Duļķainie avoti • IR.lv

Duļķainie avoti

5
Aivars Ozoliņš

Inguna Sudraba nerunā par Krieviju, Ukrainu un Latvijas drošību

Daudzi varbūt nav pamanījuši, ka pirmdien ap pusdienlaiku noticis «jauns sākums valsts un katra cilvēka dzīvē». «No zemes dzīlēm, tiecoties uz augšu», kā vēsta Inguna Sudraba, Latvijā nodibināta kārtējā sīkpartija – No sirds Latvijai. Klasiska viena cilvēka partija ar jebkurai no daudzām populistu mazpartijām tipisku lozungu komplektu – tautas vēlēts prezidents, mazāki nodokļi un pat «Briseles sagrauto» vietējo valsts subsidēto cukurfabriku atjaunošana.

Te arī varētu likt punktu šā politiskā «dzidrā plūduma malka» vērtējumam. Jo arī partijas abas sejas – bijusī valsts kontroliere un bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (kas atzīst, ka izlēmis pārtaisīt valsti, jo nav varējis atrast jurista darbu līdz pensijai) – uzsver, ka tikai piedāvā to, ko grib «dzirdēt cilvēki»: «paņemsim jebkuru socioloģisko aptauju», kā Kūtris ieteica pirmdien televīzijā pie Dombura.

Pat partijas nosaukums ir plaģiātiski banāls. Mums jau ir bijusi Joahima Zīgerista Tautas kustība Latvijai, kuras panākumus Saeimas vēlēšanās 1995.gadā Sudrabas «kustībai» nav nekādu cerību šoruden atkārtot, bet nupat tapis Aināra Šlesera kārtējais projekts Vienoti Latvijai, kam arī nav izredžu izkonkurēt ne Vienotību, ne Visu Latvijai! (Toties Sudrabas partijas nosaukuma akronīms NSL var dažiem atsaukt atmiņā Nacionālsociālistu līgu pirmskara Lielbritānijā vai 70.-80.gadu Amerikā; vai tiešām Krievijas vēstniecības «fašistu mednieki» to nepamanīja?)

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu