Žurnāla rubrika: Svarīgi

Labāk būt iekšā

Ārpus ES Latgale būtu zaudējusi mazāk cilvēku, bet nabadzība būtu lielāka

Kļūst aizvien grūtāk iedomāties, ka kādreiz bija citādi. 1.maijā apritēja 10 gadu, kopš oficiāli iestājāmies pasaules lielākajā ekonomiskajā blokā, un 9.maijā desmito reizi kā Eiropas Savienības dalībvalsts atzīmēsim Eiropas dienu.

Daudzi tagad atskatās uz šo nozīmīgo laika nogriezni un rezumē svarīgākās izmaiņas. Parasti lielākā uzmanība tiek pievērsta naudai. Finanšu ministrs Andris Vilks norāda, ka no 2004. līdz 20013.gadam Latvijai ir bijis pieejams 10,4 miljardu eiro liels ES fondu finansējums.

SEB bankas apkopotie dati liecina, ka Latvija no 2003. līdz 2013.gadam piedzīvojusi visstraujāko reālās darba samaksas pieaugumu no visām Baltijas valstīm: ja atskaita inflācijas ietekmi, algas Latvijā augušas vidēji par 57%, bet Lietuvā par 52%, Igaunijā – par 50%. Pensijas visās trijās valstīs augušas vēl straujāk – Latvijā vidējā pensionāra pirktspēja palielinājusies par 68%.

Taču izmaiņas sabiedrībā bijušas daudz plašākas par tām, kas redzamas mūsu makos. Sabiedriskās politikas centrs Providus izveidojis izvērstu apskatu par šo desmitgadi, kas ietver visdažādākās dzīves jomas.

Esam gudrāki un veselāki. Iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko izglītību strauji pieaudzis – no 16,7% (2004.gadā) līdz 27% (2013.gadā). Cilvēki dzīvo ilgāk un ir apmierinātāki ar savu veselību.

Šajos gados būtiski uzlabojusies iekšējā drošība: slepkavību skaits gadā samazinājies no 199 līdz 75 un ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits – no 516 līdz 179. Agrāk gandrīz divas trešdaļas iedzīvotāju aptaujās atzina, ka devuši kukuļus ceļu policistiem, tagad to saka mazāk par trešdaļu.

Bezdarba līmenis 2013.gadā – 11,9% – bija gandrīz tāds pats, kā 2004.gadā – 11,7%. Taču iekšzemes kopprodukts uz iedzīvotāju manāmi pietuvinājies ES vidējam līmenim, eksports vairāk nekā trīskāršojies, un samazinājies īpaši nabadzīgo iedzīvotāju īpatsvars.

Gluži vai par spīti mūžīgajai neapmierinātībai ar salīdzinoši mazajiem tiešmaksājumiem lauksaimniecība gājusi plašumā. Divkāršojusies graudaugu kopraža. Bioloģiski sertificētās zemes platības pieaugušas no mazāk par 2% līdz vairāk nekā 10% no visas lauksaimniecības zemes.

Galvenā negatīvā izmaiņa, kurai uzmanību pievērš daudzi mediji – iedzīvotāju skaita kritums par 250 000 cilvēku. Viena trešdaļa samazinājuma attiecināma uz mirstības pārsvaru pār dzimstību, bet divas trešdaļas jeb 167 tūkstoši cilvēku – uz emigrāciju.

Var strīdēties, cik lielā mērā visas šīs izmaiņas saistītas ar līdzdalību ES, tomēr aina ir radikāli atšķirīga no tās bēdu lejas, kuru mums pirms 10 gadiem solīja zvērināti eiroskeptiķi. Taču uzskaitīto sasniegumu un zaudējumu bilance liek uzdot jautājumu – vai Latvija būtu varējusi sasniegt vairāk, paliekot ārpus ES? Īsu atbildi sniedz Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks: «Latgale būtu zaudējusi mazāk cilvēku, bet nabadzība būtu krietni lielāka.»

Cik daudz nabagāka būtu Latvija un citas valstis, ja tās neiestātos ES, centušies aprēķināt trīs Rietumu ekonomisti: Nauro Kamposs (Nauro Campos) no Londonas Brunela universitātes, Fabricio Koričelli (Fabrizio Coricelli) no Parīzes Ekonomikas augstskolas un Luidži Moreti (Luigi Moretti) no Padujas Universitātes. Kā pētījuma rezultātus komentē žurnāls The Economist: «Iespējams, eiroskeptiķi pārspīlēti zemu vērtē labumu, ko dod līdzdalība ES.»

Pētnieki salīdzinājuši attīstību valstīs, kuras iestājušās ES, ar līdzīgām, kuras nav ES dalībvalstis, un aprēķinājuši, kāds būtu bijis ES uzņemto valstu iekšzemes kopprodukts uz iedzīvotāju, ja tās būtu nolēmušas palikt ārpusē. Izņemot Grieķiju, visām kopš 1973.gada uzņemtajām valstīm līdzdalība ES ir devusi nozīmīgu labumu, un no 2004.gada paplašināšanas viļņa tieši Latvija ir ieguvusi visvairāk. Vidējais šīs paplašināšanas kārtas valstu ieguvums līdz 2008.gadam bijis ap 13%, taču Latvijas IKP uz cilvēku bijis par 53% lielāks – izrāviens, ko pat sekojošā krīze nevarētu nolīdzināt.

Ir arī cits salīdzinājums, kurā ekonomika savijas ar ģeopolitiku. Kā 1.maijā Saeimā notikušajā konferencē par 10 gadiem ES atzina Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderss Palzovs, paliekot viņpus robežas, Latvijai tirdzniecība ar ES valstīm būtu bijusi relatīvi dārgāka. Tas samazinātu tirdzniecību Rietumu virzienā, savukārt proporcionāli lielāka ekonomikas daļa būtu saistīta ar Krieviju un citām valstīm ārpus ES.

Ja jau tagad Latvijas sabiedrība satraucas par Kremļa iespējām ietekmēt Latviju, izmantojot mūsu tirdzniecības saites, cik daudz lielāka būtu gan atkarība, gan bailes, ja Latvija būtu palikusi viena pati, ārpus ES un aci pret aci ar lielo kaimiņu? Ja būtu jādzīvo bailēs, ka, tāpat kā tagad Ukrainā, vēlme pietuvoties Eiropai varētu izsaukt bruņotu agresiju?

Labāk tomēr būt iekšā, kā 2003.gadā pirms referenduma par iestāšanos ES draiski skandēja jauniešu aktīvisti. Šķiet, to aizvien skaidrāk saprot arī Latvijas sabiedrība. Šogad Latvijas «laimes indekss» sasniedzis līdz šim augstāko līmeni: 73% valsts iedzīvotāju sakās esam laimīgi.

Komentārs 140 zīmēs

Likme – 20%? Andris Ameriks iegādājies ātro kredītu firmas 4finance obligācijas 600 000 dolāru vērtībā.

Krievijas Cilvēktiesību padomes mājaslapā īslaicīgi parādījās informācija, ka par Krimas aneksiju patiesībā nobalsojuši tikai 15% iedzīvotāju.

Ar simboliem uzmanīgi. Kazahstānas valdība atzīmēs 9.maiju, taču nevēloties, lai svinībās izmanto Georga lentes.

