Žurnāla rubrika: Svarīgi

8 jautājumi partijām

Posted on oktobris 1, 2014 by - Tēma

Ko 5 populārākās partijas darīs, lai nākamajos četros gados Latvijā vairotu drošību, tiesiskumu un labklājību?

1. Lūdzu, nosauciet vienu vissvarīgāko darbu, ko 12.Saeimas laikā plānojat paveikt, lai Latvijas valsts būtu drošāka pret ārēju apdraudējumu! Nosauciet konkrētu termiņu (gadu), kurā, pēc jūsu partijas ieskata, Latvijas aizsardzības budžetam jābūt 2% no IKP!

Saskaņa (Atbild Rīgas saraksta līderis un Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, jo Saskaņas kampaņas vadība atteicās paust partijas viedokli)
Vissvarīgākais ir visu politisko spēku kopdarbs Latvijas labā. Termiņš, kurā aizsardzības budžetam jābūt 2% no IKP, atkarīgs no iestāžu spējām apgūt finansējumu. To apliecina gan neefektīvie iepirkumi daudzu gadu garumā, gan NBS komandiera teiktais, ka pašlaik Latvija nevarētu apgūt visu finansējumu, pat ja to piešķirtu.

Vienotība
Saskaņā ar likumu 2% no IKP aizsardzībai sasniegs 2020.gadā. Saistībā ar NBS 2012.-2024.gada attīstības plānu nodrošināt daudzgadu finansējumu 160 milj. eiro apmērā pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādei. Atbalstīt daudzgadu finansējumu sauszemes spēku brigādes mehanizācijas projektam ar britu CVR(T) bruņutransportieru iegādi un remonta bāzu izveidošanu.

Zaļo un Zemnieku savienība
Ministra Vējoņa vadībā pieņemts likums, kas paredz palielināt aizsardzības finansējumu, lai 2020.gadā tas sasniegtu 2% no IKP. Tuvākajos gados būs iespējams attīstīt pretgaisa un prettanku aizsardzības sistēmu, nodrošināt ekipējumu zemessardzei, modernizēt sauszemes spēkus un gaisa telpas novērošanu.

Nacionālā apvienība
Izveidota infrastruktūra apjomīgai un pastāvīgai NATO sabiedroto klātbūtnei Latvijā un panākta šādu spēku (vēlams no ASV) izvietošana ilgtermiņā (ne uz rotācijas principa). 2% no IKP valsts aizsardzībai jāparedz pēc iespējas ātrāk, tiklīdz valsts budžets to atļauj.

No sirds Latvijai!
Tikai komplekss darbs var būtiski uzlabot Latvijas drošību. Ļoti nozīmīga  ir zemessardzes kapacitātes paaugstināšana, tās lomas nostiprināšana, atbalstot reģionālās infrastruktūras veidošanu. Valsts aizsardzības budžeta izdevumi pakāpeniski jāpalielina, 2% apjomu no IKP sasniedzot 2020.gadā.  

2. Latvijas tiesu sistēma nav efektīva – respektablā World Economic Forum globālajā konkurētspējas ziņojumā starp 144 valstīm ieņemam 116.vietu (kritērijs Efficiency of the legal system in settling legal disputes). Kādam jābūt šim rādītājam 2018.gadā? Kā to panāksit? 

Saskaņa 
Tieši politiskās konkurences trūkums rada stāvokli, kad pārmaiņas nenotiek. Tas noved pie neefektivitātes un korupcijas citos varas atzaros – izpildvarā, tieslietu sistēmā, kā arī ceturtajā varā jeb presē.

Vienotība
Mērķis – iekļūt pirmajā piecdesmitniekā (Igaunija ir 39., Lietuva 84.vietā). Lai palielinātu tiesu efektivitāti, veicināt mediācijas pielietošanu. Reformēt administratīvo sodu sistēmu. Uzlabot maksātnespējas administratoru izvēles kārtību, noteikt elastīgāku to nomaiņu pēc kreditoru vienošanās.

Zaļo un Zemnieku savienība
Jāpilnveido regulāras uzraudzības un novērtēšanas joma, jāveicina alternatīvu lietu risināšanas metožu piemērošana, piemēram, mediācija – šie pasākumi veicinātu savlaicīgāku lietu izskatīšanu tiesā. Regulāras tiesnešu mācības un pienācīgi resursi ir būtiski sistēmas efektivitāti vairojoši faktori. 

Nacionālā apvienība
Šogad Latvija dažādu kategoriju lietuizskatīšanā EK vērtējumā ierindojas ES valstu vidusdaļā (11.-13.vieta), labāk par kaimiņiem klājies maksātnespējas lietu izskatīšanā. Tiesu caurlaides spējas koeficients pārsniedz 100%, tātad gada laikā izskatīts vairāk lietu, nekā saņemts – tiek likvidēts lietu uzkrājums. Šogad reitings Doing Business par trim vietām pakāpies! Jāstrādā, lai 2018.gadā pakāptos vēl par pāris vietām.

No sirds Latvijai!
Šajā rādītājā Latvijai 2018.gadā jāiekļūst pirmajā simtā. Tiesu sistēmas efektivitātes uzlabošanai jāatrisina divas galvenās problēmas: palielināt lietu izskatīšanas ātrumu un samazināt pārsūdzēto spriedumu skaitu. Jāvirzās uz vienveidīgas judikatūras veidošanu, jānosaka saprātīgas robežas tiesībām uz taisnīgu tiesu, jādisciplinē procesa dalībnieki, nosakot stingrākas procesuālās sankcijas.

3. Nevienlīdzība ir būtiska Latvijas problēma, ko apliecina Džini koeficienta atšķirība no citām Eiropas valstīm (35,2 Latvijā, 30,5 vidēji ES). Kāds rādītājs Latvijai jāsasniedz līdz 12.Saeimas pilnvaru beigām 2018.gadā? Kā to panāksit?

Saskaņa 
Vispirms jāpārvar nevienlīdzības kā varas korumpētības un neefektivitātes sekas un tad jāsāk plānot valsts izaugsmi, tajā skaitā uzlabojot Latvijas starptautisko novērtējumu. Atslēgas vārds visam ir Saeimā ievēlēto politisko spēku kopdarbs Latvijas labā.

Vienotība
Četru gadu laikā Džini koeficientam jāsamazinās līdz 32. Piedāvājam 2015.-2018.gadā par 40 eiro ik gadu palielināt minimālo algu, vienlaikus ieviešot diferencētu neapliekamo minimumu (NM). Nākamgad algām līdz 500 eiro NM jāpalielina līdz 110 eiro, bet līdz 2018.gadam NM jāpalielina par 20 eiro ik gadu. Algām virs 1500 eiro NM nepiemērot vispār.

Zaļo un Zemnieku savienība
Jāveic pasākumi, palielinot ienākumu līmeni iedzīvotājiem, kuriem tas pašlaik ir viszemākais. Pakāpeniski jāpalielina neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādībā esošajām personām, kā arī atbilstoši tendencēm tautsaimniecībā – minimālā alga. Svarīgi palielināt pensijas un sociālos pabalstus.

Nacionālā apvienība
Ieviešot mūsu piedāvājumu nevienlīdzības samazināšanai, četru gadu laikā Džini koeficients nokritīsies līdz 34,2. Piedāvājuma galvenie punkti: ievērojami palielināt neapliekamo minimumu, ieviest progresīvo principu IIN aprēķināšanai, ieviest ģimenes atbalsta pasākumus, kā arī taisnīgu nodokli par kapitāla pieaugumu. 

No sirds Latvijai!
2018.gadā Džini koeficientu plānojam samazināt līdz 30. Nodokļu jomā prioritāte ir nevienlīdzības samazināšana. Jāpalielina neapliekamais minimums līdz 320 eiro, kas ir minimālā alga. PVN likme veselīgai pārtikai jāsamazina līdz 12%. Ieviesīsim progresīvo ienākumu nodokli, samazinot to zemām algām, atstājot nemainīgu algām līdz 3000 eiro un palielinot ienākumiem virs 3000 eiro.

4. Latvijā ir otrais augstākais PVN neiekasēšanas rādītājs visā ES, un ēnu ekonomika ir lielākā starp Baltijas valstīm. Nosauciet trīs konkrētus pasākumus, kurus jūs veiktu, lai samazinātu ēnu ekonomikas apjomu Latvijā!

Saskaņa 
Neefektīva valsts pārvalde ir sekas politiskās varas nemainīgumam. Vislabākais samilzušo problēmu risinājums ir jau minētais visu politisko spēku kopdarbs Latvijas labā.

