Amerikāņu armijnieki atgriežas Afganistānā ar optimistisku ideju – jaunu start-up uzņēmumu, kas iepērk dārgo safrāna garšvielu
Bumbu sadragāti ceļi, nestabila elektrības piegāde un nepazīstams patēriņa tirgus nav labākie apstākļi, kas mudinātu sākt jaunu biznesu. Taču tieši pie šāda izaicinājuma ķērās trīs bijušie amerikāņu karavīri un viena civilpersona, kas bija iesaistīti militārajā konfliktā Afganistānā. Tagad četrotne nodibinājusi firmu Rumi Spice, iepērkot no afgāņu zemniekiem safrānu un pārdodot to starptautiskiem pircējiem.
«Viens no mūsu argumentiem bija palīdzēt atvieglot afgāņu ikdienu arī pēc tam, kad paši jau esam devušies prom,» saka Kimberlija Janga, viena no Rumi Spice līdzdibinātājām.
Firma, kuras nosaukumu iedvesmojis 13. gadsimta persiešu dzejnieks, safrānu sāka tirgot pirms diviem gadiem. Viņu klientu vidū, piemēram ir Kalifornijā strādājošais French Loundry, kas regulāri iekļūst pasaulē labāko restorānu sarakstos, kā arī prestižajām Michelin zvaigznēm apveltītais Ņujorkas Daniel. Nupat Rumi Spice produktus sākusi tirgot arī luksusa pārtikas produktu veikalu ķēde Dean & DeLuca.
Safrāns ir viena no dārgākajām garšvielām pasaulē – kilograms maksā no 2500 līdz pat 30 000 ASV dolāru. Tā tiek plaši izmantota indiešu, marokāņu un persiešu virtuvē un ir būtiska sastāvdaļa tādiem eiropiešu ēdieniem kā spāņu paelja un franču bouillabaisse.
«Palīdzības naudas apjoms Afganistānai pēdējos gados samazinās, tāpēc arvien biežāk vērojamas jaunas uzņēmējdarbības izpausmes,» secina Ahmads Fahims Didars, kas Afganistānā pārstāv pasaulē lielāko neatkarīgo start-up komūnu Startup Grind – tā apvieno 400 000 jauno uzņēmēju 85 valstīs.
Rumi Spice dibinātāji nolēma fokusēties uz zemkopjiem, jo lauksaimniecībā nodarbināti 80% Afganistānas iedzīvotāju. Taču sākt biznesu, kaut vai pavisam mazu, šajā valstī ir liels izaicinājums. Līgumu vietā tur priekšroka tiek dota draudzībai vai mutiskai norunai. Par laimi, bijušajiem amerikāņu karavīriem palīdzēja cilvēki, kurus viņi iepazina dienesta laikā.
No otras puses, mīnuss ir regulāri elektrības pārrāvumi, kas aptur garšvielu kaltēšanas iekārtas. Savukārt valsts galvenais lielceļš smagi cietis ieilgušā kara laikā, un to joprojām regulāri iedragā slepus novietoti paštaisīti nemiernieku spridzekļi.Safrāns ir dārgs, jo to ir grūti izaudzēt un arī ražas novākšana ir pārbaudījums pacietībai. Katram violetajam krokusa ziedam ir trīs drīksnas. Tās ar rokām jāizņem un jāizkaltē, liekot pārvērsties par rūsgani sarkaniem pavedieniem. Lai iegūtu gramu garšvielas, nepieciešams aptuveni 150 ziedu. Afgāņu safrāns īpaši izceļas ar savu savdabīgi rūgteno garšu – to ietekmē skarbais klimats Herātas pilsētas apkaimē valsts rietumos.
Labāk nekā heroīns
Ideja par garšvielas tirgošanu vispirms radās bijušajam armijas inženierim Kītam Alanicam, kas dienesta laikā sadarbojās ar afgāņu reģionālo valdību. 2014. gadā viņš uzrunāja savu paziņu Jangu, kuru pirmoreiz satika ASV, piedaloties viesuļvētras Sendija seku novēršanā Ņujorkā. Pirms tam šī sieviete arī dienēja Afganistānā, nodarbojās ar spridzekļu neitralizēšanu. Janga savukārt bija pazīstama ar vēl vienu Afganistānā dienējušu armijas inženieri Emīliju Milleri.
Firmas ceturtā līdzdibinātāja ir Karo-la Vanga, kura strādājusi Afganistā-nā Pa-saules Bankas atbalstītā lauku attīstības programmā.
Viens no četrotnes argumentiem bija palīdzēt afgāņiem tirgot safrānu globālajā tirgū, tādā veidā atturot no cita Herātas provincē izplatīta rūpala – opija magoņu audzēšanas heroīna ieguvei.
Sākumā vietējie zemnieki bijuši skeptiski, atceras Janga, jo redzējuši «nākam un ejam daudzus cilvēkus ar spārnotiem solījumiem».