Duļķainie avoti

Inguna Sudraba nerunā par Krieviju, Ukrainu un Latvijas drošību

Daudzi varbūt nav pamanījuši, ka pirmdien ap pusdienlaiku noticis «jauns sākums valsts un katra cilvēka dzīvē». «No zemes dzīlēm, tiecoties uz augšu», kā vēsta Inguna Sudraba, Latvijā nodibināta kārtējā sīkpartija – No sirds Latvijai. Klasiska viena cilvēka partija ar jebkurai no daudzām populistu mazpartijām tipisku lozungu komplektu – tautas vēlēts prezidents, mazāki nodokļi un pat «Briseles sagrauto» vietējo valsts subsidēto cukurfabriku atjaunošana.

Te arī varētu likt punktu šā politiskā «dzidrā plūduma malka» vērtējumam. Jo arī partijas abas sejas – bijusī valsts kontroliere un bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (kas atzīst, ka izlēmis pārtaisīt valsti, jo nav varējis atrast jurista darbu līdz pensijai) – uzsver, ka tikai piedāvā to, ko grib «dzirdēt cilvēki»: «paņemsim jebkuru socioloģisko aptauju», kā Kūtris ieteica pirmdien televīzijā pie Dombura.

Pat partijas nosaukums ir plaģiātiski banāls. Mums jau ir bijusi Joahima Zīgerista Tautas kustība Latvijai, kuras panākumus Saeimas vēlēšanās 1995.gadā Sudrabas «kustībai» nav nekādu cerību šoruden atkārtot, bet nupat tapis Aināra Šlesera kārtējais projekts Vienoti Latvijai, kam arī nav izredžu izkonkurēt ne Vienotību, ne Visu Latvijai! (Toties Sudrabas partijas nosaukuma akronīms NSL var dažiem atsaukt atmiņā Nacionālsociālistu līgu pirmskara Lielbritānijā vai 70.-80.gadu Amerikā; vai tiešām Krievijas vēstniecības «fašistu mednieki» to nepamanīja?)

Taču ir divi svarīgi faktori, kuri neļauj šo jaunveidojumu vienkārši ignorēt. Pirmkārt, Saeimas vēlēšanas, kurās tiks pārdalīti aizgājējas Reformu partijas iepriekšējās vēlēšanās iegūtie 22 deputātu mandāti, kuru lielāko daļu Saskaņas centrs cer dabūt sev vai saviem potenciālajiem satelītiem, lai beidzot Latvijā «uzvarētu» – iekļūtu valdībā. Otrkārt, Sudrabas personiskais socioloģiskais «resurss», kas diemžēl arvien paliek augstāks nekā jaundzimušās partijas divi ar astīti procenti.

Aprēķins ir vienkāršs – ja kaut viens no jaunajiem politprojektiem pārvarētu piecu procentu barjeru, tā iegūtie 6-8 mandāti kļūtu par «zelta akciju», kas var izšķirt Putina līgumpartneru valdības tapšanu. Zaļo un Zemnieku savienības «premjerministra kandidāts» Aivars Lembergs jau ir pavisam atklāti pieteicis karu «NATO okupantiem». Viņa ilggadējiem «stipendiātiem», lai cik nacionāli norūpējušies izskatītos un lai cik godīgi «zaļais» Raimonds Vējonis pildītu aizsardzības ministra pienākumus, var nākties izdarīt izvēli par labu «Krievijas ostai», pat ja tas nozīmētu partijas šķelšanos un aiziešanu pa Zatlera partijas taku. Kremļa karā par impērijas atjaunošanu vienas lokālas teritorijas dažu politiķu sajūtas un viņu partijas liktenis ir sīknauda.

Šaubīties par Sudrabas pašas izvēli diezin vai vajag. Viņas politiskās meklēšanās ceļi konsekventi veduši cauri vai visiem pēdējos gados Krievijas vēstniecības rīkotiem vai sponsorētiem pasākumiem Latvijā, lai nav atkal jāpiemin arī Jaunais vilnis. Ilggadīgās draudzīgās attiecības ar bijušo Federālā drošības dienesta priekšnieku Sergeju Stepašinu (kā zinām, nemēdz būt «bijušo» čekistu) arī nevienam nav noslēpums. Bet viņas «tautas kustība» reģistrēta Krievu kluba prezidenta Viktora Gavrilova dzīvoklī, un kustības līdere jau mēnešiem ilgi sirsnīgi skaidro tautai, ka vietējā «Maidana» rīkotāja Alekseja Gapoņenko sabiedriskā amata pārņēmējs esot valstij lojāls Latvijas nepilsonis, pat ja latviski nerunā.

Gana daiļrunīga ir arī Sudrabas kategoriskā izlocīšanās atbildēt uz tiešiem jautājumiem par sadarbību ar SC pēc vēlēšanām. Labu laiku tā bija «sarkano līniju nevilkšana» nevienai partijai, bet nupat, acīmredzot ņemot vērā Ukrainas notikumus, viņa labāk novelk «sarkanās līnijas» pilnīgi visām, lai tikai nebūtu jāvelk šai vienai.

Taču vēl izteiksmīgāk Sudrabas politiskās prioritātes redzamas viņas programmatiskajās runās un partijas dokumentos. Tur nav ne vārda par to, kas pašlaik visvairāk satrauc lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju – par drošību Krievijas iespējamās agresijas ēnā. Garajā partijas dibināšanas runā, kas esot «par vissvarīgāko», Sudraba izceļojās no Kārļa Skalbes līdz pensijām un maināmiem vēlēšanu sarakstiem, taču ne reizi nepieminēja ne Ukrainu, ne Krieviju. Viņai lielākais apdraudējums Latvijas valstiskumam un suverenitātei ir «Brisele», kurai «varas partijas pakalpo», un «tautas iznīcināšana, akli pārņemot daudzas degradējošas Rietumu «vērtības»». Garās gaudas par zaudēto valsti un pašlepnumu ir kā no Kremļa polittehnologu rokasgrāmatas, kā latviešiem iepotēt, ka viņiem ir «neizdevusies valsts». (Pirms dibināt partiju, «mēs sākotnēji gājām cauri šaubām: vai vispār vēl kādam ir vajadzīga Latvijas valsts?») Tad nu Sudraba ar Kūtri to «restartēs» citādu.

«Man prātā nāk vēstures nevaronis Kangars,» Sudraba teic. Šķiet, kādam vēl vēsturiskāks personāžs varētu šķist Kirhenšteins.

Ir tomēr arī labā ziņa – kā partijas priekšsēdētājai Sudrabai būs jāatbild arī uz daudziem konkrētiem jautājumiem. Gandrīz pusgads līdz vēlēšanām ir gana ilgs laiks, lai vēlētājiem kļūtu skaidrs, ko jaukā kontrolierīte negrib pateikt par to, ko viņi grib dzirdēt.

Komentārs 140 zīmēs

Kremļa īlens. Ušakovs piedāvā valdībai deleģēt ministru dalībai impēriskajā 9.maija tusiņā. Varbūt arī doties «krievu maršā»?

Putins ar likumu aizliedzis Krievijā lamāties. Latvijā tik un tā teiksim: «Nu, ***** viņš ir, ****!»

Salna pavasarī. Viss ir līdzsvarā – garai, siltai ziemai seko garš, auksts pavasaris. Baudīsim!

Pret provokācijām

Jautājums – spraust vai nespraust Georga lenti 9.maija pasākumos – šogad Latvijas krieviem nav apsverams tikai no ētikas viedokļa

Savas slejas iesākumā citēšu fragmentu no Maskavas avīzes Novaja Gazeta raksta, kas publicēts šāgada 28.aprīlī. Žurnāliste Olga Bobrova stāsta par kautiņu Harkovā 27.aprīlī, kurš ieilgušās Ukrainas revolūcijas gaitā izcēlās pēc kārtējā mītiņa pilsētas ielās.

