Kad 1991. gada augustā pučisti Krievijā un Latvijā mēģināja ar varu saturēt brūkošo PSRS, viņu iecere radīt informācijas vakuumu un paniku izgāzās. Apraides tehniskie darbinieki izveidoja konspiratīvo tīklu, lai klausītāji sadzirdētu gan Latvijas Radio no pagrīdes stacijas, gan britu televīzijas ziņas
Visšausmīgākās dienas manā mūžā – tā Juris Neiberts atceras augusta puču 1991. gadā, kad daži padomju kompartijas, drošības dienestu un armijas līderi noorganizēja apvērsumu, lai apturētu PSRS sabrukšanu un Baltijas valstu atdalīšanos. Toreiz Juris Neiberts bija televīzijas komutācijas iecirkņa vadītājs Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā (LVRTC). Pārdzīvojis tēva izsūtījumu un nāvi Sibīrijas ieslodzījuma nometnē, Juris izjuta milzīgas bailes, ka padomju represijas atkārtosies.
Tomēr viņš kopā ar citiem tehniskajiem speciālistiem noorganizēja, ka pučisti Latvijā netika pie vārda ne LTV, ne Latvijas Radio. Tā apvērsuma rīkotājiem tika atņemts viens no svarīgākajiem propagandas rīkiem. Vēl vairāk – Vidzemē un Kurzemē apraides speciālisti gādāja, lai novados būtu skatāms britu ziņu kanāls Sky News, nevis no Maskavas raidītās ziņas un balets Gulbju ezers, ko pučisti rādīja izsludinātās TV programmas vietā.
Tu saproti, ka pučam beigas?
«Tas bija pēkšņi,» 19. augusta vakaru, kad īpašo uzdevumu vienības miliči jeb OMON iebruka Latvijas Televīzijas ēkā un tornī Zaķusalā, atceras Neiberts. Viņš pēc pulksten pieciem bija devies mājās, bet starp sešiem un septiņiem piezvanīja kolēģi un stāstīja, ka pie torņa nosēžas helikopters. Ieslēdzis televizoru, viņš redzēja satraukto diktori Veltu Puriņu, kura ēterā skatītājiem sacīja, ka ēkas pirmajā stāvā «saimnieko OMON, uz grīdas guļ mūsu biedri, pagaidām viss, gaidiet ziņas».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.