu birokrātisku dokumentu mudžekli, kas šķiet radīti tikai ierēdņu un politiķu priekam.

Viedoklis Valdis Turlais

Rīsu spēles jeb Ko slēpj selektīva pārtikas cenu salīdzināšana

Ik pa laikam publisko telpu satricina Latvijas Bankas ekspertu apkopotās pārtikas cenu atšķirības Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lielveikalos.

Jaunākajā žurnālā