«Kolonnas vidū es panācu grupu ar inteliģentām pajaunām pensionārēm un pavisam vecu opīti, kas bija kopā ar viņām. Noritēja tāda saruna:

– Katru dienu kāds notikums. Es gaidu 25.maiju [prezidenta vēlēšanu dienu].

– Visi gaida. Ak, kungs, kas te vēl būs!

– Un kas tad būs? Būs vēl 9.maijs. Arī jautri. [Harkovas mērs] Kerness sacīja, ka te būs īsta militārā parāde. Tanki, helikopteri.

– Veterānus sitīs, būs provokācijas, tas jau tagad ir skaidrs.

Šajā brīdī sarunā iejaucās opītis, kurš līdz šim klusēdams soļoja kopā ar dāmām: 

– Par to gan Putinu vajadzētu nodot tiesai, ka viņš Georga lentīti – mūsu uzvaras izcilo simbolu – ir pamanījies pārvērst par kara zīmi. Tagad jaunatne uz mūsu Georga lentīti skatās ar naidu.»

Un, kā nu šodien mums ir zināms, tālāk viss notika pēc pensionāru pesimistiskās prognozes, jo jau nākamajā dienā pret sarunā minēto Genādiju Kernesu tika veikts atentāts – smagā stāvoklī mērs tika nogādāts slimnīcā uz operāciju galda.

Pensionāru saruna notika krievu valodā Harkovā, publicēta Krievijas avīzē Maskavā, bet es to izlasīju Rīgā, sēžot pie sava datora. Un pēkšņi aptvēru – trīs pilsētas uz mūsu mazās planētas mistiski kopā saista Georga lentīte! Jo laikam jau šis rakstā citētais Harkovas opītis ir Otrā pasaules kara veterāns, un tādā gadījumā viņa sašutums par Georga lentītes strauji mainīto statusu jauniešu acīs ir pilnīgi pamatots.

Domāju, ka līdzīgas izjūtas plosīs arī dažu Latvijas krievu sirdis, kad tie 9.maijā dosies ar savu puķīti pie monumenta Pārdaugavā pieminēt karā kritušos tuviniekus. Tur jau tas suns ir aprakts, ka jautājums – spraust vai nespraust šogad Georga lenti Rīgā – nav apsverams tikai no ētikas viedokļa. Bez šaubām, netrūks arī tādu Krievijas propagandas apdullinātu cilvēku, kuri šogad speciāli izmantos lentīti, lai demonstrētu latviešiem savu lojalitāti Krievijai. Taču lielākā daļa Latvijas krievu nudien tik tālu pat neaizdomāsies! Viņi vienkārši automātiski 9.maijā lietos Georga lentīti kā ierasto svētku simbolu. Tas, ka daudziem latviešiem šis datums saistās ar pavisam citām vēsturiskām norisēm, netraucēs svinētājiem baudīt pavasara priekus. 

Tāpēc Rīgā nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, lai uz aizskarošām emocijām balstīta provokācija pārvērstu Otrajā pasaules karā kritušo piemiņu par agresīva etniska konflikta sākumu. Jo sākumam mēdz sekot turpinājums, turklāt ar trešā spēka palīdzību tas var attīstīties arī pēc Ukrainas asiņainā scenārija parauga.

«Piedod viņiem, jo tie nezina, ko dara,» stāv rakstīts Bībelē. Indijas 20.gadsimta izcilais filozofs un politiķis Mahatma Gandijs sludināja, ka piedošana ir stipra cilvēka privilēģija. Piedod stiprākais.

Tanks prātā


Narcišu dzeltenās taures, ķiršziedu baltais salūts un putnu treļļi svaigi plaukušā zaļumā – daba maigi, pasteļtoņos svin pavasari. Taču maijam Latvijā ir arī citas krāsas. Koši sārts ar (un bez) sirpjiem karogos. Tumšsarkani svinīgs ar baltu, šauru neatkarības atjaunošanas taku vidū. Kara ordeņiem apzeltīts un oranžmelns – kā impēriskās varenības vēsture, kurai nupat kaimiņos jaunas lappuses raksta ar asinīm. Tādā pavasarī kā šis cilvēku radītajām krāsām ir lielāks un draudīgāks spēks par dabas pasteļtoņiem.

Karš Latvijā ir jau sācies – tā secināts nule publiskotā pētījumā par mācībām, ko Latvijas aizsardzības politika var gūt no Krievijas agresijas Ukrainā. Karš, ko tradicionāli saistām ar karaspēka tūkstošu velšanos pāri robežām, plašām militārām operācijām un skaidri hierahisku vadību, tagad tiek izcīnīts citādi. Krievija ir definējusi savu «jaunās paaudzes kara» stratēģiju, kurā ienaidnieka pakļaušana notiek daudz viltīgāk, «maigāk» un vienlaikus visaptverošāk. Patiesībā kara iznākums tiek izšķirts, pirms valsts robežu šķērso pirmais tanks. Galvenais mērķis ir iekarot un pakļaut cilvēku prātus – varbūt tad pietiek ar «referendumu» un «vēlēšanām», bet tanki vairs nav pat jāsūta. To rāda Ukrainas fronte, kur tikko apbalvoti Kremļa īstenie kaujinieki – «objektīvie žurnālisti».

Vai Latvija ir gatava modernajam karam? Vairāk NATO lidmašīnu, braši ASV desantnieki, jauni radari un stingeri, protams, vairo drošību, jo kalpo kā brīdinājums Krievijai. Taču ar prettanku ieročiem nevar uzvarēt karu, kas tiek izcīnīts cilvēku prātos. Pirmais solis uz uzvaru ir to saprast.

Radars pasaulē

Nedēļas notikumi pasaulē


Lietuvas Seims pieņēmis likumu par eiro ieviešanu,
tādējādi nosakot juridisko pamatu valūtas maiņai. Ja jūnijā eirozonas finanšu ministri ieteiks un jaunais Eiropas Parlaments sniegs Lietuvai labvēlīgu atzinumu, galīgais ES Padomes lēmums par Lietuvas uzņemšanu eirozonā kļūs zināms 22.jūlijā. Uz visu nominālu monētām būs attēlots valsts ģerboņa simbols – baltais bruņinieks zirgā.

Lai Baltijas valstis aizsargātu no iespējamās Krievijas agresijas, NATO uz Baltijas jūru nosūtīs savus kuģus. Tiks paaugstināta arī NATO iznīcinātāju lidojumu intensitāte Baltijas gaisa telpā. Gaidāms, ka maijā notiks neliela mēroga militārās mācības Igaunijā un Polijā.

Lai arī Krievija, Ukraina, Eiropas Savienība (ES) un ASV sarunās Ženēvā panākušas vienošanos par «nelegālo bruņoto grupējumu» izformēšanu visos Ukrainas reģionos, nelikumīgi ieņemto ēku atdošanu un saspīlējuma mazināšanu Ukrainā, Ukrainas prokrieviskie separātisti nedomā pakļauties. Tāpēc Ukrainas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs atzinis, ka Ženēvas lēmumam «ir pārvilkts krusts».

Traģēdija ar lielāko upuru skaitu notikusi Everestā – lavīnā iekļuva grupa, kas pasaules augstākā kalna nogāzes sagatavoja alpīnisma sezonas sākumam. Bojā gāja 13 Nepālas šerpas, izglābt izdevās septiņus cilvēkus, bet trīs vēl nav atrasti.

Sīrijas prezidenta vēlēšanas notiks 3.jūnijā, neraugoties uz asiņaino pilsoņu karu, kas izdzēsis jau vairāk nekā 150 000 cilvēku dzīvību. Gaidāms, ka Sīrijas līdzšinējais prezidents Bašars al Asads vēlēšanās varētu būt vienīgais kandidāts. Asads neredz nekādu iemeslu, kāpēc nevajadzētu pretendēt uz trešo pilnvaru termiņu. 

87 gadu vecumā miris pasaulslavenais kolumbiešu rakstnieks Gabriels Garsija Markess, romāna Simts vientulības gadu autors. 1967.gadā sarakstītā grāmata tulkota vairāk nekā 25 valodās un pārdota 50 miljonos eksemplāru. 1982.gadā Markess ieguva Nobela prēmiju literatūrā.

Krievijai lielākie aizsardzības izdevumi

Krievija aizsardzībai atvēl lielāku finansējumu, salīdzinot ar tās iekšzemes kopproduktu, nekā ASV un Eiropas valstis, saskaitījis Stokholmas Starptautiskais miera pētījumu institūts. Lai arī pēc naudas apjoma ASV joprojām aizsardzībai atvēl vislielāko summu, šis finansējums, salīdzinot ar pagājušo gadu, sarucis par 7%. Tas tiek skaidrots ar spēku izvešanu no Irākas un Afganistānas.

Radars Latvijā

Nedēļas notikumi Latvijā


Postošais
ugunsgrēks Rīgas pilī pērn izcēlies ugunsnedrošu būvdarbu dēļ, paziņojusi Valsts policija. Par aizdomās turamajām atzītas trīs personas – viens būvstrādnieks un divas amatpersonas, kuras bijušas atbildīgas par ugunsdrošības noteikumu ievērošanu. Tuvāko nedēļu laikā Rīgas pils ugunsgrēka lietu nodos kriminālvajāšanai, bet paralēli sāks procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu divām juridiskām personām – būvuzņēmumiem. Viena no šīm juridiskajām personām ir pilnsabiedrība SBRE.

Sagruvušā lielveikala Maxima jumta konstrukcijas izmeklēšanas eksperimentā neizturēja ūdens svara spiedienu un pārlūza. Jumts sabruka tā, kā eksperti bija plānojuši, apgalvo policijas pārstāvji. Eksperimenta mērķis esot sasniegts, iegūti visi nepieciešamie dati. Zolitūdes kriminālprocesā otrs paredzētais izmeklēšanas eksperiments būs saistīts ar būvkonstrukciju kontrolētu dedzināšanu un uguns nodzēšanu. Savukārt valdība nolēmusi no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 101 713 eiro piešķirt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, lai privātajiem komersantiem kompensētu izdevumus par Zolitūdes traģēdijas seku likvidēšanu.

Eiropas Komisija sākusi procedūru a/s Parex banka restrukturizācijas padziļinātai izvērtēšanai. Tā vērtēs, vai līdz šim sniegtais Latvijas valsts atbalsts un Latvijas priekšlikumi atbilst valsts atbalsta noteikumiem un ES kopējam tirgum. 

KNAB par kukuļņemšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu aizturējis Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes priekšnieku Aigaru Truli, kurš ievietots Rīgas Centrālcietumā, kā arī lietvedības nodaļas priekšnieci Elīnu Jostiņu. Viņai patlaban nav piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis. Mediji ziņo, ka Trulis aizturēts aizdomās par koruptīvām darbībām, iespējams, nodrošinot tā dēvēto legālo jumtu masāžas salonu darbībai Rīgā.

Latvijā šāgada pirmajā ceturksnī dzimstība palielinājusies par 7,6% iepretim pērngada attiecīgajam periodam, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Piedzimuši 5068 bērni. Lai gan dzimstība turpina pieaugt un mirstība samazināties, dabiskais pieaugums valstī saglabājas negatīvs.

Latviešu diriģents Ainārs Rubiķis saņēmis prestižo Krievijas teātra balvu Zelta maska par labāko diriģenta darbu mūziklā un operetē – Novosibirskas Valsts akadēmiskajā operas un baleta teātrī iestudēto Leonarda Bernsteina Mesas pirmiestudējumu.

Varas maiņa Līgatnē – Līgatnes domes priekšsēdētāja amatā atkal ievēlēts Ainārs Šteins (Vienotība). Ceturtdien novada dome no amata atbrīvoja Guntaru Pīpkalēju (Līgatnei). Par Šteinu ārkārtas sēdē balsoja pieci deputāti, pret bija trīs, bet viens nepiedalījās.

Lieldienās Lielvārdē nogrimis izklaides kuģītis Līgo. Tas sācis grimt piestātnē Daugavas krastā, turklāt no kuģīša ūdenī nonākuši naftas produkti. Noplūde apturēta pēc pāris stundām. Līgo pacelšanu veiks pats tā īpašnieks.

Vandaļi sliktāki par bebriem

Vandaļi Rīgas parkiem un skvēriem pērn nodarījuši lielākus zaudējumus nekā vētras un bebri, kas apgrauzuši koku stumbrus, liecina SIA Rīgas meži apkopotā informācija.

Ap 10 000 eiro gadā — cilvēku nodarītie postījumi
Ap 3500 eiro — vēja nodarītie postījumi
222 eiro — izlietoti koku aizsardzībai pret bebriem, kas apgrauzuši 21 koku.


Kā dzīvojam Eiropas Savienībā

Vai, jūsuprāt, Latvija aizvadītajos 10 gados kopumā ir vairāk ieguvusi vai zaudējusi no dalības ES?


Kāds, jūsuprāt, ir Latvijas galvenais ieguvums no dalības ES?*
ES fondu finansējums.
Drošība (ģeopolitiskā, finansiālā).
Brīva ceļošana, atvērtas robežas.
Labākas darba un izglītības iespējas.
Stabilitāte.
Piederības sajūta Eiropai.
Ekonomiskā sadarbība, izaugsme, neatkarība.
Sakārtota likumdošana, regulējumi.
Demokrātija, tiesiskums.

Kāds, jūsuprāt, IR Latvijas galvenais zaudējums no dalības ES?*
Uzņēmējdarbības ierobežošana.
Cukurfabriku slēgšana.
Cilvēku aizbraukšana.
Birokrātija.
Latviskās identitātes zaudēšana.
Dārdzība, cenu kāpums.
Lata zaudējums.
Lauksaimniecības, rūpniecības, zvejniecības ierobežojumi.

* Norādītas visbiežāk minētās atbildes

Lasītāju aptauja veikta internetā 22.aprīlī, respondentu skaits 1005.

Glābjas, kas var

Restaurējot prāmja traģēdiju Dienvidkorejāšokē kapteiņa rīcība

Kad pagājušajā nedēļā pasauli sāka aplidot attēli ar prāmi, kas grimst aukstajos ūdeņos pie Dienvidkorejas krastiem, pašus dienvidkorejiešus visvairāk satrieca foto ar kapteini. Vīrietis bija uzvilcis oranžo drošības vesti un nedroši spēra soli no pusnogrimušā prāmja uz palīgā piesteigušos glābēju kuteri. Kapteinis jau devās prom, lai gan aiz viņa grimstošajā peldlīdzeklī palika simtiem pasažieru. 

Pašam kapteinim Ļi Džunsokam (69) vēl tiks dota iespēja publiski paskaidrot, kāpēc viņš rīkojās tieši tā, proti, pameta uz kuģa pasažierus un tādā veidā pārkāpa vispārpieņemto kuģošanas protokolu un arī likumu. Taču jau tagad iegūtā informācija – citu komandas locekļu un izglābušos pasažieru liecības, kā arī 40 minūtes ilgs sakaru atšifrējums ar krasta dienestiem – ļauj restaurēt prāmja pēdējo braucienu. Tas mudina domāt, ka ikdienišķais ceļojums ātri vien pārvērtās par traģisku haosu, kurā gan kapteinim, gan viņa padotajiem bija jāpieņem ātri, izšķirīgi lēmumi. 

