Žurnāla rubrika: Svarīgi

Mācību uzbrukums

Posted on jūlijs 29, 2015 by - Pusdienās

No Krievijas vai nenoskaidrotām vietām palaikam tiek sarīkoti kiberuzbrukumi Latvijai, taču CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina apokaliptiskus scenārijus noraida

Vai tiešām kāds negribēja, lai 14.jūlijā Latvijas valdības sēdē netiktu pieņemts kāds lēmums, var tikai minēt, taču tas ir fakts – šajā dienā vienlaikus ar valdības sēdi pulksten 12 sākās arī lielas intensitātes pieprasījumu sūtīšana Ministru kabineta serverim, kas ilga 14 stundas. «Tas pat nebija ar mērķi liegt piekļuvi, bet šie pieprasījumi meklēja kādas ievainojamības serverim. Izskatījās pēc automātiska ievainojamības meklēšanas rīka, kas kļūdas pēc ir palaists ļoti augstā intensitātē,» stāsta Latvijas informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina.

Valdības IT sistēma tiek aizsargāta ar Latvijas Valsts televīzijas un radio centra (LVRTC) risinājumiem, un «faktiski neviens no šiem pieprasījumiem līdz mājaslapai nenokļuva», netika traucēta ne sēdes gaita, ne mājaslapas darbība, mierina Kaškina. Viņa šo gadījumu sauc par mācību uzbrukumu. «Mēs savā starpā smējāmies – kāds raksta darbu par Baltijas valstu ministru kabinetu mājaslapu ievainojamību. Ja gribētu šādu maģistra vai bakalaura darbu rakstīt, tad tās ir darbības, ko students veic.»

Šī uzbrukuma pēdas aizveda pie interneta pakalpojumu sniedzēja, aiz kura atrodas mājas lietotāji vai mazas organizācijas Krievijā. «Adrese reģistrēta Krievijā, tas ir pilnīgi skaidrs, redzams starptautiskā datubāzē,» saka Kaškina.

Uzbrucējs nav slēpies, tāpēc Baiba incidentu neuzskata par nopietnu. «Tie, kas ir nopietni, parasti mēģina paslēpties.» No tās pašas interneta adreses aktivitātes pamanītas arī citviet Latvijā, bet ar stipri mazāku mēģinājumu skaitu un intensitāti. Pagaidām datordrošības speciālisti nevar izdarīt secinājumus, kādi bijuši šī uzbrukuma mērķi un kas var sekot pēc šīm darbībām.

Baiba ir lietišķa, precīzi formulē sakāmo, bet uz daudziem jautājumiem nevar atbildēt «saprotamu iemeslu dēļ», jo skarti IT drošības jautājumi valsts iestādēs. Viņas lietišķajā aizņemtībā pusdienas arī nākas pārvērst karstu dzērienu iemalkošanā CERT.LV mītnē Raiņa bulvārī, turklāt Baiba, pasniedzot kafiju, atzīst – neprastu pati to uzvārīt, jo ir tējas dzērāja.

Vai arī Latvijas ES prezidentūras laikā piedzīvoti kiberuzbrukumi? «Bija vairāki piekļuves lieguma uzbrukumi, kas vērsti specifiski uz vienu iestādi vai vienu sistēmu. Daži no tiem arī apjomīgi, un apmēram pusi no tiem varēja savilkt kopā ar prezidentūras notikumiem.» Baiba atgādina – pašā prezidentūras sākumā bija uzbrukums Valsts kancelejai. Vēlāk ES tieslietu ministru sanāksmes laikā Rīgā bija uzbrukums Latvijas tieslietu sektoram. Palielināta aktivitāte, meklējot dažādas ievainojamības valsts iestādēs, bijusi arī Austrumu partnerības samita laikā – «kā taustīšanās pēc kādiem caurumiem, bet gribas cerēt, ka tie netika atrasti». Šajos gadījumos uzbrucēja izcelsmi bija neiespējami noteikt, «jo tika izmantoti robotu tīkli visā pasaulē». IT drošības speciālisti redzējuši, piemēram, ka uzbrukums notiek no 70 valstīm, bet, kur atrodas kontrolcentrs, nav noskaidrots. Tomēr Latvija labi tikusi galā ar šo pārbaudījumu, uzbrukumu sekas bijušas nelielas, bet ietekme jūtama divos trijos gadījumos.

Kas tad bijuši nopietnākie uzbrukumi IT sistēmām Latvijā? Viņa stāsta – vairākums datorproblēmu gadījumu ir ļoti neinteresanti. «Rutīnas darbs ir mājas lietotāji, kas piedalās robotu tīklos. Nav vajadzīga nekāda papildu izmeklēšana, vienkārši jānodod cilvēkam ziņa, ka viņa dators ir jāsakārto.» Mēnesī tie ir aptuveni 50-70 tūkstoši gadījumu. CERT.LV ir arī plašs starptautisko partneru loks, kam ir iespējas monitorēt vīrusu aktivitāti. Ja redzamas konkrētas Latvijas IT adreses, CERT.LV saņem informāciju, «un tā mēs zinām, ka mūžvecais vīruss Conficker ir aktīvs no šādām adresēm».

Visgrūtāk nosakāmie ir spiegu vīrusi, tos rada gan Krievija, gan Ķīna, gan ASV un citas valstis. Par šo vīrusu eksistenci IT drošībnieki uzzina tikai pēc diviem trijiem gadiem vai vēl ilgāka laika, kad vīruss tiek atklāts, uzzināti tā tehniskie parametri. Tad arī Latvijā valsts iestāžu IT sistēmās tiek meklēts, vai šāds vīruss nav ieperinājies. Ja to atrod, lieta kļūst nopietna, jo ir skaidrs, ka no inficētā datora jau ilgāku laiku kaut kur «aizgājusi» informācija. Šādos gadījumos iesaistās drošības iestādes.

Lai arī mūsdienās neviens nevar būt drošs, ka dators nav inficēts, jāņem vērā, ka šādus specifiskus datorvīrusus izveidot ir dārgi un sarežģīti. Tos parasti neizmanto triviālu lietu veikšanai, piemēram, naudas zagšanai. «Šie vīrusi ir precīzi mērķēti, piemēram, uz konkrētas valsts konkrētu ministriju. Tikai tad, ja tīklā ienāk, piemēram, no konkrētās Ārlietu ministrijas, dators tiek inficēts,» skaidro Baiba. Jebkuram citam, kas skatās to pašu vietu tīmeklī, nekas nenotiek. Šajā gadījumā mērķis ir iegūt klasificētu informāciju. Preventīvi aizsargāties no šādiem datorvīrusiem ir ļoti grūti, jo bieži vien tie ir uztaisīti ģeniāli, saka Baiba.

Pēdējā laika «modes kliedziens» – līdz ar kriptovalūtām jeb Bitcoin ļoti aktivizējušās dažādas izspiešanas kampaņas. Vienkāršākā ir tā sauktie kriptolokeri – cilvēka dators tiek inficēts, viņa faili tiek aizšifrēti, un, lai tos atvērtu, hakeri prasa maksāt. «Tehnoloģiski šajā gadījumā atkriptēt praktiski ir neiespējami, līdz ar to palīdzēt cilvēkam mēs neko nevaram,» saka Baiba un iesaka nemaksāt izspiedējiem, jo citādi šis bizness plaukst.

Otrs izspiešanas veids, kas mazāk justs Latvijā, ir draudi sarīkot piekļuves lieguma uzbrukumu konkrētu organizāciju mājaslapām. Te izspiešanas summas ir daudz lielākas. «Kriptolokeru gadījumā ir runa par diviem vai trijiem bitkoiniem, bet te uzreiz 20, 50 un 100 bitkoinu atkarībā no tā, kāda ir iestāde un kāda valsts.» Šveices kolēģi stāstījuši, ka viņiem uzreiz runa par 100 bitkoiniem. Bieži vien draudu vēstulei seko demonstrācija, uz 10 minūtēm vai stundu sarīkojot piekļuves lieguma uzbrukumu, lai upuris nobīstas. Šādi gadījumi bijuši arī Latvijas komercsektorā. Viens no uzbrukumiem ildzis stundu un bijis plašs. Pret šiem uzbrucējiem Baibai ir, pēc pašas teiktā, smieklīgs risinājums – ja uz draudu vēstuli vispār nereaģē, prakse rāda, ka lielais uzbrukums nemaz neseko. Visticamāk, draudu izteicēji nosūtījuši vēstules simtiem organizāciju – ja atbild 50, viņiem pietiek, kam uzbrukt un iekasēt naudu.

Vaicāta, kā vērtē «Latvijas hakera» Denisa Čalovska izdošanu ASV, Kaškina izsaka subjektīvas pārdomas – šādai aizturēšanas operācijai, kad specdienests Imantas dzīvoklī sarīko uzbrukumu pat no jumta, jābūt nopietniem pierādījumiem. Hakeru pelēkās pasaules atklāšanas operācijas ir ļoti dārgas un sarežģītas, tāpēc par kibernoziegumiem cilvēki tiek parasti notiesāti ASV, jo «mazām valstīm nav tādas izmeklēšanas kapacitātes». Visbiežāk hakeru radītie vīrusi arī apdraud lielās un bagātās valstis, un to atklāšana ir pa spēkam Eiropolam, Interpolam, ASV, saka Kaškina.

Cik pasargāti esam no holivudisku šausmeņu apokaliptiskiem scenārijiem, piemēram, visa Rīga zem ūdens, jo HES atvērtas slūžas? Baiba stāsta, ka Latvijā ar vienu datorvīrusu nevar veikt nopietnu uzbrukumu – mums ļoti daudzās vietās vajadzīga cilvēka mehāniska iejaukšanās. Industriālās kontroles sistēmas, kas kontrolē elektrības, gāzes, siltuma padevi, parasti nav pieslēgtas tīklam, un valstis ļoti nopietni tās aizsargā. Tiesa, 2010.gadā datorvīrusa Stuxnet uzbrukums Irānas kodolprogrammas objektiem radīja tehniskas problēmas. Taču šis ir jau cits stāsts.

Ēdienkarte

Melna kafija
Tēja

Pamatā — principi

Posted on jūlijs 29, 2015 by - Komentārs

Samnera Velsa deklarācija ir starp svarīgākajiem dokumentiem Latvijas vēsturē

Šomēnes aprit 75 gadi, kopš pieņemta viena no svarīgākajām deklarācijām Latvijas valsts vēsturē.

1940.gada 23.jūlijā, divas dienas pēc okupācijas karaspēka uzraudzībā ievēlētās «Tautas Saeimas» lēmuma lūgt Maskavu uzņemt Latviju Padomju Savienībā, ASV valsts sekretāra vietnieks Samners Velss (Sumner Welles) nāca klajā ar deklarāciju, ka «pēdējās dienās strauji tuvojas noslēgumam viltīgie procesi, kuru rezultātā viens no mazo Baltijas republiku – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas – spēcīgajiem kaimiņiem apzināti iznīcina to politisko neatkarību un teritoriālo integritāti». Velss paziņoja, ka Amerikas tauta «nosoda jebkuras valsts, lai cik tā būtu spēcīga, iejaukšanos citas suverēnas valsts, lai cik tā būtu vāja, iekšējās lietās».

Jau tobrīd Velsa deklarācija tika novērtēta kā kaut kas ārkārtējs: paziņojuma «spēks to iezīmē kā vienu no visīpašākajiem diplomātiskajiem dokumentiem, kurus daudzu gadu laikā izplatījis Valsts departaments», nākamajā dienā rakstīja The New York Times.

Velss nāca klajā ar deklarāciju brīdī, kad totalitārisma uzvaras gājiens Eiropā likās neapturams: Hitlers bija ar Staļinu sadalījis laupījumu Austrumeiropā, sagrāvis Franciju un gatavojās satriekt Lielbritāniju. Varētu domāt, ka uz šā apokaliptiskā fona trīs mazu, tālu, mazpazīstamu valstu liktenis Vašingtonā šķistu salīdzinoši nenozīmīgs.

Turklāt pašas Baltijas valstis nebija izrādījušas aktīvu pretestību padomju agresijai. Kārlis Ulmanis paziņoja, ka padomju karaspēka ienākšana «notiek ar valdības ziņu un piekrišanu». Latvijas diplomātiskajiem pārstāvjiem ārzemēs netika dotas nekādas instrukcijas protestēt pret okupāciju vai lūgt citu valstu palīdzību. Sūtnis ASV Alfrēds Bīlmanis izrādīja milzīgu aktivitāti, stāstot par padomju agresiju gan Vašingtonas varas iestādēm, gan Amerikas sabiedrībai, taču tā bija patriotiska pašdarbība laikā, kad Ulmanis izpildīja visas Staļina atsūtītā prokonsula Višinska nozīmētās valdības prasības.

Tomēr Amerikas valdība skaidri saprata, kas patiesībā notiek Baltijā, un ieņēma principiālu nostāju. Turklāt Velsa deklarācija nebija vienkārši skaisti vārdi, un jau tuvākajos gados tai bija konkrētas sekas. Kā priekšlasījumā Ārlietu ministrijā pagājušajā nedēļā norādīja vēsturnieks Paulis Lazda, tieši Velsa stingrā nostāja piespieda Lielbritānijas valdību 1941.gada nogalē atteikties iekļaut līgumā ar Padomju Savienību pantu, kas atzītu Baltijas valstu iekļaušanu PSRS, lai gan britu diplomāti bija vairāk nekā gatavi izpildīt šo Staļina prasību. Pēc Otrā pasaules kara beigām Velsa deklarācijā iekļautie principi paglāba desmitiem tūkstošu baltiešu bēgļu, kuri bija nonākuši Vācijas rietumos, no deportācijas atpakaļ uz padomju okupētajām teritorijām. Tā viņi izbēga no traģiskā likteņa, kas piemeklēja 5,5 miljonus padomju pilsoņu, no kuriem piektā daļa pēc repatriācijas tika nošauti vai nosūtīti uz koncentrācijas nometnēm.

Ik pa brīdim Velsa deklarācija kļuva par traucēkli Vašingtonai, piemēram, 70.gados, kad valsts sekretārs Henrijs Kisindžers centās uzlabot attiecības ar PSRS. Tomēr ASV nekad neatteicās no okupācijas neatzīšanas politikas, un deklarācijas īsto svaru izjutām 50 gadus pēc tās pasludināšanas PSRS sabrukuma laikā. Velsa deklarācijas principi bija gan politiski, gan juridiski ļoti svarīgi mūsu atbrīvošanās kustībai un palīdzēja ierobežot Kremļa tiek-smes vardarbīgi apspiest Atmodu. Padomju specvienību uzbrukumi mītiņiem Baku un Tbilisi izsauca tikai vājus Rietumu valdību protestus, bet 1991.gada janvāra notikumi Viļņā un Rīgā piesaistīja lielu starptautiskās sabiedrības uzmanību. Kad beidzot 1991.gada augustā pilnībā pārrāvām saites ar PSRS, gandrīz visa pasaule to atzina par neatkarības atjaunošanu, nevis par kādas jaunas valsts izveidošanos. Šim faktam ir bijusi liela nozīme ne tikai ārpolitiski, bet arī iekšpolitiski, un cita starpā tas deva pamatu pilsonības atjaunošanai tikai tiem cilvēkiem, kuri bija Latvijas pilsoņi 1940.gadā, un viņu pēctečiem.

Nereti no tādiem Krievijai draudzīgiem ciniķiem kā, piemēram, Aivars Lembergs dzirdam, ka starptautiskajās attiecībās visu nosakot intereses un ka principi vai vērtības tur nespēlējot nekādu lomu. Velsa de-klarācija pierāda tieši pretējo. Ja ASV nebūtu ieņēmušas Baltijas valstu neatkarības jautājumā principiālu nostāju, kura turklāt dažkārt nonāca pretrunā ar to īstermiņa interesēm, Latvijas neatkarības atgūšana būtu bijusi labākajā gadījumā stipri apgrūtināta, bet sliktākajā – neiespējama. Tāpēc nedrīkstam arī paši aizmirst par vērtībām, veidojot savu ārpolitiku, vai runa būtu par Krievijas agresiju pret Ukrainu un Gruziju, par cilvēktiesībām Baltkrievijā, Azerbaidžānā un Centrālāzijā, vai par mūsu starptautiskajiem pienākumiem uzņemt bēgļus vai piedalīties kolektīvā aizsardzībā.

Samnera Velsa deklarācijas septiņdesmitpiecgade ir piemērots brīdis atcerēties, ka Latvijas valsts pastāvēšanas pamatos ir liktas tieši vērtības. Tā būtu bezkaunīga likteņa izaicināšana, ja mēs paši par šiem principiem aizmirstu.

Komentārs 140 zīmēs

Parlaments pārkāpj likumu? Ainārs Dimants tiesā apstrīdējis savu atlaišanu no NEPLP vadītāja amata kā prettiesisku.

Marksa ļaunākais murgs. Ķīnas komunistisko partiju satraucis straujais kritums valsts akciju tirgos, tā tagad cenšas atbalstīt kapitāldaļu turētājus.

Kamerons pret Londongradu. Britu premjers paziņojis, ka sāks cīņu pret netīras naudas ieguldīšanu dārgos Londonas nekustamajos īpašumos.

Bēgļi un populisti

Posted on jūlijs 29, 2015 by - Komentārs

Nacionālās apvienības ksenofobiskā kampaņa vien valdību negāzīs

Nacionālās apvienības izdarības «pret imigrāciju» liek domāt, ka tai šis temats šķiet politiski tik ienesīgs, ka ar to kā karogu atmaksātos pat pasēdēt opozīcijā līdz nākamās Saeimas vēlēšanām. Nākamnedēļ NA deputāti piketēšot pret valdību, kuras koalīcijā paši ir, un pošoties valdības lēmumu par 250 bēgļu uzņemšanu pat apstrīdēt Satversmes tiesā.  

Ja domstarpības ar koalīcijas partneriem tik asas, vai nebūtu pareizi atstāt valdību un vērsties pret to ar visu opozīcijas morālo spēku, nevis turpināt trīties uz diviem krēsliem vienlaikus?

Dažs labs NA droši vien tiešām justos komfortablāk, ja varētu «iziet no skapja» un legāli apkampties ar Saskaņu ne tikai par Putina «ģimenes vērtībām» un pret «sapuvušo Gejropu», bet arī pret apdraudējumiem «baltajai rasei». Kā Saskaņas centra Jānis Ādamsons jau 2011.gadā paziņoja, «ar baltās rases pārstāvjiem mēs kopīgu viedokli atradīsim, mums ir kaut kur līdzīga mentalitāte», bet, redz, ja «sabrauks šeit musulmaņi, es nezinu, ko mēs šeit darīsim».

Ādamsona rasisma lēkmi tolaik izraisījušas viņa aizdomas, ka premjerministrs Valdis Dombrovskis varētu būt piekritis, ka Latvija uzņemšot «40-60 tūkstošus arābu». Patvērumu Latvijā kopš 1998.gada lūguši 1592 cilvēki, bet tikai 202 tas piešķirts. Arī pašlaik ir runa par tikai 250 bēgļiem, kurus Latvija pēc katra rūpīgas pārbaudes varētu uzņemt divu gadu laikā. Tomēr valdības lēmuma pretinieku argumentu izkalkulēti rasistiskā odere atkal ir nojaušama.

Ja salīdzinām pašreizējās antiimigrācijas histērijas līmeni ar, piemēram, «tikumīgās» NA remdeno reakciju uz Liepājas tiesas maigo spriedumu diviem pedofiliem (vai tāpēc, ka upuris bija meitene, tātad nav izmantojama homofobiskās kampaņās?) vai tagad aizdurvē nolikto termiņ-uzturēšanās atļauju (TUA) jājamzirdziņu, nesamērīgums ir uzkrītošs. 

Visu Latvijai! un TB/LNNK piketu pie valdības mājas reiz jau rīkoja – 2010.gadā pret «lienošo okupāciju», kā viņi dēvēja Saeimas pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā par TUA piešķiršanu par īpašumu iegādi. Rezultāti? Termiņuzturēšanās atļaujas ieguvušo skaits lēšams tūkstošos, ik pa laikam parādās ziņas par Putina līdzgaitniekiem, kuri nopirkuši tiesības uzturēties Latvijā, tomēr šis amorālais valsts bizness satrauc NA krietni mazāk nekā vēl neatbraukušu 250 cilvēku gluži vai apokaliptiskais apdraudējums Latvijas pastāvēšanai.

