«Šī ir pērkama valsts» – pirms gada, atstājusi bērniem šādu mīklainu ziņu, kukuļņemšanā aizdomās turētā Rīgas dzīvokļu pārvaldes vadītāja Ārija Stabiņa pameta Latviju. Pa šo laiku spēkā stājušies vairāki tiesas spriedumi liecina pretējo – pērkama bija galvaspilsētas mājokļu galvenā dalītāja. Izmeklēšana atklājusi, kā Rīgā savērptas koruptīvas shēmas ļāva pie dzīvokļiem tikt cilvēkiem, kuriem pašvaldības palīdzība nebūt nebija vajadzīga
Pašvaldības dzīvokli varēja dabūt jebkurš, ja vien zināja shēmu un atrada ceļu pie Ārijas Stabiņas. Dažreiz ar klientu viņa strādāja tieši, citos gadījumos – caur paziņām vai pazīstamiem mākleriem, un par saviem pakalpojumiem nesmādēja arī nelielas naudas summas. Šāda aina paveras vairākos kriminālprocesos, kuros savu vainu atzinuši un jau ir notiesāti kukuļošanas līdzdalībnieki – naudas devēji un starpnieki.
Taču ar 2012.gadā aizturēto Stabiņu kukuļņemšana Rīgas domes mājokļu un vides departamentā acīmredzot nav beigusies. Pirms pāris nedēļām KNAB aizdomās par kukuļņemšanu aizturēja šā departamenta kapsētu pārvaldes priekšnieku Jāni Upīti, bet pagājušajā vasarā līdzīgs liktenis piemeklēja arī Stabiņas priekšnieku, departamenta direktoru Anatoliju Aļeksejenko.
Viena no iztiesātajām epizodēm atspoguļo, kā Ārija Stabiņa palīdzēja tikt pie pašvaldības dzīvokļa beztermiņa īres tiesībām Stradiņa slimnīcas dakterim Ojāram Rubenam. No tiesas sprieduma izriet, ka Stabiņa bija apsolījusi Rubenam par naudu izkārtot pašvaldības dzīvokli un, lai Rīgas domes institūcijas šādu lēmumu varētu pieņemt, lūgusi māklerei Tatjanai Sokolovai sagatavot nepieciešamos dokumentus. Sokolovai pieder firma ST fondi, un, spriežot pēc tikšanās apstākļiem, abas sadarbojas ne pirmo reizi – viņas satiekas Stabiņas darba kabinetā un pārrunā iespējas Rubenam deklarēties kādā denacionalizētā namā un iegūt «brosku», kā mākleru slengā apzīmē fiktīvu līgumu par neizmantotas dzīvojamās platības īri. Ja cilvēks bija deklarējies saimnieka mājā, ar to Rīgā pietika, lai maiņas ceļā pretī dabūtu pašvaldības dzīvokli. Par «broskas» sastādīšanu Stabiņa Sokolovai piesola 200-300 eiro, kam māklere piekrīt.
Sokolova uzdod savas firmas darbiniecei sastādīt īres līgumu – ar atpakaļejošu datumu un viltotu mājas īpašnieka parakstu. Rubens pēc tam deklarējas noteiktajā adresē un pēc Stabiņas komandas Rīgas domes dzīvojamo telpu maiņas komisijai iesniedz nepieciešamos dokumentus. Komisija 2012.gada 12.martā piekrīt, ka Rubens viltus mitekli iemaina pret reālu pašvaldības dzīvokli. Šīs pašas dienas pēcpusdienā Stabiņa savā kabinetā no Rubena saņem aploksni ar 9800 eiro. Pusstundu vēlāk tās saturu viņa jau ir sadalījusi un trijās aploksnēs atdod znotam Kristapam Fedorekam ar rīkojumu 7000 eiro nodot pašvaldības dzīvokļa iepriekšējā īrnieka mazdēlam, 500 eiro – Sokolovai par «brosku» un daļu atstāt sev. Pati savām vajadzībām Stabiņa patur 800 eiro.
Rubens, pirms žurnālam Ir komentēt šo situāciju, vēlējās konsultēties ar savu pārstāvi, taču raksta sagatavošanas laikā tas nebija iespējams. Kā var saprast, viņš samaksāto naudu neuzskata par kukuli.
Paralēli šim Stabiņa un Sokolova martā kārto vēl vienu dzīvokļu maiņas darījumu. Šoreiz pie ST fondi vēršas kāda sieviete, kurai ir īres tiesības uz Rīgas pašvaldībai piederošu dzīvokli Ādažos un kura vēlas nopelnīt, šīs īres tiesības par atlīdzību nododot personai, kas tur reāli dzīvo. Sokolova piekrīt palīdzēt – uztaisīt «brosku» un sarunāt darījumu ar Stabiņu. Dažu dienu laikā atkal tiek noslēgts fiktīvs līgums par dzīvokļa īri privātīpašnieka mājā, ādažnieks te tiek deklarēts, un 26.martā RD komisija akceptē maiņas darījumu. Abi dzīvokļu mainītāji darījuma izkārtotājiem kopā samaksā 1400 eiro. Telefonsarunā savas firmas darbiniecei Sokolova teikusi, ka Stabiņai būs jānodod 500 eiro.
Sokolova tika apsūdzēta kukuļņemšanā, kukuļņemšanas atbalstīšanā un dokumentu viltošanā mantkārīgā nolūkā. Savu vainu viņa ir atzinusi un ar prokuroru noslēgusi vienošanos, ko šāgada aprīlī apstiprinājusi Centra rajona tiesa. Par noziegumu izdarīšanu Sokolovai piespriests 7040 eiro sods.
Par to, ka Rīgas domes gaiteņi Sokolovai nav bijuši sveši, liecina vēl kāds fakts – pēc neoficiālas informācijas, viņa iemaksājusi drošības naudu par Daimler kukuļošanas lietā apsūdzēto bijušo Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra padomnieku Leonardu Teni. Bet ST fondi pagājušā gada nogalē pavīdēja TV3 raidījumā Nekā personīga kā firma, kas palīdz ārvalstniekiem tikt pie uzturēšanās atļaujām, iegādājoties lētus mitekļus, proti, darījuma summu mākslīgi sadārdzinot. Sazināties ar Sokolovu Ir neizdevās – firmā ST fondi paskaidroja, ka viņa atrodas atvaļinājumā ārpus Latvijas.
Dārga muļķība
Citā tiesas spriedumā atainotie notikumi atspoguļo manipulācijas ar pašvaldības dzīvokļu rindu un ir komiski spraigi.
Kad nekustamā īpašuma attīstītājs Latvijas investīcijas 2011.gadā iegādājas Pār-daugavas jūgendstila namu Alīses ielā 5, tam ir vajadzīgs kapitālais remonts un kredīts bankā. Īpašuma pārkreditēšanai banka izvirza nosacījumu, ka ēka nedrīkst būt apgrūtināta ar īres līgumiem, bet namā ir kāda problemātiska īrniece. Viņa bija atteikusies no īpašnieka piedāvātā cita dzīvokļa, bet Rīgas dome viņu izmetusi no pašvaldības dzīvokļu rindas, jo bija uzzinājusi, ka pretendente mantojusi kāda zemes gabala domājamās daļas. Īrniece domes lēmumu bija apstrīdējusi tiesā, kas viņu dzīvokļu reģistrā atjaunoja, taču pašvaldība iesniedza apelācijas sūdzību.
Latvijas investīciju šefs Kalvis Urmans, kas saskaņā ar Lursoft datiem ir arī uzņēmuma lielākais īpašnieks, šo bēdu stāstu izstāstījis paziņai, galerijas Mākslas banka vadītājai Vallijai Linterei. Viņa savukārt to tālāk pastāsta savai draudzenei Mudītei Mežiniecei, kura sola par 6000 eiro panākt, ka Rīgas dome apelācijas sūdzību atsauc un piešķir īrniecei pašvaldības dzīvokli.
2012.gada 13.jūlija rītā Mežiniece ir Stabiņas kabinetā un pārrunā iespēju atsaukt pārsūdzības procesu. Stabiņa, kā teikts spriedumā, «ar pirkstiem parādīja ciparu četri», Mežiniece drošībai pārprasīja, vai «par četri», un abas vienojās par darījumu. Tajā pašā dienā Stabiņa dod rīkojumu apelācijas sūdzību atsaukt, kas arī tiek izdarīts, un Alīses ielas 5.nama īrniece pēc nepilna mēneša tiek atjaunota pašvaldības dzīvokļu rindā. Tikko tas noticis, Lintere mēģina Urmanam iestāstīt, ka par šo lietu Rīgas domes amatpersonām būs jāmaksā 8000 eiro, ko viņš atsakās darīt, jo «par tādu naudu varot nopirkt dzīvokli». Vēlāk ar Mežinieci viņa vienojas, ka no Latvijas investīcijām tomēr prasīs sākotnējos 6000 eiro, no kuriem 4000 eiro atdos Stabiņai, bet pārējo sadalīs pašas «izlietošanai savām vajadzībām».