Vienotība
Publiskajos iepirkumos noteikt ierobežojumus pretendentiem, kuri izmaksā «aplokšņu algas» un tādējādi var sniegt lētāku piedāvājumu. Liegt nodokļu parādniekiem veikt darījumus skaidrā naudā pēc tam, kad VID ir nosūtījis inkasācijas uzdevumu naudas līdzekļu norakstīšanai no parādnieka konta. Ieviest sistēmu, ka informācija par kases aparātā reģistrēto darījumu pēc tā veikšanas nekavējoties tiek nosūtīta uz VID.

Zaļo un Zemnieku savienība
Cīņai pret ēnu ekonomiku jābūt vienai no prioritātēm. Vienlaikus būtiski, lai pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanai radītu pēc iespējas mazāku negatīvu ietekmi uz tiem uzņēmējiem, kuri pilda savas saistības pret valsti, ar lielāku bardzību vēršoties pret tiem, kuri izvairās no nodokļu samaksas. Jāpanāk, lai PVD, VID darbojas kā klientu atbalstošas, ne tikai kā represīvas institūcijas.

Nacionālā apvienība
Lai samazinātu ēnu ekonomiku, jāstrādā šādos virzienos: VID efektivitāte (NA priekšlikumi lielā mērā saskan ar FM, viens no svarīgajiem uzdevumiem ir uzlabot fiziskās personas īpašumu pieauguma kontroli) un tāda ietvara izveide, kas mudinātu labprātīgi veikt nodokļu samaksu (nostiprināt pilsonisko apziņu, uzsverot saikni starp nodokļiem un valsts labklājību, stiprinot arī VID kā uz klientiem vērstas organizācijas tēlu).

No sirds Latvijai!
Nodokļu maksātājiem jābūt skaidram, kā tiek izlietoti nodokļi, kāds ir valsts sniegtā pakalpojuma apjoms, tāpēc jāsakārto valsts pārvalde. Jāsamazina nodokļu slogs – nodokļiem ir jābūt nomaksājamiem, jāmazina PVN veselīgai pārtikai, IIN neapliekamais minimums. Jāmaina VID attieksme – no represīvas uz uzņēmēju atbalstošu darbību, vienlaikus sākot nepiekāpīgu cīņu ar kontrabandu, nodokļu nemaksāšanu. 

5. Latvijā skolēnu skaits uz vienu pedagogu ir zemākais ES (2013.g). Kādam, jūsuprāt, jābūt skolotāju skaitam Latvijā? Nosauciet trīs būtiskākos mērķus, kas 12.Saeimas pilnvaru laikā jāsasniedz izglītībā (ņemot kopumā vispārējo un augstāko)!

Saskaņa 
Jāmaina pedagogu algas sistēma, pārejot uz 40 stundu darba nedēļu ar 21 kontaktstundu. Taču jautājums par pedagogu skaitu ir arī sociālas dabas, tāpēc tas jārisina ciešā sadarbībā ar pašvaldībām. Iestāsimies par ikgadēju valsts budžeta pieaugumu izglītībai un zinātnei par 10%. Attiecībā uz augstskolām – vissvarīgākais ir izveidot akreditācijas aģentūru, lai tā iekļautos kopējā Eiropas akreditācijas aģentūru sistēmā.

Vienotība
Skolēnu skaitam uz vienu pedagogu būtu jābūt 10-12, paredzot izņēmumus mazajām lauku skolām. Jāievieš jauns augstākās izglītības finansēšanas modelis, ņemot vērā augstskolu zinātnisko darbību un starptautisko konkurētspēju. Jāpieņem jauns pedagogu atalgojuma modelis. Jāapstiprina jauns mācību saturs, jāveido bērniem draudzīga un droša skolas vide, veicinot vecāku iesaisti izglītības procesā.

Zaļo un Zemnieku savienība
Jānodrošina efektīvs skolu tīkls, ievērojot principu – pirmsskolas un sākumskolas apguve pēc iespējas tuvu bērna dzīvesvietai, jāuzlabo izglītības saturs, jāmaina pedagogu darba samaksas modelis. Pāreja uz obligātu vidējo vispārējo vai profesionālo izglītību. Valsts augstskolu stratēģiska specializācija, novēršot programmu dublēšanos. Finansēšanas modelis jābalsta uz studiju un pētniecības kvalitāti, starptautisko sadarbību, konkurētspēju, absolventu nodarbinātības līmeni.

Nacionālā apvienība
Pedagogu atalgojuma sistēma jāsaista ar motivēšanu – jāmotivē skolotāji, kuri sekmējuši skolēnu izaugsmi. Jāstiprina augstākās izglītības un zinātnes savstarpējā integritāte, panākot Eiropas telpā konkurētspējīgu Latvijas augstāko izglītību. Valsts naudai jāseko augstskolu kvalitātei. NA mērķis – panākt pāreju uz visu priekšmetu mācīšanu latviešu valodā valsts finansētajās skolās un pirmsskolas iestādēs no 2018.gada 1.septembra, nodrošināt iespēju apgūt mazākumtautību nacionālo valodu un kultūru.

No sirds Latvijai!
Skolotāju skaitam jābūt pietiekamam, lai ikvienam skolēnam nodrošinātu kvalitatīvu izglītību, ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu. Skolotājs ir atslēga kvalitatīvām pārmaiņām, tāpēc jāceļ skolotāju prestižs, jāievieš standarti kompetenču pieejā, jāpastiprina eksakto zinātņu nozīmīgums, jāievieš funkcionējoša karjeras izglītības sistēma, jāpiešķir atbilstošs finansējums augstākajai izglītībai.

6. Saeimai būs jāpārvēlē augstas tieslietu sistēmas amatpersonas. Novērtējiet ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera un Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča līdzšinējo darbu 10 ballu skalā un īsi pamatojiet šo vērtējumu! Atbalstāt pārvēlēšanu, vai meklēsit citus kandidātus? 

Saskaņa 
Nekādi skandāli vai rupjas kļūdas ģenerālprokurora un Augstākās tiesas priekšsēdētāja darbā nav zināmi, bet par panākumiem kopējā sistēmas stagnācijā arī grūti runāt, tāpēc neuzdrošinos likt viņiem atzīmes. Neizslēdzu iespēju atbalstīt abu pārvēlēšanu.

Vienotība
Ģenerālprokurora un AT priekšsēdētāja darba vērtējumu un izšķiršanos par abu amatpersonu pārvēlēšanu veiksim pēc vēlēšanām, kad būs zināms frakcijas sastāvs.

Zaļo un Zemnieku savienība
ZZS atzinīgi vērtē gan ģenerālprokurora, gan AT priekšsēdētāja līdzšinējo darbu un atbalstīs ievēlēšanu, ja viņi izlems atkārtoti kandidēt.

Nacionālā apvienība
Tā kā abu augsta līmeņa amatpersonu pilnvaru termiņš nav beidzies, vērtējums no politisko partiju puses būtu traktējams kā vēršanās pret tiesu varas neatkarību, tāpēc no tā vēlamies atturēties.

No sirds Latvijai!
Vērtēt ģenerālprokurora un AT priekšsēdētāja līdzšinējo darbu – tas nav politisks, bet profesionāls jautājums. NSL ir par tautas vēlētu prezidentu ar paplašinātām pilnvarām, to skaitā prezidentam jāieceļ amatā arī augstākās tieslietu sistēmas amatpersonas, izbeidzot politisko tirgu.

7. Nākamgad paredzētas Valsts prezidenta vēlēšanas. Lūdzu, novērtējiet Andra Bērziņa veikumu 10 ballu skalā un īsi pamatojiet šo vērtējumu! Vai jūsu partija atbalstītu Bērziņa atkārtotu ievēlēšanu, ja viņš nolems kandidēt?

Saskaņa 
Partija rūpīgi izvērtēs visus kandidātus, iespējams, izvirzīs arī savu. Taču to lemsim tikai kopā ar visiem Saskaņas deputātiem. Sākotnēji 12.Saeimai jāgroza Satversme, nosakot tautas vēlētu Valsts prezidentu.

Vienotība
Valsts prezidents nav formulējis savu nostāju šajā jautājumā, tāpēc prezidenta izraudzīšana nākamajam termiņam pašlaik nav politiskajā darba kārtībā.

Zaļo un Zemnieku savienība
Andris Bērziņš ir pierādījis sevi šajā augstajā amatā un sniedzis nozīmīgu ieguldījumu, it īpaši ekonomisko sakaru attīstībā.

Nacionālā apvienība
Atbalstu vai noraidījumu kādai kandidatūrai iespējams sniegt, tikai salīdzinot alternatīvas, kurām ir reālas iespējas tikt ievēlētām. Prezidentam jāprot iedvesmot sabiedrību un saliedēt kopējam valsts mērķim.

No sirds Latvijai!
NSL paredz tautas vēlēta Valsts prezidenta institūcijas izveidi ar plašākām pilnvarām.  Izmaiņas iespējams veikt jau līdz nākamā gada maijam.