Pēdējais reiss miglā

Kad prāmis Sewol 15.aprīlī ap deviņiem vakarā atstāja Inčhonas ostu, kas atrodas uz rietumiem no galvaspilsētas Seulas, sākās tā kārtējais reiss uz kūrortu Čedžudo salā. 147 metrus garais peldlīdzeklis 420 km garo ceļu veica divreiz nedēļā, šķērsojot vienu no noslogotākajiem jūras ceļiem pie Dienvidkorejas krastiem. Šoreiz uz klāja bija 476 pasažieri – 60% no prāmja ietilpības. Lielākā daļa ceļotāju bija vidusskolēni, kuriem tas bija pēdējais skolas brauciens pirms pēdējā mācību gada sākšanās, kurā būs rūpīgi jāgatavojas iestājeksāmeniem augstskolās.

Prāmja kravas nodalījums gan bija pilns: 124 vieglie auto, 56 kravas auto un 105 kravas konteineri.

Daļa skolēnu neilgi pēc prāmja atiešanas pulcējās uz klāja, lai noskatītos uguņošanu. Tikmēr citi jau izklaidējās iekštelpās, spēlējot videospēles un dziedot karaoki.

Apkalpes darbs bija sadalīts četrās maiņās. Sewol reisā devās ar nelielu kavēšanos miglas dēļ. Pulksten 23 vadības maiņu pārņēma stūrmanis Ohs Jonsoks (58). Jūra bija rāma, atceras stūrmanis. Laiku pa laikam uz komandtiltiņa ieradās kapteinis, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā.

Kad darbu pārņēma jau trešā maiņa, Ohs mudināja kolēģus pārbaudīt automobiļu un kravas stiprinājumus, jo stūrmanis bija pamanījis, ka daži no tiem bija kļuvuši vaļīgi. Citu problēmu nebija, viņš noziņoja nākamajai maiņai. Tad devās uz savu kajīti un iegrima dziļā miegā.

Pēdējā maiņa prāmja vadību pārņēma 7.30 no rīta. To komandēja jaunākā kapteiņa palīdze Parka Hangjola (26). Darbu šajā kuģu kompānijā viņa bija sākusi tikai pirms sešiem mēnešiem. Torīt jaunajai sievietei nācās vadīt prāmi pa vissarežģītāko maršruta posmu, kas bēdīgi slavens ar spēcīgām un negaidītām straumēm un kur jau agrāk piedzīvotas vairākas kuģu avārijas.

«Ja straume trāpa prāmim no sāna, tā spēj ievērojami nobīdīt to no plānotā kursa,» skaidro Ohs. «Tur stūrēt nav viegli.»

Izrādās, ka Parka šajā posmā prāmi komandēja pirmo reizi, dodot instrukcijas savas maiņas stūrmanim. Tagad izmeklētāji izsaka šaubas, vai jaunā kapteiņa palīdze bija pietiekami kvalificēta šim sarežģītajam jūras maršrutam.

Izmeklētāji noskaidrojuši, ka Sewol negaidīti un asi pagriezies pa kreisi un drīz pēc tam sācis svērties. «Es pats pieļāvu vienu kļūdu, taču prāmis pagriezās daudz vairāk nekā parasti,» tagad apgalvo pēdējās maiņas stūrmanis Džo Džungi. Visticamāk, vainojama slikti nostiprinātā krava.

Plkst.8.48 stūrmanis Ohs pamodās, nokrītot no lāvas. Prāmis jau bija pamatīgi sasvēries. Viņš basām kājām joņoja jeb, precīzāk, rāpoja līdz komandtiltiņam un pirmo tur ieraudzīja kapteini Ļi. 

Arī kapteinis pirms tam bija atradies savā kajītē, bet tagad bija ieķēries komandtiltiņa durvīs, kas slīpumā bija pārvērtušās par lūku, pa kuru grūti iekļūt. Ohs pastūma kapteini augšup un pēc tam pats ietrausās komandtiltiņā.  

Drīz vien tur bija sapulcējušies visi prāmja stūrmaņi un kapteiņa palīgi. Iekrampējies karšu galdā, kapteinis izkliedza komandas. «Prāmis jau bija sasvēries tik ļoti, ka visi klātesošie centās pieķerties, kur nu pagadās,» atceras Ohs. «Nebija ne mazāko šaubu, ka situācija ir pavisam ļauna.»

Sakaru atšifrējums liecina, ka plkst.8.55 prāmis raidīja pirmo trauksmes signālu vietējai kuģošanas pārvaldei, lūdzot «steigšus nākt palīgā».

Kapteinis izkliedza pavēli mēģināt iztaisnot prāmi. Taču balasta motors vairs nedarbojās.

Plkst.9.05 krasta dienesti saņēma nākamo izmisīgo trauksmes ziņojumu: «Kur ir pazudusi krasta apsardze?» Ārkārtas dienesta dispečers nekavējoties aicināja citus tuvējos kuģus steigties palīgā Sewol.

Divus klājus zemāk iekšējo sakaru telpā pie mikrofona sēdēja sakaru virsnieks Kans Hēsons. Prāmis bija sasvēries par 30 grādiem, un viņš skaļruņos aicināja pasažierus palikt savās vietās un atturēties no straujas pārvietošanās. «Man nebija laika skatīties rokasgrāmatā, bet es biju pārliecināts, ka man vispirms jāmēģina nomierināt cilvēkus,» stāsta sakaru virsnieks.

Kapteinis Ļi nopratināšanā apgalvojis, ka atturējies no tūlītējas evakuācijas izziņošanas, jo baidījies, ka aukstais ūdens un stiprās straumes ir daudz bīstamākas par palikšanu kuģī. Apkalpe esot steigusies aktivizēt prāmja avārijas plostus, taču piekļūt tiem bijis neiespējami.

Pulksten 9.18 no Sewol pienāca ziņa, ka tas sasvēries jau par 50 grādiem. «Evakuē-ties nav iespējams,» kāds ziņojis glābšanas dienestam pa rāciju no komandtiltiņa.

Pēdējā ziņa no prāmja pienāca plkst.9.38 – tas sagāzies jau par 60 grādiem. «Tie cilvēki, kas paši spēj tik laukā pāri sāna bortam, to jau dara.»

Pamest komandtiltiņu nolēma arī prāmja vadība. Vairāk nekā divas trešdaļas no 29 apkalpes locekļiem ir izdzīvojuši. Taču no pasažieriem izglābties izdevās tikai trešajai daļai – 174 cilvēkiem. Līdz šīsnedēļas sākumam oficiāli jau bija apstiprināta 108 personu bojāeja, bet vēl 194 tika uzskatīti par pazudušiem bez vēsts.

Stūrmanis Ohs redzēja, kā pa komandtiltiņa durvīm lejup nolaidās kapteinis Ļi un pēc tam ātri izslīdēja pa lūku bortā. Stūrmanis neņemas apgalvot, ka kapteinis steidzies pēc iespējas ātrāk pamest prāmi. Iespējams, viņš vienkārši kritis un izslīdējis cauri lūkai.

Kopš tās dienas savu kapteini Ohs klātienē vairs nav redzējis. Tikai televīzijas ziņu reportāžās. Ļi bija saslēgts rokudzelžos, un viņam tika nolasīta apsūdzība par netīšu slepkavību. To papildina otra apsūdzība par pasažieru pamešanu krīzes brīdī – par to Dienvidkorejā draud mūža ieslodzījums.

Pēdējais reiss

Mainu lieko svaru pret slimnīcu!

Uztura bagātinātāju nekontrolētā tirdzniecība internetā novedusi dietologus šausmās par to, uz kādu risku slaida auguma dēļ gatavi viņu pacienti

Tas bija pretīgi! – kā mazs bērns noskurinās Līga (56, vārds mainīts), atminoties, kādu efektu uz viņu atstāja Green Coffe, Latvijā nereģistrēts uztura bagātinātājs, kas internetā tiek piedāvāts kā kafijas pupiņu ekstrakts, «vēl viens līdzeklis cīņā ar lieko svaru». Lai gan Latvijā to nemaz nav atļauts pārdot, mājaslapā rakstīts, ka veikalos «zaļā kafija» jau izpārdota un tāpēc dabūjama tikai tiešsaistē. Līga tā arī darīja – izlasījusi «dietologa Jāņa Valtera» ieteikumus, viņa pasūtīja Green Coffee, samaksāja 39 eiro un, kad sūtījums pienāca, sāka dzert ik dienu pa tabletei. Sākumā priecājās, ka arvien vairāk enerģijas, bet ēst negribas. Taču naktīs sāka mocīt bezmiegs, pa dienu brīžiem reiba galva, trīcēja rokas. «Sabijos,» atzīstas Līga, kura jau pēc nedēļas dārgo bundžiņu izmeta atkritumos. Sieviete neslēpj, ka viņu ietekmēja arī Draugiem.lv tievētāju klubiņa diskusijā lasītais, ka šādas internetā pirktas tabletes ir drīzāk kaitīgas nekā veselīgas.

Dietologa Jāņa Valtera Latvijas ārstu reģistrā nav. Tāpat tajā nav atrodama ārste Ināra Kaļiņina, kas internetā piedāvā savus pakalpojumus kā «šūnu uztura speciāliste». Pirms gada Perkamkopa.lv bija nopērkams atlaižu kupons procedūru kompleksam Tavas veselības atslēdziņa, kurā «nutricioloģe» Ināra Kaļiņina solīja, izmantojot «ķermeņa sastāva analizatoru», noskaidrot liekā svara cēloņus. Medicīnas studentei Artai (20) šo kuponu uzdāvināja mamma. «Sākumā biju ļoti kritiski noskaņota. Konsultantei bija tāds kā aparāts, tādi kā svari – ar to palīdzību viņa noteica, ka man ir problēmas ar aknām un žultspūsli. Nezinu, kā viņa to noteica, bet tā viņa sacīja,» atminas Arta. Ināra Kaļiņina izstrādāja Artai diētas plānu un ieteica vairākus uztura bagātinātājus – Garlic, True Lecithin jeb lecitīnu, Laks-Maks, kura sastāvā ir gandrīz 20 dažādu vielu, arī caureju izraisošās sennas ekstrakts, un Papaya. Ūdenim, ko Marta uzdzēra uztura bagātinātājiem, vajadzēja piebērt Coral-Mine jeb koraļļu kalciju. Tie, tāpat kā visi pārējie konsultantes ieteiktie uztura bagātinātāji, tiek izplatīti ar vietnes Smartlife.lv starpniecību. Lai nopirktu šo produkciju, tā jāpasūta internetā vai jāsazinās ar Coral Club jeb Koraļļu kluba pārstāvjiem. 

Ināra Kaļiņina, kura pašlaik portālā Dzīve ar plus zīmi piedāvā konsultācijas organisma veselības atjaunošanā, žurnālam Ir atzīst – viņa patiešām nav ārste, bet nutricioloģes jeb šūnu uztura speciālistes izglītību esot ieguvusi Maskavā. Sakās nezinām, kas ir Smartlife.lv, bet nenoliedz, ka priekšroku dod Koraļļu kluba produkcijai, jo «neko pārliecinošāku nevaru atrast». 

Visi Koraļļu kluba uztura bagātinātāji esot Latvijā reģistrēti, kas gan patiesībai atbilst tikai daļēji. Vairākums patiešām ir, bet, piemēram, Enduro-Makss, kas vietnē Dzīve ar plus zīmi tiek piedāvāta kā Koraļļu kluba produkcija, nav Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) uztura bagātinātāju reģistrā. 

Arta, kas bija samaksājusi par Koraļļu kluba tabletēm vairākus desmitus latu, tās dzēra trīs mēnešus, ievēroja diētu un triju mēnešu laikā zaudēja 12 kilogramus. Viņa neatceras nekādas tablešu izraisītas blaknes, tikai ar nožēlu atzīst, ka drīz pēc tam devās ceļojumā uz Itāliju, kur, baudot picu un pastu, zaudētie kilogrami atkal atgriezās.

Gatavi kaut zemi ēst

«Lielākā daļa manu klientu ir lietojuši kādu no uztura bagātinātājiem svara zaudēšanai,» Ir apstiprina gan diētas ārste Lolita Neimane, gan Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas dietoloģijas dienesta vadītāja Laila Meija un uztura speciāliste Liene Sondore. Turklāt viņas visas praksē pārliecinājušās, ka vairākums uztura bagātinātājus izvēlējušies nevis pēc mediķa, bet pēc draudzenes, kaimiņa vai reklāmas ieteikuma.

«Es vienkārši pamanīju, ka aptiekā uztura bagātinātājam Apple Cider ir atlaide,» atzīstas Aiva (50). Apple Cider gatavots no ābolu sidra etiķa, artišoku un pieneņu ekstraktiem, sola «uzturēt normālu vielmaiņu, normālu tauku sagremošanu». Aiva kādreiz, lai zaudētu lieko svaru, bija dzērusi pa karotei ābolu etiķa dienā, tādēļ izlēma izmēģināt šīs tabletes. Kad divu mēnešu laikā tabletes bija izdzertas, Aiva secināja: «Nekļuva ne labāk, ne sliktāk.»

Otra tendence, kas vieno visus uztura bagātinātāju lietotājus – viņus atšķirībā no Aivas maz interesē, kas ir piedāvāto preparātu sastāvā, kas tos ražo, ir vai nav tie reģistrēti kaut vienas valsts pārraudzītā institūcijā. «Uztura bagātinātājus visbiežāk pasūta no Krievijas, Amerikas un Eiropas interneta veikaliem,» stāsta Sondore. «Pēdējā šāda kliente mani uzmeklēja pēc tam, kad, izmēģinājusi dažādus no Krievijas sūtītus uztura bagātinātājus notievēšanai, viņa pieņēmās svarā.»

To, cik akla ir šāda paļaušanās, liecina kādas sievietes stāsts par uztura bagātinātājiem, ko viņai piedāvājusi nopirkt kāda draudzenes ieteikta konsultante. Izrādījies, ka viens no tiem bija riekstu un sēklu maisījums, otrs vizuāli atgādināja melnzemi. «Tā tiešām bija melnzeme, viena vai divas ēdamkarotes dienā bija jāapēd,» atzīstas sieviete. Un viņa maksāja par šiem riekstu maisījumiem un zemi un ēda tos pa ēdamkarorei dienā trīs mēnešus, līdz zaudēja desmit kilogramus liekā svara.

Gandē zarnas, sirdi, aknas

Mediķus aizvien vairāk satrauc cilvēku neizvēlīgums uztura bagātinātāju patēriņā, jo viņu pieredze liecina – tie gandē veselību. Uztura bagātinātājos visbiežāk ir urīndzenošas vielas, tādas, kas veicina vēdera izeju, nomāc ēstgribu vai mazina tauku uzsūkšanos. 

Taču, kā gatavojot zinātnisko darbu par svara kontrolē izmantotajiem uztura bagātinātājiem secinājusi uztura speciāliste Kristīne Sekace, nav zinātnisko pētījumu, kas apliecinātu šo līdzekļu efektivitāti. Toties ir gana daudz pierādījumu par izraisītām blaknēm. Piemēram, daudzu uztura bagātinātāju sastāvā ir tautas medicīnā izmantotā caurejas līdzekļa auga sennas lapas vai sēklas. Taču senna var veicināt sirds un asinsvadu darbības traucējumus, kā arī izraisa pieradumu, kura dēļ zarnas var atteikties pašas darboties. «Uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir sennas lapas, sēklas vai ekstrakts, uzskatu par bīstamiem,» saka Sekace. 

«Daudziem šķiet – ja uztura bagātinātāji ir tikai no dabīgām vielām, tiem nevar būt blakņu, jo – kas ir dabīgs, tas nav kaitīgs. Protams, tā nav taisnība,» saka Laila Meija. «Senna patiešām mīkstina vēderu, bet jāuzsver, ka nevienas zāles nedod iespēju kopā ar fēcēm tikt vaļā no taukiem. Sievietes, kas lietojušas sennu, vairs nevar normāli aiziet uz tualeti. Sabojāta zarnas gludā muskulatūra.»

Sekace kā negatīvas ietekmes piemēru min arī konjugētās linolskābes, kas veicina vielmaiņu, bet rada kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus. Meija uzsver, ka uztura bagātinātājos dāsni tiek izmantoti centrālās nervu sistēmas stimulatori, piemēram, kofeīns, efedrīns vai guarāns, kas lielās devās var dramatiski paaugstināt asinsspiedienu un radīt insulta draudus.

Vēl ļaunāk – uztura bagātinātājos tiek izmantotas vielas, ko aizliegts izmantot medicīnā zāļu gatavošanā, saka Meija un apstiprina PVD. Stradiņa slimnīcas dietoloģe stāsta, ka kādreiz pati dažiem saviem pacientiem izrakstījusi medikamentus, kuru sastāvā ir sibutramīns – aktīvā viela, kas paredzēta svara samazināšanai. Kad pētījumos atklājās, ka šī viela rada risku sirds un asinsvadu veselībai, 2010.gadā Eiropas Zāļu aģentūra nolēma aizliegt Eiropā tādu medikamentu tirdzniecību, kuru sastāvā ir sibutramīns.

Taču PVD, kas Latvijā veic uztura bagātinātāju reģistrāciju, vairākkārt ir konstatējis, ka, par spīti aizliegumam, uztura bagātinātājiem tiek pievienots sibutramīns, turklāt daudz lielākās devās, nekā iepriekš bija atļauts zālēs. Šī aktīvā viela, kuras iespējamās blaknes ir eiforisks enerģijas pieplūdums, bezmiegs un paātrināta sirdsdarbība, atrasta vairākos uztura bagātinātājos: Hergic, LiDa, Dikoros, Meizitang, Botanical Sliming, Fruta Planta, La Jiao Shou Shen, Basha Nut, Lishou, V Tea.

Uztura bagātinātājos, piemēram, Super Sonic Power Booster atrasta arī aktīvā viela sildenafils, kas ir bīstams cilvēkiem, kas slimo ar kardiovaskulārām, aknu un nieru slimībām. «Cilvēki ir gatavi bez ārsta uzraudzības lietot uztura bagātinātāju, kur šīs aktīvās vielas ir daudz lielākā koncentrācijā nekā medikamentos,» saka Meija. «Un nav tā, ka šos uztura bagātinātājus lieto kaut kādi tumši ļautiņi. Man ir bijuši pacienti ar ļoti labu izglītību, cilvēki, kas paši strādā mārketingā un zina reklāmas iedarbīgumu, taču pakļaujas tai. Tas ir apbrīnojami!»

Pēc PVD pārtikas produktu reģistrācijas daļas vadītājas Diānas Birkenfeldes stāstītā, nereti uz marķējuma norādīts, ka produkts ir simtprocentīgi dabīgs, tas satur vienīgi augu ekstraktus, bet ķīmiskās analīzes uzrāda, ka sastāvā ir arī sibutramīns vai sildenafils.

Sūdzību par uztura bagātinātājiem PVD nav saņēmis daudz – pērn bija 34, šogad pirmajos mēnešos piecas, saka PVD pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Vineta Grīnberga. Pārsvarā šīs sūdzības ir par Latvijā nereģistrētu uztura bagātinātāju, piemēram, Green Coffe, Acai Verde, Tievēšanas Forte, Weight Lose Forte, izplatīšanu. Kā uzskata PVD un arī dietologi, vislielāko risku veselībai rada nevis reģistrētie un Latvijas aptiekās nopērkamie, bet interneta vietnēs un veikalos izplatītie.

«Arī interneta veikalos pārdotajiem produktiem jābūt PVD reģistrētiem, taču tur tirgo produktus, kas nav atzīti par izplatāmiem. Mēs esam mēģinājuši noskaidrot, kur reģistrēts interneta veikala domēns, lai to kopā ar VID kontrolētu, bet, ja uzņēmums reģistrēts citā valstī, mēs pat nevaram bloķēt tirdzniecību. Tā ir viena no lielākajām problēmām visā pasaulē – uztura bagātinātāju tirdzniecība interneta veikalos ir ļoti grūti kontrolējama,» stāsta Grīnberga. 

Viņas kolēģe Birkenfelde paskaidro, ka pasta sūtījumos precēm, kuru svars nepārsniedz kilogramu, netiek prasīta pārbaude. Līdz ar to pa pastu iespējams izsūtīt visdažādākās vielas, gan atļautas, gan neatļautas. Ne PVD, ne VID, ne policija nespēj šādu preču izplatību iegrožot, tādēļ PVD aprobežojas ar brīdinājumu izplatīšanu par veselībai kaitīgiem uztura bagātinātājiem. PVD arī silti iesaka – pērkot uztura bagātinātājus tīmeklī, pārliecināties, vai interneta veikals un tā produkcija ir reģistrēti; PVD mājaslapā ir gan uzņēmumu, gan uztura bagātinātāju reģistrs.

Negarantē drošību

Diemžēl fakts, ka uztura bagātinātājs ir reģistrēts PVD, negarantē tā drošību. «Uztura bagātinātājus Latvijā ir ļoti vienkārši reģistrēt, īpašas pārbaudes par to kvalitāti netiek veiktas – galvenais, lai auga vai aktīvās vielas daudzums nesasniegtu zāļu devu,» norāda Sekace. Pie tam medikamentiem vienmēr tiek norādītas blaknes, turpretim uztura bagātinātājiem – ne! Lai gan tieši tie mēdz izraisīt ļoti nopietnus iekšējo orgānu bojājumus.

Saskaņā ar ASV Pārtikas un zāļu drošuma aģentūras datiem 70% uztura bagātinātāju ražotāju neseko kvalitātes kontroles standartiem, pērn decembrī rakstīja The New York Times. No 55 000 uztura bagātinātāju, kas tiek pārdoti ASV, tikai 170 jeb 0,3% pētījumos nav atklātas nekādas blaknes. Aptuveni 20% uztura bagātinātāju var novest pie aknu bojājumiem, kurus nepieciešams ārstēt slimnīcā, un šis rādītājs gandrīz trīskāršojies no 7%, kas bija pirms desmit gadiem, ziņo ASV hematologu apvienība.