8.augustā kāds Latvijas investīciju darbinieks Linterei nodod pirmo kukuļa daļu – 700 latu. Viņa to tālāk atdod Mežiniecei, kura tajā pašā dienā dodas uz Stabiņas kabinetu un dzīvokļu pārvaldes priekšniecei samaksā 300 latu. Pārējo naudu Mežiniece pievāc sev – «rēķinu apmaksai, iztikai».
Turpmākā mēneša laikā Lintere un Mežiniece vairākkārt ar telefonzvaniem bombardē Urmanu par pārējo kukuļa daļu, bet Urmans atrunājas, ka firma pašlaik bankā kārto aizņēmumu un brīvu līdzekļu viņam nav. Dienu pirms RD komisijai jālemj par pašvaldības dzīvokļa piešķiršanu Alīses ielas īrniecei, Mežiniece prasa Urmanam iedot «vismaz kaut kādu naudas summu», «lai viņai nesabojājas attiecības ar Rīgas domes amatpersonām». Mežiniece noraida Urmana iniciatīvu pašam satikties ar RD amatpersonu, lai vienotos par maksājuma atlikšanu, jo viņš «taču saprotot, ka tas viss ir nelikumīgi, un šī amatpersona ar viņu netiksies, lai neatklātu sevi». Urmans beigās apsola mazliet naudas, un 13.septembra rītā pie Ģertrūdes baznīcas Rīgā Latvijas investīciju pārstāvis Mežiniecei iedod 350 latus. Izdīkto naudu Mežiniece domes amatpersonām nemaz nenogādā un pievāc pati. Nākamo kukuļa daļu – 2000 latu – firmas pārstāvji 17.septembrī atdod Linterei, kura 500 latu patur sev un pārējo nodod Mežiniecei. Mežiniece atkal savā kabatā ieliek 500 latu un ar atlikušajiem 1000 latiem dodas uz Rīgas domi. Stabiņa kukuli saņem pie sava kabineta, tad to pārskaita un, iegājusi kabinetā, ieliek atvilktnē. Pēc naudas saņemšanas viņa vēl uzraksta un nosūta rekomendāciju Alīses nama iemītniecei, dodot viņai īres tiesības uz pašvaldības vienistabas dzīvokli ar ērtībām.
Urmans, Lintere un Mežiniece izdarītajā atzinušies un to nožēlojuši, un arī ar viņiem prokurors noslēdzis vienošanos, ko pērn decembrī apstiprinājusi Centra rajona tiesa. Urmans atzīts par vainīgu kukuļdošanā, par ko viņam piespriests 4000 latu sods, Lintere un Mežiniece atzīta par vainīgu kukuļu ņemšanā, piesavināšanā un kukuļošanas atbalstīšanā, par ko piespriests 3000 latu sods katrai. No Mežinieces valsts labā vēl piedzīti 860 lati noziedzīgi iegūtās naudas.
Par kukuļdošanu pie kriminālatbildības saukta arī juridiska persona – firma Latvijas investīcijas, kas Latvijā ir jauna prakse. Urmans telefonsarunā ar Ir par šo savas dzīves epizodi izklausās patiešām nelaimīgs un sauc to par «muļķību». «Daudzi pa šoseju brauc ar 100 kilometriem stundā, nevis 90 un, kamēr neviens nav cietis, par to neaizdomājas,» viņš saka. «Sanāk, ka mani notiesāja par to, ka dome [īrniecei] negribēja dot dzīvokli,» secina namīpašnieks.
Žurnālam Ir neizdevās sazināties arī ar Linteri (galerijā paskaidroja, ka viņa ir ārzemēs) un Mežinieci (agrāk viņa strādāja Latvijas televīzijā, kur bijušo kolēģi raksturo kā «lietu kārtotāju», bet tiesas procesa laikā viņai algota darba nav bijis).
Rīgas domes ilggadējo dzīvokļu lietu kūrētāju Stabiņu KNAB aizturēja 2012.gada 17.septembra vakarā, līdz ar to var pieņemt, ka tas notika drīz pēc Latvijas investīciju kukuļa paņemšanas. Tiesas spriedumos atspoguļotie detalizētie kukuļu nodošanas un telefonsarunu apraksti ar precīziem pulksteņu laikiem ļauj pieņemt, ka KNAB Stabiņas darbības fiksētas gan videoierakstos, gan telefonsarunās, turklāt ilgāku laiku – vismaz no 2012.gada pavasara līdz rudenim. Līdz ar to, visticamāk, tie nav vienīgie koruptīvie dzīvokļu darījumi, kas figurē pašas Stabiņas kriminālprocesā, kas vēl ir izmeklēšanas stadijā. Pēc Stabiņas aizturēšanas KNAB ziņoja, ka kukuļi ņemti sistemātiski un ilgstoši.
