Kāds patriotiski noskaņots uzņēmējs, ar kuru gadījās runāt par politisko situāciju, sestdien gaidāmās vēlēšanas nosauca par referendumu – balsojumu par vai pret Latvijas neatkarību. Šis salīdzinājums, lai arī tehniski neprecīzs, skaidri izceļ šo vēlēšanu galveno jautājumu un palīdz atbrīvot skatu no dažādiem politiskā tirgus un PR krāmiem, kas pēdējā brīdī stāvgrūdām piedrazo publisko telpu. Šo vēlēšanu galvenais jautājums ir tas pats, kas pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā ir svarīgākais Latvijas valstij – drošība.
Politiku mēdz saukt par kompromisu mākslu, taču svarīga šīs mākslas daļa ir spēja nošķirt, kuros gadījumos kompromisi rada jaunas iespējas, bet kuros ar šo vārdu tiek maskēta principu nodevība, sevis iznīcināšana. Valsts neatkarība un drošība ir tieši tāds jautājums, kurā vilks nevar būt paēdis un kaza palikt dzīva.
Ja palūkojas uz vēlēšanām kā neatkarības referendumu, lielais partiju raibums noplok, izvēles kļūst skaidrāk saskatāmas. Pirmā, acīmredzamā, – ir jāiet balsot, jo izšķiršanās ir pārāk nozīmīga Latvijas nākotnei, lai neliktos par to zinis. Otrā tikpat acīmredzama – nebalsot par Kremļa lellēm, kuru raustāmie diegi ir gluži pliki vai drusku pietušēti. Trešā jau strīdīgāka, tomēr arī būtiska: vai izniekot balsi par sīkpartijām, kas var netikt Saeimā un sadrumstalot «fronti»? Ceturtā: izvēlēties saviem uzskatiem tuvāko sarakstu un, visbeidzot, ielikt atzīmi politiķiem, atbalstot ar plusiem tos, kuri ietekmi uztver kā atbildību, nevis privilēģiju, un svītrojot tos, kuri pārbaudījumu ar naudu, slavu vai varu diemžēl nav izturējuši.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.