NA regulāri sniegusi priekšlikumus likuma izmaiņām, taču parasti nevis par pašreizējās TUA kārtības atcelšanu, bet gan, piemēram, tās apturēšanu uz laiku, turklāt ar atrunu piedziedājumu, ka – ai, Saeima tos tāpat nepieņems! Tagad šis temats kļuvis tai vispār margināli retorisks. Vai šāds pielaidīgums tāpēc, ka termiņuzturēšanās atļaujas pērk galvenoties «baltās rases cilvēki», vai tomēr tāpēc, ka īpašumus viņiem, iespējams, pārdod arī NA pūkaini baltie maksātnespējas administratori?

Ciniska sava izdevīguma kalkulēšana vienmēr bijusi galvenā NA «īsteno latviešu» ideoloģija. Pašlaik aktualizētā «antiimigrācija» ļauj politiski ienesīgi strinkšķināt jebkurā sabiedrībā vienmēr atrodamās ksenofobijas un rasisma stīgas. Taču dirnēt trīs gadus opozīcijā ar Saskaņu būtu riskanti.

Prezidents Raimonds Vējonis pagājušonedēļ faktiski nosauca NA politiķus par padomju ideoloģijas klišeju atražotājiem, precīzi raksturodams viņu sacelto traci: «Mums joprojām sabiedrībā un arī politiķu vidū valda padomju domāšanas stereotipi, kas ir bāzēti uz fobijām.» Tandēmā ar Saskaņu opozīcijā to būtu vēl grūtāk aizplīvurot ar plikiem «patriotiskiem» saukļiem.

Aritmētiski var izrēķināt citādu valdības modeli, kurā NA nebūtu. Tomēr valdības krīt nevis aritmētisku, bet gan politisku vai vienkārši merkantilu aprēķinu rezultātā. Pašreizējās valdības krišanu acīmredzot nevēlas ne tikai NA, kura līdz šim parasti darījusi valdību gāšanas netīro darbu, ne «zaļie zemnieki», kuru reitingi turpina iet uz augšu, ne kopumā Vienotība, kurai jebkādā citā valdībā, pat ja to atkal veidotu tās pašas partijas, ietekme būtu mazāka.

Šķiet, ka citu valdību kā savas politiskās karjeras norieta bremzi varētu gribēt gandrīz vai tikai Solvita Āboltiņa, taču arī tikai tādu, kuras priekšgalā partijas biedrenes Laimdotas Straujumas vietā būtu viņa pati. Otrdien Āboltiņa pieļāva – «ja notiks valdības maiņa, varētu piekrist» uzņemties premjerministres pienākumus, ko nebija piekritusi darīt pat tad, kad prezidents Andris Bērziņš viņai to bija piedāvājis pēc Dombrovska atkāpšanās 2013.gadā.

Jāšaubās, vai vienas politiķes cerības saglabāties politiskajā apritē būtu pietiekams iemesls valdības mainīšanai. «Teorētiski varētu būt, ka budžeta dēļ krīt valdība,» Āboltiņa teoretizē. Tomēr praktiski tas nozīmētu ļoti sarežģītu darījumu paketi un pamatīgas jukas, kurās zaudējumi daudziem var būt lielāki nekā ieguvumi dažiem.

Šķiet, ka NA ciniķi izkalkulējuši, ka var nesodīti ālēties kopā ar Saskaņu par «konservatīvām vērtībām», jo valdība tāpēc nekritīs. Tas var mainīties, ja ksenofobiskam populismam pievienos arī budžeta populismu. Taču pašlaik apturēt viņus var nevis valdības partneri, kuriem nav vienota vēstījuma par bēgļiem, bet gan Latvijas sabiedrība, kurai arī būtu jāatbild uz Vējoņa jautājumu, kurā savienībā tad būsim, ja ne Eiropas.

Komentārs 140 zīmēs

Viens likums visiem. KNAB sāktā kriminālprocesā no amata atstādināta jau otra augsta Valsts policijas amatpersona. 

Teroristu tiesa. Krievijā sāk tiesāt par ķīlniekiem sagrābtos ukrainieti Nadeždu Savčenko un igauni Estonu Kohveru.

Ģeopolitika. Jaunā viļņa vietā Jūrmalā centrālais sezonas notikums šogad operas festivāls ar zvaigzni Aleksandru Antoņenko, nevis Josifu Kobzonu.

Atklāta vēstule Dacei Ķezberei

Posted on jūlijs 29, 2015 by - Replika

 

Intervijā žurnāla Ir 2.jūlija numurā tobrīd žurnāliste, tagad NEPLP locekle Dace Ķezbere ir izteikusies šādi: «Būtu naivi domāt, ka arī žurnālos par tām krāsainajām lapām neviens nemaksā. Ir intervijas, par kurām maksā, tāpat dzeltenajā presē maksā par tiem cilvēkiem, kuri nepārtraukti parādās fotogrāfijās. Tas nav noslēpums.»

Kā var saprast no D.Ķezberes intervijā teiktā, apgalvojumu par šādas prakses esamību viņa izsaka, ņemot vērā savu pieredzi darbā nelielos reģionālos elektroniskajos medijos, kur samaksas ņemšana no intervētajām personām viņas darbā acīmredzot ir bijusi ierasta parādība.

Nedz intervijas tekstā, nedz arī pēc tās citur D.Ķezbere nav savus izteikumus sīkāk konkretizējusi, kuros preses izdevumos pastāv prakse iekasēt naudu par cilvēku interviju vai viņu fotoattēlu publicēšanu.

Izdevniecība Žurnāls Santa šajos bijušās žurnālistes, tagad valsts amatpersonas izteikumos saskata nepamatotus apvainojumus lielam žurnālistu un preses izdevumu lokam, kas savā darbā ir godīgi un profesionāli. Tāpat šādi D.Ķezberes apgalvojumi grauj sabiedrības uzticību visai Latvijas preses izdevumu nozarei, jo bez jebkāda faktiska pamata tiek attiecināti uz visiem žurnāliem, kam ir «krāsainas lapas» un kas publicē fotogrāfijas ar cilvēkiem.

Intervijā izteiktie apvainojumi, kas netiek pamatoti ar faktiem, mūsuprāt, norāda arī uz zināmu gļēvumu – neviens konkrēts žurnālists vai medijs jau nav ticis aizskarts, tādēļ tiesas priekšā par šiem vārdiem viņai atbildēt nevajadzēs. 

Ja uz mirkli pieņemam, ka D.Ķezberes apgalvojumos ir daļa patiesības, tad tā nedrīkst palikt neatklāta. Gan sabiedrībai, gan žurnālistu saimei, gan arī preses izdevējiem ir jāzina, kas Latvijas presē piekopj apkaunojošu praksi iekasēt naudu par intervijām un fotoattēlu publicēšanu.

Tādēļ izdevniecība Žurnāls Santa aicina D.Ķezberi saņemt drosmi un vai nu publiskot ziņas par to, kuros žurnālos par interviju un fotogrāfiju publicēšanu tiek iekasēta nauda un kuri žurnālisti šādi dara, vai arī atsaukt apgalvojumus, atvainoties žurnālistiem un Latvijas žurnāliem.

Izdevniecība Žurnāls Santa saviem lasītājiem apliecina, ka izdevniecības Žurnāls Santa žurnālos maksa tiek iekasēta tikai par reklāmas materiālu publicēšanu, turklāt tie vienmēr ir nodalīti no pārējā satura. Par cilvēku intervēšanu vai konkrētu personu fotoattēlu publicēšanu izdevniecība naudu nepieprasa.

Var būt, ka šī ir recenzija

Posted on jūlijs 29, 2015 by - Viedoklis

Pārdomas par, manuprāt, patriotiskāko latviešu supergrupu

Sestdien biju uz Prāta vētras (turpmāk PV, jo zīmes jātaupa) kocerttūres atklāšanas koncertu Jelgavā. Pasākums, jāatzīst, uz goda! Tādā ziņā bez pārsteigumiem, jo neatceros nevienu PV koncertu, pēc kura būtu domājis citādi. Analizēt to, ko redzēju un dzirdēju no mūzikas vai šova viedokļa, nav lielas jēgas – gan tāpēc, ka nejūtos gana Rudaks, gan tāpēc, ka paši uz kādu iesit un paši redzēsit. Bet par sajūtām un pārdomām parunāt varu.

Interesantā laikā dzīvojam. Kopš Vladimirs nolēma ierakstīt sevi vēsturē kā impērijas varenības atjaunotāju un nolēmis to darīt (daudziem) gauži (bet kopumā) aplamā veidā, esam kļuvuši ārkārtīgi jutīgi. Ko nevar pārmest, bet ar ko īpaši aizrauties arī nevajadzētu.

Kāds pirmajai rindkopai sakars ar otro? Neilgi pirms PV koncerttūres kādā portālā pamanīju tūres reklāmrakstu un zemāk arī rakstu par to, ka PV uzstājusies festivālā Krievijā, kur piedalījās arī Krievijas armija. Pirmkārt, pabrīnījos, ka raksts nav par to, kāpēc mūzikas festivālā piedalās armija ar paraugdemonstrējumiem un šādu vidi izvēlas saviem rekrutēšanas pasākumiem, bet ir par to, kāpēc tur ir mūziķu grupa no Latvijas. Bet to var saprast. Šobrīd, kamēr situācija Ukrainā neatrisināsies, un izskatās, ka tas nebūs rīt, jebkura darbība Krievijā tiks pakļauta šādai ažiotāžai. Interesanti. Iedomājos, kā būtu, ja mani uzaicinātu uzstāties kādā Krievzemes jokdaru saietā, kur paralēli tiktu izrādīti arī joki ar tankiem? Izklausās rēcīgi…

Reizes divas esmu bijis Krievzemē. Tā pieredze, protams, bija dažāda. No «cik mīļi un pazīstami» līdz «cik pazīstami un, paldies, vairāk, lūdzu, ne!».

Viena situācija no tās reizes 2012.gadā man palika atmiņā īpaši spilgti. Bijām Murmanskā, Statoil benzīntankā. Iepazināmies ar gravitācijas nogurdinātiem jauniešiem, kas no sirds bija lepni, ka viņiem ir šāds benzīntanks. Kad teicām, ka Rīgā, no kurienes mēs esam, tādi ir vairāki, jaunieši reaģēja līdzīgi kā ļaudis sen atpakaļ, pirmo reizi izdzirdot, ka zeme nav plakana, – tikai nevajag d****! Pēc šādas draudzīgas vārdu apmaiņas mēs jau posāmies tālāk, kad jaunieši jautāja – a kāpēc jūs tur Latvijā krievus sitat? Atceros, man šis jautājums izraisīja pārsteigumu, un īsu brīdi pat centos saskatīt tajā kādus joka aizmetņus. Nesaskatīju. Diskusijā neielaidāmies, jo nevajag strīdēties ar cilvēkiem, kas zina, kā ir, neko par to nezinot. Vēlāk secināju – ak tad tāda tu esi, propaganda! Kā ar to cīnīties pašu sētā, mēs vēl īsti neesam sapratuši, kas liek domāt, ka diez vai spēsim to mazināt Krievzemē, bet, ja ir kaut kas, ko varam likt pretī, tad es tam labprāt aplaudētu. Un PV, manuprāt, tādi ir. Ziniet, ja nu kādreiz ceļš atkal vedīs uz Austrumiem, es būtu ārkārtīgi priecīgs, ja kāds cits gravitācijas nomocīts jaunietis, izdzirdējis Rīgas vārdu, teiks – ā, Brain Storm! Kas arī nebūs īsti precīzi, jo mēs taču zinām, ka viņi ir no Jelgavas.

Divas Latvijas

Posted on jūlijs 29, 2015 by - Redaktores sleja

 

Smaidīga ģimene un rudais suns Zipo ar krēpēm kā lauvam – visi pozē fotogrāfam savā pagalmā pie Raiskuma ezera. Sandai šeit dzimtā puse, bet vīrs Ma Tao ir no Ķīnas, taču Latviju sauc par mājām jau vairākus gadus un teic: «Te ir viss, lai cilvēks justos laimīgs.»

Tautietim piebalso Liaņa Jaņa – māk-sliniece, kas, apceļojot Eiropu, iemīlējusies Gaujas lokos. Tik ļoti, ka tagad pārcēlusies pavisam un Cēsīs atvērusi savu salonu. «Nav skaistākas vietas uz pasaules. Es mīlu Latviju,» viņa saka.

Taču Latvija, kas vilina cilvēkus no tūkstošiem kilometru tālienes, spēj darīt te dzimušos tik nelaimīgus, ka labākā izvēle ir aizbraukt. Nesen grūtu lēmumu pieņēmusi psiholoģe Jolanta Cihanoviča – ar mīļoto pārcelsies uz Londonu, lai beidzot varētu būt cilvēks, nevis revolucionāre. «Man ir ļoti jauka ģimene, bet partnerei ir tāds pats dzimums kā man. Viņa ir citas valsts pilsone un Latvijā nevar iegūt uzturēšanās atļauju uz tā pamata, kāpēc tā nepieciešama, – jo dzīvojam kopā,» viņa skaidro.

Vai jaunais Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmums, kas atzīst viendzimuma pāru nereģistrēšanu par cilvēktiesību pārkāpumu, mainīs līdzīgu ģimeņu likteni Latvijā? Droši vien. Bet Jolanta ir velti cerējusi uz risinājumu jau piecus gadus un salīdzina to ar cietumsodu, kas izciests. «Esmu nogurusi cīnīties. Gribu dzīvot.»

Radars pasaulē

Posted on jūlijs 22, 2015 by - Radars

Nedēļas notikumi pasaulē


Grieķija sākusi maksāt parādsaistības – tā samaksājusi Starptautiskajam Valūtas fondam nokavētās parādsaistības 2,05 miljardu eiro apmērā. Šonedēļ darbu atsākušas Grieķijas bankas, taču kapitāla plūsmas kontroles pasākumi ir saglabājušies. Valstī vienlaikus pieauguši arī vairāki nodokļi, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa likme pakalpojumiem un plaša patēriņa precēm palielināta no 13% līdz 23%.

Bijušais teroristu organizācijas Doņeckas Tautas republika (DTR) līderis Igors Girkins (Strelkovs) oficiāli apsūdzēts par Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanas organizēšanu Ukrainā pirms gada. Čikāgas tiesā lietu ierosinājuši 18 upuru ģimenes locekļi, kas pieprasa kompensācijās 900 miljonu dolāru. Prasībā teikts, ka Girkins rīkojies ar Kremļa svētību, dodot rīkojumu notriekt lidmašīnu. Lidmašīna tika notriekta pērn 17.jūlijā virs teritorijas Ukrainas austrumos, katastrofā dzīvību zaudēja visi lidmašīnā esošie 298 cilvēki.

Četru gadu cietumsodu Vācijas tiesa piespriedusi bijušajam SS virsniekam Oskaram Grēningam, kas pazīstams arī kā «Aušvicas grāmatvedis». Tiesa atzina 94 gadus vecā Grēninga vainu, norādot, ka viņš ir līdzatbildīgs par 300 000 cilvēku slepkavību. Saskaņā ar apsūdzību Grēnings Aušvicas koncentrācijas nometnē esot šķirojis un uzskaitījis nacistu upuriem atņemtos naudas līdzekļus. Savā pēdējā vārdā Grēnings pauda dziļu nožēlu, ka viņam nācies dienēt Aušvicā.

Krieviju masveidā pamet ārvalstu speciālisti, liecina Federālais Migrācijas dienests. Pagājušajā gadā Krieviju pametusi trešdaļa tur strādājošo vāciešu, 36% amerikāņu, 38% britu un vairāk nekā 40% spāņu. Tiek slēgtas arī Rietumu kompāniju pārstāvniecības un filiāles.

EDSO satrauc Krievijas prezidenta Vladimira Putina parakstītais tā sauktais aizmirstības likums, kas var novest pie privātpersonu lietotā satura ierobežošanas internetā. Likums paredz, ka pārlūkprogrammu operatoriem būs jādzēš atsauces uz «neuzticamu», «izplatītu, pārkāpjot likumu», vai neaktuālu informāciju par pilsoņiem, ja to viņi pieprasīs. 

Kijevā tiesa sākusi izskatīt apsūdzību pret īpašās milicijas vienības Berkut dalībniekiem, kurus vaino protestētāju nogalināšanā 2013./2014.gada ziemā Kijevas Neatkarības laukumā Maidana notikumos. Pērn februārī protestos Kijevā milicijas snaiperi nogalināja vairāk nekā 100 neapbruņotu cilvēku.

Atjauno diplomātiskās attiecības

Pēc 54 gadu pārtraukuma Vašingtonā šonedēļ pacelts Kubas karogs virs komunistiskās valsts jaunās vēstniecības ASV. Karoga pacelšana simbolizē abu valstu diplomātisko attiecību atjaunošanu. Vienlaikus Havanā sāk darboties ASV vēstniecība. Lai arī Kuba tika izslēgta no terorismu atbalstošo valstu saraksta, uz Kubu joprojām attiecas ASV tirdzniecības embargo, kas tika ieviests 1962.gadā.

Radars Latvijā

Posted on jūlijs 22, 2015 by - Radars

Nedēļas notikumi Latvijā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, izvērtējot tā rīcībā esošo informāciju, atzinis, ka ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera piedalīšanās uzņēmuma Skonto būve īpašnieku organizētajās medībās nav likumpārkāpums. Žurnāls Ir rakstīja, ka Kalnmeiers vairākus gadus piedalījies medībās ar uzņēmējdarbības un politikas smagsvariem, kuras organizē Skonto būves īpašnieki. 2013.gadā izcēlās ugunsgrēks Rīgas pilī, kuras remontarbos bija iesaistīta Skonto būve, bet prokuratūra ir apsūdzības virzītāja šajā lietā.

Skolēnu dziesmu un deju svētku organizatori ignorējuši būvinženieru rekomendācijas par Mežaparka estrādes ietilpību, izvietojot tajā divreiz vairāk bērnu, nekā atļauts – 6000 vietā vairāk nekā 12 000 skolēnu. Pārblīvējuma dēļ netika nodrošinātas obligāti nepieciešamās evakuācijas ejas, tādējādi ārkārtas situācijā nebūtu bijusi iespējama bērnu droša glābšanās. 

Latgales tiesas apgabala prokuratūra uzrādījusi apsūdzību diviem vīriešiem par balsu pirkšanu partijas Saskaņa labā pērn notikušajās Saeimas vēlēšanās. Balsu pirkšana notikusi Līvānu novada Rožupes pagastā, atrodot cilvēkus, kuri par naudu vai spirtu bija ar mieru nobalsot vēlēšanās par 11.sarakstu – partiju Saskaņa -, pievelkot plusa atzīmi pretī kandidāta Andreja Elksniņa uzvārdam. Elksniņš teic, ka šajā lietā maksāts par liecību maiņu, jo pret partiju Vienotība un politiķi Dzintaru Zaķi ir jau trīs krimināllietas par balsu pirkšanu, šī esot ceturtā.

«Nesamērīgi maigais» Liepājas tiesas spriedums diviem mazgadīgas meitenes seksuāliem izmantotājiem raisīja vētrainu sabiedrības sašutumu. Pie tiesas nama Liepājā pulcējās ap 500 protestētāju, mazāka grupa bija arī Rīgā. Abās akcijās piedalījās partijas Saskaņa pārstāvji. Liepājas tiesa tēvam un dēlam par ilgstošu netiklu darbību veikšanu ar mazgadīgo piesprieda piespiedu darbu. Prokuratūra šajā lietā iesniegusi protestu.

Neizpratni raisījusi Latvijas populārās grupas Prāta vētra uzstāšanās vienā no lielākajiem Krievijas rokmūzikas festivāliem, kur aktīvi piedalījusies arī Krievijas armija. Festivālā Našestvije armijas līdzdalības dēļ atteicās piedalīties pazīstamais Krievijas rokmūziķis Andrejs Makarēvičs, paziņojot, ka «nevēlas dziedāt uz tanku fona».

A/s Balticovo sākusi vistu olu eksportu uz ASV, iekļūstot šajā tirgū valsti piemeklējušās putnu gripas dēļ. Eksportam uz ASV plānots novirzīt ne vairāk kā 20% saražotās produkcijas. Pirmais kuģis ar olu konteineriem uz ASV devās ceļā 17.jūlijā. Šogad aprīlī Ziemeļamerikas putnkopības nozari skāra putnu gripas epidēmija.

Pieteikumus pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanai iesnieguši jau trīs ārzemnieki, kas pirms pieciem gadiem ieguva pirmās termiņuzturēšanās atļaujas pret nekustamo īpašumu iegādi. Nekustamo īpašumu jomas pārstāvji uzskata, ka īpašumu izīrētāji, kas patlaban ir liela daļa no uzturēšanās atļauju īpašniekiem, ģeopolitisko apstākļu dēļ varētu sākt pastāvīgi dzīvot Latvijā.

Kontos Latvijas bankās atrasti un arestēti Ukrainas uzņēmēja Sergija Kurčenko atmazgātie līdzekļi. Arests attiecas uz 80 miljoniem ASV dolāru, 177 000 eiro un vienu miljonu Čehijas kronu, kas bija pārskaitīti uz ārzonas firmām. Kurčenko savas aktivitātes veicis ar bijušā prezidenta Viktora Janukoviča administrācijas svētību, valsts kasei izkrāpjot milzīgus līdzekļus. Viņš iekļauts Ukrainas meklētāko noziedznieku sarakstā, kā arī Eiropas Savienības sankciju sarakstā. Pēc mediju ziņām, Kurčenko uzturas Maskavā.

Brīvdienās visvairāk tērē igauņi un latvieši

Eiropas iedzīvotāju finanses uzlabojas – vairāk nekā 30% mājsaimniecību brīvdienām plāno tērēt vairāk nekā pērn, un pašā saraksta augšgalā ir Latvija un Igaunija, liecina European Summer Barometer pētījums. Vasaras atpūtai Eiropā mājsaimniecības plāno vidēji 47% ikmēneša ienākumu, savukārt latvieši un igauņi – 60%. Latvijā šie tēriņi veido 621 eiro, Igaunijā – 629 eiro.

Kam paredzēti tēriņi? (%)

Nedēļas citāts


Punkts vai jauns sākums?

Posted on jūlijs 22, 2015 by - Pasaulē

Lai gan Plūtons nu jau labu laiciņu kā zaudējis Saules sistēmas vistālākās planētas titulu, tas nepavisam nemazina zinātnieku interesi par šo debesu objektu, kas no mums labākajā gadījumā atrodas vismaz 4,3 miljardu kilometru attālumā. Uz turieni aizsūtītā kosmiskā zonde nupat sākusi sūtīt gūzmu datu, kas vēl vairāk saintriģējusi pētnieku prātus

Aizpagājušās otrdienas, 14.jūlija, rītā pēc ASV laika divas milzīgas antenas – viena pie Kanberas Austrālijā, otra Kalifornijā – izsūtīja radiosignālus Strēlnieka zvaigznāja par tējkaroti dēvētā zvaigžņu pudura virzienā. Pēc četrarpus stundām šie signāli noķēra kosmisko zondi New Horizons (Jaunie apvāršņi), kas tobrīd ar ātrumu 48 000 km/h traucās garām Plūtonam. Zonde nupat bija ielidojusi pundurplanētas ēnas pusē un pagriezās tā, lai uz Zemi paskatītos caur Plūtona atmosfēru. Un atsaucās antenu signāliem.

Tas savā ziņā bija unikāls kosmiskais pašģīmis un vēsturiska diena gan Visumā, gan uz Zemes.

Visticamāk, vēsturnieki tikai nākamajās desmitgadēs vētīs, cik pareiza bija tajā pašā dienā panāktā ASV prezidenta Baraka Obamas un citu pasaules līderu vienošanās runāt ar «ienaidniekiem» Irānu, nevis ar bombardēšanu sodīt to par slepeno kodolprogrammu. Savukārt attiecībā uz Plūtonu vēstures atziņas ir krietni vienkāršākas – šādas labas ziņas tika gaidītas jau sen. Nu, kā var neiemīlēt kosmiskās misijas vadošo menedžeri Alisi Boumenu, sauktu par Mammīti, kura par zondi runāja kā par savu bērnu, kas beidzot izaudzis līdz augstskolai?! Viņas «bērns» izrādījās tiešām labi audzināts un sekmīgs skolēns.

Pagājušajā desmitgadē Mammītes komandai bijušas daudzas negulētas naktis un atlikti atvaļinājumi. Šī zinātkāre un neatlaidība tagad atmaksāsies ar milzīgu datu daudzumu, kuru zonde sūtīs atpakaļ uz Zemi nākamo pusotru gadu. Un palīdzēs labāk izprast ne tikai Plūtona «miesu», bet, iespējams, arī citu planētu un visas Saules sistēmas izcelsmi.

Zonde tika uzbūvēta un tiek vadīta no Džona Hopkinsa vārdā nosauktās lietišķās fizikas laboratorijas Vašingtonas pievārtē. Uz tur sarīkoto preses konferenci tika uzaicināti vairāki Plūtonbērni – deviņgadnieki, kuri dzimuši 2006.gada 19.janvārī, tas ir, New Horizons palaišanās dienā. Viens no viņiem uzdeva vienkāršu jautājumu – kāda ir zondes misija? Patiesībā tas ir labs jautājums.

Ja viss ritēs, kā plānots, New Horizons turpinās savu ceļu cauri Kuipera joslai – milzīgai leduslausku zonai aiz mums zināmajām planētām. Savukārt, sasniedzot Plūtonu, cilvēki beidzot ir neklātienē apciemojuši visas mums zināmās pasaules, kas atrodas mūsu dzimtajā zvaigžņu šūpulī, atbildēja misijas līderis Alans Šterns.

Viņu papildināja Viljams Senbords Nejs no bezpeļņas zinātniskās organizācijas Planētu biedrība. Ņemot vērā faktu, ka pašlaik mums trūkst azarta un prasmju, lai aizsūtītu kādu zondi, teiksim, uz zvaigzni Alpha Centauri, kas atrodas 4,5 gaismas gadu jeb viena cilvēka mūža ceļojuma attālumā (tādai zondei būtu jāceļo 20 000 reižu ātrāk par New Horizons), daudz vairāk enerģijas varam veltīt mūsu pašu izcelsmes izzināšanai.

Uz jautājumu, vai viņš piekrīt Šterna viedoklim, ka New Horizons ir Saules sistēmas izpētes virsotne, Nejs atbildēja: viņam labpatiktos cerēt, ka ar garāmlidojumu Plūtonam ir sācies jauns pētījumu posms, lai pieliktu punktu mūsu kosmiskajai vientulībai. «Es patiesi alkstu atrast citu dzīvību [Visumā],» teica zinātnieks un TV personība. «Ja mēs atrastu citu dzīvību, tas pilnībā izmainītu cilvēces vēstures gaitu.»

Jau tagad apzinātas vairākas potenciālas vietas, kur mēs varētu atrast dzīvību – vismaz mikrobu izmērā: varbūt zem Jupitera pavadoņa Eiropa okeāna ledus, varbūt zem sāļajiem geizeriem uz Saturna pavadoņa Encelāda, vai varbūt zem mūždien vilinošajām Marsa smiltīm?

Marsa gadījumā gan var izrādīties, ka mēs esam sākuši meklēt par vēlu un mūsu iedomātie brālēni jau izmiruši. Vai varbūt var atklāties, ka tie «citi» patiesībā esam mēs paši, kas uz Zemi atpūsti no kādas izbijušas Ēdeniskas planētas pēc sensenas asteroīda kataklizmas. Pilnīgi iespējams, ka mēs pat īsti nezinām, kādas dzīvības formas var pastāvēt, un nemaz neatpazītu mūsu jaunos draugus, pat ja tādus sastaptu.

Kāds cits tehnoloģijas brīnums – 2009.gadā palaistā kosmiskā observatorija Kepler – Piena Ceļā saskatījusi miljardiem potenciāli apdzīvojamu planētu. Cik liela ir varbūtība, ka dzīvība «tur, ārā» turpina attīstīties? Bijušais astronauts un ASV kosmosa pārvaldes NASA zinātnes direkcijas vadītājs Džons Gransfelds nesen dalījās pārdomās: pat ja šāda varbūtība ir tikai viena no miljona, tās aizvien ir tūkstošos skaitāmas izredzes. Varbut tās ir lielākas, varbūt mazākas. To neviens nespēj pateikt, un atbilžu meklēšana var ilgt vēl daudzu nākamo paaudžu garumā.

Par to ir ko teikt arī slavenajam angļu kosmologam Stīvenam Hokingam, kurš nosūtīja savu apsveikumu New Horizons komandai. «Mēs nodarbojamies ar nezināmu lietu pētniecību tāpēc, ka esam cilvēki. Tāpēc ka vienmēr alkstam uzzināt ko jaunu.»

Kā auzu pārslu putra

Ko jaunu pēc pirmajiem saņemtajiem datiem par Plūtonu jau uzzinājuši zinātnieki?

Zondes atsūtītajās fotogrāfijās, kas uzņemtas no 77 000 km augstuma, redzami milzīgi kalni, kas mijas ar līdzenumiem, kurus savagojušas mīklainas gravas.

«Kad es pirmo reizi ieraudzījo šo attēlu, nolēmu, ka saukšu to par grūti izskaidrojamu apgabalu,» saka Džefrijs Mūrs, misijas ģeoloģijas, ģeofizikas un attēlu uzņemšanas apakškomandas vadītājs. «Ir acīm redzams, ka esam atklājuši milzīgu klajumu, kurā nav neviena krātera, un tas nozīmē, ka aiz tā slēpjas kāds dīvains skaidrojums.»

«Esmu mazliet neobjektīvs, bet uzskatu, ka Saules sistēma mums ir atstājusi interesantākos atklājumus uz pašu pēdējo brīdi,» pirmajā preses konferencē teica misijas līderis Alans Šterns.

Pēc deviņarpus gadu ilga lidojuma un trim miljardiem kilometru New Horizons palidoja garām Plūtonam 12 500 km attālumā. Zondes ātrums bija par lielu, lai tā tiktu ierauta pundurplanētas orbītā, un pēc pāris dienām tā atradās jau vairāk nekā miljonu kilometru attālumā. 

Taču pundurplanētas novērošana turpinās. Zondes mērinstrumenti līdz šā mēneša beigām būs savākuši jau 50 miljardu bitu datu. Sakari starpplanētu plašumā ir lēni – pirmajā nedēļā zonde uz Zemi atsūtīja tikai 2% no garāmlidojumā savāktās informācijas.

Pirmajā atsūtītajā un zinātnieku publiskotajā fotogrāfijā redzami kalni, kas slejas pat līdz 3500 metru augstumam. Turklāt tie veidoti nevis no iežiem, bet gan ledus. 

Patiesi liels pārsteigums ir fakts, ka attēla aptvertajā teritorijā (240×240 km) nav redzams neviens krāteris. Tas mudina domāt, ka Plūtons ir salīdzinoši jauna pundurplanēta, kura savā mūžā nav tik daudz cietusi no asteroīdiem kā citas planētas Saules sistēmā. Taču, no otras puses, iespējams, fotogrāfijas aptvertais apgabals ir pārāk mazs, lai izdarītu šādus secinājumus. Katrā ziņā agrākos (un no krietni tālāka attāluma uzņemtos) Plūtona attēlos krāteri citās pundurplanētas vietās ir redzami.

Pētnieks Mūrs izsaka hipotēzi – kādreizējos krāterus varētu būt noslēpusi erozija vai tektoniskas aktivitātes nesenā ģeoloģiskā pagātnē. Par nesenu pagātni tiek uzskatīti pēdējie 100 miljoni gadu.

«Tikpat labi šāds līdzenums varētu būt izveidojies pēdējās nedēļas laikā.» Savukārt otrā atsūtītajā attēlā redzamās vagas Mūrs skaidro ar oglekļa monoksīda, metāna un sasaluša slāpekļa konvekciju jeb siltuma izplešanos zem pundurplanētas virsmas, «radot tādus pašus rakstus, kādus mēs redzam, kad vārām auzu pārslu putru».

Otra hipotēze: vagas varētu būt radušās līdzīgi tam, kā saplaisā dubļi, – zeme izkalst un saraujas, skaidro Mūrs. 

Atsevišķi Plūtona līdzenumi izskatās kā nejaukas ādas slimības sacaurumoti. Mūrs norāda, ka pagaidām vēl nevar zināt, vai šādas virsmas bedres tiešām eksistē, jo tas varētu būt arī sūtīšanai apstrādāto attēlu saspiešanas brāķis. Zinātnieki cer drīz saņemt skaidrākas fotogrāfijas, kuras nebūs saspiestas. Ja caurumi būs redzami arī jaunajos attēlos, tad tos, visticamāk, radījusi erozija vietās, kur ledus pārvērties garaiņos.

Gan kalni, gan līdzenumi ir daļa no lielāka apvidus, kuru zinātnieki sauc par Tombo reģionu – par godu Plūtona atklājējam Klaidam Tombo (Clyde Tombaugh). Līdzšinējās fotogrāfijās šis reģions atgādina sirds formu.

Zondes instrumenti, kas spēj identificēt specifiskas molekulas, piefiksējuši sasaluša oglekļa monoksīda koncentrāciju sirds rietumu pusē, taču nekā tamlīdzīga nav sirds austrumu daļā. «Tā ir ļoti īpaša vieta uz planētas,» saka Šterns.

Vēl zinātnieki stāsta, ka New Horizons fiksējusi uzlādētus slāpekļa atomus, kas savulaik bijusi daļa no Plūtona atmosfēras. Interesantākais ir tas, ka solārie vēji šos atomus aiznesuši desmitiem tūkstošu kilometru attālumā no pundurplanētas. Ņemot vērā Plūtona vājo gravitāciju (tā ir 23 reizes vājāka par gravitācijas spēku uz Zemes), datormodelēšanā izskaitļots, ka pundurplanēta katru stundu zaudē aptuveni 500 tonnu savas atmosfēras. Salīdzinājumam – Marss zaudē tikai vienu tonnu stundā. Tas savukārt rada jaunu jautājumu – kā tas iespējams, ka Plūtonam vispār vēl saglabājusies jelkāda atmosfēra?