8. Kāda ir jūsu nostāja nākamās valdības veidošanā – ar kādiem politiskajiem spēkiem neredzat iespēju sadarboties, un kādu koalīciju uzskatāt par valsts interesēm atbilstošāko?

Saskaņa 
Visu politisko spēku, kas būs ieguvuši Latvijas vēlētāju atbalstu, kopdarbs Latvijas labā, tajā skaitā veidojot valdību.

Vienotība
Vērtējot partiju programmas un izredzes iekļūt Saeimā, par sabiedrotajiem koalīcijas izveidē uzskatām ZZS un NA. Sadarbība ar Saskaņu un Latvijas Krievu savienību šķiet neiespējama.

Zaļo un Zemnieku savienība
ZZS par tuvākajiem sabiedrotajiem uzskata pašreizējos sadarbības partnerus – Vienotību un Nacionālo apvienību.

Nacionālā apvienība
Pašlaik labākais iespējamais valdības modelis būtu NA, Vienotība un ZZS, kas strādātu premjera Roberta Zīles vadībā. Valdībā nav vietas SC.

No sirds Latvijai!
NSL gatava sadarboties ar partijām, kas atbalsta mūsu principus – Latvija ir neatkarīga valsts; latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda; valsts īsteno sociāli atbildīgu politiku un aktīvu lomu tautsaimniecībā; Latvija ir NATO; Latvijas kā ES dalībvalsts tālāka suverenitātes ierobežošana nav pieļaujama.

Partiju pašportreti

Posted on oktobris 1, 2014 by - Tēma

Politisko partiju programmas gadu gaitā kļuvušas saturīgākas, no tām var spriest arī par nākamajā Saeimā gaidāmajiem konfliktiem un sadarbību

Par partiju programmām un priekšvēlēšanu solījumiem daudzi mēdz būt visai skeptiski – nebeidzamās apņemšanās kaut ko «veicināt», «atbalstīt» un «nodrošināt» skan rosmīgi, bet to gludā nekonkrētība nedod nekādas iespējas pēc kāda laika ņemt politiķus priekšā par izvirzīto mērķu nesasniegšanu. «Veicināšana» nav mērāms lielums.

Tomēr, tāpat kā politiskajā vidē kopumā, arī programmu rakstīšanā pēdējos gados, šķiet, noticis zināms progress, un pirms 12.Saeimas vēlēšanām CVK iesniegtajās 4000 zīmju programmās ir gana daudz konkrētu solījumu, lai nākamās Saeimas laikā varētu politiķiem uzdot arī konkrētus jautājumus. Pat ņemot vērā šā politiskās daiļliteratūras žanra neizbēgamos trūkumus, piecu aptaujās pupulārāko partiju – Saskaņas, Vienotības, ZZS, Nacionālās apvienības un No sirds Latvijai – programmas tomēr sniedz vairākas vērtīgas atziņas ne tikai par pašām partijām, bet arī par nākamajā Saeimā gaidāmajiem politiskajiem saskarsmes un sadursmju punktiem. Turklāt trim no šīm partijām internetā atrodamas arī izvērstas programmas 12.Saeimas vēlēšanām. (Skat. Saskana.info; Vienotībai – Augamgudri.lv; NSL – Nosirdslatvijai.lv).

Drošība priekšplānā

Vēlēšanas notiek laikā, kad sabiedrību satrauc Krievijas agresija pret Ukrainu un apdraudējums Latvijai un kaimiņvalstīm. Aizsardzības tēriņu palielināšanu līdz NATO apsolītajiem 2% no iekšzemes kopprodukta īsajā programmā iekļāvusi gan Vienotība, gan Nacionālā apvienība. Savukārt ZZS aprobežojas ar vārdiem «palielināsim aizsardzības budžetu», bet Saskaņa ne garajā, ne īsajā programmā vispār nepiemin NATO. 

Īpatnēja pozīcija šajā jautājumā ir NSL – vēl martā šīs partijas radītāja Inguna Sudraba televīzijā atbildību par Ukrainas konfliktu uzvēla ASV. Partijas dibināšanas kongresā maijā pieņemtajā garajā programmā netiek pieminēts ne NATO, ne tēriņi aizsardzībai, toties ir sadaļa ar nosaukumu «Drošības paradigmas nomaiņa». Kopš tam daudzi izteikuši bažas par Sudrabas ciešajām saitēm ar Krieviju, un, iespējams, rezultātā augustā CVK iesniegtajā 4000 zīmju programmā jau parādās vārdi «pildīsim Latvijas kā NATO dalībvalsts uzņemtās saistības, nodrošināsim efektīvu līdzekļu izmantošanu aizsardzības jomā 2% apjomā no IKP».

Nevienlīdzība un nodokļi

Bažas par valsts drošību izraisa no mums neatkarīgi ārējie apstākļi, savukārt otrā priekšvēlēšanu programmās dominējošā tēma radījusi pašu mājās izjusta nepieciešamība. Pirmo reizi kopš neatkarības atgūšanas nevienlīdzības samazināšana ieņēmusi tik nozīmīgu vietu gandrīz visu partiju priekšvēlēšanu programmās un retorikā. Vienīgā no vadošajām partijām, kura programmā nepiemin nevienlīdzības samazināšanu, ir ZZS, kuras ilggadējais premjerministra kandidāts ir miljonārs Aivars Lembergs.

Tomēr, spriežot pēc programmām, nākamajā Saeimā vajadzētu būt pārliecinošam vairākumam par labu nodokļu atvieglojumu palielināšanai ģimenēm ar bērniem, kuru savās programmās min gan Saskaņa (garajā programmā), gan Vienotība, gan NA, savukārt vispārīgāk par atbalstu ģimenēm ieminas arī NSL un ZZS. Arī neapliekamā minimuma paaugstināšana minēta gandrīz visās programmās, turklāt gan Saskaņa, gan Vienotība, gan NA grib tādējādi ieviest Latvijas nodokļu sistēmā progresivitātes elementu – jo mazāki ienākumi, jo lielāka ar nodokļiem neapliekamā summa. Būs jāskatās, vai šo jautājumu virzībā virsroku ņems kopējie mērķi, vai politiskā sāncensība.

Potenciāla sadarbība pāri koalīcijas robežām varētu izveidoties par PVN samazināšanu pārtikai, par ko jau aktīvi diskutēja šovasar. Saskaņa sola to samazināt līdz 5% (izņemot neveselīgai pārtikai), līdzīga apņemšanās ir Sudrabas partijai: «Būtiski pazemināsim PVN likmi veselīgai pārtikai.» Īsajā programmā ZZS šo ideju nepiemin, taču tās pārstāvji vairākkārt publiski izteikuši tai atbalstu. Savukārt NA mērķis ir «zemāki izdevumi pārtikai ģimenes budžetos», kas gan nenozīmējot PVN samazināšanu, no kā nacionāļu ieskatā iegūtu tikai lieltirgotāji. Vienotība šo ideju neatbalsta, jo Finanšu ministrija izrēķinājusi, ka, samazinot PVN pārtikai pat tikai līdz 12%, budžeta ienākumi kristos par 200 miljoniem eiro, kas ir aizsardzības budžetam līdzvērtīga summa.

Baltie vai melnie plankumi?

Programmās ir arī vairāki vērā ņemami «baltie plankumi». Saskaņa savā īsajā programmā vispār nepiemin ne integrāciju, ne nacionālo jautājumu. Sociāldemokrātiskā pozicionēšanās un vēlme piesaistīt latviešu vēlētājus šo jautājumu publiskajā retorikā atvirzījusi otrajā plānā, un tagad liela daļa programmas veltīta valsts lomas palielināšanai ekonomikā. (Arī NSL savā garajā programmā uzsvaru liek uz aktīvu valsts rīcību tautsaimniecībā.) Savukārt Vienotības programmā nekas nav minēts par korupcijas apkarošanu, kas ir īpatnēji partijai, kura no saviem pirmsākumiem Jaunajā laikā vienmēr izvirzījusi sevi kā godīgas politikas aizstāvi.

Ir arī neatbildēti jautājumi. Visas partijas sola uzlabot veselības aprūpes sistēmu, taču tikai Vienotība norāda uz finansējuma avotu šim dārgajam pasākumam. Tās ierosinājums ņemt naudu no sociālā budžeta jau izsaucis daudzus iebildumus.

Kopumā partijas ir daudz dāsnākas ar solījumiem samazināt nodokļus un palielināt pabalstus nekā ar konkrētiem priekšlikumiem par naudas avotiem šo labumu finansēšanai. NSL, ZZS un Vienotība aprobežojas ar apņemšanos apkarot ēnu ekonomiku. Par nodokļu izmaiņām gatavas runāt tikai NA un Saskaņa, un abas piemin progresīvu ienākuma nodokli. NA arī sola taisnīgu kapitāla pieauguma nodokli, bet Saskaņa apņemas palielināt nekustamā īpašuma nodokli dārgiem īpašumiem un mantojuma nodokli lieliem mantojumiem, kā arī ieviest nodokli luksusa precēm. Savukārt tikai Vienotība sola «īstenot atbildīgu fiskālo politiku, ievērojot zemu budžeta deficīta līmeni». Pārējās partijas šim jautājumam programmā vispār nepieskaras. Tiesa, pagājušajā nedēļā paneļdiskusijā Eiropas Savienības mājā NA premjerministra kandidāts Roberts Zīle teica, ka Latvijai jāturpina valsts parāda samazināšana, bet Saskaņas pārstāvis Igors Pimenovs, vaicāts, vai atbalsta politiku, kas vērsta uz deficīta un valsts parāda iegrožošanu, atbildēja: «Dzīvosim, redzēsim.»

Īpašie piedāvājumi

Katrai partijai ir arī kāds unikāls piedāvājums. Saskaņa uzskata, ka valdībai jākļūst par lielāko pasūtītāju un iekšējā pieprasījuma stimulētāju. Vienotība apņēmusies Latviju ievest OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā). NA prioritāte izglītībā ir pāriešana uz valsts valodu visās izglītības iestādēs un panākt, lai «skolas ne tikai sniedz zināšanas un sagatavo profesijai, bet audzina valstiski atbildīgus pilsoņus». ZZS, acīmredzot paturot prātā sava premjera kandidāta Lemberga sūdzības par ilgstošu sēdēšanu uz apsūdzēto sola, ir gatava samazināt «cilvēktiesību pārkāpumus» tiesu sistēmā. Savukārt NSL izvilkusi no politikas pažobeles savulaik tik populāro, tagad gandrīz aizmirsto tautas vēlētu prezidentu.

Cik no tā visa faktiski pieredzēsim nākamajos četros gados, noteiks ne tikai paši solītāji, bet arī vēlēšanu rezultāti, starptautiskā un ekonomiskā situācija, un vēl daudzi citi, patlaban neprognozējami apstākļi. Tomēr partiju programmām ir sava jēga. Tas, kā cilvēks grib, lai par viņu domā, daudz par viņu arī izsaka. Programmās redzam dažādus, visai atšķirīgus partiju paštēlus. Arī tie ir pamats izvēles veikšanai.

Likumīgie zagļi

Posted on oktobris 1, 2014 by - Pusdienās

Ministrijas atzinušas, ka plaģiātisms ir likumīgs, taču RSU pasniedzējs Vents Sīlis uzskata – cīņa pret izglītības viltošanu ir augstskolu prestiža jautājums

Rīgas Stradiņa universitātes ēdnīcā pusdienās notiesājis «viltoto zaķi», Vents Sīlis garšīgi smejas par savu un kolēģu ideju pasūtīt Akademika.lv uzdevumu – doktora darbu par kādu specifisku tēmu, piemēram, viduslaiku autoru sacerējumiem. Portāla izveidotāja, uzņēmuma AKCL vadītāja Aivara Platonova atzīšanās, ka pāris nedēļu laikā tas nav iespējams, būtu īsta medusmaize pasniedzējiem, kuri sašutuši par viņa biznesu.

Vents zina vismaz piecas interneta vietnes, kas piedāvā skolēniem un studentiem nokopēt referātus, esejas, kursa darbus un uzdot tos par savējiem. Viņš tās uzskaita kā riekstus manās Studentu brokastīs – Slinkoju.lv, Refiki.lv, Gudrinieks.lv, Nospied.lv, Beststudent.lv, arī Atlants.lv, kura vadītājs ir Saeimas deputāts Gatis Sprūds (NA). «Zīmīgi, ka Saeimas deputāts uztur plaģiātismu veicinošu portālu,» saka Vents.

Līdz šim katrs no pasniedzējiem bija mēģinājis samierināties ar šādu uzņēmējdarbību – galu galā, plaģiātisms eksistē jau gadu simtiem un ne tikai Latvijā. Taču Akademika.lv, kas darbu sāka tikai šāgada septembrī, radītājs Platonovs nekaunībā pārspēja visu minēto portālu izveidotājus. Akademika.lv piedāvā nevis gatavus darbus, bet sola izstrādāt studenta vietā jaunus, «oriģinālus darbu paraugus» un sauc šo biznesu par «akadēmiskajām konsultācijām».

«Kā tikt galā ar plaģiātismu? Tas ir jautājums par akadēmisko godprātīgumu un atbildību izglītībā,» saka Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pasniedzējs, kura zinātniskajā darbībā viena no tēmām ir ētika. Viņam, tāpat kā citiem pasniedzējiem, ik pa laikam nākas lasīt tekstu, kas ir nozagts un uzdots par oriģinālu. Ironiski, bet nesen šādu viltojumu Ventam iesniedza studente, kura apmeklēja viņa kursu par ētiku. Referātā studente ētikas definīciju bija paņēmusi nevis no studiju kursa literatūras, bet no Atlants.lv, kur atrodami daudzi novecojuši, primitīvi studiju darbi. Pirms desmit gadiem veiktā pētījumā par akadēmiskā godīguma koncepciju (Kabatiņš E., Valdovskis A., Miķelsone I.) studentu aptaujā 45% jauniešu atzina, ka viņi nodarbojas ar špikošanu eksāmenos, 27% teica, ka izmanto plaģiātu, un 2% ir gājuši kārtot eksāmenus kāda cita studenta vietā. Vents domā, ka pēdējo desmit gadu laikā nekas daudz nav mainījies.

Līdz šim augstskolas pašas ir mēģinājušas ierobežot plaģiātismu. 2007.gadā tika izveidota biedrība Akadēmiskā godīguma centrs, kas apņēmās gādāt par godīguma principu studiju un pētniecības procesā. Diemžēl laiks pierādīja – ar pārrunām un diskusijām par maz. Pērn četras, šogad astoņas augstskolas vienojās augstskolu datorizētajā plaģiāta kontroles sistēmā, kurā apkopoti bakalaura, maģistra un doktora darbi. Jebkurš jauns augšupielādēts darbs tiek automātiski salīdzināts ar iepriekšējiem. Šīs sistēmas «noķerti», no augstskolām šogad atskaitīti 17 studenti, kuru akadēmiskajā darbā vairāk nekā 50% bijis plaģiāts. Taču ir vēl vismaz desmit studentu, kuru darbos citēti autori bez atsaucēm un kuriem lūgts pētījumu pārstrādāt.

Pēc Sīļa vārdiem, spēju atklāt blēdīgu studentu, kas svešu uzdod par savējo, nosaka pasniedzēja kompetence. Bet neuzticēšanās nogurdina. Lai gan Vents viegli saprotas ar studentiem, viņš saka – naivuma pilnais labticīguma periods viņa dzīvē beidzies. Attiecībās ar katru studentu iezogas neuzticēšanās, un tajā viņš vaino arī Atlants.lv un Akademika.lv, kas veicina krāpšanos. «Arī ieviešot datubāzes, plaģiātisma pārbaude ir darbietilpīgs process, jo jāveic vesela izmeklēšana. Iedomājieties, cik daudz papildu laika tas prasa, ja kursa beigās pasniedzējam jānovērtē vairāki desmiti referātu, pārbaudot katru rindkopu – ir pārkopēts teksts vai nav,» pasniedzējs, kurš siltajā vilnas džemperī var šķist pats rāmuma iemiesojums, kļūst nīgrs. Kad 2010.gadā atklājās, ka LU pasniedzējs Rihards Kūlis savā Imanuela Kanta Tīrā prāta kritika tulkojumā izmantojis Ata Rolava tulkojumu, Vents cerēja, ka likumdevēji apjautīs – likumā nepieciešama plaģiātisma definīcija un ierobežojums. Diemžēl skandāls beidzās ar neko.

RSU ēdnīcā valda milzīgs ņudzeklis. Vents, pārliecies pāri galdam, skaidro, kādēļ izvēlējies pētīt ētiku kā morāles filozofiju. Gandrīz čukstus teiktajos vārdos jaušama aizrautība un pārliecība: «Tā ir filozofijas nozare, kas pēta un argumentēti pamato morāles vērtības un normas, to darbību sabiedrībā. Vērtības un ētikas normas nav akmenī iecirstas, tās rada pati sabiedrība. Tieši tās atšķir attīstītu, modernu sabiedrību no primitīvas un mežonīgas.» Tad, iztaisnojies krēslā, pasniedzējs pieber ledu savai balsij un turpina: «Ētikai ir ļoti interesantas attiecības ar likumu, jo var būt situācija, kurā rīcība ir likumīga, bet neētiska. Ētika ir vienīgais kritērijs, kas ļauj kritizēt netaisnīgus likumus. Daudzi saka – ja nav ar likumu aizliegts, tātad ir atļauts. Bet viņi nesaprot, ka likumi vienmēr mazliet atpaliek no sabiedrības attīstības. Likumi nav tik dinamiski kā pati sabiedrība.»

Pašlaik ne tikai likumi, arī valsts pārvalde atpaliek no sabiedrības prasības regulēt plaģiātismu. Tieslietu ministrija, kurai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) lūdza izvērtēt Akademika.lv darbības likumību, pavēstījusi, ka «uzņēmums var veikt pētījumu par kādu jautājumu, saņemot par to samaksu». Savukārt IZM, par spīti tam, ka tikai pirms nedēļas izglītības ministre Ina Druviete medijiem izplatīja paziņojumu, ka «plaģiātisms nav pieļaujams», šonedēļ tikai «izvērtē nepieciešamību» ierosināt likumos plaģiātisma regulējumu.

Vents mierina sevi ar secinājumu, ka plaģiātisms ir ne tikai Latvijas problēma. «Nesen kāds norvēģu profesors stāstīja kuriozu gadījumu, kad viņam iesniegtais teksts bija izkopēts no Vikipēdijas. Uz pasniedzēja jautājumiem students atbildējis – jūs tik un tā studentu darbus nelasāt!» Arī Latvijas studenti ir nemierā, ka daži pasniedzēji fragmentāri seko studiju darbam. «Pārmetums vietā,» saka pasniedzējs, taču norāda – Latvijā ir pārlieku maz pasniedzēju uz lielo studentu skaitu. Pēc IZM datiem, uz katriem 25 studentiem viens pasniedzējs. «Pilnīgi noteikti – jo mazākas studentu grupas, jo vairāk individuālas pieejas. Vairākums pasniedzēju ik dienu satiek desmitiem, pat simtiem studentu, no kuriem tikai daži pienāk aprunāties. Es vēlētos, ka izglītībā ienāktu tā dēvētais mentorings – pasniedzējiem būtu ne tikai jāpasniedz zināšanas un jāmāca tās izvērtēt, bet jāveido sadarbība ar katru studentu personīgi, lai jaunais cilvēks iemācītos studēt, pētīt, izstrādāt zinātnisko darbu. Nopietna un ieinteresēta pasniedzēju attieksme pret studentu ikdienas mācību darbu arī ir veids, kā cīnīties pret plaģiātu,» viņš saka.

Pagaidām nekas gan neliecina, ka likumdevēji vai ministriju ierēdņi mēģinās atvieglot pasniedzēju donkihotisko cīņu, tāpēc Vents Sīlis uzsver – jāmēģina panākt izmaiņas, apelējot pie nākamā izglītības ministra. «Jāpanāk, ka plaģiātisms tiek definēts un ierobežots, ja Latvijas augstskolu pasniedzēji grib saglabāt profesionālo godu, bet augstskolas – profesionālo prestižu.»

Ēdienkarte

«Viltotais zaķis», rīsi, biešu salāti, Enjoy dzēriens
Riekstu un žāvētu augļu maisījums Studentu brokastis, kafija ar pienu

Cīņa ar maksātnespējas pūķi

Posted on oktobris 1, 2014 by - Analīze

Ko dos pirms vēlēšanām nule pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā, ja prezidents tos izsludinās?

Nedēļu un vienu dienu pirms vēlēšanām Saeima, aplausiem skanot, lielā vienprātībā beidzot pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kas dažādo interešu sadursmju dēļ viļāts un staipīts gadiem. Grozījumu pieteikšana Maksātnespējas likumā bija iemesls, kura dēļ pērn Nacionālās apvienības labvēlību un amatu zaudēja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, savukārt viņa pēcteces Baibas Brokas lēmums atsaukt Bordāna priekšlikumu bija viens no pretrunīgāk vērtētajiem ministres darbiem neilgi pirms atkāpšanās no amata šovasar. Grozījumi Maksātnespējas likumā, «pilnveidojot tiesisko regulējumu, novēršot praksē konstatētos trūkumus», tika solīti pašreizējās valdības deklarācijā. Kas no tā visa ir sanācis pēc Saeimas pagājušās ceturtdienas balsojuma?

Būs amatpersonas?

Viens no būtiskākajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā ir deputāta Andreja Judina (Vienotība) priekšlikums maksātnespējas administratorus pielīdzināt valsts amatpersonām. Tas nozīmē – ja likums stāsies spēkā, no 1.janvāra uz viņiem vajadzētu attiekties arī Interešu konflikta novēršanas likumā noteiktajiem ierobežojumiem. Deputāti atbalstīja šo priekšlikumu, taču nenoteica pārejas periodu šā priekšlikuma spēkā stāšanās laikam, kas var radīt sarežģījumus – Latvijā ir izplatīta prakse, ka administratoru pienākumus veic arī advokāti, bet šie brīvās profesijas pārstāvji nevar vienlaikus būt valsts amatpersonas.

Gandrīz puse no administratoriem – aptuveni 150 – ir advokāti, un viņu pārziņā pašlaik ir  liela daļa no visām maksātnespējas lietām. Šis darbs nebeigsies līdz ar 1.janvāri, tāpēc likumdevējam jāparedz kāds pārejas periods vai cits precīzs šīs situācijas risinājums. 

Tāpat deputāti nav atbilstoši grozījuši interešu konflikta novēršanas likumu, nosakot, ka tas turpmāk attiecas uz maksātnespējas administratoriem – tas var aizkavēt šīs idejas ieviešanu pēc būtības, ja pēc vēlēšanām Saeimai vairs nebūtu politiskās gribas risināt šo jautājumu. Par šo jomu atbildīgās Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš (Vienotība) gan sola šos «tehniskos jautājumus» atrisināt līdz 1.janvārim, pieņemot visus vajadzīgos grozījumus. 

Taču joprojām atšķiras politiķu viedokļi par to, vai būtu jāsavieno advokāta prakse ar maksātnespējas administratora pienākumiem. Judins uzskata – advokāti arī turpmāk varētu pildīt šos pienākumus, tikai jāizdara grozījumi Advokatūras likumā, kas ļautu pildīt amatpersonu deklarācijas, savukārt NA politiķi neatbalsta amatu savienošanu, līdz ar to viedokļu atšķirība koalīcijā var kavēt nepieciešamo grozījumu pieņemšanu.

Mazliet piegriež skābekli

Shēmu apkarošanai būtiski bija arī grozījumi likumā, kas atdotu atpakaļ valsts rokās Maksātnespējas administratoru asociācijai deleģēto valsts funkciju – administratoru sertificēšanu. Taču šādi grozījumi nupat Saeimas pieņemtajā likumā neparādījās, tie joprojām tiek skatīti Tautsaimniecības komisijā. 

Saeima arī kavējas izpildīt valdības deklarācijā pausto solījumu nodot Maksātnespējas administrācijai kompetenci administratīvo sodu piemērošanai maksātnespējas jomā – tie pagaidām atbalstīti tikai pirmajā lasījumā un savu ceļu Saeimā vēl turpina. Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš nezināja teikt, kad šādus likuma grozījumus varētu pieņemt – tas esot atbildīgo komisiju kompetencē.

Taču ir arī dažas pozitīvas lietas, ko politiķi atbalstījuši – kreditoru prasījumu sākotnējā izvērtēšanā iesaistīt kreditorus. Tāpat uzņēmumu valdes locekļiem būs materiālā atbildība par darījumus pamatojošu dokumentu neiesniegšanu, kas varētu samazināt to gadījumu skaitu, kad valde dokumentus nesniedz un vēlāk maksātnespējas procesā uzrodas fiktīvi kreditori, kuru prasījumus nākas atzīt, jo nav dokumentu, kas pierādītu pretējo. Mēdz gadīties, ka fiktīvajiem kreditoriem ir lielākas prasījuma tiesības nekā īstajiem un viņi viegli pārbalso lēmumus atbilstoši savām vajadzībām.

Tāpat shēmošanu varētu samazināt atbalstītie grozījumi, kas paredz obligātu administratora nomaiņu, ja tiesiskās aizsardzības process pāriet maksātnespējā. Jau iepriekš ar Ministru kabineta grozījumiem atbalstīta vienota administratoru rindas izveidi visā valstī, nevis katrā reģionā savu. Taču pāragri cerēt, ka šie grozījumi izslēgtu negodprātīgu rīcību, jo Ir pētījumā vairākkārt nācās konstatēt – vajadzīgo administratoru veikli darboņi spēj izkārtot visās reģionālajās rindās, līdz ar to rindu apvienošana pēc būtības nerisina problēmu.

Grozījumi arī paredz nedaudz stingrākus nosacījumus maksātnespējīgo uzņēmumu izsoļu organizēšanā – tiks ieviesta trešā izsole, ja pirmās divas beigušās bez rezultāta, savukārt, ja izsolē neviens dalībnieks nesolīs vairāk par sākuma cenu, visi izsoles dalībnieki zaudēs iemaksāto nodrošinājumu.

«Noliktās atslēgas» cena

Maksātnespējas likuma grozījumos atbalstītas arī būtiskas izmaiņas fizisko personu maksātnespējas regulējumā. Pretēji komisijā lemtajam politiķi Saeimas sēdē atbalstījuši tā dēvēto «nolikto atslēgu principa» obligātu ieviešanu un attiecināšanu uz visiem pēc 2015.gada 1.janvāra no jauna izsniegtajiem kredītiem. Tas nozīmē – ja kredītņēmējs nespēj segt saistības un to konstatē tiesa, tādā gadījumā pārdodot ieķīlāto mājokli visas viņa saistības tiek dzēstas, pat ja mājokļa vērtība nesedz visu kredīta summu. Pret šādiem grozījumiem asi iebilst Latvijas Komercbanku asociā-cija, norādot – tas nojauc balansu starp parādnieka un kreditora tiesībām, kā rezultātā no nākamā gada pirmā iemaksa hipotekārajiem kredītiem varētu pieaugt, sasniedzot vismaz 30%. Bankas arī brīdina, ka valsts atbalsta programma ģimenēm mājokļa iegādei netiks ieviesta un varētu strauji samazināties kreditēšana.

Taču šie nav vienīgie grozījumi. Deputāti atbalstīja priekšlikumus, kas paredz samazināt saistību dzēšanas termiņu fizisko personu maksātnespējas procesā. Parādsaistībām līdz 100 000 eiro tas būs gads (iepriekš atkarībā no spējas dzēst parādu apmēru, tas prasīja vairākus gadus), līdz 300 000 – divi gadi, bet lielākām – trīs gadi. 

Piemēram, ja cilvēks kādam ir parādā miljonu, bet nespēj saistības dzēst un ir pasludināts par maksātnespējīgu, tad mazākais apjoms, kas būtu trīs gadus jāmaksā, ir trešdaļa no minimālās mēnešalgas un maksa administratoram, bet pēc trim gadiem saistības tiktu dzēstas. «Nākotnē viņš sāk pelnīt no nulles. Ja kaut ko nopelna, tad tas ir viņa īpašums, pret to nevar vērst piedziņu,» stāsta Ozoliņš. Bankas norāda, ka tik īss saistību dzēšanas termiņš nepastāv nevienā citā ES valstī. Saskaņā ar asociācijas aplēsēm pēc jaunās kārtības viena gada laikā visas saistības būtu jādzēš 90% no visiem pašlaik sāktajiem fizisko personu maksātnespējas procesiem, divu gadu termiņš attiektos uz 7%, bet trīs gadu termiņš uz 3% maksātnespējīgo fizisko personu.

Likuma grozījumi atvieglo maksātnespējas procesu ne tikai turīgajiem – ar likuma grozījumiem  no 7114 līdz 5000 eiro samazināta minimālā prasījuma summa maksātnespējas procesa sākšanai, tāpat pieņemti grozījumi, kas samazinās procesa izmaksas.

Lai arī grozījumus likumā asi kritzējusi Maksātnespējas administratoru asociācija un Komercbanku asociācija, lūdzot Valsts prezidentu tos neizsludināt, tieslietu ministrs Bērziņš ir apmierināts ar pieņemto likumu un uzskata, ka nav juridisku sķēršļu tā izsludināšanai. «Vienīgais iemesls, kura dēļ prezidents likumu varētu «atmest atpakļ», ir kādi ekonomiski apsvērumi, bet atstāsim to prezidenta vērtēšanā. No juridiskā viedokļa es šeit problēmas nesaskatu,» saka Bērziņš. Valsts prezidents līdz žurnāla nodošanai vēl nebija iepazinies ar deputātu pieņemtajiem likuma grozījumiem, līdz ar to pagaidām nav zināms, vai viņš tos izsludinās, vai nodos Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Tāpat vēl jāgaida, vai deputātiem pietiks politiskās gribas pieņemt vēl trūkstošos grozījumus, kuri nepieciešami reālai jaunās kārtības iedibināšanai, vai arī jaunie Maksātnespējas likuma grozījumi paliks tikai labas gribas žests vēlētājiem nedēļu pirms vēlēšanām.

Citadele un dubļi

Posted on oktobris 1, 2014 by - Komentārs

Priekšvēlēšanu troksnī maz dzird par nākamajos četros gados svarīgāko

Priekšvēlēšanu kampaņa var radīt iespaidu, ka tai maz sakara ar nākamās Saeimas vēlētājiem vissvarīgāko – Latvijas drošību. Pēdējās nedēļas skaļākie temati tajā bija par banku Citadele un pornogrāfiju.

Gan sabiedriskās domas aptaujas, gan sadzīviskas sarunas parāda, ka Latvijas pilsoņiem drošība rūp visvairāk. Vēl viņi prasa no politiķiem veselības un izglītības jomu sakārtošanu un tiesu sistēmas stiprināšanu, nevienlīdzības samazināšanu, demogrāfijas problēmu risināšanu. Partiju programmās par to gan ir rakstīts, taču priekšvēlēšanu kampaņas kopējā korī vāri skan tikai fonā.

Toties šajā korī nupat atkal iepīkstējies Aivars Lembergs kā Zaļo un Zemnieku savienības jau ceturtais «premjerministra kandidāts», bet vēl skaļāk dzirdams Ingunas Sudrabas sevis noliegšanas solo – «nē, tā es neesmu» par video redzamo kundzi, kura kopā ar krievu spiega tēvu iekāpj privātā lidmašīnā, lai dotos uz Krieviju.

Ventspili par «Krievijas ostu» un NATO par «okupantiem» pasludinājušā Lemberga izlīšana ZZS kampaņas priekšplānā tikai apstiprina šīs partijas līdzšinējo bezprincipu gatavību visiem iespējamajiem kompromisiem. Bet Sudrabas privātais lidojums ir kārtējā epizode bijušās valsts kontrolieres garajā Krievijai draudzīgu attiecību vēsturē.

Tiesa, Sudrabas gadījumā jauns var šķist «godīgās kontrolierītes» jau pavisam atklātais melīgums. Arī viņas attiecības ar Putinu slavinošiem «čenelinga» šarlatāniem liek uzdot papildjautājumus par Saskaņas potenciālās partneres viestajiem nebūt ne astrāli parapsiholoģiskiem riskiem Latvijas drošībai.

Šos reālos riskus paradoksālā kārtā vislabāk parādījusi tieši Saskaņa, kas bija mēģinājusi mainīt galveno kampaņas tematu. Ar Citadeles darījuma izspīlēšanu tai izdevās pretēji gribētajam pievērst uzmanību tieši tam, no kā centās novērst – ka drošība ir plašāks jēdziens nekā aizsardzības finansējums un «NATO bāzes». Tiešs militārs iebrukums vai Ukrainas parauga «zaļo cilvēciņu» ierašanās Latvijā pašlaik maz iespējama, bet Saskaņa parāda, kādus citus apdraudējumus valsts drošībai varam sagaidīt. Kampaņas taisītāju iecerēta kā koalīcijas partiju un pirmām kārtām Vienotības «zagšanas» ilustrācija, Citadele kļuvusi par Latvijas ģeopolitiskas izvēles jautājumu – vai nu pārdot investoriem no Latvijas stratēģiskās partneres ASV, vai nu no Krievijas.

Saskaņas uzstājība piespiedusi gan premjerministri Laimdotu Straujumu, gan «zaļo zemnieku» aizsardzības ministru Raimondu Vējoni, gan Nacionālās apvienības Raivi Dzintaru un citus valdošās koalīcijas partiju cilvēkus skaidri pateikt, ka lēmumu par bankas pircēju galu galā izšķīrusi tieši šāda stratēģiska izvēle. Rezultātā nostāšanās par vai pret bankas pārdošanu nu ir partiju, līdz ar to arī vēlētāju izvēle par vai pret Latvijas drošību.

Savukārt Saskaņas polittehnologa Jurģa Liepnieka uzbrukums premjerministres preses sekretārei par viņas sen jaunībā it kā apsvērto iespēju iesaistīties pornobiznesā parāda zemiskumu bez robežām, ko varam sagaidīt arī Putina partijas līgumpartneriem nevēlamu politiķu diskreditēšanā.

Publiska nomelnošana, atklāta un slēpta šantāža un korupcija ir ierasti Krievijas rīki problēmu radīšanai rietumvalstīm arī «miera laikos». Pašlaik sāktā nepieteiktā kara apstākļos tie tiks izmantoti jo īpaši plaši. Jaunus šāda veida «informatīvos pasākumus» varam pieredzēt uzreiz pēc vēlēšanām, līdzko kļūtu skaidrs, ka Saskaņas arī šoreiz nebūs valdībā. Vēl aktīvāki acīmredzot gaidāmi nākamā gada pirmajā pusē, kad Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts.

Par ES prezidentūru vēlēšanu kampaņā nedzird tikpat kā neko. Tāpat arī par tiesu varas stiprināšanu un korupcijas apkarošanu, kas, ņemot vērā minēto Krievijas «mīksto» ieroču arsenālu, ir pat svarīgāks kritērijs, pēc kā vērtēt politiķu iespējamo rīcību valsts drošības labā nekā viņu deklarācijas par 2% no IKP aizsardzībai vai par termiņuzturēšanās atļaujām.

Jau nākamā gada pirmajā pusgadā beigsies Augstākās tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora pilnvaru termiņi. Diskusijas par šo tik svarīgo iestāžu vadītāju darbu nedzirdam vispār. Arī par Valsts prezidenta vēlēšanām, kad Andrim Bērziņam nākamgad beigsies termiņa pilnvaras, runāts gandrīz tik vien, cik NA pieteikusi amatam Satversmes preambulas tēvu.

Toties nespēju atzīt un labot kļūdu ar KNAB amatam nepiemērota priekšnieka iecelšanu arī koalīcijas politiķi, to skaitā Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, draud kompensēt, vienkārši likvidējot biroju kā neatkarīgu korupcijas apkarošanas iestādi. Taču arī pretrunīgie izteikumi par tiesiskumam tik svarīgo KNAB nākotni pazūd mazsaturīgajā priekšvēlēšanu troksnī.

Jāšaubās, vai dubļi un meli dos papildu balsis Saskaņai vai Sudrabai un ļaus pretendēt uz valdības taisīšanu pēc vēlēšanām. Ļoti iespējams, ka arī nākamo valdību veidos tās pašas partijas, kuras ir pašreizējā. Taču aiz kampaņas trokšņa vēlētājiem paliek neatbildēti daudzi jautājumi par nākamās Saeimas un valdības darbiem. Jācer uz viņu spēju redzēt cauri kampaņas operatoru sakultajām putām un izvēlēties tos, kuri stiprinās Latvijas drošību, nevis tos, kuri to apdraud.

Komentārs 140 zīmēs

Zelta akcijas turētāji? Arī dažas dienas pirms vēlēšanām piektdaļa vēlētāju nav izlēmuši, par ko balsos, konstatē Latvijas fakti. 

Posts nedraud. Krievijas sankciju netiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku varētu sasniegt 0,25% no IKP, prognozē Ekonomikas ministrija. 

Uguns nepārtraukšana. Krievija nav mainījusi politiku pret Ukrainu, un Eiropas Savienība otrdien nolēma atstāt spēkā sankcijas pret Krieviju.

Plusojiet! Svītrojiet!

Posted on oktobris 1, 2014 by - Komentārs

Ievēliet Saeimā tikai tos, kurus atbalstāt, lai citi paliek aiz svītras

Balto zirgu laiks ir beidzies.

Nav nemaz tik sen tie gadi, kad katrās vēlēšanās uz skatuves uzjāja jauns glābējs, kas solīja līdz pamatiem noārdīt esošo sistēmu un vienā rāvienā ievest Latviju taisnības un labklājības paradīzē. Saulveža gaidas guva visbīstamāko pavērsienu 1995.gadā, kad banānu dalītājs Joahims Zīgerists un bijušais Gorbačova padomnieks Alberts Kauls pietaurēja visu Latviju pilnu ar savu dižošanos un gandrīz nodrošināja vairākumu uz Austrumiem vērstai koalīcijai. Tomēr arī turpmākajos gados vēlētāji, kas alka «pēc kaut kā cēla, nezināma», allaž atrada ap vienu glābēju veidotu partiju, kam atdot savas balsis. 1998.gadā tā bija skarbā Šķēles Tautas partija, 2002.gadā nelokāmā Repšes Jaunais laiks. Taču tas bija baltā zirga augstākais jājiens. 2006. un 2010.gadā neviens šai lomai vairs nepieteicās, un 2011.gadā Valda Zatlera Reformu partija gan retorikā, gan rezultātos bija manāmi mērenāka par agrākajiem reformatoriem, kuri solīja jaunu pasauli sev celt uz vecās drupām.

Zīmīgi, ka neviena no šīm ap vienu cilvēku konstruētajām partijām nav saglabājusies kā vērā ņemams politisks spēks līdz šīm vēlēšanām, izņemot Jauno laiku, taču tas nav bijis viegli. Aizgājušajos divpadsmit gados partija sašķēlās, atkal apvienojās zem jauna nosaukuma un atvadījās no sava dibinātāja, lai tagad turpinātu ceļu kā Vienotība.

Ja aptauju dati nav pilnīgi nepareizi, tad četras šajā Saeimā dominējošās partijas būs pārstāvētas arī nākamajā, un tām visām izveidojusies stabila identitāte, kas nav atkarīga tikai no viena cilvēka. Latvijā vēl aizvien it kā esot daudz partiju, tomēr Saeimas vēlēšanās šī pārpilnība vairs nav sevišķi manāma. 1995.gadā par vietām parlamentā sacentās 19 saraksti un iekļuva deviņi, bet pēdējās divās vēlēšanās piedalījušies trīspadsmit saraksti un iekļuvuši pieci. 

Līdzīgs rezultāts gaidāms arī šogad. Savukārt vecā modeļa glābējpartija – ap eksaltēto revizori Ingunu Sudrabu sapulcinātā plašāk nepazīstamo cilvēku grupiņa, kas aicina uz visaptverošām, bet nekonkrētām «pārmaiņām» -, visticamāk, iekļūs Saeimā, tomēr, domājams, tur neveidos vienu no lielajām frakcijām un nebaudīs savu slaveno priekšgājēju piedzīvoto uzvaras skurbumu. Vienas personas veidotas partijas izirumu tā gan visdrīzāk piedzīvos.

Tas viss liecina par Latvijas politiskās sistēmas briedumu, kas sasniegts, pateicoties gan vēlētāju gadu gaitā gūtajai pieredzei, gan «lokomotīvju» likvidēšanai, gan nozīmīgajiem ierobežojumiem partiju finansēšanā, gan aizliegumam partijām reklamēties televīzijā mēnesi pirms vēlēšanām. Cilvēki retāk balso par marginālām partijām, kurām ir maz izredžu iekļūt Saeimā, jo saprot, ka par tām izmestās balsis faktiski dos lielāku iespaidu tiem spēkiem, kurus vēlētājs nekādi negribētu atbalstīt.

Tomēr šai stabilitātei ir arī sava ēnas puse. Ja dažām partijām nostiprināsies priekšstats, ka lielāks vai mazāks vietu skaits Saeimā tām ir tikpat kā garantēts, tad to deputātiem nebūs jābaidās no vēlētāju soda vēlēšanu dienā un līdz ar to zudīs viena no galvenajām demokrātiskās sistēmas svirām, ar kuru nodrošināt, ka suverēnā vara pieder tautai.

Turklāt arī pašiem vēlētājiem izvēles ierobežošana var radīt zināmu atsvešinātību, pat nolemtības sajūtu. Ja jau neviens cilvēks nav ideāls, tad vēl vairāk to var teikt par partijām, kurām visām gadu gaitā sakrājas savas kļūdas un nesmukumi.

Taču Latvijā ir ļoti laba vēlēšanu sistēma, kurā atrasts līdzsvars starp partijas rāmja radīto stabilitāti un vēlētāju dabisko vēlmi atbrīvoties no tiem, kuri viņus pievīluši.

Domājams – ja esat Ir lasītājs, tad pats saprotat, kāpēc ir svarīgi balsot, un droši vien ir jau kāda ideja, par kuru partiju taisāties savu balsi atdot. Tāpēc tagad gribas uzsvērt, cik svarīgi ir aktīvi izmantot iespēju pievilkt krustiņus pie atbalstāmajiem kandidātiem un svītrot nevēlamos.

Tā ir ļoti būtiska iespēja ietekmēt izvēlētās partijas kursu nākamajos četros gados. Partijas nav viendabīgas. Droši vien katrā no tām ir kāds cilvēks, kuru jūs kā vēlētājs varētu atbalstīt, un kāds cits, kas neatbilst jūsu uzskatiem vai ētiskajiem standartiem. Jo vairāk jūsu atbalstītās partijas Saeimas frakcijā būs no pirmās grupas un jo mazāk no otrās, jo tuvāk jūsu ieskatiem un vēlmēm būs arī pašas partijas rīcība nākamajos četros gados.

Tik liela iespēja ietekmēt partijas sastāvu nav dota ne citās valstīs ar proporcionālu vēlēšanu sistēmu, kurās nav grozāmo sarakstu, nedz arī daudzās valstīs ar mažoritāro sistēmu, kur vēlēšanu apgabalu robežu viltīga vilkšana atstāj maz izredžu kādam ielauzties parlamentā no malas. ASV vēlēšanās 2012.gadā 91% kongresmeņu, kuri piedalījās vēlēšanās, tika pārvēlēti.

Tāpēc izmantojiet iespēju ietekmēt ne tikai Saeimas, bet arī partijas sastāvu. Izvēlieties tos kandidātus, par kuriem skaidri zināt, ka viņus atbalstāt, un pievelciet viņiem plusiņu. Lai viņiem izredzes būtu vēl labākas, izsvītrojiet visus pārējos.

Jo aktīvāki būsim mēs, vēlētāji, jo kvalitatīvāka būs 12.Saeima.

Komentārs 140 zīmēs

Pilns Inbox, tukšs laukums. Ušakovs aicināja simtiem tūkstošu, bet uz mītiņu pret Citadeles pārdošanu atnāca tikai daži duči.

Putina sekotājs. Ungārijas vadītājs Orbans ne tikai apbrīno Krievijas politisko sistēmu, bet arī atslēdz gāzes piegādes Ukrainai.

Jauna lietussargu revolūcija. Honkongas centru piepildījuši protestētāji, kas prasa demokrātiju un pasargājas no asaru gāzes zem lietussargiem.

Lasītāju aptauja

Posted on oktobris 1, 2014 by - Viedoklis

 

Kādu politisko spēku Jūs atbalstīsit 12.Saeimas vēlēšanās?


Kāds, Jūsuprāt, būs vēlēšanu iznākums – vai esošā koalīcija (Vienotība, NA, ZZS) iegūs vairāk nekā pusi Saeimas mandātu līdzīgi kā šobrīd?


Kā Jūs kopumā vērtējat – cik liela ietekme uz vēlēšanu iznākumu būs pēdējās nedēļās publiskotajiem skandāliem? (Piemēram, informācija par koalīcijas partiju līderu lidojumu uz Gruziju vienā lidmašīnā ar Citadeles pircēju pārstāvi, par Sudrabas privāto reisu uz Maskavu un saistību ar dziednieku grupu DVS Urantija, premjeres preses sekretāres pornoattēlu publiskošana utml.)


Aptauja veikta internetā 30.septembrī. Respondentu skaits: 1464

Uzrakstiet. Novērtējiet. Aprēķiniet

Posted on oktobris 1, 2014 by - Viedoklis

Ko darīt, ja esat gatavi pirms vēlēšanām saņemties un tomēr padomāt par savām vēlmēm, nepakļaujoties partiju reklāmām?

Vēlētāji nav nekādi eksperti, kuri skaidri zina, par ko vajadzētu balsot. Tie, kurus dēvē par ekspertiem, arī nezina. Reizēm viņu viedoklis tiek izklāstīts tā, it kā viņi zinātu, bet to būs grūti empīriski pierādīt.

Izvēle vēlēšanās nav viegls uzdevums, taču ir vairāki paņēmieni, kā vieglāk tikt ar to galā. Darīt to pašu, ko iepriekšējās vēlēšanās. Investīcijas ir veiktas, mainīt viedokli būtu zaudēt ieguldījumus. Vai klausīt draugus un radus – jo lielāks atbalstītāju pulks, jo skaidrāka izvēle.

Tās būtu divas populārākās iespējas, ne vienmēr racionālas, toties vēlētāja paša spriedumos balstītas. Par spīti atsevišķu cilvēku spriešanas kļūdām, saliekot kopā dažādos visai tendenciozos viedokļus, grupas piedāvātais risinājums būs labākais iespējamais. Tāpēc katram vēlētājam būtu jāsaprot, ko pats vēlas. Saliekot kopā visus racionalitātes un loģikas kļūdām pilnos viedokļus, rezultāts sanāk tīri labs – tas ir pierādīts ne vienā vien šīs idejas pētnieciskā pārbaudē. Bet, un tas ir ļoti svarīgi, šiem viedokļiem ir jābūt cik vien iespējams neatkarīgiem. Katrs kaut ko zina, kaut ko vēlas, daudz ko nezina un nesaprot, bet, ja katrs domā pats, tad šī grupas gudrība darbojas.

Politiskā reklāma ar visu PR aparātu ir spēcīgs pretspēks šim vēlētāju kopas viedumam, jo mazina viedokļu neatkarību. Ir grūti, pat fiziskā nozīmē smagi, domāt un saprast, ko vēlies. Zināmais nav izteikti polarizēts labajā un sliktajā, par spīti cilvēka dabai pēc iespējas tuvoties šim prāta stāvoklim, kurā nav vietas šaubām. Cilvēka dabā ir pastāvīga pretestība demokrātijas būtībai dzīvot nenoteiktības, neskaidrības apstākļos, šaubīties un apstrīdēt. Reklāma padara pasauli saprotamāku, ar skaidri iezīmētām robežām.

Aina nav pārlieku cerīga – vēlētāji kā viduvēji analītiķi un lēmumu pieņēmēji, kas paši saprot savas nepilnības, no vienas puses. No otras, palīdzēt kārie reklāmisti, kuru pasniegtā roka tiek ar skubu satverta, lai neslīgtu dziļāk domāšanas dūksnājā. Jautājums – ko darīt, ja esat gatavi tomēr saņemties mazliet padomāt, pie viena cenšoties neļauties partiju reklāmām?

Pirmais – izveidojiet sarakstu, ko vēlaties no nākamās Saeimas. Ko paši vēlaties, nevis ko jums piedāvā gribēt. Gan drīkst, gan vēlams izmantot vēlmju koeficientus – svarus skaitliskās vērtības formā, lai iznāktu kārtīga vēlmju hierarhija.

Otrais – novērtējiet, teiksim, piecu punktu skalā visus reālos Saeimas kandidātu sarakstus, lai saprastu, cik lielā mērā tie varētu jūsu vēlmes piepildīt. Centieties lietot tikai tās zināšanas, kas ir no reklāmas neatkarīgas. Sareiziniet šos vērtējumus ar iepriekš piefiksētajiem vēlmju koeficientiem.

Trešais – katram kandidātu sarakstam aprēķiniet skaitlisko vērtību, sasummējot iepriekšējā solī iegūtos reizinājumus. Izveidojas sarakstu hierarhija, un izvēle ir izdarīta.

Izstāstiet par šo metodi draugiem, radiem, kolēģiem un kaimiņiem.

Kā referendumā

Posted on oktobris 1, 2014 by - Redaktores sleja

 

Kāds patriotiski noskaņots uzņēmējs, ar kuru gadījās runāt par politisko situāciju, sestdien gaidāmās vēlēšanas nosauca par referendumu – balsojumu par vai pret Latvijas neatkarību. Šis salīdzinājums, lai arī tehniski neprecīzs, skaidri izceļ šo vēlēšanu galveno jautājumu un palīdz atbrīvot skatu no dažādiem politiskā tirgus un PR krāmiem, kas pēdējā brīdī stāvgrūdām piedrazo publisko telpu. Šo vēlēšanu galvenais jautājums ir tas pats, kas pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā ir svarīgākais Latvijas valstij – drošība.

Politiku mēdz saukt par kompromisu mākslu, taču svarīga šīs mākslas daļa ir spēja nošķirt, kuros gadījumos kompromisi rada jaunas iespējas, bet kuros ar šo vārdu tiek maskēta principu nodevība, sevis iznīcināšana. Valsts neatkarība un drošība ir tieši tāds jautājums, kurā vilks nevar būt paēdis un kaza palikt dzīva.

Ja palūkojas uz vēlēšanām kā neatkarības referendumu, lielais partiju raibums noplok, izvēles kļūst skaidrāk saskatāmas. Pirmā, acīmredzamā, – ir jāiet balsot, jo izšķiršanās ir pārāk nozīmīga Latvijas nākotnei, lai neliktos par to zinis. Otrā tikpat acīmredzama – nebalsot par Kremļa lellēm, kuru raustāmie diegi ir gluži pliki vai drusku pietušēti. Trešā jau strīdīgāka, tomēr arī būtiska: vai izniekot balsi par sīkpartijām, kas var netikt Saeimā un sadrumstalot «fronti»? Ceturtā: izvēlēties saviem uzskatiem tuvāko sarakstu un, visbeidzot, ielikt atzīmi politiķiem, atbalstot ar plusiem tos, kuri ietekmi uztver kā atbildību, nevis privilēģiju, un svītrojot tos, kuri pārbaudījumu ar naudu, slavu vai varu diemžēl nav izturējuši.

Kļūdas labojums

Posted on septembris 24, 2014 by - Radars



18.septembra numurā rakstā «Es nezinu, ko nozīmē pašattīrīties» kļūdaini norādīts, ka alkohola lietošanā pieķertajām Jūrmalas tiesnesēm disciplinārkolēģija piemēroja sodu – algas samazinājumu uz pusgadu. Patiesībā sods bija algas samazinājums uz gadu. Atvainojamies lasītājiem un iesaistītajām personām!