Padomju puča krahs 4

«Piezvanīja: Martin, gāž Ļeņinu, nāc šurp! Es teicu: ak kungs, es gribu gulēt, bet viņa teica — nē, tev jānāk, tas ir tavs darbs. Tas bija neticami, process ilga visu nakti. Dace [Rukšāne] četros no rīta teica — ak Dievs, ja viņš iztur līdz saullēktam, tā būs slikta zīme, ka viņš ar mums paliks mūžīgi,» atceras fotogrāfijas autors Martins Fejers
Pauls Raudseps

Tā bija izšķiroša nedēļa 1991. gada augustā – sākās ar stingrās līnijas komunistu sarīkotu apvērsumu Maskavā, bet svētdienas rītā Rīgā cilvēki jau dzēra šampanieti uz nogāztā Ļeņina pieminekļa drupām 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu