Vajadzēja 60 000 rakstu un bankas uzmanību, lai Latvijas Universitātes vadība paslavētu Vikipēdiju, secina tās aktīvists Edgars Lecis
Esmu viens no rekordistiem. Desmit gadus esmu rakstījis vidēji pa diviem rakstiem dienā, kopā 6266 – par savu darbību amerikāņa Džimmija Velsa izgudrotās interneta enciklopēdijas Wikipedia latviešu versijā stāsta Edgars Lecis. 2003.gadā aizsāktajai Vikipēdijai ir padsmit administratoru un trīs augstākā līmeņa pārraugi, kā Edgars saka, «birokrāti». Viņš pieder pie šīs trijotnes. «Rakstīšanas ziņā man tiesības ir tādas pašas kā jebkuram,» sarunas biedrs uzsver. «Jā, man tehniski ir vieglāk atjaunot informāciju, ja kāds rakstā ir ierakstījis kaut ko huligānisku. Es «tur» esmu bieži, un citi mani klausa. Ir autoritāte.»
Omulīgs vīrs ar zēniski izspūrušu matu ērkuli, aptiekāra brillēm vieglos rāmjos ikdienā ir IT speciālists, programmētājs. Patlaban strādā, kā pats smejas, ārzemēs – aizrobežu projektā. «Vikipēdijai šodien nebūs laika un rītdien arī ne, parīt, iespējams, būs. Varbūt rakstīšu vakarā, kad bērni nolikti gulēt,» viņš lēš. Edgaram ir četras meitas. «Es televizoru neskatos, nedzeru. Pietiek laika!» attrauc, jautāts, vai ģimene nepārmet filantropisko misiju.
Izskrējis uz rīta kafiju tuvējā Bruņinieku ielas kafejnīcā, Edgars par hobiju runā ar aizrautību. Viens no Vikipēdijas «pelēkajiem kardināliem» uzmanību nav meklējis, to viņam sagādājis Norvik bankas 11.martā izsludinātais maratons kvalitatīvu Vikipēdijas rakstu skaita palielināšanai, uzvarētājiem solot balvas. «Protams, jebkura kampaņa bankai palīdz dabūt klientus, bet leģenda ir tāda: Norvik īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs esot Čto? Gģe? Kogda? entuziasts,» Edgars min populāro Krievijas TV intelektuālo spēli Kas? Kur? Kad?
«Šobrīd latviešu Vikipēdijā ir vairāk par 59 000 rakstu, 60 000 mums ir izvirzīti par zināmu robežu, tas ir vairāk nekā Latvijas padomju enciklopēdijā,» situācija tomēr neesot skumja. «Šķirkļu» ir mazāk nekā kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem, bet kvalitatīvāki. «Lietuviešu Vikipēdijā, piemēram, par visiem viņu ciematiem bieži vien ir tikai viena rinda – apdzīvota vieta. Raksts ir, bet jēgas maz.»
«Vikipēdijas pamatprincips – ikvienam atļauts rakstīt un izdzēst, ieraugot nepareizību, labot bez reģistrēšanās. Vikipēdijas maratons ir aicinājums rakstīt. Cilvēki bieži vien ir gudrāki, nekā viņi par sevi domā,» Edgars motivē sabiedrību.
«Varbūt katrs vispirms gribēs ielikt šķirkli par sevi?» provocēju. «Nē. Ir pamatprincipi, kā vajadzētu rakstīt, «kopiena» ir par to vienojusies. Viens no tiem – nerakstīt par sevi. Tas, pirmkārt, ir sliktais stils, otrkārt, Vikipēdija nav feisbuks, te vajadzētu rakstīt par ievērojamiem cilvēkiem. Ja tu esi tik ievērojams, kāds cits gan jau par tevi uzrakstīs! Sevišķi latviešu Vikipēdijā – ja cilvēks vispār ir kaut cik zināms, tad viņš tur būs iekšā.»
Kad pirms gadiem desmit Edgars atklāja latviešu Vikipēdiju, tur bija tikai 100 šķirkļu. «Ideja uzreiz patika, laikam atbilda mentalitātei. Man patīk uzzināt, izpētīt.» Viņš tēmas izvēlas, kā pats saka, pseidonejauši. Meklē ziņas internetā, enciklopēdijās, presē. Lai nebūtu garlaicīgi, secīgi veido šķirkli par kādu pilsētu, tad viena ievērojama cilvēka biogrāfiju pasaules un vienu – Latvijas kontekstā.
«Kādreiz domāju: ko es par Latviju rakstīšu, es taču visu zinu. Ne vella nezinu, tagad varu apgalvot. Un kādreiz man bija problēmas ar domu izteikšanu, es «peldēju». Tagad varu daudz precīzāk formulēt,» tādi ir personīgie ieguvumi.
«Enciklopēdistam» prieks, ka daži tēmu loki krietni «sakopti». «Piemēram, baltvācieši nekur tik labi nav aprakstīti kā pašlaik Vikipēdijā. Kāpēc? Atradās cilvēki, kam interesēja tas slānis, kas ir zudis. Protams, palīdzēja, ka internetā ir «nociparota» enciklopēdija Baltisches Biographishes Lexikon.»
Urķēšanās Vikipēdijas faktos ir mainījusi Edgara pasaules uztveri. «Par baltvāciešiem runājot, interesanti, cik liela ietekme viņiem ir latviešu nācijas izveidē. Es gan viņus neuzskatu par vāciešiem, vairāk par latviešiem. Esmu iepazinies ar traģēdiju, kad 1905.gadā abas puses nevarēja «sarunāt», tomēr man ir aizdomas, ka tās ir vienas nācijas divi spārni,» viņš nāk klajā ar pretenciozu apgalvojumu. «Un pirmais genocīds Latvijā nebija saistīts ar ebrejiem. Latviešu komunisti šāva vāciešus.»
Vikipēdijas rakstos gan autora idejas un pārliecība nedrīkstētu izpausties, tiem jābūt neitrāliem. «Mums raksta dažādas personības, pārstāvēts viss Latvijas politiskais spektrs, bet pagaidām esam spējuši noturēt diskusiju pietiekami kulturālā līmenī,» stāsta Vikipēdijas celmlauzis. Gandarījums, ka akadēmiskās aprindas, kas Vikipēdijas veidošanā ieņēmušas novērotāja lomu, beidzot sarosījušās. Latvijas Universitātes rektors maratona reklāmas rullītī Vikipēdiju atzina par savu iecienītāko resursu! «Kā teica mans Vikipēdijas draugs: vajadzēja 60 000 rakstu un krievu banku, lai Latvijas Universitāte pamanītu, ka ir tāda Vikipēdija. Tagad pēkšņi visi saka: «Malači!» Varbūt agrāk likāmies neuzticami, bija par maz atsauču? Varbūt zināmā mērā – snobisms? Ir bail, ka tevi no akadēmiskas vides, kur godavīri spriež par augstām tēmām, iemet tādā burzmā, tā kā uz ielas? Var pienākt trīsgadīgs bērns un paprasīt par jebko, ko esi uzrakstījis: «Bet kāpēc tas tā ir? Pierādi!»»
Pašlaik platformā Manabalss.lv vikipēdisti cenšas pierādīt, ka ir absurda Autortiesību likuma norma, kas aizliedz interneta resursos brīvi publicēt publiski pieejamu dimensionālu ēku un pieminekļu attēlus, jo kāds tos varot izmantot komerciālos nolūkos. «Pēc Latvijas likumiem, Brīvības pieminekļa attēlu nevar likt Vikipēdijā, arī Gaismaspili ne.»
Ēdienkarte
Melna kafija, balta kafija