Arī Latvijā reģistrēto uztura bagātinātāju klāsts ir ļoti liels, pašlaik to ir vairāk nekā 5000. Pagājušajā gadā reģistrācijai pieteikti gandrīz 500 jaunu produktu. Taču PVD tikai pārbauda uzņēmuma sniegto informāciju, bet neveic laboratoriskus izmeklējumus, lai pārliecinātos par uztura bagātinātāju kvalitāti, atklāj PVD pārstāve Birkenfelde. «Iesniegšanas brīdī mēs nepārbaudām, vai produkta saturs atbilst tam, kas norādīts dokumentos un marķējumā. Mēs esam sagatavojuši pieprasījumu piešķirt mums papildu finansējumu, lai varētu vismaz riska grupas produktiem veikt laboratoriskus izmeklējumus. Bet tagad mēs veicam tikai dokumentu ekspertīzi,» stāsta Birkenfelde.

Pagaidām PVD pārbauda, vai ražotāju norādītās aktīvo vielu devas atbilst Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes norādēm par pieļaujamo vitamīnu un minerālvielu daudzumu uztura bagātinātājos. Ja ir ziņas, ka devas ir lielas, PVD sadarbojas ar Zāļu valsts aģentūru (ZVA), lūdzot atzinumu. Ir bijuši gadījumi, kad liegta reģistrācija ASV ražotajiem vitamīniem un minerālvielām, jo ZVA sniegusi atzinumi, ka produkts būtu reģistrējams kā medikaments un nav lietojams kā uztura bagātinātājs.

Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) mēģina izsekot, vai pircēji saņem patiesu informāciju par produktiem. Neatbilstības konstatētas lielākajā daļā no ierosinātajām lietām, proti, kopumā pērn un šāgada trijos mēnešos zināmi 30 šādi gadījumi, stāsta PTAC pārstāve Santa Skrūz-mane. «Lielākoties uztura bagātinātājiem tiek piedēvētas īpašības, kādas tiem nepiemīt, piemēram, nepatiesi apgalvots, ka uztura bagātinātājs var izārstēt noteiktas slimības,» viņa stāsta. Notievēšanas līdzekļiem visbiežāk tiek piedēvētas spējas noteiktā laikā atbrīvot cilvēku no konkrēta daudzuma kilogramu, bet saskaņā ar likumdošanu šāda reklāma ir aizliegta. «Ja komercprakses īstenotājs ir ārzemēs, mūsu iespējas novērst pārkāpumu ir ierobežotas. Bet pēc mūsu norādījumiem šīs reklāmas pazuda no Latvijas interneta vietnēm,» saka Skrūzmane.

Diemžēl tas nekādi netraucē uztura bagātinātāju izplatītājiem uz savām interneta vietnēm aizvilināt pa citiem ceļiem. «Sveiki, meitenes! Šodien uzdūros reklāmai par zaļo kafiju. Palasīju atsauksmes, likās okey,» kādā Draugiem.lv klubiņā tiek sākta jauna diskusija. Tā ātri attīstās, jo uzreiz seko atbilde, ka rezultāti ir pēc 12 nedēļām. «Es personīgi biju apmierināta,» saka atbildes autore, kura gan neatsaucās lūgumiem pastāstīt ko sīkāk. Uz citiem komentāriem, kuros lietotāji pukojas par «zemē nomestu naudu» un iesaka labāk ievērot diētu vai sportot, viņa atbild – nevajag pirkt visu, kam virsū rakstīts «Zaļā kafija». Īstā maksājot ne mazāk kā 30 eiro.

Zinātnieku secinājumi par visbiežāk izmantotajiem notievēšanas līdzekļiem

Balto pupiņu ekstrakts
+ Traucē ogļhidrātu sadalīšanos glikozē, tie līdz ar to neuzsūcas organismā.
– Par balto pupiņu ekstraktu veikti vairāki pētījumi, taču nav pārliecinošu pierādījumu, ka tas veicina svara zaudēšanu. Toties nav arī novērotas blaknes.

Hitozāns, ko iegūst no jūras vēžveidīgo čaulas
+ Hitozāns piesaista taukus un izvada no organisma, neļaujot tiem uzsūkties.
– Trūkst pierādījumu par hitozāna efektivitāti. Iespējami kuņģa darbības traucējumi, slikta dūša, gāzes, aizcietējumi. Kopā ar taukiem no organisma tiek izvadīti arī taukos šķīstošie vitamīni (A, D, E, K) – tas bīstami cilvēkiem ar vielmaiņas traucējumiem

Šķiedrvielu maisījums, kura sastāvā ir hroms
+ Mazina ēstgribu, rada sāta sajūtu, stimulē gremošanas trakta un zarnu darbību. 
– Pagaidām nav pētījumu, kas apliecinātu hroma efektivitāti svara zaudēšanā. Uzņemot hromu lielās devās, iespējams izraisīt nieru mazspēju, ādas pārmaiņas un veicināt plaušu audzēju attīstību.

Kofeīns zaļās tējas, kafijas, vai garcīnijas ekstraktā
+ Veicina vielmaiņu un uz īsu brīdi nomāc ēstgribu.
– Ja pārsniedz pieļaujamo kofeīna daudzumu, tas var radīt reiboņus, bezmiegu, uzbudinājumu, sliktu dūšu, vemšanu, caureju. Daudzos uztura bagātinātājos kofeīna deva ir liela vai netiek norādīta.

Konjugētās linolskābes
+ Veicina vielmaiņu.
– Pētījumi nav spējuši parādīt nozīmīgu ietekmi uz ķermeņa masas zuduma izmaiņām, bet daži pētījumi norāda kaitīgu šo transtaukskābju ietekmi uz veselību. Viela rada kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus un šķidru vēdera izeju.

Maisījums, kura galvenā sastāvdaļa ir sennas lapas un sēklas
+ Veicina vēdera izeju.
– Pārdozējot sennu, sekas var būt veselībai bīstamas – zarnās  esošās  minerālvielas un ūdens nepaspēj absorbēties, tāpēc ilgstošas lietošanas gadījumā organismā var veidoties elektrolītu disbalanss. Tas savukārt var veicināt sirds un asinsvadu traucējumus. Turklāt senna rada pieradumu – zarnas var atteikties darboties pašas, bez ķīmiska impulsa.

Informācija: uztura speciāliste Kristīne Sekace

Bīstamākie uztura bagātinātāji notievēšanai

Oxy ELITE Pro
Nereģistrēts uztura bagātinātājs, kas paredzēts svara kontrolei un muskuļu masas palielināšanai. Var izraisīt akūtu hepatītu un aknu mazspēju. 

Jack3D
Uztura bagātinātājs palielinātas slodzes izturēšanai satur dimetilamilamīnu (DMAA), centrālās nervu sistēmas stimulatoru, kam ir līdzīga iedarbība kā amfetamīnam. Var ietekmēt sirdsdarbību un radīt asiņošanu smadzenēs.

Hergic, LiDa, Dikoros, Meizitang, Botanical sliming 
Uztura bagātinātāji svara samazināšanai un kontrolei, kuros ir sibutramīns. Piemēram, Zāļu valsts aģentūra secinājusi, ka Hergic kapsulu sastāvā ir vidēji 14 mg marķējumā nenorādītas sintētiskas vielas – sibutramīna. Sibutramīns savulaik izmantots tādu reģistrētu recepšu zāļu sastāvā, kas veicina svara zaudēšanu, taču 2010.gadā Eiropas Zāļu aģentūra aizliedza sibutramīnu saturošas zāles, jo tās izraisīja sirdsdarbības traucējumus, pat lietojot nelielās devās un ārsta uzraudzībā.

Tievēšanas forte, Weight Loss, Green Coffee.
Nereģistrēti uztura bagātinātāji.