Ar «čeburašku» uz Venēciju • IR.lv

Ar «čeburašku» uz Venēciju

4
Arhitektu biroja NRJA vadītājs Uldis Lukševics.
Ieva Puķe

NRJA arhitekti, starptautiskās biennāles apmeklētājiem parādot, piemēram, padomju gados celto rūpnīcas Radiotehnika ēku, kuras siluets atgādina slaveno multfilmu varoni, mudina pārskatīt attieksmi pret pēckara modernisma arhitektūru

Kā uzrakstīt pētījumu par Latvijas pēckara modernisma arhitektūru? – šādu retorisku jautājumu e-pastā no saulainās Itālijas atsūta arhitektu biroja NRJA vadītājs Uldis Lukševics. «Ir problēma – milzīgs daudzums pēckara periodā būvētu ēku, pret kurām nav skaidras attieksmes un izvērtējuma, kā arī vienotu principu, ko ar tām iesākt. Ir neviennozīmīgs vēstures konteksts. Ir iedzīvotāji – reālie šo ēku lietotāji. Ir arhitekti – ēku projektu autori. Ir arhitektūras pētnieki, kuriem ir viedoklis par šā perioda Latvijas arhitektūras vietu pasaules kontekstā. Ir arhitektūras pieminekļus sargājošās institūcijas, kurām vajadzētu būt skaidriem principiem, ko darīt ar šā posma arhitektūras vēstures pieminekļiem.»

NRJA komanda, kurā bez Lukševica ir arī Linda Leitāne-Šmīdberga, Zigmārs Jauja, Ivars Veinbergs un Mārtiņš Rusiņš, pēckara modernisma mantojumu izspēlējusi slavenā nīderlandiešu arhitekta Rema Kolhāsa kūrētās 14. Venēcijas arhitektūras biennāles Latvijas ekspozīcijā. Cer, ka notikums pievērsīs arī Latvijas sabiedrības uzmanību šai arhitektūras «pelēkajai zonai». Gan arhitektu pašu fotografēti, gan no sociālajā tīklā Facebook izveidotās lapas Unwritten apmeklētājiem iegūti attēli ar būvēm, ko nespeciālists visbiežāk klasificētu kā padomju arhitektūru, Venēcijas Arsenālā būs eksponēti oriģinālā veidā. «2000 lapu. Daļa ir apdrukātas, daļa – baltas. Neuzrakstītā grāmata. Tāds kā informācijas mākonis, kas karājas gaisā un kas sešu mēnešu laikā tiks papildināts ar informāciju, tukšās lapas nomainot ar pilnām,» stāsta Lukševics.

Ar nemanāmiem diegiem pakārto lapu mākoni izgaismos 60 LED gaismiņu, ko darbinās kustību sensori – tie ieslēgs gaismu tieši tajā attēlu labirinta vietā, kur tobrīd atradīsies izstādes apmeklētājs. Iedarbosies arī skaļruņi, translējot tēzes par pēckara arhitektūru. Visam fonā «nedaudz depresīvi ambienta» Andra Indāna mūzika, aprak-stu pabeidz Uldis un vēl precizē: 6.jūnijā plkst.16.15 tiek atklāts Latvijas paviljons, 7.jūnijā – visa biennāle, kuras nacionālo paviljonu šāgada tēma ir Mūsdienīguma absorbēšana 19142014. Lielais arhitektūras forums risināsies līdz novembrim.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu