![](https://ir.lv/wp-content/uploads/2017/09/img_1317.jpg)
Tekstilmāksliniece Laima Kaugure panākusi, ka viņas Studija Naturals austā lina «dižciltīgo burzīgumu» iecienījuši klienti dažādās pasaules malās, arī Latvijā
Laima Kaugure neuzskata sevi par uzņēmēju, un arī viņas studija neizskatās pēc veikala. Pagājušā gadsimta sākumā celto Rīgas īres namu pagalmā paslēpusies gaiši izkrāsotā un stiklotā Studija Naturals, kur no augstajiem griestiem pie katras kustības viegli saviļņojas plāns, teju caurspīdīgs lina audums. Plauktos salikti audumi dažādos baltās krāsas toņos, bet statīvos savu dzīvi sākušas drēbes, kas ilgojas pēc koncertiem, viesībām un aristokrātiskas dzīves lauku muižās. Te Laima sagaida klientus, no kuriem daudzi kļuvuši par draugiem. Tikpat rūpīga Laima ir attieksmē pret darbu, kur viņa nepieļauj paviršību un neatzīst nieku esamību. «Man darbs ir filozofiska kategorija,» saka Laima.
Laimas lins
15 gadu laikā, kopš darbojas Laimas izveidotais uzņēmums, radies jēdziens «Laimas lins». Cilvēkus, kas pieraduši pie austām tautiskajām sedziņām, pārsteidz «Laimas lina» vieglums. Laima Kaugure to labi apzinās. Tekstilmākslinieces dzīvē ir dzirdēts gana daudz komplimentu. Viņas kādreiz garie, tumšie mati tagad nogriezti līdz pleciem, acis novērtē sarunas biedru. «Vai mūzika netraucēs?» jautā studijas saimniece, piedāvājusi apsēsties sudrabkrāsas klubkrēslā. Studijā allaž skanot klasiskās mūzikas skaņdarbi, uz galdiem skices, plauktos mākslas albumi. Laima paskaidro, ka apzināti studiju veidojusi kā salonu, nevis veikalu vai biroju, jo viņa ir māksliniece. Taču stāvu augstāk lielā istabā pie deviņām stellēm, skanot Latvijas radio, vienlaikus strādā piecas audējas, divas šuvējas, kāda sieviete gludina, un jauna meitene apstrādā vīles maliņas.
Uzņēmumā ir 15 nodarbināto. Kaut arī Laimai nepatīk vārds «bizness», viņa neapšaubāmi nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Pērn apgrozījums bija 160 000 eiro.
«Diez vai būtu sākusi uzņēmējdarbību ar savu tagadējo pieredzi,» saka Laima. «Pašos sākumos viss šķita ļoti rožaini: man bija jaunība, idejas, spēks, drosme, izturība, neziņa un pacilātība.»
Cik vien sevi atceras, Laima sevi vienmēr saistījusi ar tekstilmākslu. Pabeigusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā to pašu tekstila nodaļu, ko reiz absolvēja mamma, pirmajos gados no vilnas diegiem auda gobelēnus un apgleznoja zīdu. Kad ieinteresējās par linu, drīz saprata, ka vēlas mainīt tradicionālo aušanas tehniku. Būdama viena no mākslinieciskās ražošanas kombināta Māksla audējām, mēģināja iestāties Mākslas akadēmijā, un toreiz lielā atlases konkursa dēļ tas izdevās tikai trešajā reizē.
Pēc absolvēšanas Laima atgriezās kombinātā Māksla par galveno mākslinieci un tad arī pilnveidoja lina aušanas izjūtu. Jau būdama atzīta tekstilmāksliniece, viņa pieņēma aizvien vairāk un vairāk pasūtījumu, līdz apjauta, ka ar divām rokām nepietiek, lai visu paspētu. Tā 90.gadu vidū tika izveidots Laimas individuālais uzņēmums, kas 1999.gadā pārtapa par SIA Studija Naturals.
Pirmie gadi māksliniecei bija ļoti veiksmīgi – laba slava Latvijā un, piedaloties vairākās starptautiskās tekstilizstrādājumu izstādēs, iegūti klienti ārzemēs. 2006. un 2007.gadā bija tik daudz pasūtījumu, ka uzņēmums bija spiests klientiem pat atteikt. «Bija reizes, kad, lai varētu strādāt un nodot pasūtījumu laikus, aizvērām žalūzijas – nebija laika apkalpot interesentus,» stāsta Laima. Viņa uzsver, ka nekad nav pieļāvusi, lai peļņas dēļ tiktu pieļauta paviršība un nodoti studijas ideāli.
Kopā ar domubiedrenēm gleznotāju Frančesku Kirki un arhitekti Zaigu Gaili tika izlolots veikals Garage – pirmais Latvijas dizaineru un stila lietu veikals. Izbijušajās 60.gadu autodarbnīcas telpās bija nopērkami nekur citur neatrodami dizaina priekšmeti, kas sajūsmināja Rīgas viesus un pamudināja Garage iekļaut tūrisma ceļvežos. «Tajā bija mūsu interjers, pasniegšanas veids, mūsu filozofija. Arī šajā veikalā mēs ļoti veiksmīgi pārdevām Studija Naturals linu audumus.»
Kad Latviju piemeklēja krīze, sākumā Laimas uzņēmums to nejuta. Tomēr pamazām tūristu Rīgā kļuva aizvien mazāk. Studija saņēma pasūtījumus no ārzemēm, bet Latvijā vairs nebija apgrozījuma. «No visiem mūsu klientiem 20% ir latvieši, un tas ir ļoti daudz,» uzsver Laima. «Skaidri atceros, kā gāju pa Rīgu, redzēju tukšos veikalus, un man bija jāizlemj, ko darīt ar Garage.» Veikals tika slēgts tikai 2012.gadā, un Laimai Kaugurei tās bija grūtas atvadas.
Klienti par draugiem
Studija Naturals pirmajos darbības gados lina audumi un izstrādājumi tika izrādīti starptautiskās tekstila izstādēs Parīzē, Frankfurtē, Milānā un Veronā. Tagad Laima Kaugure turpina piedalīties divreiz gadā tikai Maison&Objet Parīzē, ko viņa sauc par visprofesionālāko tekstilizstādi pasaulē. Tai gatavo īpašas kolekcijas. Šogad pieteikta dalība Latvijas dizaina izstādē Dubaijā un interjera izstādē Japānā.
«Ir klienti, kas sazinās tieši ar mums un, veicot pasūtījumu, stāsta, ka pilnībā paļaujas uz manu lina izjūtu un pieredzi. To dzirdu ļoti bieži. Daudzi grib, lai izstrādāju tekstildizaina piedāvājumu visam mājoklim. Daudzi arī grib ar mani personīgi tikties un iepazīties,» saka Laima ar augsti paceltu galvu, bet bez bramanības. Viņai patīk ar klientiem veidot personiskas attiecības. «Mēs sadraudzējamies, un draudzība turpinās. Man ir ļoti daudz tuvu draugu, kas sākumā bijuši klienti,» saka Laima. Draudzība un lietišķas attiecības netraucējot viena otrai.
Rietumu dizainerus Studija Naturals piesaista ar spēju pielāgoties viņu vēlmēm. «Daudzi no viņiem atbrauc uz Rīgu, lai iekārtotu interjeru stilīgiem un smalkiem namiem. Vislielākais izbrīns viesiem ir redzēt audējas pie stellēm. Lai gan mēs sakām, ka audums ir roku darbs, cilvēki teikto neaptver, līdz nav ieraudzījuši, kā meitenes auž.»
Laima Studija Naturals meitenes ļoti slavē, vienlaikus vairākas reizes atkārto, ka labus amatniekus grūti sameklēt. Izcilākās audējas viņa esot sastapusi kombinātā Māksla, taču toreiz, pirms 20-30 gadiem, katra no viņām savu arodu bija apguvusi vismaz piecu gadu garumā. Mūsdienās vairs nav šādas intereses, studijas labākās audējas amatu apguvušas 90.gados un pie Laimas strādā jau vismaz desmit gadus. «Mani pārsteidz, ka jaunieši netiecas kļūt par labiem amatniekiem. Nevar taču visi kļūt par ekonomistiem vai juristiem!» pukojas māksliniece, kas pati karjeru sāka kā audēja.
Linu audumi top vecās lauku stellēs. Uz studiju ik pa laikam piezvana kāds laucinieks, piedāvājot «savākt» novārtā pamestas stelles. Darbnīcā jau ir desmit, pagrabā stāv vēl piecas. Laima atzīst, ka ir ļoti uzmanīga – koks ar laiku nodilst, un audējai jāiemanās pie katrām stellēm strādāt mazliet citādi, lai audums sanāktu taisns. Darbarīka raksturs jāiepazīst, tādēļ katrai studijas audējai ir stelles, ar kurām tā sadraudzējusies.
Lina diegus Studija Naturals iepērk Lietuvā, kur, cik zināms Laimai, tas vērpts no Rietumeiropā augušiem liniem. Ar lietuviešu sadarbības partneriem viņa vienojusies, kādās krāsās lini jākrāso. «Tās visas ir manis izvēlētās krāsas,» saka Laima. Vismīļākais viņai ir dabīgs nekrāsots, nevis ķīmiski balināts lins. Ļoti patīk arī dubļu krāsa, kas pieklājīgi nosaukta par «antracītu». «Lins kā šķiedra ir interesants – krāsojot ar vienām un tām pašām krāsām, lina tonis vienmēr nedaudz atšķirsies, jo to ietekmē laika apstākļi, kādos lini auguši. Man ir skapis, kur var redzēt noaustus dažādos gados nekrāsota lina galdautus. Vienu gadu ir gaiši linu toņi, citus gadus – tumšāki, viens vēsāks, cits – siltāks,» stāsta Laima. Viņa atzīst, ka vienmēr ņem vērā modes tendences krāsās, taču saglabā cieņu pret linu. «Manā uztverē linam nepiestāv košas krāsas. Spilgtajam tonim lins tiek vardarbīgi pakļauts, un tā ir brutāla pieeja. Linam nepatīk agresīva attieksme.»
Aizmirst aizkarus
Pēdējos desmit gados Studija Naturals piedāvājumu papildina apģērbu kolekcijas – dabīga lina krekli un kleitas, žaketes un vasaras mēteļi ar zīda oderi. Laima stāsta, ka viņai vienmēr ir paticis šūt, līdz pat nesenai pagātnei viņa modelēja un šuva drēbes arī sev. «Staigāju pašas austos un šūtos apģērbos, līdz daži draugi atklāja, ka bijuši pārsteigti, uzzinot, ka tas ir manu roku darbs. Domāja, ka tās ir kāda zīmola drēbes,» Laima stāsta, kā radusies ideja lina audeklu izmantot arī apģērba šūšanai. «Ja mūsu darbnīcā ne tikai auž, bet arī šuj, interesentiem ir daudz lielāka izvēle. Sievietes! Ieraugot kleitu, aizmirst, ka viņai vajag aizkarus. Tā, kā mēs linu pasniedzam apģērbā, neviens cits nedara. Tas ir mūsu pienesums lina kultūrai.»
Laima gan piebilst, ka viņas studija nav nekāda šūšanas darbnīca – tajā nešuj apģērbus pēc klienta izstrādāta modeļa. Ir Studija Naturals piedāvātā lina apģērbu kolekcija. To pagatavošanā tiek izmantots ne tikai lins, bet arī dabīgais zīds un kašmirs. Vienmēr studijā ir bijusi iespēja pasūtīt arī pledus, galdautus, dvieļus, gultas pārklājus, veļu, spilvenus, šalles, kas austi no lina, Latvijas vilnas un kašmira diegiem. Studijā apģērbu kolekcijās liek lietā arī kokvilnu, bet nekad – sintētiskos materiālus, «kas dod falšu spīdumu».
Pārsteidz, ka viņas apģērbos pat oderēm izmantots smalks dabīgais zīds. «Kādēļ neatļaujaties ko lētāku?» jautāju. «Tādēļ, ka nemēdz būt lēts un labs,» atbild Laima. «Tādu zīda audumu, no kura citi šuj kleitas, mēs liekam oderē. Mani pašu kaitina, ja nopirktajam izstrādājumam no dabīgā materiāla ir sintētiska auduma odere. Es tādu nespēju valkāt, rauju ārā un pāršuju. Redzu, kā klienti novērtē to, ka manā darbā nav sīkumu.»
Ja apģērbu šūšanā tiek izmantots tikai vislabākais, kā izdodas saskaņot ienākumus un izdevumus? To Laima iesaka jautāt grāmatvedei, viņa no grāmatvedības neko daudz nesaprotot. «Cenu gan kalkulējam kopā, jo rēķinām, cik daudz laika ir bijis vajadzīgs diegu un steļļu sagatavošanai, aušanai, rokdarbiem un šūšanai,» atzīst Laima.
Daudz labprātāk nekā par papīrvedību Laima runā par iedvesmu, kas rodas sarunās ar klientiem, šķirstot grāmatas, klasiskās mūzikas koncertos, operā, kino un ceļojumos. «Parīzē pēc izstādes vienmēr palieku ilgāku laiku, lai izbaudītu kultūras dzīvi un apjaustu modes tendences. Mani interesē silueti un līnijas,» saka Laima. «Svarīgi, lai cilvēks darītu to, kas viņam tuvs un ko viņš saprot. Laikam jau esmu mainījusi izpratni par latvisko linu. Ar savu darbu lepojos, un to es arī sargāju. Visbargākais soģis sev esmu pati. Esmu teikusi meitenēm: tādu mēs neaudīsim! Ir bijuši gadījumi, kad esam atteikuši pasūtījumu, jo tas neatbilst mūsu filozofijai. Man gribas, lai lins ir filozofija, ko izkopju kopā ar uzticamajām meitenēm.»
To, cik lins Laimai ir mīļš, parāda arī kāds sīkums – Studija Naturals izmanto katru noaustā auduma kvadrātcentimetru. No atgriezumiem izgatavo mazas linu rotas, ko pasniedz kā dāvanu studijas viesiem.
3 biznesa principi
1. Profesionālisms un darba pieredze.
2. Darba tikums.
3. Godīgums pret sevi un klientu.