Stabiņa no Latvijas pazuda 2013.gada pavasarī dažas dienas pēc tam, kad prokuratūra pret viņu sāka kriminālvajāšanu. Pēc apsūdzības raksta viņa neatnāca, bet, kā ziņoja Nekā personīga, bērniem nosūtīja rakstisku ziņu, ka «šī ir pērkama valsts un pēc ilgām pārdomām viņa to pamet». Ar šo soli bijusī amatpersona pārkāpa vienu no viņai noteiktajiem drošības līdzekļiem – aizliegumu izbraukt no valsts. Medijos izskanējis, ka Stabiņa, iespējams, uzturas Ēģiptē, kur saskaņā ar neoficiālu informāciju viņas ģimenei ir īpašums. Prokuratūra ir izdevusi viņas meklēšanas orderi un nekomentē, vai tai ir zināma Stabiņas atrašanās vieta.
Dzīvokļus mainīja daudz
Izveicīgi ļaudis, kas negribēja apgrūtināt sevi ar kredītu dzīvokļa iegādei, maiņas darījumus ilgu laiku ir izmantojuši par pamatu tam, lai galvaspilsētā tiktu pie pašvaldības dzīvokļa īres tiesībām mūža garumā. Kā minēts, viņiem tikai vajadzēja deklarēties denacionalizētā mājā, lai fiktīvā darījumā no cilvēka, kuram pašvaldības dzīvoklis vairs nebija vajadzīgs, par atlīdzību iegūtu tā beztermiņa īres tiesības. Lai arī formāli šāda maiņa bija atļauta, dzīvokļu maiņas komisijai katrā konkrētā gadījumā bija gala vārds, tāpēc cilvēki par to maksāja kukuļus.
Pret saimniekmājā deklarētu dzīvesvietu pašvaldības dzīvokli Rīgā varēja dabūt vēl pēc Stabiņas aizturēšanas. LTV Panorāma savulaik ziņoja par sludinājumu, kurā pāris nedēļas pēc pašvaldības dzīvojamās mājas nodošanas ekspluatācijā Ilūkstes ielā kāds par vairākiem tūkstošiem latu piedāvāja iespēju tikt pie dzīvokļa šajā namā. Tas nozīmē, ka dzīvokļus jaunajās mājās dabūja arī tie, kam palīdzība reāli nebija vajadzīga. Tikmēr citi gadiem stāvēja garās rindās, bet Rīgas dome turpināja būvēt pašvaldības dzīvokļu mājas. Pašlaik pašvaldības palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā gaida 5321 ģimene.
Kā rāda statistika, dzīvokļu maiņas ziedu laiki bija pirms 3-4 gadiem. 2010.gadā domes komisija apstiprinājusi 50 maiņas darījumus, 2011.gadā – 60, bet 2012.gadā, kad Stabiņu aizturēja, – 57 darījumus (salīdzinājumam – šajā gadā neakceptēti divi maiņas darījumi). Pērn tie sarukuši līdz 16 apstiprinātiem darījumiem (15 noraidīti), šogad piekrišana dota sešām maiņām un noraidītas deviņas.
Arī pašlaik portālā Ss.lv ir sludinājumi, kuros salīdzinoši jauno Dreiliņu mikrorajona māju iedzīvotāji maina pašvaldības dzīvokļus. Piezvanot pa sludinājumos norādītajiem tālruņiem, neviens no dzīvokļu piedāvātājiem nebija ar mieru pret atlīdzību mainīties uz saimnieka māju, visi meklēja citu, savām vajadzībām atbilstošāku (parasti – lielāku) pašvaldības dzīvokli. Pēc mājokļu un vides departamenta sniegtās informācijas, denacionalizēto māju īrnieki pašvaldības dzīvokli Rīgā vairs nevar iemainīt kopš pagājušā gada maija, līdz ar to var pieņemt, ka šī korupcijas shēma ir izskausta.
Taču īrnieku nevalstiskajās organizācijās zina stāstīt arī par citiem neoficiāliem pakalpojumiem, kurus dzīvokļu pretendenti varēja saņemt, samaksājot atlīdzību. Piemēram, dabūt normālu dzīvokli sākotnēji ierādītā izdemolētā vietā, uzlabot vietu dzīvokļu rindā, kur nereti cilvēki pēkšņi noslīdēja uz leju.