«Kad viņi redzēja, ka mēs tik tiešām spējam pārdot preci citās valstīs, pie mūsu durvīm sāka klauvēt arvien vairāk zemnieku,» papildina Millere.
2015. gadā Rumi Spice sadarbojās ar 34 zemniekiem. Šogad jau būs vairāk nekā 80. Jaunā raža ienākas oktobrī un novembrī. Jau pērn aprīlī tika atvērta jauna pārstrādes rūpnīca, kurai finansējumu savāca ar Kickstarter starpniecību – nepilnos divos mēnešos tika investēti
33 000 ASV dolāru.
Pērn rūpnīca deva darbu 75 afgānietēm. Firma algu izmaksā tieši sievietēm, laužot vietējo tradīciju, ka naudu parasti saņem mājsaimniecības galva vīrietis. Šā gada ražas vākšanai tiks algotas vēl papildu 300-400 sievietes.
Eņģeļi palīdz
Sākumā Rumi Spice bija sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Taču pēc pirmā darba gada nolēma pārtapt par sabiedriskā labuma uzņēmumu. Īpašniekiem iepatikās ideja, ka šāda veida uzņēmumam «likums uzliek pienākumu reizi divos gados ziņot par peļņu un devumu sabiedrībai», stāsta Millere.
Pašreizējās aplēses liecina, ka šogad Rumi Spice sasniegs plānoto gada apgrozījumu – 500 000 dolāru. Bizness kļuva rentabls šā gada pavasarī.
Divas no korporācijas dibinātājām – Janga un Millere – ir pilnas slodzes darbinieces un strādā ASV. Pārējiem diviem ir pusslodze. Vēl divi pilnas slodzes darbinieki strādā Afganistānā.
«Sākumā tā likās bīstama un pustraka ideja – audzēt safrānu Afganistānā,» atceras Duglass Doans, kas dibinājis tā dēvēto biznesa eņģeļu investīciju grupu Hivers and Strivers ar nolūku atbalstīt bijušo armijnieku dibinātus start-up uzņēmumus. Viņš pats nogaidījis sešus mēnešus, vērojot, kā šī ideja attīstīsies. Galu galā nolēmis investēt 272 000 dolāru, no kuriem daļu atvēlējusi vēl viena biznesa eņģeļu grupa Golden Seeds, kas īpaši palīdz sieviešu dibinātiem start-up. Lielākas bažas bijušas par iespējamo vardarbību no talibu puses. Šī islāma fundamentālistu kustība kontrolē aptuveni trešdaļu valsts teritorijas.
Lai garantētu drošību, Rumi Spice noalgojusi vairākus vietējos. Piemēram, lauksaimniecības speciālists Abdula Šakūrs Erari ir safrāna pārstrādes rūpnīcas menedžeris. Viņa pienākumos ir gan jaunu darbinieku meklēšana, gan tikšanās ar noalgoto sieviešu vīriem, tēviem vai brāļiem, pārliecinot, ka sievietes savā darbavietā ir drošībā. Protams, palīdz fakts, ka Herāta ir viena no salīdzinoši drošākajām provincēm Afganistānā.
Izcila garša
Papildus drošības jautājumiem vēl viens Rumi Spice izaicinājums ir pārliecināt potenciālos iepircējus. «Vidusmēra klients pret jebkuru preci no Afganistānas izturas ar lielu skepsi,» secina Millere.
Pavāri bijuši atvērtāki. Kad 2015. gadā Millere atgriezās no komandējuma Afganistānā, viņa ar garšvielas paraugu devās pie Ņujorkas Daniel saimnieka Daniela Buluda.
«Es biju patīkami pārsteigts par šī safrāna augsto kvalitāti,» stāsta šefpavārs. «Un garša bija izcila.» Afgāņu preci savos ēdienos viņš izmanto nu jau sešus mēnešus. «Man arī patika ideja par atbalstu gan armijas veterāniem, gan Afganistānas ekonomikai.»
Vēl viens lielisks biznesa solis bija iepazīšanās ar pārtikas start-up inkubatoru FamilyFarmed. Šī bezpeļņas grupa palīdzēja noslīpēt Rumi Spice tēlu. «Tagad viņi ir pazīstami kā ētisks luksusa zīmols.»
Tajā pašā laikā lielāko gandarījumu dod tieši kontakti ar afgāņiem, atzīst Janga. Viņa pastāsta par kādu īpašu saviļņojumu pērnā gada ražas laikā. Pēc ierašanās pārstrādes rūpnīcā amerikānieti kautrīgi uzrunājušas dažas tur strādājošās pusaudzes – meitenes lūgušas, lai Janga savā tālrunī atskaņo Bejonsas dziesmu Irreplaceable. Aiz sevis aizvērušas durvis, viņas sarīkoja improvizētu deju ballīti. Drīz pēc tam atgriezās pie darba – skrupulozās drīksnu atdalīšanas.
To atceroties, Janga smaidot atkārto kādu afgāņu sakāmvārdu: «Piliens pie piliena, un tā rodas upe.»