Stabiņa arī citā veidā rūpējās par ģimenes ienākumiem. 2012.gadā mājokļu un vides departaments bija noslēdzis līgumu ar viņas znota Fedoreka uzņēmumu Arexo par «dzīvojamās un nedzīvojamās telpas atbrīvošanu no bezmantinieku mantas».
Kukuļošana nebeidzas
Stabiņas vietā dzīvokļu pārvaldi vada viņas kādreizējā vietniece Mārīte Javorska, bet tās protokolu nodaļas vadītājas pienākumus šopavasar atsākusi pildīt Ļena Paščenkova, kurai dzīvokļu kriminālprocesā arī piemēroja aizdomās turētās statusu. Kā paskaidroja mājokļu un vides departamentā, kurā ietilpst dzīvokļu pārvalde, Paščenkova amatā atjaunota, jo KNAB viņai šāgada martā atcēlis drošības līdzekli – aizliegumu pildīt amata pienākumus. Tā kā Paščenkova par vainīgu nav atzīta, departamentam nav bijis pamata noraidīt viņas vēlmi atgriezties amatā, turklāt viņas pienākumi mainīti tā, lai darbiniece nebūtu saistīta ar kriminālprocesā izmeklētajiem jautājumiem.
Dzīvokļu pārvalde ietilpst mājokļu un vides departamentā, kuru Stabiņas aizturēšanas laikā vadīja Anatolijs Aļeksejenko (vicemēra Andra Amerika partijas Gods kalpot Rīgai biedrs) un turpināja to darīt vēl vairāk nekā pusgadu, kamēr KNAB viņu pašu atzina par aizdomās turēto kukuļošanā un aizliedza pildīt darba pienākumus. Šis kriminālprocess gan saistīts nevis ar dzīvokļiem, bet ar pašvaldības zemes gabala nodošanu nomā Varoņu ielā, par ko pieprasīts 100 000 eiro kukulis. Pēc mediju arhīvu ziņām, zemes gabals bijis noskatīts kolumbārija izbūvei. Aļeksejenko savu vainu noliedza, un Rīgas dome viņu, novērtējot kā izcilu profesionāli, iecēla pašvaldībai piederošā atkritumu apsaimniekotāja Getliņi Eko valdē. Tur viņš turpina strādāt joprojām un oficiāli ir arī mājokļu un vides departamenta direktors, kas atrodas atvaļinājumā. Mājokļu un vides departamenta direktora pienākumu izpildītāja pašlaik ir Maira Megne.
Arī kapsētu pārvaldes priekšnieka Jāņa Upīša kriminālprocess saistīts ar kāda nomas līguma pagarināšanu, par ko prasīts un saņemts 13 000 eiro kukulis. Upītim lietā ir aizdomās turētā statuss. Viņa advokāts Normunds Duļevskis šo gadījumu sauc par neveiksmīgu provokāciju vai provokācijas mēģinājumu, bet sīkāku informāciju sniegt atturas un arī nekomentē, vai Upītis savu vainu atzīst.
Korupcijas skandālos ierauto departamentu, kura mājaslapa lepojas ar pretkorupcijas pasākumu plānu, uzrauga domes mājokļu un vides komiteja. To vada Gods kalpot Rīgai deputāts un frakcijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko. Šā departamenta darbinieku biežo nokļūšanu izmeklētāju redzeslokā Stepaņenko skaidro ar plašo atbildības lauku. «Tajā strādā 150 darbinieku, cilvēki ir dažādi,» teica Stepaņenko. Raksturojot, kas ir darīts, lai korupciju izskaustu, viņš stāsta, ka pēc Stabiņas aizturēšanas veikti auditi un dzīvokļu jomā procedūras padarītas caurskatāmākas. Par Upīti viņš aicina vaicāt KNAB, bet jautājums par partijas biedru Aļeksejenko saērcina, jo viņa vaina neesot pierādīta un tāpēc esot nekorekti gan jautāt, gan taisnoties par viņu.
KNAB vairākkārt ir norādījis uz korupcijas sistēmisko raksturu Rīgas domē, un vēl pagājušajā gadā biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe medijos izteicās, ka neredz nopietnus domes vadības centienus cīnīties ar korupciju. «Mums neapšaubāmi būs vēl daudz, daudz darāmā šajā pašvaldībā,» izteicās Strīķe.
